Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās koalīcijas deputātu iesniegto likumprojektu par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināla likuma atcelšanu.

Pērn septembrī Saeima pieņēma likumu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu LNG terminālim. Šogad valdība noraidīja LNG termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.

Likumprojektu par minētā likuma atcelšanu iesnieguši deputāti Andris Šuvajevs (P), Mairita Lūse (P), Jana Simanovska (P), Atis Labucis (JV), Jānis Patmalnieks (JV), Raimonds Čudars (JV), Harijs Rokpelnis (ZZS), Augusts Brigmanis (ZZS) un Didzis Zemmers (ZZS).

Likumprojekta anotācijā minēts, ka 2022.gada 19.septembrī Saeima pieņēma likumu "Par Skultes LNG termināli" ar mērķi stiprināt Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturību, kā arī radīt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu sekmīgu Skultes LNG termināļa izveidi. Taču šobrīd situācija esot mainījusies, pauž likumprojekta autori.

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) kravu transportēšanai būtu bijis liels pienesums, komentējot izmaiņas kravu klāstā ostās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, intervijā sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

"Ja mēs varētu transportēt LNG kravas, tas būtu bijis liels pienesums. Mums būtu gan valstiski lielāka kontrole pār šo kravu plūsmām, gan arī tie būtu lieli apjomi, ko pārkraut Latvijā. Arī tas, ka mums ir gāzes krātuve, ģeogrāfiski būtu pievilcīgi un dotu lielas iespējas," sacīja Šteins.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka var skatīties arī uz citiem gāzes veidiem, piemēram, no atkritumiem iegūto gāzi. Līdz ar to iespējas ir.

Šteins arī pauda, ka Latvija šobrīd ir pazaudējusi iespējas LNG tirgū. "Šajā mirklī mēs varam teikt, ka Klaipēda ir malači, ka ļoti strauji aizgāja uz priekšu ar savu LNG risinājumu. Arī igauņi strauji aizgāja ar to uz priekšu. Mums atliek meklēt savas priekšrocības, bet LNG iespējas ir pazaudētas," viņš teica.

Iepriekšējās diskusijas par Skultes termināli jāatstāj pagātnē, šorīt Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta panorāma" sacīja klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).

Viņš norādīja, ka dabasgāzes infrastruktūra reģionā jau ir attīstīta un nodrošina gāzes plūsmu nepieciešamos apjomos. Savukārt, ja izveidojas ekstrēma situācija gāzes piegādē, Latvijai ir vienošanās ar igauņu kolēģiem par iespēju saņemt gāzi no Paldisku termināļa Igaunijā. Taču šobrīd par ekstrēmas situācijas izveidošanos nekas neliecinot.

Komentējot valsts gatavību apkures sezonai, Čudars atzīmēja, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve jaudu ziņā esot rezervēta pilnībā. Patlaban no krātuvē pieejamā 20 teravatstundu (TWh) apjoma esot iepumpētas 17 TWh.

Jau ziņots, ka valdība aprīlī noraidīja finanšu garantiju sniegšanu Skultes LNG termināļa attīstītājiem.

Līdz ziemas sākumam Vācijā darbu sāks vēl divi peldoši sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļi, informēja valstij piederošā termināļu opratorkompānija "Deutsche Energy Terminal (DET).

DET paziņoja, ka notiek pēdējie sagatavošanās darbi, lai LNG termināļi Ziemeļjūras ostā Vilhelmshāfenē un pie Elbas netālu no Štādes varētu sākt darboties.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Vācija ir paātrinājusi LNG termināļu būvniecību Baltijas un Ziemeļjūras piekrastē, tādējādi cenšoties samazināt atkarību no Krievijas gāzes.

Pašlaik jau darbojas vairāki peldošie LNG termināļi - Vilhelmshāfenē, Brunsbitelē Elbas grīvā netālu no Ziemeļjūras un Baltijas jūras Rīgenes salā.

Abus jaunos termināļus pabeigt sākotnēji bija plānos šā gada pirmajā pusē, taču radās dažādas problēmas, piemēram, kavējās piegādes.

Atšķirībā no pirmā peldošā LNG termināļa Vilhelmshāfenē, kurš darbojas kopš pagājušā gada sākuma un kurš izveidots jau esošā ķimikāliju pārkraušanas infrastruktūrā, otrajam terminālim tiek izbūvēts īpašs doks bez tiešas saskares ar zemi.

