Eksperti

Eiro vietā nepieciešams zelta standarts

Pēteris Avotiņš, AS Goldinvest Asset Management padomes priekšsēdētājs,25.06.2012

Jaunākais izdevums

Pirms pāris nedēļām notikušajā starptautiskajā konferencē Spītējot apstākļiem: Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze Latvijas vadošās amatpersonas kārtējo reizi apliecināja, ka mūsu valsts stratēģija ir pievienoties eiro zonai, un Latvija nekad no tā neatkāpsies. Joprojām gan nav dzirdama plašāka diskusija par šo jautājumu.

Plaši tiek tiražēts apgalvojums, ka Latvija, balsojot par pievienošanos Eiropas Savienībai, automātiski nobalsojusi arī par eiro ieviešanu. Es labi atceros šo balsojumu un tad, kad balsoju, nebija jautājuma par to vai atblastu vai nē eiro ieviešanu. Tādēļ šos apgalvojumus nekā savādāk nevar uztvert kā vienīgi par spekulāciju.

Spekulācija ir arī apgalvojumi, ka uzņēmēji viennozīmīgi atbalsta eiro ieviešanu. Uzņēmējiem viedoklis ir dažāds un, tāpat kā sabiedrībā kopumā, tas nebūt nav viennozīmīgi pozitīvs. Sabiedrības aptaujas rāda, ka eiro nav populārs. Iespējams, ka beidzot valdība sapratusi, ka eiro ieviešana par katru cenu nav vajadzīga. Vismaz valdības vadītāja un finanšu ministra izvairīgie komentāri par šo jautājumu, beidzot ir ļāvuši noprast, ka eiro ieviesīs, izejot no pragmatiskiem apsvērumiem un to izvērtēs šī gada beigās un nākamā gada sākumā.

Interesanti, ka nekas nav dzirdams par citu monetārās sistēmas scenāriju – proti, palikšanu pie lata. Dzirdamie viedokļi par latu ir vienpusēji negatīvi, kas uzsver lata kā atsvišķas valūtas nespēju tikt galā ar ekonomiskajām vētrām. Mēs aizmirstam, ka mums aiz muguras ir 20 starpkaru gadi un 20 atjaunotās neatkarības gadi, kuru laikā pašmāju valūta ir kalpojusi pietiekoši sekmīgi, lai bez rūpīgas analīzes no tās tik vienkārši atteiktos. Varbūt vajadzētu paskatīties vēsturē un paanalizēt, vai tiešām vietējā valūta nav uzskatāma par vismaz diskusijas vērtu objektu!

Kā zināms, šī gada 22. martā apritēja 93 gadi kopš Latvija izdeva likumu par nacionālās valūtas ieviešanu – Latvijas rubli. Tajā laikā valstī vienlaicīgā apritē atradās ne tikai cara Krievijas laika nauda, Krievijas Domes nauda, vācu okupācijas iestāžu izdotās ostmarkas un ostrubļi, Vācijas markas, bet arī dažādos reģionos – vietējo pašvaldību parādzīmes, igauņu markas, poļu nauda u.c. Visā šajā valūtu jūklī, protams, nebija ko domāt par stabilas saimnieciskās iekārtas veidošanu un attīstību. No pārāk daudziem ārējiem apstākļiem bija atkarīga jaunās valsts valdība.

Jaunais 1919. gada 22. marta likums pasludināja kursu uz patstāvīgu valsts finanšu veidošanu, nodrošinot turpmāko Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, jo ļāva realizēt patstāvīgu finanšu politiku. Jau pēc gada – 1920. gada 18. martā, Latvijas rubli pasludināja par vienīgo maksāšanas līdzekli Latvijā. Pēc dažām dienām – 20.martā, pēc pilsoniskās iniciatīvas tika dibināts Zelta fonds, kurā valdība aicināja pilsoņus ziedot vērtslietas, kas kalpotu kā nodrošinājums un rezerves jaunajai valsts valūtai.

Kad 1922. gada 1. novembrī nodibināja Latvijas Banku, tautas ziedotās vērtslietas tā pārņēma savā īpašumā, – ziedojumi ietilpuši 99 kastēs, sešos čemodānos, trīs grozos un vienā maisiņā. Šajā fondā tika ieskaitīts arī Finanšu ministrijas pirktais zelts. Zeltu pārkausēja stieņos, atzīmēja raudzi un svaru un nodeva Latvijas Bankai, kas to pārsūtīja glabāšanai uz Anglijas Banku. Tā tika radītas Latvijas pirmās zelta rezerves.

Tomēr Latvijas rubļa vērtība šajos gados turpināja kristies. Piemēram, 1920. gada janvārī angļu mārciņas kurss bija 230 rbļ., bet 1921. gada decembrī – 1010 rbļ. Lai izvairītos no Latvijas rubļa vērtības krišanās, Latvijas valdība nolēma to piesaistīt iedomātai valūtai – zelta frankam, jeb 0.2903226 gr.zelta. Šāds zelta saturs bija vienā Šveices zelta frankā, kas kalpoja par zelta bāzes pamatvalūtu Latīņu monētu savienības dalībvalstīs – Francijā, Šveicē, Itālijā un Beļģijā. Arī Latvija bija nolēmusi kļūt par šīs savienības dalībnieci.

