Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?
Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.
Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?
Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.
Izklausās vienkārši.
Tajā pašā laikā izaicinājumiem bagāti. Te svarīgi saprast - atbraukt uz kviešu lauku un noteikt zaudējumus nav gluži tas pats, kas, piemēram, konstatēt, ka automašīnai ar akmeni izsists stikls. Ļoti atbildīgs darbs, bet tajā pašā laikā, darbojoties kā apdrošināšanas brokerim, varu priecāties kopā ar klientiem. Patiesu gandarījumu sagādā tas, ka klienti izprot, ko iegādājušies, jūtas droši un arī reāli izglābti kritiskos brīžos. Protams, zemnieki ir sīksta tauta, un, piemēram, ja vienu gadu nav bijusi laba raža, neviens dēļ tā plinti krūmos nemetīs, tomēr šis gads stipri samazina saimniecības konkurētspēju ilgtermiņā un bremzē tās attīstību.Kopumā novēroju, ka ir mazinājušies gan iepriekšējo gadu teiksmu stāsti par to, ko tad īsti sedz atlīdzības, gan pieaugusi apdrošinātāju kompetence lauksaimniecībā. Kopējais sējumu apdrošināšanas tirgus 21. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, audzis par 17 %, tātad spēles noteikumi kļuvuši saprotami un visi spēlējam vienu spēli, nevis viens futbolu, otrs – basketbolu.
Tātad – apdrošināšanas brokeris.
Jā, klienta uzticības persona apdrošināšanā. Pastāvīgie klienti, kuri nekad neiedziļinās nosacījumos, vienkārši piekrīt izvēlētajam risinājumam, uzliek vēl lielāku atbildību vienmēr izdarīt maksimāli labāko iespējamo klientam, pat ja viņš to neprasa. Manuprāt, brokera darbs ir panākt to, ka trīs galvenie apdrošinātāja zobrati – apdrošināšanas risku parakstītāji, pārdošana un atlīdzību regulētāji – strādā vienā sazobē, jo savādāk reizēm redzams, ka katrs tomēr domājis un redzējis savu, kā rezultātā cieš klients. Jāsaprot arī reālās klienta vajadzības, polisei jābūt praktiskai, ne pasakainai. Brokerim jāsaprot, ko viņš pārdod, kā konkrēti tiks noregulēta atlīdzība gadījumā x. To var tikai tad, ja esi attiecīgās nozares profesionālis. Zobus labot mēs arī neejam pie jebkura ārsta, lai cik cienījams viņš būtu, izvēlamies ar zināšanām un pieredzi zobārstniecībā.
Jūs esat specializējušies sējumu apdrošināšanā, kā tā strādā?
Kā efektīvs mehānisms, lai zemnieki vadītu riskus, nevis radītu augsni dažādām runām, ka vēlēšanu gadā vienam kaimiņam piešķīra kompensāciju, bet otram ne. Ir "mežonīgais kapitālisms", tiek iegādāta apdrošināšanas polise un ir skaidri atlīdzību regulēšanas mehānismi. Piemēram, ieguldījumi rudenī, lai kārtīgi sagatavotu ziemājus pārziemošanai un iegūtu labu ražu, ir lieli, pastāv risks, ka daļa no tiem pavasarī ir zudusi. Un te rodas jautājums – ieguldīt naudu zem klajas debess, ejot uz vērā ņemamu peļņu, vai visu darīt minimāli, attiecīgi minimizējot arī iespējamo peļņu. Šī ir iespēja izdarīt visu iespējamo no savas puses, bet neparedzamos riskus nodot apdrošinātājam.
Protams, ir agronomiskā puse, kur ir jāpadomā par vasarāju sēklu, ja rodas nepieciešamība pārsēt, tomēr jāņem vērā arī finansiālā puse, jo, sākot vasarāju sēju, no negatīvas bilances peļņu gūt, atskaitot rudenī ieguldīto, ir grūti. Šeit talkā nāk apdrošināšana, sedzot pārsēšanas izdevumus, un paveras iespēja pavasarī sākt no nulles. Tāpat, piemēram, ar krusu vasarā. Ziemas rapsī veikti lieli ieguldījumi, pastāv finansiālas saistības par izmantotajiem minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī noslēgti līgumi par ražas realizāciju, bet mākonis ar krusu tīrumu pārdesmit minūtēs izsit gandrīz tukšu. Rapša sēklu pilna zeme, tās vairs nav paceļamas un zudušas kā raža, kas iekuļama kombainā un vedama līguma izpildei. Kam tad zvanīt, palikt ar savu bēdu pašam, iet uz ministriju, prasot kompensāciju? Te atkal nāk talkā apdrošināšana, kompensējot zaudētās ražas vērtību.
