Kopš gada sākuma zelta vērtība preču biržā ir spējusi palielināties jau vairāk nekā par 100 ASV dolāriem līdz 1643 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Zeltam vēsturiski piedēvēta spēja saglabāt vērtību, apdrošinot, gan, piemēram, pret paaugstinātu neskaidrību par dzīvi nākotnē, gan inflācijas palielināšanos.
Lielā mērā šie faktori arī tagad turpina uzturēt investoru interesi par šo dārgmetālu.
Var svārstīties daudz un strauji
Kopumā zelta pircējiem noteikti būtu jāņem vērā, ka šī cēlā metāla vērtība, neskatoties uz tā nosacīto drošā patvēruma statusu, var piedzīvot visai ievērpjamas izmaiņas (kaut vai februāra beigās zelta vērtība nedēļas laikā saplaka vairāk nekā par 100 ASV dolāriem). Tādējādi zeltu par kaut kādu dižo miera ostu patiesībā uzskatīt būtu kļūdaini – periodiski pēdējo gadu laikā tā cena piedzīvojusi milzīgas un straujas izmaiņas - pat vienas tirdzniecības sesijas laikā.
Arī zelta mānijas ir nākoša un ejoša parādība, kas nozīmē, ka šī metāla cena var piedzīvot gan strauju izaugsmi, gan stagnāciju, gan spēju sabrukumu. Piemēram, zelta cena kopš 2018. gada rudens ir palielinājusies par trešo daļu. Tiesa gan, neskatoties uz šādu pieaugumu, tā joprojām atrodas 15% zem savas 2011. gada virsotnes. Pozitīvais gan ir tas, ka kopš šīs tūkstošgades sākuma zelta cena ir septiņkāršojusies, kas joprojām rada pamatu pieņēmumam, ka ilgākā termiņā šis joprojām paliek par vienu no veidiem, kā var mēģināt saglabāt savu uzkrājumu vērtību.
Rezumējot – zeltam klājies visādi. Šajā pašā laikā daudzi investori, neskatoties uz visu, pie tā turpina atgriezties. Arī tagad lielas investīciju bankas runā par to, ka zelta cena drīzāk varētu otro reizi mēģināt tuvoties divu tūkstošu ASV dolāru par Trojas unci atzīmei. Piemēram, ASV investīciju banka "Goldman Sachs" norādījusi, ka tieši zelts pilda pēdējās iespējas patvēruma lomu, un gadījumā, ja ar koronavīrusu kļūs vēl sliktāk, šī dārgmetāla cena var pārkāpt pāri 1800 ASV dolāriem par Trojas unci.
Vismaz zelts, nevis mīnusu procenti
Zelts saviem pircējiem nemaksā procentus. Ierasts, ka šādus maksājumus saviem investoriem tradicionāli nodrošina citi konservatīvi ieguldījumi, piemēram, obligācijas. Laiki gan mainās. Tagad kļuvis skaidrs, ka, pasaules ekonomikai sašķoboties, centrālās bankas likmes, visticamāk, nepaaugstinās vēl ilgi (drīzāk būs otrādi, ko pierādīja arī šīs nedēļas ASV centrālo baņķieru rīcība). Tas savukārt liek domāt, ka parāda ienesīgums būs ļoti liess vai pat planēs zemāk. Valdot šādam fonam, kad drošu obligāciju turēšana drīzāk nodrošina pat garantētu naudas zaudēšanu (jeb to ienesīgums ir negatīvs), spožāk kaut vai psiholoģiski mirdz zelts. Protams, būtu jāpiebilst, ka pareiza fiziska zelta uzglabāšana arī saistās ar zināmām izmaksām. Tomēr negatīvu likmju laikmetā šādas izmaksas varētu šķist pieņemamākas nekā tad, ja depozītu vai parāda procentu ienākumi solītos būt augsti.
Mūsdienu investoram visvieglāk zeltā ir guldīt ar biržā tirgoto fondu palīdzību. Pasaulē populārākais šāds uz zelta cenas izmaiņām bāzētais biržā tirgotais fonds ir "SPDR Gold Shares". Pamatā tas gan nozīmē, ka investors savu šādi nopirkto zeltu pats nekad neredzēs. Tas iegādājas vai pārdod šī fonda daļas (līdzīgi kā akcijas), un tad fonds pats papildina vai samazina savus fiziskos šī dārgmetāla uzkrājumus.
"Iespējams, vairāk nekā jebkura cita investīcija zelts kalpo kā "atbalss kambaris" (Echo Chamber) trauksmei par globālo finanšu sistēmu un centrālo baņķieru spējai parūpēties par ekonomikas izaugsmi," šonedēļ raksta arī, piemēram, "Bloomberg". Zelta lāči saka, ka šis dārgmetāls ir relikvija, kas drīzāk piederas vēsturei, un ir daudz labāki veidi, kā pasargāties pret neskaidrību, piemēram, derivatīvi. Savukārt zelta buļļi teic, ka zelta iegāde ir visai labs veids, kā apdrošināties pret plašu klāstu ar riskiem un diversificēt ieguldījumus. Pieprasījumu pēc zelta pēdējos gados balsta arī augoši ienākumi Ķīnā, Indijā un citās Āzijas reģiona valstīs, kurās pieejami mazāk veidi, kā uzglabāt bagātību.