Visi valsts veiktie aizdevumi, pasūtījumi un līgumi tika pārrēķināti zelta frankos. Arī nodokļu iekasēšana tika veikta vērtību pārrēķinot zelta frankos. Tādā veidā tika panākta valsts finanšu sektora stabilizācija un Latvijas rubļa-zelta franka kursa pieaugums no 97-100 rubļiem līdz 50 rubļiem par zelta franku.

Latvijas rubļa posms noslēdzās 1922. gada 3. augustā, kad jaunās naudas reformas rezultātā tika ieviests lats, kuru piesaistīja zelta bāzei un pasludināja viena lata vērtību vienādam ar 0,2903226 gr.zelta, respektīvi, zelta frankam. Noteikumi paredzēja, ka Latvijas rubļa un lata vērtības attiecība nosakāma 50 : 1. Šāda attiecība izveidojās, kotējot Latvijas rubli pret Šveices zelta franku. Valdība tikai apstiprināja faktisko stāvokli vietējā naudas tirgū. Vienlaicīgi tas bija signāls Latvijas valūtas starptautiskai atzīšanai.

Latvijas Bankai bija tiesības izlaist banknotes, kas bija nodrošinātas ar zeltu – visām banknotēm bija jābūt nodrošinātām ar zeltu 30-50% apmērā, bet emisijai, kas pārsniedza 100 mlj. – ar 50-75% zelta. Uz visām Latvijas Bankas naudas zīmēm bija iespiesta klauzula. Piemēram, uz 10 latu naudas zīmes: «Pret šo naudas zīmi Latvijas Banka izsniedz 2.903226 grama zelta». Pienākumu apmainīt naudas zīmes pret zeltu atcēla 1931. gada 8. oktobrī, bet ar 1936. gada 28. septembra likumu atteicās no zelta standarta. Kopš tā laika lats tika pielīdzināts angļu mārciņai pēc kursa 1 lats=0.0396187 mārciņas.

Tādējādi, pēc 14 gadu perioda, Latvijā noslēdzās zelta standarta laiks. Tiesa gan, lats palika piesaistīts angļu mārciņai, kas tajā pašā laikā bija piesaistīta zeltam caur ASV dolāru. Tādēļ var uzskatīt, ka lats palika piesaistīts zelta standartam līdz pat padomju okupācijai 1940.gadā. Taču tā bija tikai pastarpināta piesaiste – reālo ietekmes līdzekli un iespēju kontrolēt valsts finanses, valdība jau bija izlaidusi no savām rokām.

Tajā pašā laikā, nav noslēpums, ka Latvijas rublis, vēlāk lats, bija tas pamats, uz kura turpmāk tika būvēts Latvijas zelta standarts, kas spēlēja nozīmīgu lomu Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Pieņemts uzskatīt, ka pirmās republikas laikā Latvijas tautsaimniecība ļoti strauji un sekmīgi attīstījās. Pieauga eksporta, galvenokārt, lauksaimniecības produkcijas apjomi. Iekšējais valsts dzīves līmenis cēlās un tika nodrošināts tiem laikiem augsts dzīves standarts. Šajos procesos liela loma bija Latvijā ieviestajam zelta standartam.

Jāatceras, ka kopējais labklājības pieaugums valstī radās faktiski no nulles – pēc 1.pasaules kara un Brīvības cīņās sagrautās ekonomikas drupām. Valstī nebija nekā – visa ražošana un rūpniecība bija likvidēta, iekārtas izvestas uz Krieviju. Turklāt, Latvijā 1914. gadā bija 2.6 miljoni, bet 1920. gada jūnijā – tikai 1.6 miljoni iedzīvotāju. Uzreiz pēc Brīvības cīņām valstī pastāvēja ilgstoša un strauji augoša inflācija. Kredītu pieejamība būtībā bija paralizēta, jo 1920. un 1921. gadā pat lielākās Latvijas kredītiestādes par saviem aizdevumiem ņēma līdz 62% gadā, procentu likmē iekļaujot naudas pirktspējas zudumu inflācijas dēļ un kredīta atgūšanas risku.

Tomēr tas netraucēja relatīvi īsā laikā atjaunoties ekonomikai un nostāties uz attīstības ceļa. Toreiz līdzīgā situācijā atradās arī Vācija, kura Veimāras republikas laikā pēckara apstākļos piedzīvoja hiperinflāciju un naudas vērtības strauju krišanos. Tikai pēc zelta standarta ieviešanas Vācijā izdevās stabilizēt ekonomiku.

Varbūt tieši šis brīdis, kad tuvojamies stipri svārstīgajam eiro kā turpmākajam vienīgajam valsts monetārajam instrumentam, ir īstais laiks, lai pārskatītu iespēju, nacionālās valūtas stabilitāti garantēt ar zelta standartu? Piemēram, ASV Jūtas štatā pieņemts likums, kas atļauj pieņemt kā maksāšanas līdzekli zelta monētas pēc zelta cenas, nevis pēc monētas nominālvērtības, līdzīgus noteikumus izskata arī Minesotas, Aidaho un Džordžijas štatos. Arī Šveices parlamentā plānots izskatīt jautājumu par Šveices franka piesaisti zelta standartam.