Un ceļš līdz mežiem?
Klienti jautāja, vai iespējams apdrošināt arī mežu. Izpētot tirgū esošos piedāvājumus, nonācām pie secinājuma, ka esošais risku segums neatbilda realitātei, piemēram, klienti maksāja par lidaparāta uzkrišanas mežaudzei risku, kamēr mežu īpašniekiem rūpes sagādāja pavisam citi riski. Tiem neatbilstošas polises tika pirktas, tautas valodā runājot, "ķeksīša'' dēļ. No mežu īpašniekiem saņēmām jautājumu, vai varat uztaisīt ko jēdzīgu, tāpat kā sējumos. Divus gadus slīpējot zaudējumu metodiku, runājot ar mežiniekiem, ar apdrošinātājiem, ietērpjot to visu juridiskā valodā, šobrīd varam teikt – jā, varam. Ļoti daudz ko ir devusi pieredze ar sējumiem. Protams, mežaudze un kviešu lauks nav tas pats, tomēr paralēles iezīmējas. No sējumiem uz mežiem pārnesta gan risku seguma uzbūve, gan zaudējumu aprēķināšanas metodes, gan izpratne par to, kā šie procesi darbojas un uzņēmuma darba standarti.
Pastāstiet, kā ir radies šis produkts?
Labs jautājums. Ļoti daudz strādājam ar zemniekiem. Lielai daļai zemnieku ir ne tikai lauksaimniecības zemes, bet arī mežu īpašumi. Ilggadējā pozitīvā pieredze ar sējumu un lopu apdrošināšanu rosināja zemnieku interesi apdrošināt arī mežu īpašumus, jo arī šeit ir daudzi riski, kas apdraud mežaudžu vērtību. Saprotams, ka ir vēlme nodrošināties pret neveiksmīgiem scenārijiem. Ideja ir vienkārša – pie esošajiem nepastāvīgajiem laikapstākļiem un klimata ekstrēmiem, to mēs redzam no lauksaimniecības, par padsmit eiro hektārā pasargāt sevi no tiešām reāliem riskiem, kas samazina tava īpašuma vērtību.
Tātad tas ir kas jauns Latvijas tirgū?
Šādā kvalitātē noteikti. Iepriekš dažas kompānijas piedāvāja apdrošināt pret tādiem riskiem kā uguns, vējš, lidmašīnu katastrofas… Mūsu klienti vēlējās redzēt tiešām aktuālus riskus, kas var iestāties katram mežu īpašniekam. Apzināti kā sadarbības partneri izvēlējāmies apdrošinātāju ar lielāko pieredzi tautsaimniecībā. Jāpiemin arī risku parakstītāju pretimnākšana un izpratne par praktisku apdrošināšanu ar ilgtspējīgu domāšanu. Iepriekšējā sadarbība pierādījusi, ka mūsu iniciatīvas risku seguma paplašināšanā tiek sadzirdētas, piemēram, pagarinot veldres riska pieteikšanu līdz pat kulšanai.
Kādi tad ir aktuālie riski mežsaimniecībā?
Bez uguns un vētras postījumiem ir arī meža zvēru, snieglaužu, zādzību un mizgrauža riski. Atlīdzību likmes aprēķinātas, ņemot vērā tieši aktuālos zaudējumus, ar domu, ka koksne paliek īpašniekam un viņš to var realizēt. Piemēram, pēc apakšuguns izskriešanas, mežu izstrādājot, bojāts ir tikai "pirmais baļķis", pārējo var realizēt par saprātīgu cenu, papildus saņemot kompensāciju par zaudēto vērtību.
Meža zvēri posta mežus?
Mūsu uztverē tā to var saukt. Viņi to uztver kā gardu maltīti. Šeit runa ir galvenokārt par pārnadžiem, kas ir vieni no galvenajām mednieku trofejām, – briežiem, aļņiem, arī stirnām. Šie dzīvnieki, īpaši ziemas periodā, savā uzturā labprāt lieto jauno kociņu galotnes, zarus, kā arī lielāku koku mizu. Tas skaidrojams ar barības vielu trūkumu, ko jaunaudzēs var viegli papildināt. Diemžēl mežu īpašniekiem šis faktors nes lielus zaudējumus ne tikai finansiāli, bet galvenokārt laika ziņā. Jaunaudzes nākas pārstādīt, un meža augšana sākas no jauna.
