Eksperti

Būtiskākais energoefektivitātes pieaugums meklējams rūpniecībā

Ņikita Petrovs, “ABB Latvija” tirdzniecības vadītājs,22.08.2023

Jaunākais izdevums

Pašreizējā enerģētikas krīze liek ikvienam uzņēmumam un mājsaimniecībai meklēt ilgtspējīgus risinājumus. Mazāk uzmanības tiek pievērsts faktam, ka pagrieziena punkts uz ilgtspējīgāku un energoefektīvāku nākotni meklējams rūpniecības nozarē.

Lai gan tehniskā revolūcija visā pasaulē pieprasījumu pēc enerģijas palielina, līdz ar to rodas arī ilgtspējīgāki un ekonomiskāki risinājumi. Enerģijas augstās un svārstīgās cenas neapšaubāmi ir radījušas nepieciešamību optimizēt enerģijas izmaksas, taču tās ir arī raisījušas cilvēku interesi par viedajiem risinājumiem. Tomēr, lai panāktu būtisku efektu, ir rūpīgi jāizpēta nozare ar lielāko enerģijas patēriņu.

Zaļāka nākotne nav iespējama bez izmaiņām rūpniecībā

Elektroauto vieni paši situāciju būtiski nemainīs – lielākajām pārmaiņām jānotiek rūpniecības nozarē. Energoefektivitāte un ilgtspējība gan mājsaimniecībās, gan rūpniecībā sākas ar pareizu domāšanas veidu. Mūsdienās sekošana elektroenerģijas biržas cenai un mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņa optimizācija vairs nav nekas neparasts un ir kļuvušas par ikdienu daudzās mājsaimniecībās. Līdzīgas iespējas pastāv arī rūpniecības nozarē. Mūsu pieredze rāda, ka ar mūsdienu zināšanām enerģijas patēriņu var samazināt par vismaz pieciem procentiem uz katru izmantoto elektromotoru. To var panākt, vienkārši analizējot datus un optimizējot elektromotora ekspluatāciju.

Kāpēc ar mūsdienu zināšanām un prasmēm būtu jāsamierinās ar esošo situāciju? Lūk, piemērs no autobūves nozares – iegādājoties jaunu automašīnu, mēs neizvēlēsimies tādu, kas uz 100 kilometriem patērē 10 litrus degvielas. Tāpat nav ilgtspējīgi ignorēt rūpniecisko iekārtu enerģijas patēriņu un ietekmi uz vidi.

Energoefektivitāte bez investīcijām

Energoefektivitāte noteikti nenozīmē tikai ieguldījumus jaunās iekārtās. Ceļš uz labāko risinājumu meklējams visa procesa analīzē un iespēju apzināšanā. Rūpniecisko iekārtu energoefektivitātes iespējas gandrīz nekad nav tieši saistītas ar lieliem ieguldījumiem, bet gan drīzāk ar esošo iekārtu enerģijas patēriņa optimizāciju. Domājot par uzņēmuma nākotni, ir ļoti svarīgi likt lietā šodienas zināšanas, prasmes un tehnoloģijas. “ABB” piemīt nepieciešamā kompetence un pieredze, lai noteiktu efektivitātes jomas, un mēs ceram, ka arvien vairāk rūpniecības uzņēmumu saskatīs tādas pašas iespējas kā mēs, lai gūtu labumu savai uzņēmējdarbībai un uzlabotu ilgtspējību.

Piemēram, kartējot un optimizējot tikai viena ūdenssūkņa darbību, mums izdevās celt tā energoefektivitāti par 15 %.

Nenoliedzami, ilgtspējīgas rūpniecības pamatā lielā mērā ir iekārtas. Energoefektivitātes un oglekļa dioksīda emisijas samazināšanas formula ir vienkārša: 1. solis – analīze; 2. solis – frekvenču pārveidotāju optimizācija un izmantošana; 3. solis – pārdomātas investīcijas.

