Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass trešdien paziņojis par atkāpšanos no premjerministra amata, vēsta raidorganizācija ERR un laikraksts "Postimees".

Ratass ar šādu paziņojumu nāca klajā pēc tam, kad prokuratūra viņa vadītajai Centra partijai noteica aizdomās turamā statusu krimināllietā par ziedojumiem apmaiņā pret aizdevuma piešķiršanu ar atvieglotiem nosacījumiem nekustamā īpašuma attīstītājam "Porto Franco".

Pēc Centra partijas valdes sēdes, kas ilga vairākas stundas, Ratass paziņoja, ka nolēmis atkāpties no amata.

Ratass žurnālistiem sacīja, ka ir pateicīgs par to, ka varējis četrus gadus kalpot savai valstij premjerministra amatā, palīdzēt uzlabot dzīves līmeni Igaunijā un stiprināt Igaunijas pozīcijas uz starptautiskās skatuves.

Viņš norādīja, ka politiķim jābūt gatavam pieņemt sarežģītus lēmumus, lai atrisinātu sarežģītas situācijas.

Naudas atmazgāšanas skandāls «Danske Bank» pierāda, cik svarīga ir valstu savstarpējā informācijas apmaiņa, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem sacīja otrreiz Igaunijas valdības vadītāja amatā ieceltais Jiri Ratass.

Ratass uzsvēra, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana Igaunijā nav pieļaujama, uzteicot arī Igaunijas Finanšu inspekcijas darbu laikā no 2007.gada līdz 2015.gadam.

«Ja runājam par »Danske Bank«, tad tas pierādīja, cik svarīgi ir valstīm apmainīties ar svarīgu informāciju. Piektdien tikšos ar ASV finanšu ministra vietnieku. Vēlreiz viņam uzsvēršu, ka Igaunija nepacietīs nekādus mēģinājumus līdzekļu legalizēšanai,» akcentēja Ratass.

Jau vēstīts, ka Dānijas smagu starptautisko ekonomisko noziegumu prokuratūra novembrī izvirzīja «Danske Bank» provizoriskās apsūdzības par Dānijas Naudas atmazgāšanas novēršanas likuma pārkāpumiem četrās epizodēs, kas visas saistītas ar bankas filiāles Igaunijā darbību laika posmā no 2007.līdz 2016.gadam.

Neatkarīgi no tā, vai iegādājaties jaunu klēpjdatoru vai modernizējat esošo sistēmu, Microsoft Office un Windows lietošana ir būtiska, lai šodien datorā varētu veikt darbu. Keysoff programmatūras izpārdošanā, izmantojot kupona kodu SM62, jūs varat iegādāties Microsoft Office Pro 2021 un Windows 11 Pro licenci uz mūžu par 38,99 € - tas ir ar 90% atlaidi.

Microsoft Office Professional Plus 2021 no Keysoff par 28,99 € ietver visas klasiskās un būtiskās Microsoft programmas, tostarp Word, Excel, PowerPoint, Outlook, OneNote, Publisher, Access un Teams. Ja jums nav nepieciešami visi zvani un svilpjiņas, apskatiet šo piedāvājumu Microsoft Office 2019 par 20,45 €, kas piedāvā visas tās pašas funkcijas, izņemot Teams.

62% off uz Genuine MS Office (Atlaides kods: SM62)

• Microsoft Office 2021 Pro Plus – 28.99€

• Microsoft Office 2021 Pro Plus (2 Atslēgas ) – 51.97€ (25.99€/Galvenais)

Neatkarīgi no tā, vai iegādājaties jaunu klēpjdatoru vai modernizējat esošo sistēmu, Microsoft Office un Windows lietošana ir būtiska, lai šodien datorā varētu veikt darbu. Keysoff programmatūras izpārdošanā, izmantojot kupona kodu SM62, jūs varat iegādāties Microsoft Office Pro 2021 un Windows 11 Pro licenci uz mūžu par 38,99 € - tas ir ar 90% atlaidi.

