Jaunākais izdevums

Viens no lielākajiem būvmateriālu ražotājiem Baltijā “Knauf” investējis 1,96 miljonus eiro jaunā tehnoloģijā, kas nodrošinās ievērojami ilgtspējīgāku ražošanas procesu, informē uzņēmums.

“Knauf” rūpnīca Ropažu novada Sauriešos ir kļuvusi par pirmo ražotni pasaulē, kur ģipša plākšņu ražošanā ieviesta PST jeb “Post Stucco Treatment” tehnoloģija, kas samazina izmantotās elektroenerģijas patēriņu par 10% un proporcionāli tikpat arī tehnoloģiskā ūdens daudzumu.

Ieviešot PST tehnoloģiju, ģipša plākšņu ražošanas procesā ģipša kristāli, sajaucot ar ūdeni, tiks “novecināti”, lai samazinātu nepieciešamo tehnoloģiskā ūdens daudzumu masas sašķidrināšanai. Salīdzinot ar līdzšinējo ražošanas procesu, ģipša plākšņu ražošanas procesā izmantoto ģipša kristālu “novecināšanas” laiks tiks četrkāršots ar PST tehnoloģiju, tādējādi būtiski samazinot enerģijas patēriņu plākšņu žāvēšanai.

“Rūpes par ilgtspējīgu un efektīvu darbību ir viena no mūsu prioritātēm, tādēļ mērķtiecīgi pilnveidojam ražošanu un pastāvīgi meklējam un ieviešam inovatīvas tehnoloģijas ar mērķi efektivizēt ražošanas procesu un samazināt tā ietekmi uz apkārtējo vidi. Esam lepni, ka “Knauf” Latvijā ir kļuvusi par pirmo ražotni pasaulē, kur ieviesta PST tehnoloģija, tādējādi radot jaunu piemēru, kā samazināt ūdens un elektroenerģijas patēriņu rūpnieciskajā ražošanā, kas kļuvis īpaši aktuāli saistībā ar pieaugošajām elektroenerģijas cenām un pārdomātu dabas resursu izlietošanu. Jaunieviestā PST tehnoloģija ļaus mums par 10% arī samazināt CO2 izmešus, kas būs nozīmīgs ieguvums videi kā arī dos mums iespēju arī turpmāk nodrošināt klientiem ģipša plāksnes par konkurētspējīgu cenu,” saka “Knauf” ģenerāldirektors Baltijas valstīs Arnis Ivanovs.

“Elektroenerģijas cenas Latvijā joprojām ir augstas gan salīdzinot ar 2022. gadu, gan citām valstīm ES un ārpus ES. Vairākas ES valstis šogad ir jau ieviesušas īpašus rūpniecībai paredzētus enerģijas cenu intervences instrumentus, kas ES uzņēmumiem ļauj saglabāt konkurētspēju, salīdzinot ar citu valstu ražotājiem. Latvijā līdzīgs atbalsta mehānisms tika izveidots pērn ar Ekonomikas ministrijas palīdzību, kas ļāva mums droši investēt gandrīz divus miljonus eiro PST tehnoloģijā, tādējādi veicinot “Knauf” ilgtspējas stratēģiju un noturot konkurētspēju. Arī šogad šāds atbalsta mehānisms ir nepieciešams energoietilpīgiem uzņēmumiem, lai varētu saglabāt konkurētspēju arī nākotnē ,” piebilst A. Ivanovs.

PST pilotprojekts tika izstrādāts divu gadu laikā, sadarbojoties “Knauf” komandām no vairākām valstīm. PST pilotprojekts tika realizēts “Knauf” rūpnīcā Amfilohijā, Grieķijā, bet pirmo reizi ieviests produktu ražošanā klientiem “Knauf” rūpnīcā Sauriešos, Latvijā. PST tehnoloģija tiks ieviesta dažādās rūpnīcās visā pasaulē.