Ja lats tiek piesaistīts zeltam, tā ir garantija un ziņa visai pasaulei par to, ka lats ir droša valūta – tā vērtība tiks novērtēta un pieņemta. Caur šo monetārās politikas novērtējumu Latvijā ieplūdīs tik vajadzīgās ārvalstu investīcijas. Zelts palīdzēs ieviest arī tik vajadzīgo bezdeficīta budžetu. Kādēļ tas notiks? Vienkārši tādēļ, ka naudas būs tik, cik ir zelta. Un tās vairāk nebūs, līdz ar to, valsts nevarēs plānot budžetā caurumu. Pretējā gadījumā tas novedīs pie zelta standarta devalvācijas un valūtas sabrukuma.

Labi, ja šodien valdība rūpējas par bezdeficīta budžetu un to, lai būtu sabalansēti izdevumi ar ieņēmumiem. Taču cik ilgs laiks bija vajadzīgs, lai šāda valdība un valdības politika izveidotos? Iepriekšējās valdības tikai runāja par bezdeficīta budžetu, bet patiesībā deficīta budžets tikai pieauga. Kāda garantija nākotnē var būt, ka, nomainoties valdībai, atkal netiks mainīts kurss un radīts budžeta deficīts? Valdības nāk un mainās, bet mehānisms, kas garantē bezdeficīta budžetu paliek. Ja tas ir zelta standarts.

Nav jāatgādina, ka, sabrūkot eiro piesaistītajam latam, nogrims arī banku sistēma ar visiem tajās noguldītajiem depozītiem, jo bankas par saviem depozītiem atbild tikai ar savu pamatkapitālu, kas ir piecreiz mazāks par depozītu kopējo apjomu, un jaunas finanšu krīzes gadījumā noguldījumu zaudējumi būs milzīgi. Tos nemazinās arī valsts garantijas, kura pati ar grūtībām savelk savu budžetu.

Joprojām pārāk maz ir dzirdams reālu priekšlikumu, lai izvairītos no nākotnes valūtu satricinājumiem. Atgriešanās pie zelta standarta ir tikai laika jautājums, jo alternatīvas visā cilvēces vēsturē un mūsdienās ir pierādījušas nespēju pildīt savas funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv,03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas ir zelts un kāda tā vērtība?

Pēteris Avotiņš, a/s Goldinvest Asset Management padomes priekšsēdētājs,06.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par virsrakstā uzdoto jautājumu nerimstas strīdi jau no tiem laikiem, kad cilvēki zeltu sāka iegūt un izmantot savām vajadzībām.

Zelta kā rūpniecības metāla un konkrēta pielietojuma izejvielai patlaban ir tikai aptuveni 10% īpatsvars. Lauvas tiesu aizņem juveliernozare ar aptuveni 40% un finanšu nozare – aptuveni 50%. Pie kam, zelta izmantošana juveliernozares / finanšu nozarēs mainās atkarībā no ekonomiskās situācijas. Pirms 2007. gada krīzes, zelta izmantošana juveliernozarē pārsniedza 60%, taču pēc 2007. gada strauji pieaugušās zelta cenas mazināja cilvēku vēlmi un iespējas pirkt rotaslietas, vienlaicīgi liekot aizdomāties par savu līdzekļu pirktspējas saglabāšanu un pasargāšanu no visu veidu krīzēm un nelaimēm, kas palielināja pieprasījumu pēc zelta finanšu sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ieguldījumi zeltā un dārglietās - populāri politisko un ekonomisko satricinājumu laikā

Dina Matvejeva, Luminor Private Banking vadītāja,20.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dimantu un zelta uzpirkšana nav kadri no vēsturiskām filmām. Investīcijas dārglietās un cēlmetālos ir populāras joprojām, un šis ieguldījums ir labs veids kā dažādot savu investīciju portfeli vai stāties pretī inflācijai.

Lai gan šobrīd par vērtīgiem uzskata astoņus metālus, populārākās ir investīcijas zeltā, sudrabā un platīnā, bet vērtīgākais dārgakmens ir rubīns.

Latvijā investīcijas dārglietās noteikti nav populārākais ieguldījumu veids, tomēr klienti, kuri vēlas vēl vairāk dažādot savu investīciju portfeli, salīdzinoši bieži izvēlas zeltu. Parasti interese par to palielinās krīzes vai satricinājumu laikā, jo pieaug uztraukums, ka “virtuālā” nauda var pazust, bet fiziskā – zaudēt vērtību, kamēr zelts vai citi dārgmetāli vērtību noturēs.