Microsoft Office Professional Plus 2021 no Keysoff par 28,99 € ietver visas klasiskās un būtiskās Microsoft programmas, tostarp Word, Excel, PowerPoint, Outlook, OneNote, Publisher, Access un Teams. Ja jums nav nepieciešami visi zvani un svilpjiņas, apskatiet šo piedāvājumu Microsoft Office 2019 par 20,45 €, kas piedāvā visas tās pašas funkcijas, izņemot Teams.

62% off uz Genuine MS Office (Atlaides kods: SM62)

• Microsoft Office 2021 Pro Plus – 28.99€

• Microsoft Office 2021 Pro Plus (2 Atslēgas ) – 51.97€ (25.99€/Galvenais)

Ķīnas tehnoloģiju aprīkojuma ražotājs «Huawei» paudis bažas par Igaunijas un ASV valdību pagājušajā nedēļā noslēgto memorandu par 5G tīklu drošību.

«Kiberdrošība ir tehnisks jautājums, un to nevajadzētu politizēt. Šo jautājumu būtu nepieciešams izvērtēt un pārbaudīt, pamatojoties uz faktiem un standartiem, kas ir arī saskaņā ar Eiropas Savienības 5G novērtējuma ziņojumu,» teikts «Huawei Technologies» ģenerāldirektora Baltijas valstīs Rikija Čeņa izplatītajā komentārā.

Tajā sacīts, ka «»Huawei» ir privāts uzņēmums ar skaidru īpašumtiesību un pārvaldības struktūru. «Huawei» kapitāldaļas nepieder nevienai valdības organizācijai, kā arī tām nekādā veidā nav kontrole pār uzņēmuma darbību".

Čeņs arī izteicis cerību, ka Igaunijas valdība pieņems lēmumus valsts un tās iedzīvotāju interesēs.

«Pēdējo 30 gadu laikā «Huawei» ir piegādājis tehnoloģijas trim miljardiem cilvēku visā pasaulē. «Huawei» nodrošina drošu un uzticamu tīklu vietējiem operatoriem, sniedzot ievērojamus ieguvumus tehnoloģijas un ekonomikas jomā 170 valstīs, ieskaitot Igauniju. Mēs ceram, ka Igaunijas valdība pieņems pareizus lēmumus valsts un Igaunijas iedzīvotāju interesēs. Mūsu pārliecība par savu biznesu un investīcijām Igaunijā nemainās, kamēr mēs esam pakļauti Igaunijas neatkarīgās tiesu sistēmas vērtēšanai, un paziņojumā uzskaitīto prasību kritēriji ir precīzi definēti un taisnīgi izpildīti,» piebildis «Huawei Technologies» ģenerāldirektors Baltijas valstīs.

Saistībā ar gaidāmo akcīzes likmes samazināšanu stiprajam alkoholam arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) un Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS) atsevišķi iesniegtos priekšlikumos rosina samazināt akcīzes nodokli alum.

Abas amatpersonas rosina pašreizējo minimālo likmi par 100 litriem alus 14,9 eiro samazināt līdz 12,5 eiro. Savukārt 8,1 eiro likmi par spirta tilpumprocentu rosināts samazināt līdz 6,8 eiro.

Identisku priekšlikumu iesnieguši arī pieci pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Savukārt deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) iesniedzis priekšlikumu, kas paredz 2020.gada 1.martā atgriezties pie iepriekš paredzētā akcīzes nodokļa pieauguma stiprajam alkoholam.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iesniegtos priekšlikumus grozījumiem likumā skatīs ceturtdien.

Kā ziņots, Saeima 21.jūnijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par akcīzes nodokli, stiprajam alkoholam akcīzes likmi samazinot par 15%.

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass piektdien mudinājis saukt pie atbildības «Danske Bank» naudas atmazgāšanas skandāla vaininiekus, norādot, ka notikušais iedragā Igaunijas valsts autoritāti.

«Medijos cits pēc cita pamatoti tiek izvirzīti jautājumi par aizdomām saistībā ar skandālu ap naudas atmazgāšanu bankā «Danske Bank» laikā no 2007. līdz 2015.gadam. Manā vērtējumā runa ir par ārkārtīgi nopietnu problēmu, par situāciju, kas grauj tiklab Igaunijas finanšu sektora kā visas valsts autoritāti,» sociālajā tīklā «Facebook» rakstījis premjers. «Es stingri atbalstu ātru un vispusēju visu šīs lietas apstākļu izmeklēšanu un iespējamo vaininieku saukšanu pie atbildības.»

