Ļoti izteikti no pieņēmumiem par pandēmijas tālāko kursu ir atkarīga pasaulē nozīmīgākā energoresursa – naftas – cena.
Plaukstot vēl vienam pandēmijas vilnim, ekonomika, kurai bija zināmas cerības rāpties ārā no grāvja, tajā var tomēr atkrist atpakaļ. Līdzīgi, ja pasaules tautsaimniecības asinsrite atkal stājas un cilvēkiem atkal ir ļoti ierobežotas iespējas pārvietoties, var būt arī ar pieprasījumu pēc naftas.
Pavasara bažas par Covid-19 uzplūdiem Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cenu uz brīdi noveda zem 16 ASV dolāru par barelu atzīmes. Turklāt uz īsu brīdi pat bija vērojama tāda ļoti dīvaina situācija, kad ASV jēlnaftai tika piemērota negatīva cena (bija bailes, ka nebūs vairs vietas, kur to vispār uzglabāt). Kopš tā brīža melnā zelta vērtība preču biržā visai strauji palielinājās, un pagājušā mēneša beigās tā dzīvojās virs 46 ASV dolāriem par barelu (Brent jēlnaftas). Šomēnes, finanšu tirgiem pārdomājot Covid-19 scenārijus, naftas cena gan atkāpusies – pagaidām visai nedaudz. Piemēram, šo trešdien Brent vērtība atradās pie 42 ASV dolāriem par barelu.
Neiespējamās prognozes
Ņemot vērā neskaidro ekonomikas nākotni, arī paredzējumiem par notikumiem naftas tirgū ir ļoti plašs diapazons. “Naftas tirgus, ņemot vērā tā spēju paredzēt to, kas notiks ar pieprasījumu, ir unikālā situācijā. Nekad vēsturē nav bijis tā, ka nav pilnīgi nekādas skaidrības par to, kur pieprasījums pēc melnā zelta atradīsies pēc trīs līdz četriem mēnešiem,” "The Wall Street Journal" teic, piemēram, izejvielu tirdzniecības uzņēmuma "Mercuria Energy Group" pārstāvji. “Ap pašu pandēmiju ir tik daudz neskaidrību. Turklāt pat bez papildu valdību ierobežojumiem vīrusa gadījumu skaita pieaugums cilvēkiem rada bailes, kas ierobežo to pārvietošanos,” savukārt "WSJ" klāsta "KPMG" vadība.
Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) dati liecina, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī pasaulē pieprasījums pēc naftas vidēji dienā sasniedza 101 miljonu barelu dienā. Savukārt šā gada otrajā ceturksnī tas jau bija sarucis līdz 83 miljoniem bareliem dienā! Šobrīd IEA, kurai kaut kādas prognozes tomēr jāizsaka, lēš, ka šā gada beigās tie varētu būt jau 96 miljoni barelu dienā. Tiesa gan, šādiem pieņēmumiem nekāda garanta nav. “Covid-19 norādīja kādus kopējos pieņēmumus. Šī ir bezprecedenta situācija. Tāpēc ir ļoti grūti paredzēt, kas varētu notikt arī nākamajos dažos gados,” teic pašas IEA pārstāvji.
OPEC+ aktivitāte
Naftas cenu pēc pavasara trakuma uz trases palīdzējuši atgriezt pieņēmumi par saulaināku pasaules tautsaimniecības atgūšanos. Tāpat milzīga nozīme bija vadošo pasaules šī resursa ieguvēju lēmumiem. Aprīlī Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija (OPEC) un Krievija, atbildot uz pandēmijas šoku, lēma savu kopējo naftas ieguvi apcirpt gandrīz par 10 miljoniem barelu dienā. "Financial Times" ziņo, ka šobrīd aizturēti tiekot 7,7 miljoni barelu naftas, un oficiāli ieplānota karteļa melnā zelta ieguves kvotu pakāpeniska vēl tālāka palielināšanās. Pagaidām gan, šķiet, izejvielu tirgus dalībnieki tomēr izvēlējušies noticēt tam, ka veidojuma “OPEC+” šāda naftas krānu atgriešana nenozīmēs nesamērīgus melnā zelta pārprodukcijas plūdus.
Lielajiem naftas ieguvējiem šī resursa pārdošana bieži ir atbildīga par būtisku daļu no to kopējiem ienākumiem. Aizturot naftu un šādā veidā pasaulē balansējot pieprasījumu ar piedāvājumu un cenas, šādas valstis riskē zaudēt savu tirgus daļu tiem, kas šādu politiku neīsteno. Tādējādi ilgākā termiņā šādu kvotu piemērošana tām ir visai riskanta padarīšana. Attiecīgi paša OPEC+ vidū šādai politikai ir būtiska opozīcija.
Jau ziņots, ka OPEC+ ir veidojums, kas aptver tradicionālās OPEC valsis un dažus citus melnā zelta ieguvējus, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā (pamatā Krieviju). Šis veidojums bijusi šo valstu atbilde uz ASV slānekļa naftas revolūciju (vēlme nosargāt spēju (jeb varu) sabalansēt naftas tirgu).
Nedienas tomēr ir nedienas
Latvija pati naftu neiegūst. Ja naftas cena strauji sarūk, tad zemāk vajadzētu planēt arī degvielas vērtībai, kas, domājas, rada zināmu prieciņu autobraucējiem. No otras puses - pamatā šāda situācija tomēr parasti liecina par pamatīgām problēmām ekonomikai, kam komplektā, ja nedienas ievelkas, var nākt krass pirktspējas kritums.
Bīstamais šajā situācija ir tas, ka, pietiekami lielai daļai pavisam loģisku apsvērumu iespaidā ierobežojot tēriņus, grūtības darboties ir uzņēmumiem, kuriem tad jādomā par arvien tālāku algu apcirpšanu, savu darbinieku atlaišanu un krājumu, kurus vairs nevienam nevajag, izpārdošanu. Ja cenas planē zemāk, ir vien saprotams tas, ka sabiedrība sāk gaidīt, ka cenas turpinās samazināties vēl tālāk. Rezultātā, zūdot skaidrībai par cenu stabilitāti, šādos laikos tiek atlikti gan pirkumi, gan investīcijas. Jeb - grūti būt ekonomikai, ja neviens netērē.