Ilgtspējība prasa jaunu domāšanas veidu

Ievērojamas un būtiskas pārmaiņas nenotiek vienas dienas laikā. Visiem tirgus dalībniekiem ir jāpieņem jauns domāšanas veids, kurā par labāko tiek uzskatīts nevis lētākais īstermiņa risinājums, bet gan efektīvākais un ilgtspējīgākais risinājums, kas sniedz lielāku labumu ilgtermiņā.

Kā piemēru var minētu kādu vietējo kokapstrādes uzņēmumu, kas darbojas Baltijā un kur vecāka tipa IE3 motors tika aizstāts ar modernāko IE5 motoru. Sākotnējie ieguldījumi divu tūkstošu eiro apmērā atmaksāsies jau 4 mēnešu laikā. Turklāt jaunais, efektīvais motors rada gandrīz par 7700 kg mazāk oglekļa dioksīda izmešu.

Tas nebūt nav izņēmuma gadījums – šādi motori ir ļoti izplatīti, un tos plaši izmanto vairāki tūkstoši uzņēmumu. Mums jāatgādina sev, ka neesam tik bagāti ne naudas, ne dabas resursu ziņā, lai ļautos kārdinājumam izmantot lētākos risinājumus. Ja mums rūp uzņēmējdarbības, dabas un cilvēku nākotne, ilgtspējīgai izvēlei nav alternatīvas.

Neizmantotā enerģija – apslēptais dārgums

Gandrīz 45 procentus no pasaules enerģijas patēriņa veido rūpniecisko elektromotoru darbība. Elektromotori bieži vien ir neredzama, bet svarīga mūsu infrastruktūras daļa. Bez elektromotoriem nebūtu iespējama ne ūdensapgāde, ne siltumapgāde. Nākotnē infrastruktūras un elektromotoru īpatsvars tikai pieaugs, jo pieprasījums pēc ūdens, apkures, dzesēšanas un ventilācijas būs vēl lielāks. Tiek lēsts, ka līdz 2040. gadam rūpniecisko elektromotoru skaits dubultosies.

Lai apzinātu situāciju, “ABB” veica globālu aptauju, kurā piedalījās 2294 uzņēmumi no 13 valstīm. Aptaujas rezultāti liecina, ka 90 % uzņēmumu nākamo piecu gadu laikā vēlas palielināt ieguldījumus energoefektivitātē un 52 % tajā pašā laika posmā vēlas sasniegt oglekļa neitralitāti.

Tomēr rezultāti norāda arī uz problemātiskām jomām. Piemēram, tikai 41 % respondentu apgalvo, ka viņiem ir nepieciešamās zināšanas par energoefektīviem risinājumiem. Citiem vārdiem sakot, būtu jāveicina izpratne par slēptajiem enerģijas patērētājiem un veidiem, kā tos optimizēt vai aizstāt ar jaunām un mazāk piesārņojošām tehnoloģijām.

Kā jau minēju iepriekš, ir daudz iespēju, kā padarīt ražošanas procesu energoefektīvu, un ieguvumi ir ievērojami. Ja 80 % pasaules rūpniecisko elektromotoru aizstātu ar jauniem energoefektīviem motoriem, enerģijas ietaupījums sasniegtu Polijas gada elektroenerģijas patēriņu.

Jāatzīst, ka saules paneļi uz uzņēmuma biroju ēkas jumta vai elektromobiļu uzlādes stacijas pie galvenās ieejas ir sabiedrības acīm daudz redzamāks pasākums nekā vecās tehnikas nomaiņa. Tomēr tas nemaina neapstrīdamo faktu, ka enerģijas izmaksu un oglekļa dioksīda izmešu apjoma samazināšanas ziņā iekārtu un jo īpaši elektromotoru nomaiņa ir efektīvāka. Es uzskatu, ka enerģijas cenu krasais pieaugums ir neērts atgādinājums nozarēm, ka ir pēdējais laiks paātrināt pāreju uz energoefektīvākiem risinājumiem.

Iespējams, svarīgākais, kas šeit būtu jāuzsver, ir vienkāršās pārmaiņas, ko ikviena nozare un uzņēmums varētu ieviest jau tagad. Mums ir daudz veiksmīgu piemēru. Virzīsimies uz produktīvāku un ilgtspējīgāku nākotni kopā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes patēriņš Latvijā un Eiropā turpina samazināties, eksperti uzskata, ka šāda tendence būs novērojama arī turpmāk.