Un jūs piedāvājat apdrošināt jaunaudzes, lai mazinātu mežu īpašnieku zaudējumus?
Jā. Bieži mūsu jaunie klienti atzīst, ka laikā, kad nedrošināja savus īpašumus, viņiem nepārtraukti bija satraukums par to, kas var notikt. Apdrošinot klients savus riskus pārceļ uz apdrošināšanas kompānijas pleciem, tāpēc paši klienti atzīst, ka skats uz nākotni kļūst skaidrāks un nav jāsatraucas par to, kas var notikt.
Bet tas noteikti kaut ko maksā?
Protams. Par velti mums ir tikai ticība, ka ar mani jau nekas nenotiks. Parasti klientam iesakām investīciju kā % no īpašuma vērtības vai mežu gadījumā – daļa no ikgadējā vērtības pieauguma. Tas ļauj objektīvi novērtēt investīciju pret pasargāto vērtību. Teiksim, investējot padsmit eiro uz hektāru, tiek pasargāti vairāki tūkstoši. Viss kļūst skaidrs, kad salīdzinām skaitļus un ieguvumus. Šeit akcents jāliek ne tik uz finansēm, cik uz stabilitāti un sirdsmieru. Skandināvijā mežu īpašumus drošina jau sen. Nu ir pienācis laiks to sākt darīt arī Latvijā.
Pastāstiet par zādzību risku. Vai mūsdienās vēl vispār zog mežus? Ir satelīti, kameras, droni.
Diemžēl joprojām šādi gadījumi ir. Būtiski atzīmēt, ka tiek apdrošināts tikai augošs mežs. Kokmateriāli krautuvē jau ir gatavs sortimenta materiāls, tāpēc ar šo apdrošināšanas polisi tas netiek pasargāts, augošs mežs gan. Zādzība var notikt arī neapzināti, piemēram, tiek nocirsts nepareizais meža nogabals kļūdas pēc. Jebkurā gadījumā, ja ir apdrošināts, tiek atlīdzināti zaudējumi.
Kā zaudējumi tiek novērtēti?
Parasti eksperti rēķina riskam pakļauto koksnes kubatūru nogabalā. Ja tā ir jaunaudze, – tiek ņemts parauglaukums un tālāk pārrēķināti zaudējumi uz visu nogabalu. Jaunaudzēs tiek skaitīts koku skaits uz platību, jo koksnes kubatūra vēl nav objektīvs rādītājs.
Kāda šeit funkcija brokerim?
Dažkārt ir situācijas, kad eksperts redz konkrētu faktu un skaitļus, bet klientam šķiet, ka situācija ir savādāka. Un to var saprast – emocijas, uztraukums. Tad nu brokeris ir tas cilvēks, kas palīdz panākt vispusēji pieņemamus atlīdzību lēmumus. Paiet laiks, norimst emocijas un, ar skaidru prātu skatoties uz lietām, atklājas, ka patiesība ir kaut kur pa vidu. Brokeris ir cilvēks, kam klients uztic risināt šādas situācijas. Par laimi, tās ir visai retas. Tomēr dažreiz gadās. Visa pamatā ir kvalitatīva komunikācija starp klientu, brokeri, apdrošināšanas kompāniju un ekspertu.
Bet arī brokera darbs kaut ko maksā.
Protams. Gluži kā jebkura apdrošināšanas filiāles darbinieka darbs. Brokeru komisijas vienmēr ir iekļautas polises cenā. Polises cena pie brokera maksā tikpat, cik pie apdrošinātāja pa tiešo. Brokera pievienotā vērtība ir spēja sakārtot lietas, kad tas visvairāk klientam nepieciešams. Kā es saku – kurš atbrauks, ja kaut kas notiks?
Un jūs tiešām braucat pie klientiem, kad notiek apdrošināšanas gadījumi?
Cenšamies. Dažkārt fiziski grūti būt vienlaicīgi vairākās vietās, tomēr klienti izvēlas mūs par saviem sadarbības partneriem tieši tāpēc, ka zina – mēs esam sava aroda eksperti.
Kā jūs nosakāt meža vērtību?
Galvenokārt to nosaka klients. Iesniedzot datus par saviem īpašumiem, mēs redzam platības, mežaudžu tipus, krājas apjomu u.c. informāciju. Ņemot vērā tirgus situāciju, cenas mainās. Vienojoties ar klientu, nonākam pie optimālas vērtības, kuru nofiksējam uz visu polises darbības termiņu, piemēram, uz gadu, un neatkarīgi no tā, kas notiek tirgū, cena ir fiksēta, tādējādi atkal klientam ir sirdsmiers par to, ka viņš var prognozēt un rēķināties ar noteiktiem skaitļiem.
