Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.
Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.
Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.
OPEC galvas lauzīšana
Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.
Ziemeļūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā, ASV dolāri par barelu
Tātad, ja viss notiks pēc šī plāna, tirgū jāatgriežas naftai, kas pie, iespējams, vājas ekonomikas, kuru mocīs pandēmijas otrais vilnis, var nozīmēt energoresursu cenu planēšanu zemāk.Ekonomisti izceļ arī varbūtību, ka OPEC līderi varētu būt nobrieduši fundamentālai stratēģijas maiņai. “Par drīzāk zemu inflāciju nākotnē vēsta arī pasaules enerģijas sektora pārveide, kas strauji uzņem apgriezienus.
Aģentūra Reuters ziņo par iespējamu Saūda Arābijas stratēģijas maiņu. Tā vēsturiski ir bijusi valsts, kas nepieciešamības gadījumā samazināja naftas ražošanu, lai stabilizētu tirgu. Bažas, ka tehnoloģiju attīstība tās naftas rezerves padarīs bezvērtīgas, var pamudināt to pumpēt pēc iespējas vairāk, izspiežot no tirgus augstu izmaksu ražotājus,””šonedēļ, runājot par patēriņa cenu izmaiņām, norādīja Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.
Saūda Arābija pēdējā laikā jau ir uzvedusies visai nemierīgi. Tas tādēļ, ka tieši šī valsts lielā mērā pēdējā laikā iznesusi melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas smagumu. Jau 2019. gadā šī valsts pārējiem OPEC+ (“+” apzīmē dažus citus naftas ieguvējus, kas formāli nav OPEC sastāvā – galvenokārt tā ir Krievija. Šajā veidojumā arī, piemēram, ir šā brīža karā iesaistītā Azerbaidžāna) biedriem ziņoja - ievērojiet savas kvotas vai gatavojieties cenas kritumam. Tāpat tieši pirms Covid-19 pirmā viļņa līdzīgu apsvērumu iespaidā šī valsts sadomāja izvest īsu naftas cenu karu ar Krieviju. Pandēmijai vēršoties plašumā, gan ātri vien tika nolemts būtisku daļu naftas piedāvājuma no tirgus izņemt (galu galā ASV jēlnaftas cena uz brīdi pat atzīmējas negatīvā teritorijā).
Faktiski tirgus vērotāji klāsta, ka Saūda Arābijai ir kaut kas līdzīgs sajūtai, ka tā naftas tirgus balansēšanas upuri nes bezmaz vai viena. Attiecīgi, kamēr daļa naftas ienākumu šādā gadījumā pašiem iet gar degunu, šādā situācija ļauj citiem (konkurentiem) daudzmaz nopelnīt.
Katrā ziņā vadošie naftas ieguvēji (galvenokārt tā pati Saūda Arābija) var būt visai smagu lēmumu priekšā. Jā tie, mēģinot panākt augstāku tirgus cenu, turpina aizturēt naftu, tad tirgus daļu tiem draud atņemt visi tie, kurus neskar kādu kopējie lēmumi par kvotu samazināšanu. Rezultātā arī pašu OPEC valstu vidu vērojama situācija, kad valstis šmaucās ar oficiālajām melnā zelta ieguves kvotām, kur realitātē tās iegūts vairāk. Daudzām šādām valstīm, lai nosegtu budžeta tēriņus, nepieciešama augstāka naftas cena (par 40 ASV dolāriem uz barelu). Attiecīgi tās papildu ieņēmumus var gūt mēģinot šo resursu pārdot vairāk nekā ir to “no augšas” noteiktās kvotas.
Pēdējā laikā kritika šajā ziņā tiek radīta, piemēram, Apvienoto Arābu Emirātu un Irākas virzienā. Patiesībā jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības atsāk visai atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īsteno kādu kopēju stratēģiju.Šajā ziņā manāmas arī jaunas “bažas” par Lībiju. Nemiernieku grupējumiem vienojoties, tirgū atgriežas tās nafta. Proti divu nedēļu laikā vien šīs valsts naftas ieguve trīskāršojusies līdz 300 tūkst. bareliem dienā.
Arī Bloomberg ziņo, ka naftas karteļa iekšpusē noskaņojums esot visai drūms. Pieprasījums pēc energoresursiem atgūstas lēnāk, nekā paredzēts pirms tam, un valstu naftas uzkrājumi nesamazinās tik ātri, kā OPEC+ paredzēja pirms pāris mēnešiem. Arī naftas cenas esot zemākas, nekā cerēja daudzas dalībvalstis. Pieejamā informācija liecina, ka Saūda Arābija un Krievija šobrīd ieņēmušas nogaidošu pozīciju. Proti, tiekot gaidīta šā gada nogale, kurā varētu kļūt skaidrāks, kas īsti notiek ar pasaules ekonomiku un pieprasījumu pēc naftas. Nav izslēgts, ka īstermiņā kaut kādi lēmumi, lai balansētu tirgū tomēr tiek pieņemti, piemēram nedaudz tiek atlikta naftas ieguves kvotu palielināšana par minētajiem diviem miljoniem bareliem dienā.
