Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Pirms pāris nedēļām notikušajā starptautiskajā konferencē Spītējot apstākļiem: Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze Latvijas vadošās amatpersonas kārtējo reizi apliecināja, ka mūsu valsts stratēģija ir pievienoties eiro zonai, un Latvija nekad no tā neatkāpsies. Joprojām gan nav dzirdama plašāka diskusija par šo jautājumu.

Plaši tiek tiražēts apgalvojums, ka Latvija, balsojot par pievienošanos Eiropas Savienībai, automātiski nobalsojusi arī par eiro ieviešanu. Es labi atceros šo balsojumu un tad, kad balsoju, nebija jautājuma par to vai atblastu vai nē eiro ieviešanu. Tādēļ šos apgalvojumus nekā savādāk nevar uztvert kā vienīgi par spekulāciju.

Spekulācija ir arī apgalvojumi, ka uzņēmēji viennozīmīgi atbalsta eiro ieviešanu. Uzņēmējiem viedoklis ir dažāds un, tāpat kā sabiedrībā kopumā, tas nebūt nav viennozīmīgi pozitīvs. Sabiedrības aptaujas rāda, ka eiro nav populārs. Iespējams, ka beidzot valdība sapratusi, ka eiro ieviešana par katru cenu nav vajadzīga. Vismaz valdības vadītāja un finanšu ministra izvairīgie komentāri par šo jautājumu, beidzot ir ļāvuši noprast, ka eiro ieviesīs, izejot no pragmatiskiem apsvērumiem un to izvērtēs šī gada beigās un nākamā gada sākumā.

Nesen noskatījos Krievijas dokumentālo filmu, kurā, visa cita starpā, tika apgalvots, ka t.s. lidojošie šķīvīši jebšu NLO patiesībā ir ASV / britu slepenais ierocis, ko izmanto spiegošanā un ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Pietiekami nopietni ļaudis ar ekonomisko, finansiālo un politisko ietekmi stāstīja, ka valstis NLO izmanto arī, lai novērstu uzmanību no pašreizējām ekonomiskajām problēmām, un to parādīšanās biežums un raksti par tiem tādos respektablos izdevumos, kā The Guardian, norāda uz iespējamo finanšu tirgus krīzi un lielām pārmaiņām eksistējošajās finanšu paradigmās.

Domājams gan, ka nav jābūt lielam speciālistam, lai saprastu, ka pašreiz dzīvojam pārmaiņu laikā, kad mainās ne tikai finanšu, bet kopējais skatījumus uz ekonomikas un politikas procesiem kopumā. Diez vai kāds tagad var prognozēt, kāda būs pasaule pēc 5 –10 gadiem, bet var diezgan droši apgalvot, ka tā būs savādāka.

Pasaule vienmēr ir mainījusies, nekad nav stāvējusi uz vietas, un tieši tas tai ir palīdzējis izdzīvot. Pārmaiņas ir skārušas arī vienu no fundamentālākajiem pasaules aktīviem – zeltu, kas gadsimtu griežos ir bijis viens no centrālajiem valstu monetārās politikas instrumentiem, piedzīvojot kritumus un kāpumus, tomēr allaž saglabājot savu unikālu spīdumu un iekāres objekta statusu.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Par virsrakstā uzdoto jautājumu nerimstas strīdi jau no tiem laikiem, kad cilvēki zeltu sāka iegūt un izmantot savām vajadzībām.

Zelta kā rūpniecības metāla un konkrēta pielietojuma izejvielai patlaban ir tikai aptuveni 10% īpatsvars. Lauvas tiesu aizņem juveliernozare ar aptuveni 40% un finanšu nozare – aptuveni 50%. Pie kam, zelta izmantošana juveliernozares / finanšu nozarēs mainās atkarībā no ekonomiskās situācijas. Pirms 2007. gada krīzes, zelta izmantošana juveliernozarē pārsniedza 60%, taču pēc 2007. gada strauji pieaugušās zelta cenas mazināja cilvēku vēlmi un iespējas pirkt rotaslietas, vienlaicīgi liekot aizdomāties par savu līdzekļu pirktspējas saglabāšanu un pasargāšanu no visu veidu krīzēm un nelaimēm, kas palielināja pieprasījumu pēc zelta finanšu sektorā.