«Mums jānoskaidro, kuras valsts iestādes gadījumā ar «Danske Bank» nav strādājušas efektīvi vai nav darbojušās vispār. Jāizvērtē arī, cik plaši naudas atmazgāšanas problēma izplatīta Igaunijas kredītiestādēs. Ja kļūs zināmi apzinātu nelikumīgu operāciju gadījumi, jāsauc pie atbildības bankas, kas Igaunijā guvušas peļņu,» viņš uzsvēris.

Igaunija vadīs jaunu izmeklēšanu par 1994.gadā notikušās prāmja "Estonia" katastrofas apstākļiem saistībā ar informāciju, ko atklājusi tai veltītas dokumentālās filmas uzņemšanas grupa, pirmdien paziņojis premjerministrs Jiri Ratass.

Dokumentālisti, kas, nirstot pie vraka, uzņēma filmu telekanālam "Discovery", pērnruden atraduši prāmja korpusā četrus metrus lielu caurumu, ko iepriekš daļēji sedza jūras dibena nogulumi, vēstījis laikraksts "Postimees".

"Ir jāveic jauna tehniskā izmeklēšana par "Estonia" bojāejas apstākļiem. No mūsu puses izmeklēšana ietvers zemūdens novērojumus, par to esam informējuši Somiju un Zviedriju," norādījis Ratass. "Gribam, lai patiesība nāk gaismā."

Pēc viņa teiktā, visas trīs valstis vienojušās, ka jauno izmeklēšanu vadīs Igaunija.

Ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka jaunā izmeklēšana balstīsies uz 1997.gadā publiskoto izmeklēšanas galīgo ziņojumu, tomēr būs pilnīgi autonoma.

Visās trīs Baltijas valstīs alkoholam vajadzētu piemērot vienādu akcīzes nodokli, uzskata Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» premjers pauda, ka tādā gadījumā Latvija, Igaunija un Lietuva savā starpā «nevajadzīgi nekarotu», bet gan varētu kopīgiem spēkiem akcīzes nodokli izmantot kā vienu no ieročiem cīņā par sabiedrības veselību.

Jautāts, vai viņam pašam liekas, ka panākt vienāda akcīzes nodokļa piemērošanu alkoholam visās trīs Baltijas valstīs ir reāli īstenojama iecere, Kariņš pauda cerību, ka «laika gaitā mēs pie tā nonāksim».

Ministru prezidents arī piebilda, ka Igaunijas lēmums samazināt akcīzes nodokli alkoholam ir padarījis grūtāku Latvijas nākamā gada budžeta plānošanu, jo kaimiņvalsts solis Latvijai nozīmē budžeta samazinājumu, nevis pieaugumu. «Bet neko darīt, tādi ir tie apstākļi, tiksim galā,» par nākamā gada budžeta plānošanu izteicās valdības vadītājs.

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass šonedēļ Vašingtonā plāno parakstīt memorandu, kas paredzēs izslēgt Ķīnas kompānijas «Huawei» ražotā aprīkojuma izmantošanu 5G mobilo sakaru tīkla ieviešanā Igaunijā, vēsta laikraksts «Postimees».

Tiek gatavots memorands, kurā Igaunija un ASV solās savos sakaru tīklos izmantot tikai uzticamus piegādātājus.

Vienošanās neattieksies uz mobilā tālruņa zvaniem un īsziņām, bet gan uz nākotnes tīkliem, kas nodrošinās lietu internetu un sakarus ar pašvadības automobiļiem, raksta «Postimees».

Pasaulē ir tikai trīs kompānijas, kas spēj attīstīt plašus 5G tīklus - Zviedrijas «Ericsson», Somijas «Nokia» un pasaulē lielākā telekomunikāciju tehnoloģiju kompānija Ķīnas «Huawei».

