Spriežot pēc jaunākajiem statistikas datiem, Viļņa jau ir kļuvusi par Baltijas lielāko pilsētu un 2023.gada nogalē pēc iedzīvotāju skaita apsteidza Rīgu.
Kā zināms, tad Latvijas valdība darbojas bez juridiski pieņemtas ilgtermiņa (25 gadu) stratēģijas. Lai sāktu šo robu aizpildīt, 12. aprīlī Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts (domnīca LaSER) sāka iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar Dauņa Auera un Ulda Spuriņa izstrādāto pētījumu Latvija 2040. Četri scenāriji Latvijai, kurā ir ieskicētas iespējamās pārvērtības un pārmaiņas Latvijā līdz 2040. gadam.
Pētījumā tika izzīmēti četri iespējamie Latvijas attīstības scenāriji:
1. Baltijas tīģeris, kad visas Baltijas valstis veido dziļi politiski un ekonomiski integrētu reģionu ar centru Rīgā;
2. Ziemeļvalsts Latvija, kurā Latvija pakāpeniski ievieš Ziemeļvalstu ekonomisko un politisko modeli;
3. Vientuļā Latvija, kas ieskicē Latvijas virzību uz autoritāru, mazāk tiesisku pārvaldi, kļūstot par starptautiski izolētu valsti ar samilstošām demogrāfiskajām un finansiālajām problēmām;
4. Gurdenā Latvija, kas nozīmē esošā virziena turpināšanu, proti, Latvijas ekonomika turpina augt, bet gausāk nekā Igaunijā un Lietuvā, savukārt sasniegumi veselībā, izglītībā un citās jomās ir nemainīgi vāji.
Viens no pētījuma autoriem – Latvijas Universitātes profesors Daunis Auers – intervijā lvportals.lv uzsvēra Rīgas nozīmi Baltijas kopējā integrācijā: “Baltijas valstu ciešākā sadarbībā vislielākās izaugsmes iespējas būtu tieši Latvijai, jo atrodamies Baltijas ģeogrāfiskajā centrā. Rīga vēsturiski ir bijusi vienīgā lielpilsēta Baltijā. Piemēram, galvenais izaicinājums Lietuvas galvaspilsētai ir tas, ka tur nav tik attīstītas loģistikas, kāda ir mums. Atšķirībā no Viļņas Rīgā ir osta un tās pakalpojumi.” Tiesa, kā jau norādīja 12. aprīļa apspriedes dalībnieki ar starptautisku pieredzi, tad nez vai Igaunijas un Lietuvas valdības un sabiedrības ar lielu sajūsmu iekļausies Latvijas attīstības scenārijā, kas paredz Rīgas līderību Baltijas integrācijas procesā.
Daunis Auers savā intervijā paskaidroja, ka Latvija varētu piedāvāt pārējām Baltijas valstīm kopēju sadarbību avio pārvadājumos: “Protams, igauņi un lietuvieši būtu jāpārliecina, ka minētās sadarbības rezultātā arī viņi būs ieguvēji. Ciešāka sadarbība, piemēram, transporta tīklā, dzelzceļa pakalpojumu integrācijā un kopīgas investīcijas aviokompānijā airBaltic būtu ieguvums visam reģionam. Tas varētu būt vienots uzņēmums, kurā riski tiktu sadalīti līdzīgi starp trim Baltijas valstīm. Kāpinot jaudu, lielākā ieguvēja būtu Rīga kā centrs. Domāju, arī trim Baltijas valstīm būtu jāvirzās pretim līdzīgam mērķim, sevi pozicionējot kā modernu, atvērtu, dinamisku, tehnoloģiski attīstītu pasaules reģionu, kas tēla ziņā ir tuvs starptautiski pozitīvi novērtētajām Ziemeļvalstīm, ar kurām mēs varētu konkurēt. Tādēļ, manuprāt, Baltijas valstīm nevajadzētu savstarpēji konkurēt par nodokļiem, bet tā vietā vienoties par līdzīgām nodokļu likmēm, kā tas ir Ziemeļvalstīs, izņemot Islandi. Šīs valstis sacenšas par pavisam citām lietām – infrastruktūras, cilvēkkapitāla kvalitāti u. tml. Arī Baltijas valstīm būtu nepieciešams draudzīgi konkurēt par kvalitāti, nevis nodokļiem.”
Integrēta Baltija patiešām varētu būt pievilcīgāks starptautisko investīciju mērķis. Uz to norādīja arī profesors Auers: “Baltijas valstis kopā veido teritoriju ar aptuveni sešiem miljoniem iedzīvotāju. No šāda skatpunkta tās kļūst ārvalstu investoriem daudz pievilcīgākas, kaut kas līdzvērtīgs Dānijai vai Somijai pēc iedzīvotāju skaita.”
12. aprīlī aptuveni 70% no klātesošajiem uzņēmējiem un politiķiem nobalsoja par attīstības scenāriju, kurā Latvijas nākotnes vīzija ir kļūt par Baltijas tīģeri un īstenot kopējo Baltijas integrāciju ar centru Rīgā. Vīzija ir skaista. Ir tikai viens neliels sīkums – visticamāk, ka jau no 2023. gada nogales Rīga vairs nav Balijas lielākā pilsēta, jo iedzīvotāju skaits Viļņā jau ir lielāks par iedzīvotāju skaitu Rīgā.
Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 14.maija numurā!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!