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Klausoties ziņas par eirozonas krīzi, rietumvalstu parādu ilgtermiņa problēmām un agresīvajiem centrālo banku monetārajiem stimulēšanas pasākumiem, ir saprotama investoru vēlme atrast tiešām drošus ieguldījumus saviem uzkrājumiem visapkārt valdošās nenoteiktības laikā.

Zelts tiek uzskatīts par vienu no šādām alternatīvām. Par zelta priekšrocībām šobrīd runā ļoti daudz finanšu tirgus speciālistu un tā iespējamās pozitīvās īpašības, kā aizsardzība pret nenoteiktību finanšu tirgos un nākotnes inflācijas draudiem, ir plaši aprakstītas. Vairums analītiķu ir arī optimistiski par zelta cena izaugsmes perspektīvām. Piemēram, SEB savā 2011. gada decembra Commodity Monthly apskatā prognozē zelta cenu vidēji USD 2050 par Trojas unci 2012. gada laikā. Ja piepildīsies šī prognoze, tad zelta cena būs pieaugusi par aptuveni 25% kopš šā gada sākuma. Tomēr, pirms doties pirkt zelta stieni vai iesniegt savam brokerim uzdevumu pirkt kādu populāru zeltam piesaistītu finanšu instrumentu, ir vērts atcerēties, ka zelts nav bezriska ieguldījums. Zeltu noteikti nevar uzskatīt par «drošu» tikpat lielā mērā, kā augsta kredītreitinga valdības parādzīmes. Proti, ieguldījumi zeltā pieprasa, lai investoram būtu ļoti augsta riska noturība.

«Ļoti bieži cilvēki, iegādājoties akcijas fondu tirgū, izmanto nesaprotamas, neizzinātas akciju cenu līknes, algoritmus un pārāk daudz klausās citu ieteikumos. Reti kurš veic padziļinātu akciju analīzi – nosaka īsto akciju vērtību. Ja cilvēki vairāk iedziļinātos un izprastu vērtību investīciju plašo potenciālu un krīzes laikā spētu iegādāties aktīvus, ko pārdod vispārēju baiļu ietekmē, ieguldītie līdzekļi tiktu zaudēti reti!»

Īstā zelta vērtības novērtēšana

Kā izcilu piemēru var minēt zeltu. Pašlaik virmo uzskati, ka zelta vērtība tuvākajā laikā pieaugs par 30%, kas dotu labu peļņu. Tomēr nekur netiek teikts, ka zelts ilgu laiku ir bijis nenovērtēts aktīvs, vairāk kā piecus gadus nav izmantots un ilgi ir gulējis ziemas miegu. Šajos gados akcijas piedzīvoja uzplaukumu un attīstību. Ja agrāk (2000. - 2005. gads) zelta cena svārstījās no 300-400 USD, tad pašlaik vērtība ir sasniegusi jau 1500 USD par vienu trojas unci. Cena pieauga par 500% divu gadu laikā. Pašlaik daudzas valstis savas centralas bankas rezerves iegulda zeltā, tajā skaitā pensiju fondus. Interesanti, ka tagad Centrālās bankas uzskata, ka zelts ir izdevīga investīcija, kaut gan tā vērtība tuvāko 3 – 5 gadu laikā var krasi kristies, gadījumā, ja valstu finansu sistēmas stabilizēsies un ASV nekustamajiem īpašumiem pieaugs vērtība. Reti kurš aizdomājas:

Kopš gada sākuma zelta vērtība preču biržā ir spējusi palielināties jau vairāk nekā par 100 ASV dolāriem līdz 1643 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Zeltam vēsturiski piedēvēta spēja saglabāt vērtību, apdrošinot, gan, piemēram, pret paaugstinātu neskaidrību par dzīvi nākotnē, gan inflācijas palielināšanos.

Lielā mērā šie faktori arī tagad turpina uzturēt investoru interesi par šo dārgmetālu.

Var svārstīties daudz un strauji

Kopumā zelta pircējiem noteikti būtu jāņem vērā, ka šī cēlā metāla vērtība, neskatoties uz tā nosacīto drošā patvēruma statusu, var piedzīvot visai ievērpjamas izmaiņas (kaut vai februāra beigās zelta vērtība nedēļas laikā saplaka vairāk nekā par 100 ASV dolāriem). Tādējādi zeltu par kaut kādu dižo miera ostu patiesībā uzskatīt būtu kļūdaini – periodiski pēdējo gadu laikā tā cena piedzīvojusi milzīgas un straujas izmaiņas - pat vienas tirdzniecības sesijas laikā.