“Ģipša plākšņu ražošana ir viens no “Knauf” galvenajiem darbības virzieniem un mēs esam patiesi gandarīti, ka astoņas no desmit plāksnēm, kas tiek izmantotas ēkām Latvijā, ir ražotas mūsu rūpnīcā. Ģipša tehnoloģijas šodienas būvniecībā ieņem vadošo lomu. To var skaidrot ar to, ka, pirmkārt, ģipsis ir cenas ziņā pieejamāks, salīdzinot ar citiem būvmateriāliem, un, otrkārt, ģipša plāksnes ir ērti un vienkārši lietojamas, tās piestiprinot pie sienas. Nepārspīlējot teikt, ka ģipsis ir Latvijas zelts un pēdējo 20 gadu laikā ģipsis ir atguvis tam pienākošos popularitāti un potenciālu būvniecībā. Latvijai un “Knauf” tas arī ir nozīmīgs eksporta produkts,” stāsta Arnis Ivanovs.

Ģipša plāksnes ir sausās būves pamats un tās izmanto starpsienu izbūvei, sienu apšuvumiem, griestu apšuvumiem, mansardu apšuvumiem, sausajām grīdām un dizaina elementiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmateriālu ražotājs “Knauf” par ģenerāldirektoru Baltijas valstīs iecēlis Arni Ivanovu, informē uzņēmumā.

“Būvmateriālu ražošanas nozare ir dinamiska, plaša un izaicinājumiem bagāta, turklāt izaicinājumus rada ne tikai dažādi ārējie apstākļi kā ražošanas izmaksu pieaugums dēļ darbaspēka, izejvielu un enerģijas cenu kāpuma, bet arī mūsu, “Knauf”, izvirzītie mērķi turpmākai attīstībai un ilgtspējas celšanai. Arnis dažādos amatos ir apliecinājis sevi “Knauf” komandā vairāk nekā 15 gadus, un viņa ilggadējā pieredze, stratēģiskais redzējums un entuziasms palīdzēs vadīt un virzīt “Knauf” uz jauniem panākumiem un attīstību visās Baltijas valstīs,” saka “Knauf” valdes priekšsēdētājs Latvijā un “Knauf” Grupas biznesa vadītājs Austrumeiropā un NVS valstīs Jānis Kraulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu jaunā biroja pamatos “Knauf” uzsāk uzņēmuma 30 gadu jubilejas atzīmēšanu, kuru svinēs nākamā gada laikā, kad arī tiks pabeigts jaunais birojs, kas būs kā dāvana darbiniekiem uzņēmuma nozīmīgajā notikumā.

1200 m2 plašā biroja būvniecībā “Knauf” ieguldīs 3,2 miljonus eiro. Biroja projektēšanu un būvniecību veic “UPB” grupa.

“30 gadu laikā esam apliecinājuši mūsu apņemšanos kvalitātei un inovācijām būvniecības nozarē, kā arī izveidojuši septiņas ražotnes, kurās radām vietējus, augstas kvalitātes un ilgtspējīgus produktus, kurus eksportējam uz vairākām valstīm. Daļa no mūsu panākumiem ir “Knauf” kompleksu sistēmu izveide – dažādi būvniecības risinājumi un konstrukcijas, kas būtiski atvieglo būvniecības procesu un nodrošina augstu kvalitāti, drošību un ekonomiskumu. Mēs īpašu vērību esam veltījuši apjomīga piedāvājuma izveidei un profesionāli izstrādātai pielietojuma metodikai, kas ir noderīgas gan profesionāliem būvniekiem, gan ikvienam, kas vēlas būvēt vai modernizēt savu mājvietu. Sadarbībā ar ģenerāluzņēmēju “UPB” mēs uzbūvēsim jauno biroju lielākoties ar “Knauf” sistēmām, darbiniekiem radot ērtu, modernu un ilgtspējīgu biroju,” saka “Knauf” ģenerāldirektors Baltijas valstīs Arnis Ivanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas Senāts ar 2023.gada 28.decembra spriedumu ir atstājis negrozītu iepriekšējās instances - Administratīvās apgabaltiesas - 2020.gada 17.februāra spriedumu, kurā secināts, ka Konkurences padomes (KP) 2017.gada lēmums attiecībā par SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" dalību būvmateriālu ražotāju un tirgotāju aizliegtā vertikālā vienošanās un aizliegtā horizontālā vienošanās jeb kartelī ir pamatots.

Ņemot vērā, ka lēmums ir nepārsūdzams un tas stājies spēkā, SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" valsts budžetā jāiemaksā piemērotais naudas sods 1 145 077 eiro apmērā.