Lai gan memoranda teksts vēl tiek izstrādāts, visticamāk, tajā tieši netiks minēta «Huawei» un bažas par Ķīnas īstenotu spiegošanu, vēsta «Postimees».

Tas raksta, ka Igaunija memorandā solīs rūpīgi izvērtēt, vai 5G tehnoloģijas piegādātājs neatrodas kādas valdības ietekmē. Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests pavasarī secināja, ka «Huawei» neatbilst šim kritērijam.

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass paziņojis, ka drošības apsvērumu dēļ valdība apsver iespējas maksāt algu enerģētiķiem pat tad, ja viņi nestrādās.

Finanšu ministra Martina Helmes aplēses liecina, ka tam būtu nepieciešami 10-12 miljoni eiro, vēstīja laikraksts «Postimees».

Preses konferencē ceturtdien Ratass teica, ka ir ticies ar enerģētiķu arodbiedrības pārstāvjiem, bet ar Ekonomikas un sakaru ministrijas ierēdņiem runās par iespējām valstij palīdzēt risināt problēmas Austrumviru apriņķī, kur valsts enerģijas uzņēumā «Eesti Energia» darbu var zaudēt līdz pat tūkstotim cilvēku.

«Ir jāsaglabā cilvēki, kas dara šo ārkārtīgi svarīgo un specifisko darbu,» sacīja Igaunijas premjers, piebilstot, ka gadījumā, ja valdība izlems par elektrības rezervju nodrošināšanu drošības apsvērumu dēļ vai stratēģiskajām rezervēm, iespējams, būs jāmaksā alga «Eesti Energia» darbiniekiem arī tad, kad viņi reāli nestrādās.

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass un ASV viceprezidents Maiks Penss ceturtdien Vašingtonā parakstījuši memorandu par 5G tīkla drošību, kas lielā mērā paredz atteikties no Ķīnas uzņēmuma «Huawei» ražojumu izmantošanas jaunākās paaudzes mobilo tīklu izveidē Igaunijā, piektdien vēstīja laikraksts «Postimees».

«Mēs jums apliecinām, ka ievērojam kopīgos principus 5G tīkla attīstībā. Uzticēšanās jaunajām tehnoloģijām ir Igaunijas galvenā prioritāte, bet ASV ir mūsu nozīmīgākais sabiedrotais drošības jomā. Ar ASV noslēgtā vienošanās ir spēcīgs apliecinājums, ka Igaunijas izpratne par 5G tīklu attīstības drošību ir tāda pati kā mūsu sabiedrotajiem,» pēc memoranda parakstīšanas sacīja Ratass.

Memorands ietver starptautiskos principus 5G tīkla drošai attīstībai, par kuriem pavasarī tika panākta vienošanās drošības konferencē Prāgā. Tajā norādīts, ka valstis 5G tīkla izbūvē īpaši ņems vērā politiskos un ekonomiskos apsvērumus.

«Postimees» rīcībā esošā informācija liecina, ka ar šo memorandu Igaunija apņemas rūpīgi pārbaudīt, lai aprīkojuma ražotājs nebūtu pakļauts savas valsts valdības ietekmei. Tieši šī iemesla dēļ Savienotajās Valstīs ir būtiski ierobežota «Huawei» ražota aprīkojuma izmantošanu un ASV kompānijām aizliegts piegādāt savus ražojumus Ķīnas uzņēmumam.

Igaunijā iebraucošajiem kuģu, lidmašīnu, vilcienu un autobusu pasažieriem ķermeņa temperatūra tiks kontrolēta ar termovizoriem, lai konstatētu iespējamos saslimšanas gadījumus ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību "Covid-19".

Trešdien termovizori uzstādīti Tallinas ostā, bet ceturtdien - Tallinas lidostā, vēsta Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass ceturtdien preses konferencē pēc valdības sēdes paziņoja, ka plānots ar termovizoriem kontrolēt ķermeņa temperatūru arī tiem, kuri valstī ierodas ar vilcieniem un autobusiem.

Termovizors reaģē, ja cilvēka ķermeņa temperatūra pārsniedz 38 grādus.