Arī zelta mānijas ir nākoša un ejoša parādība, kas nozīmē, ka šī metāla cena var piedzīvot gan strauju izaugsmi, gan stagnāciju, gan spēju sabrukumu. Piemēram, zelta cena kopš 2018. gada rudens ir palielinājusies par trešo daļu. Tiesa gan, neskatoties uz šādu pieaugumu, tā joprojām atrodas 15% zem savas 2011. gada virsotnes. Pozitīvais gan ir tas, ka kopš šīs tūkstošgades sākuma zelta cena ir septiņkāršojusies, kas joprojām rada pamatu pieņēmumam, ka ilgākā termiņā šis joprojām paliek par vienu no veidiem, kā var mēģināt saglabāt savu uzkrājumu vērtību.

Dimantu un zelta uzpirkšana nav kadri no vēsturiskām filmām. Investīcijas dārglietās un cēlmetālos ir populāras joprojām, un šis ieguldījums ir labs veids kā dažādot savu investīciju portfeli vai stāties pretī inflācijai.

Lai gan šobrīd par vērtīgiem uzskata astoņus metālus, populārākās ir investīcijas zeltā, sudrabā un platīnā, bet vērtīgākais dārgakmens ir rubīns.

Latvijā investīcijas dārglietās noteikti nav populārākais ieguldījumu veids, tomēr klienti, kuri vēlas vēl vairāk dažādot savu investīciju portfeli, salīdzinoši bieži izvēlas zeltu. Parasti interese par to palielinās krīzes vai satricinājumu laikā, jo pieaug uztraukums, ka “virtuālā” nauda var pazust, bet fiziskā – zaudēt vērtību, kamēr zelts vai citi dārgmetāli vērtību noturēs.

Dažādība vienmēr ir laba, ja kādā brīdī akciju vai obligāciju tirgus sāk svārstīties, aktīviem zeltā vērtība var attīstīties citā virzienā. Ieguldīt zeltā var dažādi Zelts ir pateicīgs materiāls, jo tas ir ļoti izturīgs – nerūsē, ir viegli veidojams, vada siltumu un elektrību. Pateicoties šīm īpašībām, zelta pielietošanas veidi ir ļoti dažādi – tas tiek izmantots ne tikai kā valūta vai juvelierizstrādājumu nozarē, bet, piemērām, arī ražošanā.

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

Zelta cena pēc pārdzīvotā šoka pagājuša mēneša otrajā pusē nedaudz pieaugusi un šīs otrdienas izskaņā atradās pie 1252 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes. Pagaidām tirgū tiek spriests par to, vai zelta cenas straujais kritums līdz 31 mēneša zemākajai atzīmei (1180 ASV dolāriem par Trojas unci) nav bijis pārspīlēts. Daļa investoru šādu neredzēti zemu zelta cenu uzskata par pievilcīgu un tādējādi lemj ieguldīt dzeltenajā dārgmetālā, ziņo Reuters.

Pagaidām gan arvien vairāk pasaulslavenu investīciju banku turpina samazināt savas zelta cenas nākotnes prognozes. Piemēram, Goldman Sachs paredz, ka zelta cena nākamā gada beigās atradīsies pie 1050 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes (iepriekšējā bankas prognoze šim termiņam bija 1270 ASV dolāri par Trojas unci). Goldman paredz, ka zelta cenas kritums turpināsies, jo ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) apcirps savas dolāru drukāšanas programmas apjomus (mājienus pār šādu rīcību devis arī ASV FRS vadītājs Bens Bernanke).

Savukārt Societe Generale analītiķi izteikušies, ka pašreizējais zelta cenas atlēciens var neturpināties ilgi un galu galā dārgmetāla vērtība var sarukt līdz par 1000 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei. Minētās bankas eksperti vērš uzmanību arī uz to, ka esot gaidāma ASV dolāra kursa stiprināšanās, kas zelta cenas kritumu šajā valūtā vien paātrināšot. Savu zelta cenas nākotnes prognozi samazinājušas arī tādas bankas kā Credit Suisse, UBS un Morgan Stanley.