Pakāpeniska atteikšanās no oglekļa intensīvas elektroenerģijas ražošanas, tostarp no dabasgāzes, ir Eiropas Savienības (ES) klimata un enerģētikas politikas mērķis, taču tas nenotiks vienā dienā - tam būs nepieciešami aptuveni desmit gadi, uzskata Mārtiņš Vancāns, energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka Baltijas enerģijas cenu galvenie virzītājspēki, arī Latvijā, vēsturiski vienmēr ir bijuši saistīti ar fosilā kurināmā un CO2 emisiju cenām, kā arī elektroenerģijas pieprasījumu. Pašlaik situācija mainās, un tieši atjaunīgie energoresursi spēlē arvien lielāku lomu, atzīmē M.Vancāns.

Izmaksu jautājums

Lai gan dabasgāze piedāvā elektroenerģijas ražošanu ar zemākām oglekļa emisijām, ilgtermiņā arī tā tiks aizstāta ar jaunām un tīrākām tehnoloģijām, uzskata M.Vancāns. “Mēs sagaidām, ka līdz ar atjaunīgās enerģijas ražošanas uzplaukumu pieprasījums pēc gāzes samazināsies, tomēr, tā kā atjaunīgo energoresursu pieejamība lielākoties nav kontrolējama, mums joprojām būs nepieciešamas arī dabasgāzes spēkstacijas. Tāpat gāzei saglabāsies svarīga loma nākotnes enerģijas bilancē kā rezerves jeb balansējošai jaudai. Teorētiski gāzi varētu pilnībā aizstāt, taču tas ir izmaksu jautājums. CO2 emisiju kvotu cenai būtu būtiski jāpalielinās vai arī alternatīvām enerģijas ražošanas tehnoloģijām jākļūst daudz lētākām, lai gāzes spēkstacijas izspiestu no ražošanas. Izvēršot atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu, kopējais pieprasījums pēc gāzes gan, protams, samazināsies, bet tai joprojām būs būtiska loma kā rezerves ražošanas jaudai. Pašlaik Baltijas valstis ir koncentrējušās uz jaunu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu attīstību, tomēr tas rada pieprasījumu pēc liela mēroga enerģijas uzglabāšanas risinājumiem un kontrolējamām ražošanas jaudām, lai padarītu enerģijas tirgu stabilu un prognozējamu,” uzsver M.Vancāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ūdeņraža izmantošana Baltijā - pagaidām vēl bērnu autiņos

Armanda Vilciņa,24.04.2024

Simo Seinevirta (Simo Säynevirta), H2 klastera priekšsēdētājs Somijā un ABB Zaļās elektrifikācijas ekosistēmas vadītājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ūdeņraža attīstība Baltijā un Baltijas jūras reģionā pašlaik ir sākuma stadijā, taču iespējas ražot zaļo ūdeņradi no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) Latvijā ir plašas.

Līdz šim ūdeņradis Latvijā izmantots vien dažu salīdzinoši nelielu projektu ietvaros, taču novembrī par iespējamiem plāniem zaļo ūdeņradi ražot rūpnieciskos apmēros publiski paziņojusi Ventspils brīvosta un aprīlī – arī Liepājas speciālā ekonomiskā zona. Šobrīd, kad Eiropas mērķis ir izveidot enerģijas sistēmu, kuras pamatā ir atjaunojamā enerģija, Ziemeļvalstīs vērojama ļoti strauja attīstība gan AER sektorā kopumā, gan arī ūdeņraža jomā, teic Simo Seinevirta (Simo Säynevirta), H2 klastera priekšsēdētājs Somijā un ABB Zaļās elektrifikācijas ekosistēmas vadītājs. Kā pozitīvu piemēru viņš šajā gadījumā min Somiju, norādot, ka arī Baltijas valstīs iespējas ražot zaļo ūdeņradi pastāv un tās ir jāizmanto.

Komentāri

Pievienot komentāru