Igaunijas sociālo lietu ministrs Tanels Kīks šajā pašā preses konferencē atzina, ka kontrolēt visus, kuri Igaunijā iebrauc ar automobiļiem, ir nereāli.

Kīks arī norādīja, ka visi trīs Igaunijā konstatētie koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" slimnieki valstī ieradušies no riska reģioniem, un ka slimības vietēja izplatīšanās valstī nav novērota.

Mēs esam izpētījuši tīmekli, lai piedāvātu jums visus labākos Microsoft Office piedāvājumus šajā mēnesī. Pat ņemot vērā Google Workspace un citu bezmaksas biroja programmatūru uzplaukumu, joprojām ir cilvēki, kuri darba uzdevumu veikšanai izvēlas izmantot Microsoft programmu komplektu. Ja tas attiecas uz jums, tad šeit ir Keysoff Darba svētku izpārdošana, lai palīdzētu jums ietaupīt naudu, piedāvājot lētāko cenu kolekciju par pilnu Windows 11 Pro un Microsoft Office 2021 komplektu.

Pamatlīmenī par 27,95€ jūs varat saņemt Word, Excel un PowerPoint programmu Microsoft Office 2021. Šiem produktiem šeit pievēršam uzmanību, jo tie ir vislētākie, visnoderīgākie un visplašāk izmantotie piedāvājumi.

Pēc tam kļūst sarežģītāk, jo ir pieejami dažādi Office dzīves cikla līmeņi, tostarp Office 2019 Professional par 20,59 €, kas ir piemērots tiem, kam nepatīk pārslēgties starp specifiskākiem lietojumiem un dažādām programmām - lai gan tie visi ir samērā pašsaprotami. Starp iekļautajiem pakalpojumiem ir Outlook, OneDrive, Teams, Editor, Clipchamp, OneNote, Access, Publisher un daudzi citi. Microsoft Office ir ideāla virtuves trauku mazgājamā mašīna produktivitātei!

Igaunijas valdošajā koalīcijā ietilpstošā Centra partija pieprasījusi premjerministrei un Reformu partijas līderei Kajai Kallasai līdz trešdienas vakaram izteikt kompromisa priekšlikumus par to, kā atteikties no Covid-19 sertifikāta izmantošanas.

Šāda prasība pausta Centra partijas līdera un Rīgikogu spīkera Jiri Ratasa un partijas parlamenta frakcijas priekšsēdētāja Jānusa Karilaida paziņojumā. To otrdien izplatīja Centra partijas preses dienests pēc tam, kad Kallasa ierakstā sociālajos tīklos norādīja, ka Igaunija nedrīkst akli kopēt citas valstis ierobežojumu atcelšanā, jo tajās ir augstāka vakcinācijas aptvere, kā arī ierobežojumi arī pēc mīkstināšanas joprojām ir stingrāki nekā pašlaik Igaunijā. Premjere norādīja, ka veselības un nodarbinātības ministram Tanelam Kīkam, kurš ir Centra partijas politiķis, būtu jāiesniedz rīcības plāns gadījumam, ja epidemioloģiskā situācija pasliktinās.

Igaunijas Alus ražotāju asociācija paziņojusi, ka alus tirdzniecība valsts ziemeļu robežas tuvumā jūlijā salīdzinājumā ar šo mēnesi pērn pieaugusi 2,2 reizes.

Igaunijā kopumā jūlijā alus pārdošanas apmērs gada izteiksmē palielinājies par 45%, bet sidra un citu vieglo alkoholisko dzērienu tirdzniecība augusi par 37%, liecina asociācijas apkopotā informācija.

Jūlijā pēc akcīzes nodokļa samazinājuma alus tirgus Igaunijā atkopās, un jaunākie dati liecina, ka pagājušajā mēnesī asociācijas biedri pārdevuši ap desmit miljoniem litru alus, kas ir par 45% vairāk nekā pērn jūlijā.

Igaunijas Alus ražotāju asociācijas vadītājs Pēters Vorks norādīja, ka akcīzes nodokļa samazinājumu tirgotāji jutuši jau pirmajā mēnesī pēc tā stāšanās spēkā, jo pārdoto vieglo alkoholisko dzērienu apmērs pieaudzis, lai gan 2018.gada jūlijs bija kritni karstāks nekā šis mēnesis šogad. Karstā laikā ierasti pieaug alus un citu vieglo alkoholisko dzērienu patēriņš.