KP 2017.gada lēmumā tika konstatēta divu būvmateriālu ražotāju un četru tirgotāju, t.sk. SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"", dalība aizliegtā vienošanās par preču tālākpārdošanas cenu noteikšanu.

KP lietas izpētes laikā vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "DEPO DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu SIA "Knauf" un SIA "Norgips" izplatītajai produkcijai. KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz SIA "Knauf" un SIA "Norgips" preču cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīta par pamatotu Konkurences padomes (KP) konstatētā aizliegtā vienošanās starp diviem būvmateriālu ražotājiem un četriem tirgotājiem par ilgstošu būvmateriālu cenu noteikšanu, informēja tiesa.

Ar minēto iestādes lēmumu pieteicējai - SIA "Depo DIY" - uzlikts naudas sods 3 718 323 eiro apmērā.

KP iepriekš informēja, ka lietas izpētes laikā KP vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "Depo DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", "Kurši" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu "Knauf" un "Norgips" izplatītajai produkcijai.

KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp "Knauf" un "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz "Knauf" un "Norgips" preču cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai sodītu DEPO ar 3,7 miljoniem eiro, Konkurences padomei un tiesai pierādījumi ir lieki

Andris Kozlovskis, SIA DEPO DIY valdes priekšsēdētājs,26.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diemžēl arī tiesas turpina iet pa Konkurences padomes (KP) iemīto taku un turpina vērsties pret to uzņēmumu, kas nepakļāvās kartelim, pret kuru šis kartelis bija vērsts.

2024. gada 25. janvārī esam saņēmuši Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta spriedumu, saskaņā ar kuru DEPO piemērotais naudas sods 3,7 milj. EUR apmērā stājas spēkā. Mēs, DEPO, esam ļoti vīlušies, ka pēc 7 gadiem, kuru laikā tiesas pārbaudīja KP lēmuma tiesiskumu, tā arī nav izdevies nonākt pie objektīva un taisnīga rezultāta pēc būtības. DEPO ieskatā tiesvedības ietvaros nav vērtēti uzņēmuma iesniegtie nepārprotamie pierādījumi, ka mēs nebijām un nevarējām būt aizliegtas vienošanās starp būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem par ilgstošu būvmateriālu cenu noteikšanu veikalu plauktos dalībnieks.

Pēc iepazīšanās ar saņemto spriedumu DEPO rodas pārliecība, ka tiesu sistēmas darbībā un tieši konkurences tiesību piemērošanā ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, jo šobrīd tas tiek darīts akli un jau pēc noklusējuma uzskatot katru uzņēmēju par pārkāpēju un noziedznieku. Tiesas, acīmredzot, ir pārliecinātas savās zināšanās par konkurences tiesībām tādā mērā, ka šos noteikumus var piemērot bez jebkādām konsultācijām ar Eiropas Savienības Tiesu, tas ir, neuzdodot prejudiciālos jautājumus (jautājums par Eiropas Savienības tiesību normu pareizu un atbilstošu interpretāciju, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu), kad tas ir acīmredzami jādara. Turklāt šajā gadījumā tiesas sprieduma pamatojumā tiek izmantota tiesību normu interpretācija, kas attīstījusies vairākus gadus pēc lietā iztirzātajiem notikumiem un ko šobrīd joprojām turpina attīstīt un skaidrot Eiropas Komisija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ja māja nav sakārtota, arī sarkanais paklājs nelīdzēs

Gatis Romanovskis, tehnoloģiju uzņēmuma SIA Hansab izpilddirektors,21.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu pasaulē, kur tehnoloģijas attīstās zibenīgā ātrumā, uzņēmumi, lai nezaudētu konkurētspēju, cenšas neatpalikt ar dažādu jaunu risinājumu ieviešanu.

Tas ir saprotami. Tomēr straujajā attīstības tempā tikpat svarīgi ir atcerēties, ka jauna tehnoloģija nav panaceja - tas ir tikai rīks uzņēmēja rokās, kura izmantošanai jābūt rūpīgi pārdomātai un pielāgotai uzņēmuma specifiskajām vajadzībām. Diemžēl praksē redzu, ka uzņēmumi tehnoloģijas bieži ievieš bez skaidras stratēģijas un ir pārsteigti, kāpēc tās nenes gaidīto rezultātu.