29.maijā ielikts pamatakmens Rail Baltica Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā.

Termināļa būvniecība, kas sākās pagājušajā rudenī, ir sasniegusi pamatakmens ielikšanas posmu. Pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta (DG MOVE) ģenerāldirektore Magda Kopčinska, Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals, Rail Baltic Estonia vadītājs Anvars Salomets, Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail vadītājs Marko Kivila, Zaha Hadid Architects pārstāvis un termināļa arhitektoniskā risinājuma autors Mičele Salvi, Merko Ehitus Eesti vadītājs Jāns Mē un KMG Infra vadītājs Indreks Pappels.

"Mēs esam sapņojuši par ātru savienojumu ar Eiropu kopš Lennarta Meri laikiem," atzīmēja klimata ministrs Kristens Mihals. "Šis gads ir nozīmīgs Rail Baltica būvniecībā. Papildus Ülemiste termināļa pamatakmens ielikšanai ir sākusies arī pamattrases būvniecība. Līdz šī gada beigām darbi būs uzsākti vienā trešdaļā jeb gandrīz 70 kilometrostrases, un gandrīz pusei, proti, 105 kilometriem būs noslēgti, būvniecības līgumi," viņš izcēla progresu. "Kvalitatīva savienojuma izveide rada daudz darba infrastruktūras sektorā, un, kad tā būs pabeigta, piedāvās būtisku jaunas iespējas Igaunijas cilvēkiem un ekonomikai."

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa likuma atcelšanu.

Pērnā gada septembrī Saeima pieņēma likumu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu LNG terminālim. Šogad valdība noraidīja LNG termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.

Likumprojektu par minētā likuma atcelšanu parlamentā bija iesnieguši koalīcijas deputāti, kas norāda, ka jauna sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecība nav valsts drošības interesēs, un Latvijai draudzīgās kaimiņvalstīs ir attīstīta vai tiek būvēta gāzes infrastruktūra, kas nodrošina pietiekamu kapacitāti Latvijas patēriņam. Tāpat spēkā esošajā likumā noteikto termiņu termināļa nodošanai ekspluatācijā vairs neesot iespējams sasniegt.

Tirgus Latvijā jau tagad piemērojas jaunajām tendencēm.

Tīrā, ilgtspējīgā un viegli izmantojamā gāze spēlē savu lomu zaļo pārmaiņu laikmetā – gan dabasgāze kā pārejas kurināmais, gan arī dabasgāzes un biometāna maisījums kā nākotnes zaļās gāzapgādes priekšvēstnesis, kam attālākā nākotnē sekos gāzes un ūdeņraža maisījums. Lai būtu iespējams pilnvērtīgi izmantot Latvijā ražotās zaļās gāzes priekšrocības, šobrīd nepieciešams domāt par gāzes sadales tīklu uzturēšanu un arī to attīstīšanu, sasniedzot arvien jaunas vietas un potenciālo klientu grupas. To uzsver AS Gaso (GASO) pārstāvji.

Sistēma paplašinās

Pagājušā gada globālais enerģijas resursu cenu šoks, sasniedzot nepieredzētu gāzes cenu kāpumu, ir aiz muguras, un daudzi potenciālie klienti atgriežas pie vēlmes izmantot gāzi kā sadzīvē, tā arī biznesā, norāda uzņēmumā GASO, kas ir Latvijā vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators.

Noslēgusies Klimata un enerģētikas ministra Kaspars Meļņa vizīte Igaunijā, tiekoties ar Igaunijas klimata ministru Kristenu Mikhalu (Kristen Michal), informē Klimata un enerģētikas ministrija.

Enerģētika, kopš 2022. gada notikumiem Ukrainā, ir ārējas drošības jautājums. Sarunās pievērsta uzmanība energoapgādes drošuma jautājumiem Baltijas reģionā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis sarunā ar Igaunijas klimata ministru uzsvēra: “Igaunija pēdējo sešu mēnešu laikā ir saskārusies ar vairākiem tehniskiem izaicinājumiem saistībā ar kritisko enerģētikas infrastruktūru. Igaunijas atbildīgās iestādes ir sekmīgi izvairījušās no elektroenerģijas piegāžu pārtraukumiem un dabasgāzes piegādes traucējumiem Igaunijā. Šie izaicinājumi mums sniedz divas būtiskas atziņas – pirmkārt, esam (Baltijas valstis) augstā sagatavošanās līmenī ārkārtas situācijas plānošanā un mehānismu nodrošināšanā, otrkārt, Baltijas valstis ir ieguldījušas lielas pūles, lai energoresursu piegādes ceļi ir vairāki un dažādi, un esam mazāk atkarīgi no konkrētiem starpsavienojumiem.”