Ko domājat par šobrīd aktuālo meža ciršanas caurmēru samazināšanu?
Jūs pareizi atzīmējāt, ciršanas caurmēru, ne vecumu, kā tas šobrīd, kļūdaini tiek aprunāts. Domāju, ka šis jautājums nav jāskata tik šauri – "balts" vai "melns", ir arī citas krāsas paletē. Ja noliekam blakus tikai skaistu mežu un izcirtumu, tad, protams, sajūtu līmenī viss ir skaidrs. Tomēr sava burvība piemīt arī jaunaudzēm un briestaudzēm. Ir, protams, bezgala romantiski protesti ar kailiem torsiem, tomēr tie atgādina pirms dažiem gadiem pausto neapmierinātību, kad tika izstrādāts mežs pie kāda no privātmāju ciematiem, jo, redziet, zuda skaistā piemājas ainava. Bet tas ir kāda īpašums, ko tas kāds ir kopis, audzējis un nu saņem peļņu. Vai nevar būt tā, ka intensīva saimniekošana paredz arī meža atjaunošanu, to iestādot vietā? Dienas beigās jau mēs runājam par meža īpašnieku peļņu, un to īpašniekiem ir tiesības gūt. Pelnīt ir apsveicami un mums visiem tikai vērtīgi. Neprasīsim taču, piemēram, dzīvokļa īpašniekam to nekādā gadījumā neizīrēt, lai saglabātos tā neskartais skats. Domāju, ka arī neviens saprātīgs meža īpašnieks neatstās meža vietā tuksnesi, to neļauj ne noteikuma prasības, ne ekonomiskā loģika. Varbūt mēs varētu vairāk skatīties ilgtspējīgu rekomendāciju virzienā, kā pelnīt un vairot mūsu labklājību, ne tikai darīt to, ko neaizliedz, vai aizliegt visu, kas sajūtu līmenī nepatīk. Lai vai kā, noteikumi ir pieņemti, un mums jādomā par to, kā saimniekot, izstrādājot mežu un saprotot, ka tik drīz investīcijas atpakaļ neatnāks, to nepārdodot uzreiz, bet investēt daļu no iegūtā atpakaļ un parūpēties par savas dzimtas labklājību ilgtermiņā. Pretējā gadījumā zemākas ciršanas caurmēru latiņas ieviešana novedīs pie vēl lielākas meža zemju koncentrācijas ārvalstu fondu īpašumā. Stādām un paturam paši, veidojam kooperatīvus, apvienojam spēkus! Pastāv ļoti daudz mežu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju, kuri visu izdarīs, ja pašam tā nav pamatnodarbošanās, bet pret dabas riskiem varam apdrošināties un būt droši par nākotni.
Kas jādara, lai apdrošinātu savu mežu?
Sākumā iesaku iedziļināties pašā apdrošināšanas produktā. Katrs mežsaimnieks vislabāk pats pārzina savas mežaudzes, tāpēc noteikti ir jautājumi, kuri šeit vēl nav atbildēti. Pirms polises iegādes, visam ir jābūt skaidri saprotamam, jo polise būs spēkā gadu. Ir jāatrod brokeris, kuram mežsaimnieks ir gatavs uzticēt savus mežus, un jāsaņem piedāvājums. Domāju, ka tālāk brokeris ar mežsaimnieku vienosies par turpmākajiem soļiem.
Kopumā, ko vēlaties redzēt kā savus klientus?
Mēs priecājamies par vietējiem mežu īpašniekiem, tiem, kas iegulda brīvos līdzekļus mežā. Intensīvi to kopjot, iespējams nodrošināt gan pārticību ģimenei šodien, gan parūpēties par pensiju. Manuprāt, mežus nevajag pārdot, bet gan mantot un atstāt sev. Investīciju apkalpošanai, ar to saprotot mežu kopšanu, pieejami daudzi uzņēmumi un šobrīd arī praktisks risinājums, kā pasargāt savu mežu no dabas riskiem. Šogad jau reģistrēti 106 meža ugunsgrēki. Protams, raugoties uz visas valsts teritoriju, nodegušās platības nav lielas, tomēr, skatot to individuālā līmenī, ir pavisam cita bilde. Klientus redzam smaidīgus, tādus, kuri Latvijas mežos saskata vērtību.
#1/3
"Reinsons un Partneri" vadītājs, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātājs Reinis Reinsons.
#2/3