Dažādība vienmēr ir laba, ja kādā brīdī akciju vai obligāciju tirgus sāk svārstīties, aktīviem zeltā vērtība var attīstīties citā virzienā. Ieguldīt zeltā var dažādi Zelts ir pateicīgs materiāls, jo tas ir ļoti izturīgs – nerūsē, ir viegli veidojams, vada siltumu un elektrību. Pateicoties šīm īpašībām, zelta pielietošanas veidi ir ļoti dažādi – tas tiek izmantots ne tikai kā valūta vai juvelierizstrādājumu nozarē, bet, piemērām, arī ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Resursu cenas

Zelta guvumi nepārliecina

Jānis Šķupelis,03.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta cena pēc pārdzīvotā šoka pagājuša mēneša otrajā pusē nedaudz pieaugusi un šīs otrdienas izskaņā atradās pie 1252 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes. Pagaidām tirgū tiek spriests par to, vai zelta cenas straujais kritums līdz 31 mēneša zemākajai atzīmei (1180 ASV dolāriem par Trojas unci) nav bijis pārspīlēts. Daļa investoru šādu neredzēti zemu zelta cenu uzskata par pievilcīgu un tādējādi lemj ieguldīt dzeltenajā dārgmetālā, ziņo Reuters.

Pagaidām gan arvien vairāk pasaulslavenu investīciju banku turpina samazināt savas zelta cenas nākotnes prognozes. Piemēram, Goldman Sachs paredz, ka zelta cena nākamā gada beigās atradīsies pie 1050 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes (iepriekšējā bankas prognoze šim termiņam bija 1270 ASV dolāri par Trojas unci). Goldman paredz, ka zelta cenas kritums turpināsies, jo ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) apcirps savas dolāru drukāšanas programmas apjomus (mājienus pār šādu rīcību devis arī ASV FRS vadītājs Bens Bernanke).

Savukārt Societe Generale analītiķi izteikušies, ka pašreizējais zelta cenas atlēciens var neturpināties ilgi un galu galā dārgmetāla vērtība var sarukt līdz par 1000 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei. Minētās bankas eksperti vērš uzmanību arī uz to, ka esot gaidāma ASV dolāra kursa stiprināšanās, kas zelta cenas kritumu šajā valūtā vien paātrināšot. Savu zelta cenas nākotnes prognozi samazinājušas arī tādas bankas kā Credit Suisse, UBS un Morgan Stanley.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ķīna drīzumā kļūs par lielāko zelta patērētājvalsti

Jānis Šķupelis,12.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna jau šogad var kļūt par lielāko zelta patērētājvalsti, jo, kamēr zelta patēriņš daudzviet pasaulē samazinās, Ķīnā tas turpina strauji pieaugt, ziņo Bloomberg.

Kopumā Ķīnas zelta patēriņš šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pieaudzis par 54% līdz 706,36 tonnām, liecina Ķīnas Zelta asociācijas dati. Zelta stieņu iegāde pieaugusi par 87% un kopumā pirmajā pusgadā zelta stieņu pirkumi pieauguši bijuši 278,81 tonnu apmērā. Savukārt dārglietu zelta iegāžu apjomi palielinājušies par 44% līdz 383,86 tonnām. Auguši arī investīciju zelta iegāžu apjomi.

Jāpiebilst, ka ilgstoši pasaulē lielākā zelta patērētājvalsts ir bijusi Indija, kur milzīgs pieprasījums pēc zelta ir saistīts ar valsts kāzu svinēšanas tradīcijām. Šobrīd Indija cīnās ar savu rekordlielo tekošā konta deficītu un, piemēram, dubultojusi nodokli zelta importam, kas negatīvi ietekmējis pieprasījumu pēc šī dārgmetāla.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Koka grīdas – nišas produkts ar augstu Latvijas specializāciju pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,25.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiro un Latvijas zelta rezerves

Pēteris Avotiņš, AS Goldinvest Asset Management padomes priekšsēdētājs,20.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā ievērojamu publicitāti ieguvis jautājums par to, ka Latvijas Banka plāno nodot ECB rīcībā daļu savu valūtas un zelta rezervju. Izskan, ka kopējie valsts rezerves aktīvi (naudā un zeltā) 2012. gada beigās bija 3,99 miljardi latu vai 5,68 miljardi eiro. Pievienojoties eirozonai, Eiropas Centrālajai bankai nododami 3,7% valūtas un 0,7% zelta – kopumā 252 miljonu eiro vērtībā. Zelta īpatsvars šajā summā būs 15% – aptuveni 38 miljonu eiro vērtībā.

Kas šajā notikumā ir tik lielu uzmanību piesaistošs?

Kā jau katrā sabiedriski politiskajā notikumā,pirmkārt, tās ir emocijas. Emocijas grozās ap to, ka mūsu, Latvijas zeltu, atdod svešās rokās. Tas, protams, ir slikti. Skaidrs, ka ekonomiskas un politiskas nenoteiktības apstākļos labāk zeltu paturēt savā rīcībā. Notiekošais ir pretrunā ar valdošajām pasaules tendencēm. Pašlaik plašāku rezonansi ieguvis Vācijas Bundesbankas paziņojums par sava zelta repatriāciju no ASV, Lielbritānijas un Francijas uz Vācijas glabātuvēm. Kādu laiku iepriekš, šādu soli jau spērusi Venecuēla. Arī Dānija un Šveice apspriež šāda soļa nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā zelta pienesums pasaules ekonomikā bija 210 miljardi ASV dolāru, liecina jaunākais Pasaules Zelta padomes apskats.

Pasaulē pērn kopējais saražotā zelta apjoms sasniedza 4477 tonnas, no kurām aptuveni divas trešdaļas veidoja atradnēs iegūtais zelts, savukārt viena trešdaļa tika radīta no zelta pārstrādes (aptuveni 23,4-27,6 miljardi ASV dolāru).