Jūlija sākumā noslēdzies Rīgas ostas ceturtā lielākā kravu termināla - SIA KS Terminal iegādes darījums, kura rezultātā par uzņēmuma 100% daļu īpašnieku ir kļuvis koksnes plātņu ražotāja Kronospan grupas uzņēmums SIA Kronospan Riga.

Ar jauniegūto kontroli, starptautiskais koksnes produktu ražotājs un izplatītājs Kronospan, stiprinās grupas darbības Ziemeļeiropas reģionā, vienlaikus paverot jaunas stratēģiskās iespējas ostas termināļa tālākai izaugsmei.

Savukārt jau jūlija beigās pie KS Terminal piestātnes pienāca Kronospan grupai piederošais 199 metru garais un 30 metru platais ģenerālkravu kuģis “Spanaco Adventure”, lai “Kronospan Riga” ražotnē tapušās koka plātnes nogādātu ASV. Kuģis ar 40 000 m3 Latvijā ražotām skaidu plātnēm devās ceļā uz Baltimoras un Hjūstonas ostām.

Plānots, ka “Spanaco Adventure” turpmāk veiks regulārus kravu pārvadājumus no Rīgas ostas uz ASV, nogādājot “Kronospan Riga” produktus Amerikas tirgū.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

Šobrīd situācija enerģētikas tirgū ir daudz stabilāka nekā pērn, tāpēc, visticamāk, straujš cenu pieaugums vai resursu trūkums ziemā nav gaidāms.

Šādu prognozi par gaidāmo apkures sezonu DB organizētajā konferencē Siltumapgāde un energotehnoloģijas 2023 izteica gan vairāki nozares eksperti, gan politikas veidotāji, vienojoties, ka šī gada ziema noteikti nebūs tik izaicinoša kā pērn. Nozares pārstāvji norādīja, ka šobrīd lielākā daļa siltumapgādes uzņēmumu jau ir sagādājuši nepieciešamo kurināmo, bet Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir noglabāts pietiekams gāzes apjoms, kas nepārprotami norāda, ka ziemai esam gatavi. Līdzīgas prognozes izsaka arī ārzemju eksperti - apkures sezona Eiropā solās būt salīdzinoši mierīga.

Paveikts daudz

Pēdējie divi gadi enerģētikas nozarē ir bijuši ļoti izaicinoši, un, manuprāt, vissarežģītāk šajā gadījumā bija kontrolēt tieši emocijas, domā Tomas Jorudas, UAB Baltpool komercdirektors. “Es vienmēr esmu uzskatījis - ja mēs tiekam galā ar emocijām, mēs spējam atrast arī risinājumu. Eiropas Savienības (ES) līmenī pēdējā gada laikā ir izdarīts ļoti daudz, lai maksimāli samazinātu ģeopolitiskās krīzes ietekmi uz energoresursu cenām un enerģētikas nozari kopumā, taču tajā pašā laikā daudz darījuši arī enerģētikas uzņēmumi. Es lepojos, ka ļoti daudzas kompānijas negaidīja ES lēmumu un pašas atteicās no Krievijas gāzes, kas noteikti nebija vienkārši. Baltijas līmenī īpaši vēlos izcelt siltumapgādes uzņēmumu Rīgas siltums, kas bija pietiekami drosmīgi un diversificēja savus piegādes līgumus. Tajā laikā, kad emocijas bija ļoti augstā līmenī un tirgū valdīja liela neskaidrība, tas tiešām bija ļoti drosmīgi. Tagad mēs redzam, ka tas ir atmaksājies gan Rīgas siltumam, gan arī citiem uzņēmumiem, kas izlēma rīkoties līdzīgi,” teic T.Jorudas.

Tuvāko septiņu gadu laikā zviedru uzņēmums Eolus Latvijā iecerējis īstenot vairākus vēja parku projektus, kopumā uzstādot gandrīz 700 megavatus (MW) vēja jaudu, stāsta Inga Āboliņa, SIA Eolus valdes locekle.