Jāsakārto mājsaimniecība

No sadzīves zinām - ja māja nav sakārtota un putekļi noslaucīti, pat sarkanā paklāja izritināšana nepalīdzēs tai kļūt vizuāli pievilcīgai. Tieši tāpat ir ar tehnoloģijām. Kamēr uzņēmuma iekšējie procesi nav sakārtoti, tikmēr inovatīvu risinājumu ieviešanai nebūs nozīmes. Lai jaunā tehnoloģija spētu sniegt taustāmus rezultātus, uzņēmumā ir jābūt skaidrai un efektīvai procesu pārvaldībai, jo, ieviešot tehnoloģiju ar nesakārtotām iekšējās procedūrām, pastāv risks, ka jauninājumi radīs vēl lielāku haosu. Gartner pētījumi rāda - ja bizness nav pietiekami sagatavojies pārmaiņām, uzņēmuma resursu plānošanas jeb ERP projektu 55 % līdz 75 % gadījumu ir lemti neveiksmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” visiem saviem klientiem balss sakaru nodrošināšanai sācis piedāvāt VoWiFi (Voice over WiFi) tehnoloģiju.

VoWiFi ļauj nodrošināt kvalitatīvākus balss sakarus specifiskās iekštelpās, kur mobilo sakaru signāls mēdz būt svārstīgs. VoLTE un VoWiFi ieviešanā “Tele2” kopumā investējis 5 milj. eiro.

“Šī tehnoloģija ir noderīga iekštelpās, piemēram, lielos loģistikas centros, pagrabtelpās un ēkās, kur mobilo sakaru signāla izplatībai ir fiziski šķēršļi. Lai izmantotu VoWiFi, nav nepieciešams papildus instalēt kādu mobilo lietotni vai programmatūru. Klientam tikai jāpārliecinās, vai ir pieejams WiFi jeb bezvadu interneta tīkls, un jāaktivizē VoWiFi tehnoloģija savā telefonā. Pēc aktivizēšanas, ja “Tele2” klients atradīsies ēkā, kur mobilo sakaru signāls ir mainīgs, telefons automātiski pieslēgsies tur esošajam WiFi tīklam, un balss zvans tiks veikts datu tīklā,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: freepik.com/Freepik

Mēdz teikt, ka tieši virtuve ir mājokļa sirds – tajā top gardas maltītes un ģimenes locekļi satiekas, lai apspriestu dienas gaitas. Lai gatavošanas process būtu patīkamāks un arī uzkopšanas darbi veiktos ātri un ērti, svarīgi izvēlēties funkcionālu un savām ikdienas vajadzībām atbilstošu virtuves sadzīves tehniku.

Ja arī tu vēlies papildināt savu virtuvi ar jaunu, mūsdienīgu un funkcionālu sadzīves tehniku, turpini lasīt un uzzini, kādas virtuves ierīces 2024. gadā ir saņēmušas augstu novērtējumu gan no ražotāju un tirgotāju, gan pašu lietotāju puses!

No produktu uzglabāšanas līdz maltīšu pagatavošanai

Kas ir gardas maltītes pamatā? Protams, tie ir veselīgi, svaigi un aromātiski produkti. Energoefektīvs un ietilpīgs ledusskapis ir neaizstājama ierīce katrā virtuvē. Taču ar inovatīvām uzglabāšanas tehnoloģijām aprīkoti modeļi nodrošina vēl optimālākus produktu uzglabāšanas apstākļus – temperatūru un mitruma līmeni, tā palīdzot ilgāk uzturēt produktu sākotnējo garšu, aromātu un tekstūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvija - pasaules līdere skaidbetona izstrādājumu ražošanā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,20.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdība atbalsta valsts pamatbudžeta bāzes izdevumus 2025.gadam 12,195 miljardu eiro apmērā

LETA,20.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Eksporta un inovācijas balva” kategorijā “Eksporta čempions” šogad piešķirta SIA “Knauf”, kura eksporta izrāviena pamatā ir izglītoti un iesaistīti darbinieki, kvalitatīvi produkti un Latvijā iegūtas izejvielas, bet kategorijā “Inovācijas čempions” – AS “SAF Tehnika”, kas pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem veikusi nozīmīgus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā.