Kā liecina padomes apskats, 15 lielākās zelta ražotājvalstis pērn nodarbināja aptuveni 529 tūkstošus cilvēku, savukārt to radītie ieguvumi ekonomikai bija 78,4 miljardi ASV dolāru.

Dati rāda, ka 13 lielāko zelta patērētājvalstu pieprasījums veidoja 75% no rūpniecībā izmantojamā zelta un 81% no galapatēriņam saražotā zelta.

Kopumā 43% no zelta pieprasījuma pērn veidoja juvelierizstrādājumi, 35% - zelta stieņi, monētas un zelta biržās tirgotie fondi, 12% veidoja centrālo banku iepirkumi, bet 10% - ražošanai nepieciešamais zelts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma zelta vērtība preču biržā ir spējusi palielināties jau vairāk nekā par 100 ASV dolāriem līdz 1643 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Zeltam vēsturiski piedēvēta spēja saglabāt vērtību, apdrošinot, gan, piemēram, pret paaugstinātu neskaidrību par dzīvi nākotnē, gan inflācijas palielināšanos.

Lielā mērā šie faktori arī tagad turpina uzturēt investoru interesi par šo dārgmetālu.

Var svārstīties daudz un strauji

Kopumā zelta pircējiem noteikti būtu jāņem vērā, ka šī cēlā metāla vērtība, neskatoties uz tā nosacīto drošā patvēruma statusu, var piedzīvot visai ievērpjamas izmaiņas (kaut vai februāra beigās zelta vērtība nedēļas laikā saplaka vairāk nekā par 100 ASV dolāriem). Tādējādi zeltu par kaut kādu dižo miera ostu patiesībā uzskatīt būtu kļūdaini – periodiski pēdējo gadu laikā tā cena piedzīvojusi milzīgas un straujas izmaiņas - pat vienas tirdzniecības sesijas laikā.

Arī zelta mānijas ir nākoša un ejoša parādība, kas nozīmē, ka šī metāla cena var piedzīvot gan strauju izaugsmi, gan stagnāciju, gan spēju sabrukumu. Piemēram, zelta cena kopš 2018. gada rudens ir palielinājusies par trešo daļu. Tiesa gan, neskatoties uz šādu pieaugumu, tā joprojām atrodas 15% zem savas 2011. gada virsotnes. Pozitīvais gan ir tas, ka kopš šīs tūkstošgades sākuma zelta cena ir septiņkāršojusies, kas joprojām rada pamatu pieņēmumam, ka ilgākā termiņā šis joprojām paliek par vienu no veidiem, kā var mēģināt saglabāt savu uzkrājumu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zelta cena pērn sarukusi par 28%; šogad gaida lēnāku kritumu

Žanete Hāka,02.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušais gads noslēdza vairākus gadus ilgušo zelta cenas pieaugumu, un dārgmetāla cena saruka par 28%, raksta MarketWatch.

Tādējādi tas bija pirmais gada kritums kopš 2000.gada un lielākais zelta cenas samazinājums kopš vismaz 1984.gada, liecina FactSet dati.

Turklāt eksperti paredz, ka šis gads nebūs diez ko labāks, un, visdrīzāk, arī jaunajā gadā var gaidīt zelta cenas kritumu.

Pagājušais gads sākās ar gaidām, ka zelta cena varētu sasniegt 2000 dolārus, tomēr tas noslēdzās ar ekspertu prognozēm, ka kritums jaunajā gadā veicinās cenas tuvošanos 1000 dolāru atzīmei.

«Gads sākās labi, un pieprasījums Āzijā auga, tomēr tad prognozes par spēcīgāku ASV ekonomikas izaugsmi lika ASV institucionālajiem investoriem zelta vietā investēšanai izvēlēties akciju tirgus,» norāda GoldForecaster.com vadītājs Džulians Filips.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mēbeļu rūpniecība – spoža vēsture un nozīmīgs eksports šodien

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,31.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Četri iemesli, kādēļ cilvēki ienīst zelta kompāniju akcijas

Žanete Hāka,08.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban zelta kompāniju akcijas nav novērtētas, taču situācija varētu mainīties, un šī niša var piedzīvot pieaugumu.

Piecus gadus pēc krīzes akciju tirgi ir atguvuši savus zaudējumus un šaujas pretī rekordaugstumiem. Interesanti, ka tad, kad akcijas bija patiešām lētas, neviens tās nevēlējās. Tagad, kad tās ir sasniegušas jaunus rekordaugstumus, investori atkal atgriežas pie investīcijām tajās. Šajā gadījumā jāatcerās vecā labā patiesība, ka, lai pelnītu, pārvarā ir jāpērk kaut kas, kad neviens cits to īsti negrib, un jāpārdod tad, ka visi citi to vēlas pirkt, raksta businessinsider.com.

