Daži finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka centrālo banku un valdību šā brīža bezprecedenta ekonomikas stimuli kādā brīdī tomēr atdzīvinās inflāciju – turklāt neierasti lielu. Attiecīgi tie jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli straujāku tās pieaugumu.
Tieši zelts dažkārt tiek uztverts kā drošais patvērums - tas spējis pārdzīvot dažādas jukas, neskaitāmas devalvācijas un augošu inflāciju jeb - vēsturiski tas ir bijis reāls, fizisks aktīvs, kuram zināma vērtība saglabājusies pie jebkādas ekonomikas.
Neskaidrībai esot augstai un esot aktuāliem arī dažādiem spriedumiem par potenciālo cenu nestabilitāti, zelta cena kopš šā gada sākuma ASV biržā ir pieaugusi jau par 14% un sasniegusi 1750 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci. Jāņem arī vērā, ka šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai Rietumvalstīs procentu likmes paliktu zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar visiem tiem vērtspapīriem, kas to dara.
Piemēram, "The Wall Street Journal" ziņo, ka pastiprināti šogad dzelteno dārgmetālu tādējādi iegādājušies arī vairāki hedžfondi. Proti, pieejamā informācija liecina, ka zeltu uzpircis, piemēram, Londonā bāzētais hedžfonds "Odey Asset Management". Tāpat uzsverot to, ka centrālo banku kvantitatīvā mīkstināšana novedīs pie ļoti augstas inflācijas, zeltu uzpircis ASV hedžfonds "Elliott Management".
"Visi reālie aktīvi gūs labumu no inflācijas. Zelts gan ir kaut kas vairāk nekā reālais aktīvs – tas ir izvēlētais monetārais aktīvs. Valūtu cīņā uzvarēs zelts. Vīruss aizies, bet likviditāte paliks," "WSJ" savu pārliecību par lielāku inflāciju nākotnē pauž arī "Quadriga Asset Managers" pārstāvji.
Grafiks: SPDR Gold Shares ETF cena, ASV dolāri
Kritīs "tabu"
Spekulācijas par neizbēgamu un strauju inflācijas palielināšanos bija aktuālas arī līdz ar iepriekšējo finanšu krīzi. Tad pasaules ietekmīgākās centrālās bankas tā pamatīgāk piešāva roku likviditātes drukāšanā, ko tās jau "nākamajā ātrumā" ir ielikušas šobrīd. Toreiz, neskatoties uz visām spekulācijām, augsta inflācija tā īsti gan neatnāca, un drīzāk aktuālas pat bijušas konstantas bažas par deflāciju. Kā tas būs šoreiz, šķiet, īsti pateikt nevar neviens. "Ir vesela virkne faktoru, kas ietekmēs cenu virzību. Aiz koronavīrusa stāv vēl dažu pēdējo gadu tirdzniecības kari, kuri vēl jāatrisina, un dažu politiķu mudinājumi ražošanu pārcelt uz mājām," spriež "Rabobank" analītiķi.
Savukārt vēl citi norāda, ka centrālie baņķieri un valdības strauji tuvojas dažādiem draudīgiem finanšu politikas "tabu". Viena no šādām lietām ir deficītu parādu monetārā finansēšana. "Esmu noraizējies par parādu monetizēšanu, kur galu galā valdības finansē centrālās bankas un krājējiem tiek uzspiests pieņemt negatīvas procentu likmes. Tas nav tikai par ļoti augstu inflāciju, bet par procentu likmēm, kas ir krietni zem inflācijas. Mēs gribam, lai mums pieder zelts gadījumā, ja būs jāsāk maksāt arī par ASV dolāru turēšanu. Par zelta turēšanu arī būs jāmaksā, bet tad mēs labāk gribam turēt ko tādu, kam ir ierobežots piedāvājums," savukārt piebilst "Algebris Investments" pārstāvji.