“Jūs, eksportējošie uzņēmumi, esat mūsu vēstneši mūsu valsts cilvēkiem, vērtībām un idejām. Jūs iedvesmojat arī jauniešus mācīties, meklēt savu meistarības un izcilības ceļu un veidot jaunus stāstus par mūsu Latviju. Jūs esat paraugs tam, kā būt inovatīviem un kā meklēt jauninājumus,” atklājot svinīgo apbalvošanas ceremoniju Rīgas pilī, Nacionālā vēstures muzeja telpās, savā uzrunā sacīja Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Par eksporta pieauguma līderi uzņēmumu grupā ar darbinieku skaitu līdz 249 šogad atzīts SIA “Edge Autonomy Riga”, bet grupā ar darbinieku skaitu virs 250 - AS “Balticovo”.

Kategorijā “Eksporta jaunpienācējs” balvu saņēma SIA “Aeonpump”. Savukārt par eksportspējīgāko jauno tūrisma produktu mazo un vidējo komercsabiedrību grupā tika atzīts labjūtes komplekss “Ziedlejas”, bet biedrību, nodibinājumu, valsts un pašvaldību grupā - ekspozīcija “Inženieru arsenāls” Daugavpilī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pirmajā pusgadā labākus rezultātus uzrāda pensiju plāni, kas aktīvus iegulda akcijās

Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management vadītājs,28.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā globālie akciju tirgi šī gada pirmajā pusgadā uzrādījuši labu izaugsmi, arī pensiju 2. līmeņa plāniem Latvijā šis ir bijis labs periods. Vērtējot kopš gada sākuma, pozitīvus rezultātus redzam visās plānu kategorijās.

Kā ierasts, labākus rezultātus uzrāda plāni, kas lielāku daļu aktīvu iegulda akcijās, un atsevišķiem plāniem izaugsme pirmajā pusgadā pat pārsniedz +15%. Pozitīvo rezultātu pamatā ir salīdzinoši stabilie makroekonomikas rādītāji, tostarp mērenāka inflācija. To, ka situācija ar inflāciju Eiropā ir normalizējusies, visspilgtāk ilustrēja investoru un sabiedrības ilgi gaidītā bāzes procentu likmes samazināšana, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) veica jūnija sākumā.

Pretēji ECB, ASV centrālā banka procentu likmi vēl atstāja nemainīgu. Pašreiz liela daļa analītiķu prognozē, ka arī ECB nesteigs ar likmju tālāku mazināšanu, un nākamais samazinājums drīzāk gaidāms rudenī, nevis vasarā. Savukārt prognozes par to, kad procentu likmi sāks mazināt ASV centrālā banka arvien ir visnotaļ nekonkrētas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš atklāj, kā var noderēt vienmēr līdz esošais mākslīgais intelekts

Sadarbības materiāls,04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas ieteiks elegantu atbildi uz e-pastu, iztulkos tiešsaistes video zvanu un palīdzēs apkopot saspringtās darba dienas laikā veiktās piezīmes. Koriģēs un uzlabos uzņemtos attēlus un palīdzēs atrast to, ko meklē. Tas, protams, ir mākslīgais intelekts (MI), kas līdz ar plašo izmantojumu Samsung Galaxy S24 sērijas viedierīcēs ir kļuvis mobils - vienmēr līdzi esošs un noderīgs. Mākslīgā intelekta un interneta drošības eksperts Elviss Strazdiņš dalās iespaidos par atklātajām iespējām saziņā, radošumā un drošībā, kuras atklājis, lietojot Samsung Galaxy S24 Ultra.