OPEC aplēses
Šonedēļ OPEC vēl nāca klajā ar savām ilgtermiņa prognozēm. Organizācija lēš, ka globālais naftas pieprasījums pirmskrīzes līmeni sasniegs 2022. gadā. OPEC arī paredz, ka tad tā pasauli apgādās ar 34,3 miljoniem bareliem naftas dienā, kas būs aptuveni trešā daļa no globālā pieprasījuma pēc tās. Bloomberg ziņo, ka kartelis septembrī vidēji dienā esot ieguvis 24 miljonus barelu naftas.Kopuma oficiālās OPEC aplēses par savu veikumu un tirgus tendencēm kopumā ir nosacīti optimistiskas. Tiek arī paredzēts, ka naftas pieprasījums turpinās augt vēl 20 gadus, kur tas savu augstāko punktu sasniegšot ap 2040. gadu (gandrīz pie 110 miljoniem bareliem vidēji dienā).
Galvenokārt šāds pieprasījuma pieaugums notikšot uz Indijas rēķina, kas aizēnošot fosilo energoresursu pieprasījuma kritumu Eiropā. Attiecībā uz attīstītības valstīm OPEC paredz, ka naftas pieprasījums tajās nākamajos 25 gados samazināsies par 27%. OPEC arī lēš, ka lēnāk pārskatāmā nākotnē naftas ieguve augs ASV, kur cenu šoks un bankrotu vilnis būs skāris šīs valsts slānekļa naftas ieguves sektoru.
Pagaidām arī jūtama OPEC skepse attiecībā uz elektroauto uznācienu.
Kartelis paredz, ka 2045. gadā šādi transporta līdzekļi veidos 16% no globālā auto parka. Bloomberg ziņo, ka šogad tie varētu būt 2,7% no nopārdotajiem spēkratiem, bet šajā pašā laikā paredz, ka 2030. gadā šīs īpatsvars tuvosies jau 30%. Kartelis arī atgādina, ka vismaz vēsturiski ļoti zema naftas cena kādā brīdī iekurbulējusi pieprasījumu pēc melnā zelta, un arī šī krīze šajā ziņā tam var nebūt izņēmums. “Nafta tāpat būs vajadzīga pat tad, ja pieprasījums pēc tās ilgtermiņā stagnēs. Tā joprojām būs galvenā sastāvdaļa enerģijas kombinācijā,” šonedēļ savā paziņojumā izceļ OPEC.
Kopumā arī izskatās, ka OPEC vismaz oficiāli pieņem scenāriju, ka šīs pandēmijas ietekme būs samērā īslaicīga.Jāteic, ka dažas šādas aplēses ir pretējas tam, ko sākuši teikt Rietumu naftas industrijas korporatīvie līderi. Piemēram, BP zīmētais “maigais” scenārijs paredz, ka parēja uz tīrāku enerģiju nozīmes, ka pasaules naftas pieprasījums pēc “kovīdkrīzes” stagnēs un pēc 2030. gada sāks lēzeni sarukt (turklāt tas ir “Business as usual” scenārijs). BP enerģijas perspektīvas rāda, ka vienā scenārijā naftas patēriņš līdz 2050. gadam samazinās par 50%, bet citā – pat gandrīz pat 80%. Līdzīgi izteikumi pēdējā laikā biruši arī no Royal Dutch Shell un Total puses. Tam “palīdzēšot” stingrāka valdības politika un patērētāju uzvedības izmaiņas.
Pārmaiņas paātrināšot arī visai “sirma” daudzu valstu demogrāfiskā bilde, un sava nozīme var būt arī pandēmijai, kad lielāka cilvēku daļa izvēlas mazāk ceļot uz strādāt, piemēram, no mājām. Nedaudz citādāka gan ir ASV enerģijas milžu - ExxonMobil un Chevron – nostāja. Pagaidām izskatās, ka šīs kompānijas joprojām lielāku likmi gatavas likt uz hidrokarboniem. Arī, piemēram, aviācijas nozare brīdinājusi, ka varētu paiet pat 20 gadi, lai pasaules pasažieru lidmašīnu pieprasījums atgrieztos pie pirmskrīzes līmeņa.
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA), kurai savas ilgtermiņa prognozes paredzēts publicēt nākamnedēļ, jau 2019. gadā (tātad pirms pandēmijas sāgas) lēsa, ka pieprasījums pēc naftas sāks stagnēt pēc 2030. gada.