Zelta cena, visdrīzāk, augs tikai īsākā termiņā, norāda aptaujātie banku eksperti, uzsverot, ka patlaban nav piemērots laiks, lai ieguldītu dārgmetālā.

Šobrīd nevar apgalvot, ka zelts, tāpat kā iepriekš, ir drošs un ienesīgs instruments, tādēļ nevajadzētu paļauties uz zeltu ilgtermiņa investicionālajā perspektīvā, saka AS Trasta komercbanka Trasta operāciju nodaļas vadītājs Alans Kairovs. Iespējams, ārkārtīgi augstās zelta volatilitātes dēļ, ienākumus vajadzētu pameklēt ikdienas tirdzniecībā vai izmantot īso stratēģiju vidēja termiņa perspektīvā, iesaka eksperts.

Arī Swedbank Private Banking Investīciju daļas vadītājs Oskars Briedis norāda, ka fons būtiski nav mainījies un joprojām ir pietiekami nelabvēlīgs tiem investoriem, kuri iegulda zeltā. ASV Federālo Rezervju sistēma ir pakāpeniski sākusi pārtraukt monetārās stimulēšanas programmu, tirgus dalībnieki sagaida procentu likmju pieaugumu. Piemēram, pieaugot likmēm, investori varētu arvien vairāk priekšroku dot ieguldījumiem, kas dod regulāru ienākumu, nevis aktīvam, kas nenes procentus. Iespējams, ka neseno zelta cenas pieaugumu, daļa investoru uztvers kā pieturu kurā izkāpt no aizejoša vilciena. Swedbank pārvaldītajās ieguldījumu stratēģijās zelts vai citi dārgmetāli šobrīd nav iekļauti, un tuvākajā laikā šos instrumentus portfeļos bankas eksperti neplāno pirkt.

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Ķīna jau šogad var kļūt par lielāko zelta patērētājvalsti, jo, kamēr zelta patēriņš daudzviet pasaulē samazinās, Ķīnā tas turpina strauji pieaugt, ziņo Bloomberg.

Kopumā Ķīnas zelta patēriņš šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pieaudzis par 54% līdz 706,36 tonnām, liecina Ķīnas Zelta asociācijas dati. Zelta stieņu iegāde pieaugusi par 87% un kopumā pirmajā pusgadā zelta stieņu pirkumi pieauguši bijuši 278,81 tonnu apmērā. Savukārt dārglietu zelta iegāžu apjomi palielinājušies par 44% līdz 383,86 tonnām. Auguši arī investīciju zelta iegāžu apjomi.

Jāpiebilst, ka ilgstoši pasaulē lielākā zelta patērētājvalsts ir bijusi Indija, kur milzīgs pieprasījums pēc zelta ir saistīts ar valsts kāzu svinēšanas tradīcijām. Šobrīd Indija cīnās ar savu rekordlielo tekošā konta deficītu un, piemēram, dubultojusi nodokli zelta importam, kas negatīvi ietekmējis pieprasījumu pēc šī dārgmetāla.

Pagājušais gads noslēdza vairākus gadus ilgušo zelta cenas pieaugumu, un dārgmetāla cena saruka par 28%, raksta MarketWatch.

Tādējādi tas bija pirmais gada kritums kopš 2000.gada un lielākais zelta cenas samazinājums kopš vismaz 1984.gada, liecina FactSet dati.

Turklāt eksperti paredz, ka šis gads nebūs diez ko labāks, un, visdrīzāk, arī jaunajā gadā var gaidīt zelta cenas kritumu.

Pagājušais gads sākās ar gaidām, ka zelta cena varētu sasniegt 2000 dolārus, tomēr tas noslēdzās ar ekspertu prognozēm, ka kritums jaunajā gadā veicinās cenas tuvošanos 1000 dolāru atzīmei.

«Gads sākās labi, un pieprasījums Āzijā auga, tomēr tad prognozes par spēcīgāku ASV ekonomikas izaugsmi lika ASV institucionālajiem investoriem zelta vietā investēšanai izvēlēties akciju tirgus,» norāda GoldForecaster.com vadītājs Džulians Filips.

Vēl dažus gadus atpakaļ par investīcijām zeltā neviens nezināja tikpat kā neko. Toties daudzi bija nekustamā īpašuma speciālisti, zēla un plauka akciju tirgi. Tagad gandrīz katrs zina, kas ir budžeta konsolidācija, valūtu krīze un valstu parādi. Arī par ieguldījumiem zeltā un dārgmetālos nu jau zina daudz vairāk.

