Jaunie AS “Sadales tīkls” tarifi sākotnēji var šķist sociāli netaisnīgi, maz skaidroti, ar nevajadzīgi lielām atlaidēm elektrības ražotājiem, piemēram, Latvenergo, taču kopumā tie ir ekonomiski konkurētspējīgi, kas ir būtiski, lai uzņēmumi spētu iegūt izmaksu priekšrocības pār reģiona konkurentiem preču un pakalpojumu tirgū, kopumā labvēlīgi ietekmējot Latvijas ekonomiku.
Līdzšinējie tarifi nav bijuši balstīti uz precīzu faktisko izmaksu struktūru, kas radījis ražojošo uzņēmumu vidū nesamērīgus konkurences apstākļus. Rūpniecības uzņēmumi sedza daļu no iedzīvotāju izmaksām, īpaši maz noslogotiem pieslēgumiem un tas bija nepareizi, tuvredzīgi un neilgtspējīgi, jo bremzēja investīcijas jaunās ražošanas līnijās un ar tām saistītajās darbavietās, kā arī neveicināja rūpniecības pāreju no dabasgāzes uz elektroenerģiju, tai pašā laikā notika neefektīvi izmantotas elektroinfrastruktūras paplašināšanās ar pieaugošām uzturēšanas izmaksām.
Vismaz pēdējo 10 gadu laikā apstrādes rūpniecības uzņēmumu izmaksas par sadales sistēmas pakalpojumiem pārsniedza Lietuvā vai Igaunijā līdzīgu uzņēmumu rēķinus un vien izteikti energointensīvu uzņēmumu izmaksas pietuvojās kaimiņu valstu tīklu operatoru izmaksām. Ir pamats pieļaut, ka Latvijas ekonomika arī šī iemesla dēļ zaudēja noteiktu apjomu investīcijas rūpniecībā un līdz ar to netika radītas labi apmaksātas darbavietas un pievienotā vērtība. Būtībā esošie rūpnieciskie patērētāji maksāja politiskā populisma nodevu, jo ne regulators, ne AS “Sadales tīkls” un tā īpašnieks – Ministru kabinets nevēlējās to mainīt, lai neriskētu ar traci sabiedrībā.
No 1.jūlija spēkā esošie tarifi ir veidoti līdzsvarotāki – atbilstoši pieslēgumu tehniskajiem parametriem, kas nodrošinās ka gandrīz 800 tūkst. AS “Sadales tīkls” klienti par savu pieslēguma jaudas un patēriņa radītām izmaksām norēķināsies neatkarīgi no lietotāja statusa, jo līdz šim par identisku pieslēgumu, ja tā lietotājs bija reģistrēts kā mājsaimniecība, tika maksāts ievērojami zemāks tarifs 2,40EUR/A/gadā, savukārt pārreģistrējot šo pieslēgumu uz juridisko personu, izmaksas pieauga vairāk kā 4 reizes - līdz 10,52EUR/A/gadā.
Šobrīd tarifs vairs netiek šādi diferencēts, bet kas līdz šim sedza vispārēju tarifa atlaidi mājsaimniecībām neatkarīgi no to sociālajiem apstākļiem? Tie bija ekonomiski aktīvie uzņēmumi, kas papildus tam sedz arī lielo elektrostaciju pieslēgumu izmaksas, jo atšķirībā no uzņēmumiem un fiziskajām personām, kas uz sev piederošo ēku jumtiem ir izvietojuši saules paneļus, tādi elektroenerģijas ražotāji kā Latvenergo par saviem pieslēgumiem saņem ievērojamu atlaidi un maksā niecīgu daļu no vispārējā tīkla tarifa. Arī plānotie saules paneļu un vēja turbīnu parki pagaidām nemaksās atbilstošu jaudas maksu tarifā un šīs izmaksas par tīkla izmantošanu tiks segtas no patērētāju – iedzīvotāju un uzņēmumu samaksātajiem tarifiem.
Papildus jāņem vērā, ka juridiskajām personām atšķirībā no mājsaimniecībām bija un joprojām ir jāmaksā elektroenerģijas nodoklis, kas ir divreiz augstāks nekā ES noteiktais minimālais līmenis, kādā to aprēķina, piemēram, Lietuvā un Igaunijā. Šīs nepilnības Saeimai ir jālabo lemjot par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā un Elektroenerģijas nodokļa likumā lai vēl vairāk uzlabotu Latvijas ekonomikas salīdzinošās priekšrocības.
