Latvijai līdz 2040.gadam ir iespējami četri attīstības scenāriji - sākot no Latvijas kā spēcīga Baltijas valstu centra līdz vientuļai un izolētai valstij, liecina domnīcas LaSER veiktais pētījums.
Viens no mūsu valsts klupšanas akmeņiem un attīstības bloķētājiem ir fakts, ka mums nav atbilstošas ekosistēmas, kur tiek radītas idejas, norāda Daunis Auers, domnīcas LaSER valdes priekšsēdētājs un Latvijas Universitātes (LU) sociālo zinātņu profesors. Mēs vēlamies būt daļa no šīs sistēmas, radot datos un zinātnē balstītas idejas, kas ilgtermiņā palīdzētu valsts attīstībai, atzīmē D.Auers. Arī Aigars Rostovskis, viens no domnīcas LaSER dibinātājiem un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents, piekrīt - lai kaut kas mainītos, kaut kas ir jādara. Noslīdēt atpakaļ ir ļoti viegli, jo tas ir straujš process, tāpēc mums ir jādara viss iespējamais, lai tas nenotiktu, spriež A.Rostovskis.
Šajā pavasarī tika dibināts Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts jeb domnīca LaSER. Kā radās ideja par šādas organizācijas nepieciešamību?
A.R.: Ikdienā daudz laika, kā zināms, pavadu LTRK, kas šobrīd apvieno ap sešiem tūkstošiem lielāku un mazāku uzņēmēju. Jau iepriekš no atsevišķiem biedriem nācās dzirdēt, ka ekonomiskā attīstība Latvijā, viņuprāt, nenotiek pietiekami strauji un viņi būtu gatavi iesaistīties, lai šo situāciju mainītu. Pagājušā gada vasarā man piezvanīja Ģirts Rungainis un teica, ka arī viņš kopā ar Andri Kozlovski un uzņēmumu grupu DEPO vēlas risināt šo problēmu un investēt kompānijas resursus Latvijas ekonomiskās attīstības veicināšanā. Teicu, ka viens no variantiem būtu veidot domnīcu, jo šobrīd liela daļa lēmumu, kas tiek pieņemti Latvijā, ir balstīti uz subjektīviem viedokļiem - bez dziļas analīzes un datiem. Uzreiz bija skaidrs, ka tikai ar naudu vien mums nepietiks, bija vajadzīgs arī lokomotīve - kāds, kurš profesionāli spētu pavilkt šīs domnīcas vadību, tāpēc vērsos pie Dauņa. Mēs esam pazīstami jau ilgu laiku, un es Dauni vienmēr esmu uztvēris kā profesoru, kura zināšanas ir ne tikai teorētiskas, bet arī praktiskas, tāpēc biju priecīgs, ka viņš manam piedāvājumam piekrita. Paralēli tam domnīcai piesaistījām arī citus jaudīgus Latvijas uzņēmējus, tajā skaitā Arni Riekstiņu, Andri Biti un citus. Aprīlī notika pirmais domnīcas rīkotais pasākums – konference Latvijas nākotnes scenāriji 2040, un šobrīd, cieši sadarbojoties ar LTRK, Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un radot zināmu spiedienu uz valdību, esam panākuši, ka parlamentā notika pirmās debates par Latvijas ekonomikas attīstību. Esam gandarīti, jo tas, mūsuprāt, arī ir veids, kā, izmantojot mums pieejamos instrumentus, mēs varam pozitīvi ietekmēt politiskos procesus Latvijā.
Auera kungs, kāpēc piekritāt šim piedāvājumam - vai domnīcas idejā saredzējāt potenciālu?
D.A.: Es biju ļoti gandarīts, kad Aigars mani uzrunāja, jo jau vairāk nekā 20 gadus es nodarbojos ar Baltijas valstu politiskās un ekonomiskās attīstības pētniecību, kā arī salīdzināšanu ar Ziemeļvalstīm. Esmu diezgan pārliecināts, ka viens no mūsu klupšanas akmeņiem un attīstības bloķētājiem ir fakts, ka mums nav atbilstošas ekosistēmas, kur tiek radītas idejas. Principā šobrīd notiek tā - tiek izveidots politiskais spēks, līderi sanāk kopā, lielos rāvienos vienojas par kaut kādiem jautājumiem un pēc tam tos iekļauj savā programmā. Parasti visas partijas izpilda absolūto minimumu, cerot - ja tiksim ievēlēti Saeimā, ierēdņi mums palīdzēs izveidot programmu. Taču, šķiet, politiķi ir aizmirsuši - ierēdņu darbs nav veidot valdībai programmu, ierēdņu darbs ir īstenot jau gatavu programmu. Protams, mēs domnīcā neplānojam politiķiem ražot programmas, taču mēs vēlamies būt daļa no ekosistēmas, kur tiek radītas datos un zinātnē balstītas idejas. Mums ir vajadzīgas kompetentas institūcijas, kas pārstāv uzņēmēju un sabiedrības intereses. Tieši tāpēc es arī piekritu Aigara piedāvājumam, jo redzēju, ka LaSER var būt šāda institūcija.
Jūs minējāt, ka vairāk nekā 20 gadus nodarbojaties ar Baltijas valstu politiskās un ekonomiskās attīstības pētniecību. Kādā situācijā mēs šobrīd esam, salīdzinot ar Ziemeļvalstīm?
D.A.: Ja raugāmies uz pakalpojumu klāstu, jāsaka, ka mēs esam ļoti līdzīgi Ziemeļvalstīm. Godīgi sakot, mums pat bija grūti identificēt kādu funkciju vai pakalpojumu, kas tiek piedāvāts Ziemeļvalstīs, bet netiek piedāvāts Latvijas valsts pārvaldē. Patiesībā situācija ir pat pretēja, piemēram, Ziemeļvalstīs nepastāv tāds jēdziens kā diasporas politika. Tajā pašā laikā - tas ir arī saprotams, jo šīs valstis nav piedzīvojušas tādu demogrāfisko krīzi kā Latvija, kad iedzīvotāji masveidā ir devušies prom darba meklējumos uz citām Eiropas valstīm. Tāpat ir arī citas atšķirības, taču kopumā jāsaka, ka šo funkciju pieejamība nav Latvijas valsts nopelns. No 1991.gada esam izjutuši ārēju spiedienu, ko veicinājusi gan iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, gan citas lietas. Principā mums vienmēr ir bijis kāds cits, kurš saka - ziniet, attīstītās valstīs tiek piedāvāts šāds pakalpojums, pabalsts vai funkcija, kāpēc jums tādas nav? Rezultātā mums ir tikpat plašs pakalpojumu klāsts kā Ziemeļvalstīs, taču problēma ir tā, ka mūsu tautsaimniecība nav tik attīstīta - mēs neesam tik bagāti, tāpēc nevaram atļauties šos pakalpojumus nodrošināt atbilstošā kvalitātē.
Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 2.jūlija numurā!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