Šādu izglītības pieaugumu par investīcijām zeltā sekmē bēdīgais ekonomikas stāvoklis un neskaidrās nākotnes prognozes. Kā sekas tam, pēc brīvā tirgus principiem, parādās arī piedāvājums, jo pieprasījums ir.

Pēc zelta cenu straujā pieauguma, kas daudziem atgādināja nekustamā īpašuma cenu pieaugumu vai akciju tirgu straujo izaugsmi pēdējās desmitgdēs, radās daudz spekulāciju par to, vai neveidojas zelta cenu burbulis. Parādījās arī apgalvojumi par zeltu kā «tukšo naudu».

Dīvaini, ka, lai gan zelts jau vairāk 5 000 gadu cilvēces vēsturē ir patstāvīgi spēlējis lomu kā vienīgā īstā nauda un to, ka gandrīz visu centrālo banku valstu rezevēs atrodas lielāks vai mazāks zelta daudzums, ar apskaužamu patstāvību tiek uzturēts viedoklis par zelta bezjēdzību un visos iespējamos ceļos tiek mazināta tā nozīme finanšu tirgus sistēmā.

Kādu laiku parādās ziņas par naftas cenas pieaugumu. Tas pamanāms ar degvielas uzpildes stacijās. Situācija ir saspringta un tāda tā tuvākajā laikā saglabāsies, kā dēļ nevar izslēgt cenu pieauguma turpināšanos. Bet tas nevar būt pārmērīgs, jo draudēs ar pieprasījuma sabrukumu.

Aplēses par naftas pieprasījumu pasaulē 4. ceturksnī svārstās no 100,6 miljoniem b/d līdz 104,7 miljoniem b/d. Pašreizējie naftas un produktu krājumi ir zemi. Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars ir saspringts un ļoti saspringts tādiem produktiem kā dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju degviela, gāzeļļa. Nenoteiktība par globālo naftas pieprasījumu nepārprotami ir Saūda Arābijas ražošanas samazināšanas pamatā kopš šā gada aprīļa.

Runa ir par bažām par globālo naftas pieprasījumu daudzu makroekonomisko izaicinājumu apstākļos un par preventīvu darbību pret pieprasījuma vājināšanos. Saūda Arābija var atcelt pašreizējo naftas cenu pieaugumu tikpat ātri, kā tā izveidoja pašreizējo cenu ralliju. Taču naftas produktu krīzes atrisināšana nav Saūda Arābijas spēkos. Talkā varētu nākt Ķīna, ja palielinātu naftas produktu eksporta kvotas, jo tai ir rezerves pārstrādes jaudas. Tomēr pirmais efekts būtu vēl spēcīgāks Ķīnas naftas imports.

2011. gads dārglietu tirgū ir bijis notikumiem bagāts, un zelta cenas turpinājušas pieaugt jau vienpadsmito gadu pēc kārtas. Pērnā gada laikā zelta cenas palielinājās vidēji par 12% - 16%, liecina a/s Goldinvest Asset Management dārgmetālu tirgus apskats par aizvadīto gadu.

Pēdējo vienpadsmit gadu periodā vidējais cenu pieaugums pērnā gada griezumā ir bijis 17,7%. Neņemot vērā ievērojamās zelta cenu svārstības gada otrajā pusē, 2011. gadā kopumā zelta cena pieauga, nedaudz atpaliekot no vidējā gada pieauguma rādītāja pēdējo vienpadsmit gadu laikā. 2011. gada sākumā zelta cenas pieauga vienmērīgi, taču augusta beigās un septembra sākumā sekoja straujš cenu «lēciens».

Septembrī, tā saucamajā spot tirgū, tika sasniegta zelta maksimuma cena – 1923,7 dolāri par unci, taču pēc Londonas fiksinga (dārgmetālu oficiālo cenu noteikšana Londonas biržā) datiem augstākā zelta cena bija pērnā gada 5. septembrī – 1896,50 ASV dolāri par unci.

Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".

Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas 

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm...

Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".

Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).

Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.

Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.

Krievija izskatās sagatavota

Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.

Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.

Izjuks viss OPEC?

Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.

Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.

OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.