Tiešsaistes tulkošana paver vēl necerētas iespējas

Ja kādreiz viedierīcē raksti ziņu un nopriecājies par to, ka tastatūra piedāvā piemērotus vārdus teikuma turpinājumam, tad zini – nupat tevi iepriecinājis mākslīgais intelekts. Taču tas ir tikai viens no veidiem, kā MI palīdz saziņā. Iespējams, visplašāk atpazīstamā MI tehnoloģija ir automātiskā tekstu tulkošana. Samsung ar Galaxy AI tehnoloģijas Live Translate funkciju turpina pārvarēt valodu atšķirību radītos šķēršļus, tagad viedtālruņos piedāvājot automātisku abpusēju tiešsaistes tulkojumu runātajai un rakstītajai saziņai. Tas var ievērojami atvieglot saprašanos, piemēram, ceļojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Endziņš: Valdības piedāvātās nodokļu izmaiņas neveicinās straujāku ekonomikas izaugsmi

LETA,22.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošās koalīcijas piedāvātās nodokļu izmaiņas, kuras izskatās pēc politiskas vienošanās, noteikti neveicinās straujāku Latvijas ekonomikas izaugsmi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pēc viņa teiktā, valdība vienlaikus apgalvo, ka grib veicināt uzņēmējdarbību, bet tajā pašā laikā "uzkrāmē" uzņēmējdarbībai papildu nodokļus. "Nu vai tad tā mēs varam veicināt uzņēmējdarbību?" retoriski vaicāja Endziņš.

LTRK vadītājs arī norādīja uz valdības deklarācijā iepriekš pausto apņemšanos veicināt pāreju uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, taču tagad valdošā koalīcija tieši šādiem uzņēmumiem gribot palielināt nodokļu slogu, un tas Endziņam šķiet neloģiski.

Uzņēmēju organizāciju arī neapmierinot valdības vēlme samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi, jo tas būtu tikai īstermiņa ieguvums, bet ilgtermiņā tas negatīvi atspēlētos uz pensijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

ASUS Republic of Gamers paziņo par pavisam jauniem Zephyrus G14 un G16

ASUS,16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASUS Republic of Gamers (ROG) izziņo 2024. gada Zephyrus G14 un Zephyrus G16, kas ir jaunākais pienesums izcili jaudīgo plāno un vieglo spēļu klēpjdatoru klāstā. Šīm ierīcēm ir jauni CNC izstrādāti alumīnija korpusi, pielāgojams Slash Lighting gaismas bloks un pavisam jauna Platinum White krāsa, savukārt jaunākie AI paātrinātie čipi no Intel®, AMD un NVIDIA® ir gatavi sniegt spēļu entuziastiem un radošajiem profesionāļiem jaunas veiktspējas virsotnes. Gan Zephyrus G14, gan G16 ir aprīkoti ar ROG Nebula displejiem, satriecoši precīziem krāsu OLED paneļiem, kas ir spējīgi arī uz G-SYNC®, lai nodrošinātu neticamu spēļu pieredzi. Īpaši efektīva dzesēšanas tehnoloģija, tostarp trīs ventilatoru tehnoloģija, šķidrais metāls un iztvaikošanas kameras atsevišķos modeļos, ļauj Zephyrus G14 un G16 viegli elpot, neskatoties uz to īpaši kompakto dizainu.

Pilnīgi jauns korpusa dizains

2024. gada Zephyrus G14 un Zephyrus G16 ir pilnīgi pārbūvēti gan no iekšpuses, gan ārpuses. Abām ierīcēm ir pilnīgi jauni, CNC izstrādāti alumīnija korpusi, kas nodrošina nevainojamu līdzsvaru starp svara samazinājumu, konstrukcijas stingrību un palielinātu korpusa telpu. Tas ļauj izveidot tastatūras dizainu, kas sniedzas no malas līdz malai, kā arī iekļaut lielākus un skaļākus skaļruņus ar izciliem basiem līdz pat 100 Hz. Skaļruņi ir par 25 % lielāki nekā iepriekšējās paaudzes skaļruņi, un par 47 % skaļāki, aizraujošākai audio pieredzei nekā jebkad agrāk. Zephyrus G14 un G16 ir aprīkoti arī ar lielākiem atsevišķiem taustiņiem un lielāku skārienpaliktni, kas nodrošina izcilību rakstot, precizitāti ritinot un plūdenumu spēlējot spēles. Gan 2024. gada Zephyrus G14, gan Zephyrus G16 tiek piegādāti ar trīs mēnešu Xbox Game Pass Ultimate abonementu, nodrošinot piekļuvi bibliotēkai ar simtiem lielisku spēļu.

Komentāri

Pievienot komentāru