Igaunija varētu atcelt Covid-19 sertifikāta izmantošanu no 21.februāra, ja 17.februārī tiks konstatēts, ka iepriekšējo desmit dienu laikā slimnīcās uzņemts mazāk par 25 jauniem koronavīrusa pacientiem dienā, trešdienas vakarā sociālajos tīklos paziņojusi premjerministre, Reformu partijas līdere Kaja Kallasa.

Tāda vienošanās panākta starp abām valdošās koalīcijas loceklēm - Reformu partiju un Centra partiju.

Vienlaikus Kallasa uzsvērusi, ka gan valdības konsultatīvā zinātniskā padome, gan Veselības departaments, gan mediķi, kas vīrusa izplatīšanās dēļ izjūt lielu pārslodzi, ļoti piesardzīgi izturas pret ierobežojumu vājināšanu.

"Tādēļ no Covid-19 sertifikāta izmantošanas savas valsts teritorijā mēs varēsim atteikties tad, ja šīs slimības pacientu skaits tuvāko nedēļu laikā nepieaugs," skaidrojusi valdības vadītāja.

Koalīcijas partijas arī vienojušās, ka no pirmdienas, 7.februāra, bērniem, kam skolā, bērnudārzā vai interešu izglītības nodarbībās bijusi ciešā saskare ar personām, kas inficējušās ar koronavīrusu, nebūs jādodas karantīnā neatkarīgi no tā, vai viņi ir vakcinēti, bet nedēļu vēlāk - no 14.februāra - tiks atcelti Covid-19 sertifikāti nepilngadīgajiem.

Igaunijas valdība ceturtdien pilnvarojusi ekonomikas un infrastruktūras ministru Tāvi Āsu parakstīt nodomu protokolu par kopīga Latvijas un Igaunijas vēja parka izveidi Rīgas līcī.

Šo projektu paredzēts īstenot līdz 2030.gadam. Plānotā vēja parka jauda būs līdz 1000 megavatiem, gadā tas varēs saražot līdz 3,5 teravatstundām elektroenerģijas, kas nodrošinātu aptuveni 40% no Igaunijas gada patēriņa.

"Kopīgs vēja parks jūrā būs unikāls projekts, kas palīdzēs sasniegt izvirzītos mērķus atjaunīgās enerģijas izmantošanā un pavērs jaunas iespējas turpmākai vēja parku veidošanai jūrā," uzsvēris premjerministrs Jiri Ratass.

Kā norādījis Āss, ir svarīgi šādu vēja parku attīstīt kopīgiem spēkiem, jo tas ļauj piesaistīt pārrobežu projektiem paredzēto Eiropas Savienības finansējumu.

"Tas savukārt palētinās arī citu vēja parku izbūvi reģionā, jo tīkla infrastruktūru varēs izmantot arī citiem projektiem," viņš skaidrojis.

Igaunijas valsts plāno atjaunot subsīdiju automobiļu ar elektrisko dzinēju pircējiem, bet šoreiz pircējiem būs jāatmaksā saņemtā valsts palīdzība, ja ar automašīnu četru gadu laikā netiks nobraukti vismaz 80 tūkstoši kilometru, no kuriem 80% jābūt Igaunijā, un, lai kontrolētu prasību izpildi, automašīnas būs aprīkotas ar GPS izsekošanas ierīcēm.

Par to vēstīja tehnoloģiju portāls «Geenius».

Igaunijas Vides ministrija plāno maksāt 5000 eiro subsīdiju katram elektromobiļa pircējam, bet šim atbalstam būs nosacījums, ka subsīdija jāatmaksā, ja netiek izpildīta prasība par četru gadu laikā nobrauktiem vismaz 80 tūkstošiem kilometru.

Ministrijas Klimata nodaļas padomniece Janika Lehta portālam teikusi, ka subsīdijas saņēmējiem ir jāpiekrīt, ka automašīna uz četriem gadiem tiek aprīkota ar GPS izsekošanas ierīci, lai varētu pārbaudīt, vai ir izpildīti nosacījumi subsīdijas saņemšanai.

