Iepretim līdz šim drošā patvēruma statusam pašlaik izskatās, ka zelta cena pie lielas inflācijas spēji sarūk.
Ja aplūko tekstus, kas jau gadu desmitiem, ja ne simtiem tiek veltīti ieguldījumiem zeltā, tad bieži tajos gandrīz uzreiz redzams, ka šim dārgmetālam tiek piedēvēts drošā patvēruma statuss. Proti, doma ir, ka, visam šķoboties un varbūt arī jūkot un brūkot, zeltam saglabāsies vērtība. Tāpat lasāms, ka dzeltenajam dārgmetālam sevišķi populāri piedēvēt spēju apdrošināt tieši pret cenu nestabilitāti.
Šobrīd uz pasaules ģeopolitiskās skatuves izaicinājumu pietiek. Visās mūsu planētas malās jau kādu laiku arī ir aizsvīlusies inflācija. Neskaidrība par nākotni ir ļoti liela, un ļoti ticama ir tāda situācija, ka vadošās pasaules tautsaimniecības krīt iekšā recesijas, ja ne kādas jau lielākas krīzes stadijā. Tas varētu likt domāt, ka audzis pieprasījums pēc zelta. Tiesa gan, realitātē tā cena šogad ASV dolāros samazinājusies jau septiņus mēnešus pēc kārtas. Deutsche Bank rēķina, ka kaut kas tāds nav pieredzēts kopš tālā 1869. gada. Kopš šī gada marta virsotnēm zelta cena ASV preču biržā ir samazinājusies teju par 20%.
Zelta vērtība spēji kritusi arī eiro valūtā. Tas, kas atliek, ir kasīt pakausi par to, vai zeltam joprojām var piedēvēt kādu drošā patvēruma statusu. Pagaidām sanāk tā, ka zelta cena spēji sarūk pie lielas inflācijas, pret kuru varbūt kādam ir bijusi cerība ar dārgmetāla iegādi apdrošināties. Patiesībā zelta cena arī pirms šī visa rādīja, ka tā visai ierobežotos laika periodos var mainīties visai spēji. Arī tas lika uzdot jautājumus, cik tad patiesībā drošs ir zelts. Zelta drošā patvēruma statuss pēdējo gadu laikā nevar lepoties ar pieturēšanos pie kādām noteiktām likumsakarībām, jo tā cena ik pa laikam gāzusies (vai kāpusi) kopsolī ar akcijām.
Likmes izkonkurē zeltu
Zeltam šogad spēji uzradies ļoti būtisks konkurents – augstākas procentu likmes. Zelts saviem investoriem nekādus procentus nemaksā. Ja kāds tiešā vai pastarpinātākā veidā investē šajā metālā, cerība ir nopelnīt tikai ar tā vērtības pieaugumu. Savukārt augošas procentlikmes ieguldītājiem liek domāt, piemēram, par depozītiem, kas arī ir nosacīti drošs un visai tradicionāls produkts, kas turklāt nodrošina regulārus procentu ienākumus. Jeb, procentlikmēm augot, šādi finanšu produkti tam pašam zeltam mēdz izgriezt pogas.
Visu rakstu lasiet 15.novembra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