Latvijai ir liels potenciāls vēja enerģijas attīstībā un tas noteikti ir jāizmanto, teic I.Āboliņa, piebilstot, ka šobrīd Eolus strādā vairākos attīstības virzienos. Izvērtējam iespējas visā Latvijas un Lietuvas teritorijā un nedaudz arī Igaunijā. Latvijā attīstības stadijā pašlaik ir Pienava Wind projekts Tukuma novadā, kur mēs strādājam pie vēja elektrostaciju ar jaudu 160 MW izbūves, un plānojam, ka šo staciju ekspluatācijā nodosim jau 2026. gada beigās, norāda Eolus valdes locekle. Tāpat aktīvi strādājam arī Talsu novadā un Pāvilostā, kā arī nopietni vērtējam potenciālu citur Latvijā, pauž I.Āboliņa.

Kā kopumā vērtējat vēja enerģijas projektu attīstību Latvijā, un kāpēc šajā nozarē mēs atpaliekam no kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem?

Bērza specifisko īpašību dēļ šīs koksnes finieris un no tā ražotie izstrādājumi bija un būs pieprasīti ne tikai Eiropas, bet visas pasaules tirgos, kas Latvijā strādājošajiem finierskaidas ražotājiem rada labas attīstības perspektīvas.

„Pieprasījums pēc bērza finierskaidas Eiropā tikai pieaug,” skaidro finierskaidas ražošanas SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns.

Viņš norāda, ka bērza finierskaidas patērētāji ir no divām būtiskām sfērām — saplākšņa un mēbeļu, jo īpaši liekti līmēto detaļu ražotāji. „Transportā – kravas auto puspiekabēs, kuģos – bez bērza saplākšņa, ko ražo, līmējot finierskaidu, iztikt nav iespējams,” stāsta R. Spūls-Vilcāns.

Lapkoku finiera lokšņu eksportā Latvija - devītā pasaulē 

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta...

Finierskaidas pieprasījums Eiropā ir pieaudzis, jo juridiski Eiropas Savienībā Krievijas izcelsmes finierskaidu un saplāksni kopš pērnā jūlija nevar ieviest un pārdot. „Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievija bija milzīgs finierskaidas un saplākšņa piegādātājs Eiropas Savienībai, taču tagad tā vairs nav, kaut arī pēkšņi uz Eiropu ir sākušas vai būtiski palielinājušas šo produktu piegādes tās valstis, kurās ražošana agrāk bijusi neliela un arī minimāli piegāžu apjomi uz ES,” norāda R. Spūls-Vilcāns. Viņš skaidro, ka pašlaik 99% SIA AmberBirch saražotās bērza finierskaidas tiek eksportēti. „Lielākie noieta tirgi — Polija, Lietuva, krietni mazākos apjomos Jēkabpilī ražotā finierskaida realizēta Igaunijā, Itālijā un Rumānijā. „No Latvijā strādājošajiem ražotājiem vislielāko apjomu pērk liekti līmēto mēbeļu ražotājs SIA Dižozols Plus, taču no saražotā lobskaidas apjoma tas ir tikai aptuveni 1%,” uz jautājumu par Latvijas pircējiem atbild R. Spūls-Vilcāns. Iepriekšējos gados finierskaidas piegādes bijušas arī uz Spāniju, Portugāli un Ameriku. „Pēdējo divu triju gadu laikā AmberBirch noieta tirgos ir notikušas būtiskas pārmaiņas,” tā R. Spūls-Vilcāns. Viņš tās skaidro ar Covid-19 pandēmijas pārrautajām piegāžu ķēdēm, kam papildu ietekmi ir radījis karš Ukrainā, kā ietekmē izmainījušies Krievijā ražoto produktu piegādes tirgi.