Skatoties uz perspektīvām investīcijām, šādas ir zelta kompāniju akcijas. Jāpiebilst, ka kopumā pērn tās ir samazinājušās par 20-30%, savukārt šajā pašā laika periodā zelta cena ir pieaugusi. Rezultātā noskaņojums attiecībā uz zelta kompāniju akcijām ir nožēlojams, un liela daļa investoru cenšas tikt vaļā no savām akcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Globālajā konkurētspējas indeksā Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm

Db.lv,17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta cena, visdrīzāk, augs tikai īsākā termiņā, norāda aptaujātie banku eksperti, uzsverot, ka patlaban nav piemērots laiks, lai ieguldītu dārgmetālā.

Šobrīd nevar apgalvot, ka zelts, tāpat kā iepriekš, ir drošs un ienesīgs instruments, tādēļ nevajadzētu paļauties uz zeltu ilgtermiņa investicionālajā perspektīvā, saka AS Trasta komercbanka Trasta operāciju nodaļas vadītājs Alans Kairovs. Iespējams, ārkārtīgi augstās zelta volatilitātes dēļ, ienākumus vajadzētu pameklēt ikdienas tirdzniecībā vai izmantot īso stratēģiju vidēja termiņa perspektīvā, iesaka eksperts.

Arī Swedbank Private Banking Investīciju daļas vadītājs Oskars Briedis norāda, ka fons būtiski nav mainījies un joprojām ir pietiekami nelabvēlīgs tiem investoriem, kuri iegulda zeltā. ASV Federālo Rezervju sistēma ir pakāpeniski sākusi pārtraukt monetārās stimulēšanas programmu, tirgus dalībnieki sagaida procentu likmju pieaugumu. Piemēram, pieaugot likmēm, investori varētu arvien vairāk priekšroku dot ieguldījumiem, kas dod regulāru ienākumu, nevis aktīvam, kas nenes procentus. Iespējams, ka neseno zelta cenas pieaugumu, daļa investoru uztvers kā pieturu kurā izkāpt no aizejoša vilciena. Swedbank pārvaldītajās ieguldījumu stratēģijās zelts vai citi dārgmetāli šobrīd nav iekļauti, un tuvākajā laikā šos instrumentus portfeļos bankas eksperti neplāno pirkt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Zelts šogad par 15% dārgāks; pallādijs dārdzības ziņā to pārspēj

Jānis Šķupelis,30.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir bijis labs gads dārgmetāliem, kuru cena preču biržās pārsvarā ceļojusi augstāk. Turklāt šī tirgus flagmanim – zeltam – veiksmīgas izvērtušās pašas šā gada beigas – dzeltenā dārgmetāla vērtība atkal pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei, un ir aktuāli paredzējumi, ka šis kāpums turpināsies arī 2020. gadā.

Kopš 2019. gada sākuma zelta cena ir pieaugusi vairāk nekā par 15%. Līdzīgus guvumus tādējādi guvuši arī visi tie investori, kas šajā periodā turējuši paša populārākā uz zelta cenas izmaiņām bāzētā biržā tirgotā fonda - SPDR Gold Shares (GLD) – daļas. Kopumā 2019. gads zeltam tā cenas dinamikas ziņā ir bijis labākais kopš 2010. gada.

Roku rokā ar akcijām

Šobrīd netiek minēts kāds viens pārliecinošs konkrēts faktors, kādēļ atkal vērojams zelta vērtības pieaugums. Pārsvarā tiek izcelta joprojām lielā neskaidrība, kas liek meklēt alternatīvas investīcijas un pieņēmumi, ka procentu likmes vēl ilgi saglabāsies ļoti zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar vērtspapīriem, kas to dara.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Nenovērtētas vērtību investīcijas krīzes laikā

Aigars Sudmalis, Finansu Partneri investīciju nodaļas pārstāvis,18.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ļoti bieži cilvēki, iegādājoties akcijas fondu tirgū, izmanto nesaprotamas, neizzinātas akciju cenu līknes, algoritmus un pārāk daudz klausās citu ieteikumos. Reti kurš veic padziļinātu akciju analīzi – nosaka īsto akciju vērtību. Ja cilvēki vairāk iedziļinātos un izprastu vērtību investīciju plašo potenciālu un krīzes laikā spētu iegādāties aktīvus, ko pārdod vispārēju baiļu ietekmē, ieguldītie līdzekļi tiktu zaudēti reti!»

Īstā zelta vērtības novērtēšana

Kā izcilu piemēru var minēt zeltu. Pašlaik virmo uzskati, ka zelta vērtība tuvākajā laikā pieaugs par 30%, kas dotu labu peļņu. Tomēr nekur netiek teikts, ka zelts ilgu laiku ir bijis nenovērtēts aktīvs, vairāk kā piecus gadus nav izmantots un ilgi ir gulējis ziemas miegu. Šajos gados akcijas piedzīvoja uzplaukumu un attīstību. Ja agrāk (2000. - 2005. gads) zelta cena svārstījās no 300-400 USD, tad pašlaik vērtība ir sasniegusi jau 1500 USD par vienu trojas unci. Cena pieauga par 500% divu gadu laikā. Pašlaik daudzas valstis savas centralas bankas rezerves iegulda zeltā, tajā skaitā pensiju fondus. Interesanti, ka tagad Centrālās bankas uzskata, ka zelts ir izdevīga investīcija, kaut gan tā vērtība tuvāko 3 – 5 gadu laikā var krasi kristies, gadījumā, ja valstu finansu sistēmas stabilizēsies un ASV nekustamajiem īpašumiem pieaugs vērtība. Reti kurš aizdomājas:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pagātne liecina, ka otrais ceturksnis zeltam varētu būt veiksmīgāks

Žanete Hāka,08.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta fondi, kuru vērtība otrajā ceturksnī saruka par 44,7 miljardiem ASV dolāru, varētu uzrādīt labāku rezultātu otrajā pusgadā, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, raksta Bloomberg.