Datus apkopos Vides investīciju centrs.

Jau vēstīts, ka Igaunijas Vides ministrija gatavo projektu, kas paredz atkal piedāvāt 5000 eiro kompensāciju par Igaunijā iegādātu automašīnu ar elektrisko dzinēju, un subsīdija būs pieejama gan fiziskām, gan juridiskām personām.

Igaunijas valdība ceturtdien nolēmusi visā valstī spēkā esošo aizliegumu naktī tirgot alkoholu pagarināt līdz 24.novembrim, informē valdības preses dienests.

Lai gan ar pašreizējo ierobežojumu palīdzību valstī izdevies samazināt jaunā koronavīrusa izplatību, draudi vēl nav garām, tāpēc valdība uzskata par nepieciešamu pagarināt aizliegumu naktī tirgot alkoholu, norādījis premjerministrs Jiri Ratass.

Šis aizliegums stājās spēkā 25.septembrī, un bija paredzēts, ka tas būtu beidzies 25.oktobrī.

No pusnakts līdz plkst.10 rītā alkoholu nedrīkst tirgot vietās, kur to pārdod patēriņam uz vietas, - bāros, naktsklubos, restorānos, teātru bufetēs un viesnīcās.

Nedēļu pirms aizlieguma termiņa beigām valdība izvērtēs, vai to pagarināt. Aizlieguma ievērošana jāuzrauga pašvaldībām.

Veikalos alkoholu aizliegts tirgot no plkst.22 līdz plkst.10, un šis aizliegums bija spēkā arī pirms koronavīrusa pandēmijas.

Trīs Baltijas valstu premjeri videokonferencē vienojās, ka nepieciešama koordinēta rīcība, atceļot Covid-19 ierobežojumus uz valstu iekšējām robežām tā pieļaujot gan brīvu preču, gan personu kustību.

Videokonferencē, kurā piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass un Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis, 22. aprīļa pēcpusdienā viņi pārrunāja situāciju Eiropā un Baltijas valstīs pēc Covid-19 izplatības ierobežojumu ieviešanas un to iespējamo atcelšanas kārtību.

"Gan Baltijas valstu, gan Eiropas Savienības valstu līmenī ir svarīgi sadarboties un koordinēti iziet no Covid-19 krīzes, pakāpeniski atceļot ierobežojumus un vienojoties par sadarbību, lai attīstītu ekonomiku," sarunās uzsvēra K. Kariņš, piebilstot, ka Covid-19 ierobežojumi uz Baltijas valstu iekšējām robežām tiks atcelti koordinēti.

Igaunijas valdība ceturtdien apstiprinājusi jaunus ierobežojumus koronavīrusa izplatības iegrožošanai, kas jau no sestdienas, 12.decembra, būs jāievēro Austrumviru apriņķī, bet no pirmdienas, 14.decembra, lielākā daļa no tiem tiks attiecināta uz visu valsti.

No sestdienas uz trim nedēļām Austrumviru apriņķī tiks apturētas visas brīvā laika pavadīšanas aktivitātes un aizliegta publisku pasākumu rīkošana. Ierobežojumi attieksies gan uz iekštelpām, gan brīvdabas pasākumiem. Tiks slēgti kinoteātri, teātri, koncertzāles, muzeji un izstāžu zāles, kā arī ēdināšanas iestādes, sporta klubi, peldbaseini, SPA un viesu izmitināšanas vietas.

Baznīcas varēs turpināt darboties, obligāti ievērojot prasību telpās neatrasties vairāk par 50% no iespējamā cilvēku skaita, nēsāt sejas aizsargmaskas, neatrasties kopā vairāk par diviem cilvēkiem un ieturēt vismaz divu metru atstatumu starp cilvēkiem un cilvēku grupām. Valdība arī aicinājusi baznīcas gādāt par drošību Svētā vakarēdiena laikā.

