Patlaban Lido restorānus ik dienu apmeklē 30 tūkstoši cilvēku, taču līdz ar robotizāciju nākotnē mēs varēsim apkalpot 300 tūkstošus cilvēku dienā, stāsta AS Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons, piebilstot, ka 30 gadus uzņēmums bijis līderos savā nozarē un šo pozīciju vēlas nosargāt.
Cik restorānu patlaban kopumā atvēris Lido, un kā vērtējat darbību aizvadītajā gadā?
Pagājušo gadu vērtēju kā labu, taču vienmēr ir, kur tiekties. Jaunatvērtie objekti strādā veiksmīgi un mums nesuši jaunas zinības par to, kas mums ir tālāk jādara, par laimi, attīstībā neesam apstājušies. Lido tīklā Latvijā ir 13 restorāni un 3 veikali un aprīlī atkal atvērsim LIDO vasaras terasi Jūrmalā. Tallinā turpina strādāt trīs restorāni, Berlīnē – pašlaik viens. Kopumā uzņēmuma grupas apgrozījums aizvadītajā gadā pieauga par 5% un kopumā bija 54 miljoni.
Vai ir darbi, ko vēl nepaspējāt paveikt?
Tiesa gan, vienu svarīgu darbu mums pērn neizdevās īstenot – ieviest jaunu atalgojumu sistēmu. Pērn algas vēlējāmies izlīdzināt ar Eiropas vidējo darba samaksu, taču tas vēl ir procesā, un tam ir vairāki iemesli. Būtiskākais no tiem – aug izejvielu cenas, un tas mums traucē. Darām visu, lai izejvielu cenas noturētos esošajā līmenī, jo, saprotiet – tautai šodien nav lielāki ienākumi, un mums ir jārēķinās arī ar cilvēkiem. Daudzi vēlas nopelnīt uzreiz un kļūt bagāti jau šodien, taču kādreiz ir jāsavelk jostas. Ir periodi, kad nepelni un strādā, lai nākotnē varētu pelnīt, un mēs to darām, bet daudzi to nesaprot un saka – nē, man vajag šodien.
Kādi panākumi ir uzņēmuma restorāniem Vācijā?
Par Vācijas tirgu turpināsim mācīties, jo bija plānots, ka atvērsim 12 objektus, taču pašlaik strādā viens restorāns.
Kādēļ plānus neizdevās izpildīt?
Neteiksim, ka valstī būtu grūti ieiet, taču paši esam pieļāvuši kļūdas. Jāsaprot, ka Vācijā, tāpat kā citur, ir sava specifika. Pasaules zīmoli saka, ka visā pasaulē vienu produktu ražo vienādi, taču tā nav - Indijā ir cita garša, Latvijā vēl citāda, tādēļ nianses atšķiras. Mums ir restorāni Igaunijā, kuri strādā tikpat veiksmīgi kā Latvijā, taču tur arī ir sava specifika – viņi neēd, piemēram, štovētus kāpostus, produktos vēlas mazāk sāli. Atceros, kad iegājām Igaunijā, cilvēki nesaprata, kāpēc cenas ir zemākas nekā citos līdzīgos restorānos, taču noturējāmies un esam sevi pierādījuši. Runājot par Vāciju, iedzīvotāji tur ēd visu, bet viņi ir pieraduši pie ķīmiskām garšvielām, mēs ēdieniem pievienojam dabīgas garšvielas, un viņi to nesaprot.
Vai šajā gadā plānots atvērt kādu jaunu restorānu un ieviest ko jaunu?
Jā, augustā atvērsim jaunu restorānu tirdzniecības centrā Alfa, un jaunajā vietā plānojam ieviest jaunākas tehnoloģijas, lai cilvēki var ātrāk samaksāt, lai viņiem būtu īpaši ērti ienākot vai saņemot ēdienus, viņi varētu labāk orientēties un labāk izveidot sev ēdienkarti. Mans sapnis vēl arvien ir ieviest robotizāciju un jaunais restorāns būtu ideāli tam piemērots. Šobrīd Lido restorānos strādā 1100-1200 cilvēku. Ja ieviešam robotizāciju, tad to darām tādēļ, lai cilvēki ļoti ātri un kvalitatīvi varētu saņemt savu produkciju par tādu cenu, ko apmeklētāji labprāt samaksātu. Daudzi kolēģi man vaicā – kur tad mēs liksim pārējos cilvēkus? Taču es saku, ka mēs nevis samazināsim darbinieku skaitu, bet pieņemsim darbā vēl jaunus cilvēkus. Paskaidrošu, kāpēc. Ja šodien mūsu restorānus ik dienu apmeklē 30 tūkstoši cilvēku, tad līdz ar robotizāciju nākotnē mēs varēsim apkalpot 300 tūkstošus cilvēku dienā. Ar šiem robotiem panāksim zemākas izmaksas, paaugstināsim kvalitāti, darba algas, bet produkta cena samazināsies – visi no tā iegūs – valstij nodokļi, mums kvalitāte, cilvēkiem – kvalitāte un cena.
Visu rakstu lasiet 25. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/14
#2/14
#3/14
#4/14
#5/14
#6/14
#7/14
#8/14
#9/14
#10/14
#11/14
#12/14
#13/14