"Nav pārsteigums, ka cilvēki tagad pērk zeltu. Autoritātes kādā brīdī var arī mēģināt demonetizēt zeltu, kas nozīmētu, ka šo metālu privātām individuālām personām turēt būs pretlikumīgi. Viņi to darīs tikai tad, ja jutīs vajadzību izveidot stabilu norēķinu vienību pasaules tirdzniecībai," "Bloomberg" savukārt pat teic jau minētā "Odey Asset Management" vadība.
Ne visi finanšu tirgus indikatori liecina par augošas inflācijas gaidām. Piemēram, ļoti zems joprojām ir valdību ilgtermiņa obligāciju ienesīgums. Daudzos gadījumos tas ir pat negatīvs. Pagaidām "Refinitiv" apkopotie dati liecina, ka finanšu tirgi šobrīd tādējādi iecenojuši, ka eirozonā vidējā gada inflācija nākamajos 10 gados atradīsies pie 0,5% un ASV – pie 1,2%. Zelta tirgus gan sūta citus signālus. Dārgmetāla cena straujāk sāka pieaugt martā, kad ASV Federālo rezervju sistēma sāka ziņot par apjomīgām ekonomikas stimulēšanās programmām.
Nupat eirozonas dati atklāja, ka inflācija monetārajā reģionā gandrīz izzudusi.
Līdzīgi, strauji sarūkot ekonomikai un pasliktinoties nosacījumiem darba tirgū, bijis arī citur. Mazinoties valdību noteiktajiem ar pandēmiju saistītajiem ierobežojumiem, ekonomiskās aktivitātes zemākais punkts jau varētu būt aiz muguras. Šajā pašā laikā, patērētāju tēriņiem sarūkot, biznesiem nonākot grūtībās un sabrūkot to investīciju plāniem, atgriešanās pie iepriekšējā patēriņa var būt ilgāka. Daudzas kas būs atkarīgs no tā, kā Covid-19 tiks kontrolēts, kas daļēji noteiks arī tās pašas inflācijas tendences.
Fondi un stieņi
Dažkārt izcelts - ja ir vēlme ieguldīt šajā metālā, tad tā iegādi drīzāk vajadzētu uztvert kā vērtības saglabāšanas, nevis peļņas iespēju. Viens no vieglākajiem veidiem ir zeltu iegādāties un tirgot ar biržas starpniecību, un šajā ziņā pēdējos gados lielu popularitāti guvuši tā saucamie biržā tirgotie fondi (jeb ETF), kas specializējas ieguldījumos zeltā vai zelta ieguves uzņēmumos. Šie ETF tiek tirgoti kā jebkura akcija, un investors var tos gan iegādāties, gan pārdot. Tie ir samērā dažādi, un to priekšrocība ir tā, ka tajos var sākt ieguldīt ar visai nelielām summām. Pats populārākais šāds fonds, kas kopē dzeltenā dārgmetāla cenas izmaiņu biržā, ir "SPDR Gold Shares" (GLD). Šogad tā daļas cena palēkusies par 14% līdz 163 ASV dolāriem.
Vēl, protams, var arī iegādāties taustāmu zeltu. Tad gan jāpadomā, kā un kur to uzglabāt, kas līdzi nes papildu izmaksas. Investīciju zelts ir augstas proves zelts, un tas ir pieejams stieņu un monētu veidā. Savukārt juvelierizstrādājumi netiek uzskatīti par investīciju dārgmetālu (to cena veidojas subjektīvi un ir drīzāk sasaistāma ar māksliniecisko vērtību).
Djūka Universitātes pētnieki pirms kāda laikā nāca klajā ar skaidrojumu, ka zelta reputācija aizsargāt pret inflāciju radusies no pētījumiem, kas aplūko šī dārgmetāla sniegumu vien ļoti garā termiņā (vismaz gadsimta garumā). Proti, ja lūkojas šādā termiņā, tad izskatoties, ka šim metālam investorus patiešām izdodas pasargāt pret patēriņa cenu uzplūdiem, jo, pārdodot kādu konkrētu daudzumu zelta, var iegādāties samērā līdzīgu preču un pakalpojumu grozu. Šie eksperti gan piebilst, ka īsākos termiņos – pat dažu desmitu gadu skatījumā – tas vairs tik izteikts neesot.
#1/2