Igaunijas finanšu ministrs Martins Helme paziņojis, ka pēc alkohola akcīzes nodokļa samazinājuma ir pieaugusi alkohola tirdzniecība valsts ziemeļu pierobežā, kas nozīmē, ka Somijas tūristi atkal ierodas Igaunijā iegādāties alkoholiskos dzērienus.

Helme ceturtdien žurnālistiem sacīja, ka sākotnējie dati ir iepriecinoši un, viņaprāt, valdības mērķis, samazinot akcīzes nodokli alkoholam, ir sasniegts. Vienlaikus ministrs norādīja, ka nākamnedēļ tiks publicēti dati par nodokļu ieņēmumiem jūlijā, bet tendenču novērtējums būs iespējams vien septembrī.

Ministrs arī teica, ka tirgotāji nekavējoties reaģēja uz akcīzes nodokļa samazinājumu, tādēļ Igaunijas iedzīvotāji mazāk alkohola pērk Latvijā un vairāk savā valstī. Helme piebilda, ka tāds bija mērķis alkohola akcīzes nodokļa samazinājumam Igaunijā, jo Igaunijas iedzīvotāji pēdējo gadu laikā arvien vairāk iegādājās alkoholu ārvalstīs, bet Somijas tūristi vairs nepirka tik daudz alkohola Igaunijā.

65 gadu vecumā miris ASV datorprogrammatūru kompānijas «Microsoft» līdzdibinātājs, filantrops un sporta komandu īpašnieks Pols Alens, paziņojusi viņa ģimene.

Alens miris pirmdien Sietlā, un viņa nāves cēlonis bija limfmezglu vēzis. 2009.gadā Alenam tika ārstēta nehodžkina limfoma, un pirms divām nedēļām viņš paziņoja, ka slimība atgriezusies.

Pēc žurnāla «Forbes» aplēsēm, Alena bagātība bija 20,3 miljardi dolāru, un līdz ar to viņš bija 48.bagātākais cilvēks pasaulē. Tostarp Alenam piederēja 100 miljoni «Microsoft» akciju, kā arī sporta komandas - Nacionālās basketbola līgas (NBL) klubs Portlendas «Trail Blazers» un Nacionālās futbola līgas (NFL) klubs Sietlas «Seahawks», viņš bija arī līdzīpašnieks Amerikas Futbola līgas (MLS) komandai Sietlas «Sounders».

1975.gadā Alens kopā ar savu skolasbiedru Bilu Geitsu nodibināja «Microsoft». Šī uzņēmuma panākumi sākās 1980.gadā, kad kompānija IBM pievērsās personālo datoru ražošanai un uzticēja «Microsoft» operētājsistēmas izstrādi. Programmu, kas vēlāk kļuva pazīstama kā DOS, «Microsoft» par 50 000 dolāru iegādājās no programmētāja Tima Patersona un pielāgoja to IBM vajadzībām. 1983.gadā, kad Alenam tika ārstēta Hodžkina limfoma, viņš no «Microsoft» aizgāja.

Microsoft Latvia vadītājas Renātes Strazdiņas pārziņā turpmāk būs visu trīs Baltijas valstu tirgi, informē kompānijā.

Primārais uzdevums, īstenojot Microsoft Baltija pārvaldību, būs sekmēt Microsoft tehnoloģiju pieejamību un izmantošanu, kā arī atbalstīt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu ekonomikas izaugsmi un pārvaldes efektivitāti, īstenojot digitālo transformāciju.

«Tas ir liels izaicinājums - virzīt jaunākās informācijas tehnoloģijas visās trīs Baltijas valstīs, kuras atrodas tik tuvu cita citai, bet ir atšķirīgas. Microsoft tehnoloģijas ir vienojošais kopsaucējs visām Baltijas valstīm, un es saskatu lielas iespējas ar Microsoft atbalstu turpināt mazināt digitālo plaisu un paātrināt jaunāko tehnoloģiju vienlaicīgu ieviešanu visās kaimiņvalstīs. Būtiska loma ir inovācijām un sadarbībai ar vietējiem uzņēmējiem, akadēmiskajām un pētnieciskajām institūcijām un organizācijām, lai veicinātu pētniecību un inovācijas IT jomā,» teic R. Strazdiņa.