Laika periodā no 1981. gada līdz 2000. gadam zelta vidējais ienesīgums otrajā gada pusē bijis 1,3%, savukārt pirmā pusgada zaudējumi bijuši 3,9%, liecina Bloomberg dati. Savukārt Thomson Reuters apkopotā informācija liecina, ka kopš 2001. gada dārgmetāla ienesīgums otrajā pusgadā ir 11%, kas ir divreiz lielāks par pirmā pusgada ienesīgumu.

Paredzams, ka cenas kritums visā pasaulē veicina pieprasījumu pēc juvelierizstrādājumiem un monētām, turklāt otrajā pusgadā ierasti aug zelta fiziskais pieprasījums, ņemot vērā kāzu sezonu un reliģiskus festivālus Āzijā, ieskaitot zelta lielākos pircējus Indiju un Ķīnu.

Zelta cena tūlītējām piegādēm šajā gadā sarukusi par 27% līdz 1226,63 ASV dolāriem par Trojas unci. Metāla cena otrajā ceturksnī nokritās par 23%, kas ir lielākais kritums kopš 1920. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ieguldījumu fondi

Iespēja uzkrāt dārgmetālos

Jānis Šķupelis,30.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārgmetāli un šī tirgus flagmanis – zelts – ir laba uzkrājumu portfeļa sastāvdaļa vecumdienām

Ierindas Latvijas iedzīvotājs, kurš nonācis pie secinājuma, ka tomēr ir vērts veidot uzkrājumus pensijām, iespējams, apdomājis iespēju arī ieguldīt dārgmetālos. Šajā ziņā jāspēj rast atbildes uz vairākiem jautājumiem no kuriem viens noteikti ir šāds: kā es varu piedalīties dārgmetālu un jo sevišķi dārgmetālu tirgus flagmaņa - zelta - tirgū? Tāpat svarīgi ir pārliecināt sevi par to, ka pasaule vairāku gadu desmitu gadu skatījumā tik ļoti nemainīsies, lai nopirktie dārgmetāli būtu zaudējuši vērtību un būtu ļoti nelikvīdi (tas nozīmē – būtu lielas problēmas atrast to pircējus). Tāpat jāizšķiras, vai veikt investīcijas zeltā, piemēram, ar biržas starpniecību, kā rezultātā zelts pieder uz virtuāli? Vai arī veikt investīcijas fiziskā zeltā, kas ir, piemēram, zelta monētas un zelta stieņi?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta cena nākamo četru ceturkšņu laikā samazināsies un sasniegs četru gadu zemāko līmeni, jo ASV stimulēšanas pasākumu samazināšana, reaģējot uz ekonomikas atveseļošanos, mazinās pieprasījumu pēc zelta kā droša patvēruma investoru līdzekļiem, prognozē Bloomberg aptaujātie eksperti.

Nākamā gada trešajā ceturksnī dārgmetāla cena saruks līdz 1175 dolāriem par unci, kas ir par 7,8% mazāk nekā patlaban, paredz Bloomberg analītiķi, kuru prognozes pēdējo divu gadu laikā bijušas visprecīzākās. Pēdējoreiz zelta cena šādā līmenī bija 2010. gadā.

Eksperti paredz, ka šajā ceturksnī vidējā zelta cena būs 1250 dolāri, savukārt nākamā gada pirmajā ceturksnī tā saruks līdz 1225 dolāriem, savukārt nākamajā ceturksnī samazināsies vēl vairāk – līdz 1195 dolāriem.

Zelta cenas kritumu gan var bremzēt pieprasījums pēc fiziskā zelta – tas notika jau iepriekš. Jūnija beigās cena saruka līdz 34 mēnešu zemākajai atzīmei – 1180,5 dolāriem par unci, tomēr, dārgmetālam kļūstot lētākam, Āzijā pieprasījums pēc juvelierizstrādājumiem, metāla stieņiem un monetām pieauga, tādējādi zelta cena divu mēnešu laikā pieauga par 21%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Resursu cenas

Zelta cena pēdējo nedēļu laikā pieaugusi

Jānis Šķupelis,21.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta cena pēdējo nedēļu laikā pakāpeniski atspēlē šā gada zaudējumus. Kopš jūlija sākuma zelta cena ir palielinājusies jau par 13,7% un šodien atradās pie 1364 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes.

Reuters ziņo, ka investori šobrīd pret zeltu ir noskaņoti daudz labāk nekā vēl pirms diviem mēnešiem, jo radusies sajūta, ka sliktākais zeltam (tā vērtības kritums) ir aiz muguras. Reuters arī norāda, ka parādījusies investoru interese par biržās tirgotajiem uz zelta cenas izmaiņām bāzētajiem fondiem. Arī atsevišķu pasaules lielāko finanšu iestāžu analītiķi sākuši palielināt savas nākotnes zelta cenas prognozes (šogad līdz šim pārsvarā nācies dzirdēt par zelta nākotnes cenas prognožu samazināšanu).