Neskatoties uz šīm nepilnībām, Baltijas līmenī Latvijas rūpnieciskie uzņēmumi no 1.jūlija maksās relatīvi zemāku tarifu, un tas būs konkurētspējīgāks. Lielas, 10MW pieslēguma jaudas rūpnīcas ar vidēju vai augstu pieslēguma noslodzi Latvijā maksās 100 – 400 tūkstošus EUR zemāku sadales sistēmas pakalpojumu tarifu nekā Igaunijā vai Lietuvā – tas ilgtermiņā jūtami stiprinās valsts kopējo tautsaimniecību un konkurētspēju.
Mājsaimniecība Igaunijā eiro izteiksmē par sadales pakalpojumu (infrastruktūra un piegāde) samaksā līdzīgu summu kā Latvijā, kaut arī tarifa struktūra ir atšķirīga - mazāka fiksētā un lielāka mainīgā daļa tarifa maksājumā. Tas saistīts ar to, ka Igaunijā kopumā elektroenerģijas patēriņš ir 1,5-2 reizes lielāks nekā Latvijā, tāpēc ar tarifa mainīgo daļu operatoram ir iespējams saņemt lielākus ieņēmumus, ko ieguldīt kopējās infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā. Attiecīgi, Igaunijai raksturīgo kopējo sadales tarifa maksu pretstatot situācijai Latvijā, tā ir līdzvērtīga tai summai, ko maksā mājsaimniecība Latvijā, atšķiras vien fiksētās un mainīgās tarifa daļas īpatsvari.
Mazāk pamanītā izmaiņa AS “Sadales tīkls” tarifos ir tā, ka līdz šim par salīdzinoši zemām izmaksām lietotāji varēja turēt lielas jaudas pieslēgumu ar nelielu patēriņu. Tas ilgstoši radīja nepareizu signālu – pieprasīt pēc iespējas lielāku pieslēguma jaudu izbūvi un nerēķināties ar izmaksām to uzturēšanai.
Rezultātā AS “Sadales tīkls” infrastruktūras aktīvu vērtība pieauga, neskatoties uz šo aktīvu zemu noslodzi un ekonomisko rezultātu. Intensīvāki patērētāji, t.sk. siltumsūkņu īpašnieki, uzņēmumi ar elektrificētiem augstas termiskas apstrādes procesiem maksāja ar vien augstāku tarifu un pakāpeniski tas kļuva nepievilcīgs jaunām investīcijām. Daļa no jaunā tarifa pieauguma ir norakstāma uz drosmes un saprāta trūkumu tarifu reformu veikt agrāk (kas būtu ierobežojis aktīvu “burbuli”), bet mierinājumam – šādā situācijā ir daudzas OECD valstis un to tīkla uzņēmumi. Jaunais tarifs beidzot motivē rēķināties ar pieslēguma efektivitāti.
Tikai šobrīd, kad īpaši ir aktualizējies jautājums par ekonomikas elektrifikāciju un pāreju no dabasgāzes un citiem fosilajiem resursiem, enerģētikas ekonomisti atgādina par līdz šim ignorēto reformu, kas tarifu struktūrā bija jāveic vismaz 10 gadus iepriekš. AS “Sadales tīkls” tarifi no 1.jūlija būs konkurētspējīgāki, ņemot vērā būtiskas tarifu struktūras izmaiņas, kas balstītas uz faktiskajām operatora izmaksām un pamanāmākā to iezīme ir tarifu plānu skaita samazinājums. Tarifu plāni veidoti nevis atkarībā no klienta juridiskā statusa, bet gan atbilstoši pieslēguma tehniskajiem parametriem un patēriņa paradumiem.
Latvijā AS “Sadales tīklu” tarifu ir jāturpina saprātīgi pilnveidot, izdalot aizsargāto lietotāju tarifu, kam, iespējams, nebūtu jāmaksā fiksētā komponente (to finansējot no budžeta), izlīdzinot tarifu starp elektrostacijām un patērētājiem, kā arī ieviešot mainīgās komponentes sasaisti ar elektroenerģijas biržas cenu (speciāla koeficienta veidā), lai patērētāji varētu vairāk iegūt pie negatīvām tirgus cenām. Tāpat ir nepieciešams veikt korekcijas atļautās peļņas un aktīvu novērtēšanas aprēķinos.
Pie šīm izmaiņām ir jāstrādā un to ir jādara nekavējoties, taču apgalvojums, ka jaunie tarifi ir ekonomiski nekonkurētspējīgi, nav patiess.