Jāpiebilst, ka zelta cena kopš šā gada sākuma ir samazinājusies par 19%.

Šomēnes arī Pasaules Zelta padome izteica prognozi, ka augošajam pieprasījumam pēc fiziskā zelta vajadzētu rezultēties ar dārgmetāla cenas nonākšanu augstākos līmeņos. Šobrīd gan daudzu pasaules ekspertu domas par zelta cenas tuvāko gadu virzību ir visai atšķirīgas. Ir skaidrs, ka zeltam pēc nesenā cenas krituma jāatgūst zaudētā investoru uzticība. «Zelts pārstājis būt «mūžīgais augšupkāpējs». Lielās zelta cenas svārstības nervozē investorus un mudina izvēlēties augstāka ienesīguma instrumentus, piemēram, ASV kompāniju akcijas. Par labu zelta cenas kritumam spēlē arī ASV ekonomikas atgūšanās, ASV dolāra kursa stiprināšanās un Federālo rezervju sistēmas (FRS) plāni pārtraukt tirgus monetāro stimulēšanas programmu, kā arī inflācijas bažu samazināšanās,» situāciju zelta tirgū DB agrāk raksturojis Trasta komercbankas Trasta operāciju nodaļas vadītājs Alans Kairovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zelta cena pieaugusi jau 12 gadus pēc kārtas

Mārtiņš Apinis,02.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012.gadā zelta cena pieaugusi 6,24% eiro izteiksmē un 8,26% ASV dolāru izteiksmē. Šis bijis jau divpadsmitais gads pēc kārtas, kad zelta cena ASV dolāru izteiksmē pieaugusi. Tikmēr eiro izteiksmē zelta cena pieaugusi jau astoto gadu pēc kārtas, stāsta stāsta finanšu kompānijas Tavex vecākais finanšu tirgus analītiķis Jānis Stukuls.

Pēc viņa teiktā galvenie iemesli zelta cenas pieaugumam bija neskaidrība par Pasaules vadošo ekonomiku attīstību, saspīlētā situācija Irānā gada sākumā kā arī vadošo valstu centrālo banku aktivizējošās monetārās politikas (ASV, eirozonas, Anglijas, Japānas un citu valstu centrālās bankas ievērojami palielināja naudas apjomu ekonomikā).

Tāpat zelta cenas pieaugumu stimulēja arī vairāku valstu centrālo banku zelta rezervju palielināšana un slavenu investoru (Džons Paulsons, Džordžs Soross, Bils Gross, u.c.) zelta pirkšana un pozitīvie tirgus komentāri viedokļu paziņojumi.

Analītiķis uzskata, ka arī 2013.gadā zelta fundamentālie rādītāji ir pozitīvi – centrālās bankas turpina savas aktivizējošās monetārās politikas programmas, Pasaules ekonomikā saglabājas neskaidrība gan par eirozonas, gan ASV un Ķīnas ekonomiku attīstību. Tāpat, vairāku valstu centrālās bankas turpina izmantot zelta cenu vājumu un palielināt savas zelta rezerves. Arī liela daļa vadošo investīciju banku analītiķi sagaida, ka 2013.gadā zelta cena pieaugs un, iespējams, pat pārsniegs 2000 ASV dolāru atzīmi par unci, pieļauj tirgus speciālists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zelta cenas kritums iztukšojis zelta kaltuvju rezerves

Žanete Hāka,27.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas lielākās pasaules monētu kaltuves patlaban strādā papildus stundas, lai spētu apmierināt augošo pieprasījumu pēc zelta monētām, ko veicinājis zelta cenas kritums.

Kā raksta Bloomberg, Austrijas kaltuve strādā 24 stundas diennaktī un arī citas kaltuves, sākot no ASV līdz pat Austrālijai, ziņo par augošo zelta monētu pieprasījumu, neskatoties uz to, ka Goldman Sachs Group eksperti prognozē, ka zelta cenas pieaugums nebūs ilgs.

Austrijas Kaltuve Austria’s Muenze Oesterreich AG ir nolīgusi papildus darbiniekus un pievienojusi trešo astoņu stundu maiņu, lai spētu piepildīt pieprasījuma apjomu. Austrijas kaltuve, kas veido Filharmonijas monētas, norāda, ka pērn pārdošanas apjomi ir auguši par 36%. Šīs monētas cena pērn saruka par 27%.

Līdz 20. janvārim gada laikā pieprasījums pēc Austrālijas, Pērtas Kaltuves kaltām monētām audzis par 20%, un tiek prognozēts, ka pārdošanas apjomi šogad pārspēs pērnā gada rekordus, bet ASV Kaltuvei šis ir labākais mēnesis kopš pērnā gada aprīļa, kad bija vērojams straujš zelta cenas kritums. ASV Kaltuve, kas ir pasaulē lielākā naudas kaltuvem šogad pārdevusi 89,5 tūkstošus unču zelta monētu.

Komentāri

Pievienot komentāru