„Savulaik AmberBirch vairāk bērza finierskaidas piegādāja Āzijas valstu patērētājiem, kuru vidū bija Indija, Indonēzija, Ķīna, Vjetnama, taču pašlaik šī reģiona patērētāji var iegādāties to pašu produktu no Krievijas par būtiski zemāku cenu, nekā spēj piegādā Latvijā vai citās ES dalībvalstīs strādājošie ražotāji,” uz jautājumu par pārmaiņām Āzijas tirgos atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš arī atzīst, ka pirmo būtisko triecienu finierskaidas piegādēm uz Āziju ir radījusi Covid-19 pandēmija. „Pasūtījumi bija, bet, kā tos nogādāt patērētājiem — pircējiem Āzijā, nebija skaidrs, jo nebija konteineru, kuros varētu šo produktu sūtīt uz šo reģionu, vēl jo vairāk, ja kādu brīdi bloķēts bija Suecas kanāls,” atceras R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka, piemēram, pircēji no Vjetnamas Jēkabpilī ražoto finierskaidu līmēja un izmantoja kā pamatni cēlkoka parketa ražošanai, savukārt pircēji no Ķīnas to izmantoja liekti līmēto gultas līstu ražošanai, kas bija, ir un arī būs svarīgs mēbeļu ražošanai nepieciešams komplektējošais materiāls.

„No bērza finierskaidas ražotās gultas līstes izmērs ir tikai 9 milimetri, savukārt, lai nodrošinātu tādu pašu izturību ar citu koku finierskaidu, šādas līstes izmēram jābūt par trešdaļu biezākam — 12 milimetri, kas savukārt nozīmē lielāku kopējo produktu, kam vajadzīgs lielāks pārvadājumu apjoms, kas rezultējas ar augstākām cenām patērētājiem, bet to neviens ražotājs nevēlas,” uz jautājumu par bērza finierskaidas priekšrocībām atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka tādējādi var prognozēt stabilu pieprasījumu pēc bērza izstrādājumiem, vienlaikus bērzam neesot ekonomiski pamatoti tikt izmantotam kā izejmateriālam koka iepakojuma ražošanā, kas bijusi salīdzinoši izplatīta parādība, jo bija iespēja tos lēti iegādāties no ražotājiem Krievijā, bet pašlaik tādas iespējas vairs nav.

Izstrādā paplašināšanās projektu

Pašlaik AmberBirch ik gadu pārstrādā 90 000 m3 bērza finierkluču un saražo apmēram 45 000 m3 finierskaidas, taču izstrādē atrodas būtisks ražošanas paplašināšanas projekts. „Esošā lobskaidas ražošanas iekārta var izmantot finierklučus, kuru diametrs nepārsniedz 30 centimetrus, kas nozīmē, ka resnākus klučus par šo diametru esam spiesti pārdot, jo paši tos nespējam pārstrādāt, tāpēc strādājam pie projekta, kurš ļautu uzstādīt vēl vienu lobmašīnu, kas spētu pārstrādāt resnākus apaļkokus par 30 centimetriem,” uz jautājumu par iespējamo paplašināšanās projektu atbild R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka šim mērķim – projekta izstrādei, iekārtu iegādei, ražošanas infrastruktūras paplašināšanai, kā arī iekārtu testēšanai – būs nepieciešams laiks vismaz divi līdz trīs gadi. „Iecere dubultot ražošanu līdz 90 000 m3 gatavās produkcijas ir uzņēmuma nākotnes perspektīva, kura balstās uz faktu, ka pieprasījums pēc bērza lobskaidas nesamazināsies, tas tikai pieaugs,” uz jautājumu par nākotnes izaugsmes pamatojumu atbild R. Spūls-Vilcāns.

Viņš norāda, ka šādu paplašināšanās projekta īstenošanu ļauj arī esošā teritorija, kur bijis Krustpils lidlauks. „Bērza resursu Latvijā pietiek, vēl jo vairāk, ja finierklučus neeksportēsim, bet pārstrādāsim tepat Latvijā, tādējādi radot jaunas darbavietas un papildu nodokļu ieņēmumus. 2022.gadā AmberBirch nodokļos samaksāja 1,5 milj. eiro, kas ir aptuveni 15 eiro par kubikmetru finierkluču, dubultojot apjomu, nomaksāto nodokļu apmērs arī palielināsies divas reizes,” uz jautājumu par finierkluču resursu pieejamību atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš steidz piemetināt, ka pašlaik patērētie apmēram 90 000 m3 bērza finierkluču tiek iepirkti no apkaimes mežiem. „Pašlaik par kopējiem investīciju apjomiem ir pāragri runāt, jo inflācija ir izmainījusi visas cenas, tostarp arī iekārtu cenas un piegāžu termiņus,” uz jautājumu par iespējamo investīciju apmēru atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš atzīst, ka, lai arī daudzi uzņēmumi sūdzas par darbinieku deficītu, taču AmberBirch nav problēmu ar darbaspēku, vēl jo vairāk - kadru mainība ir gandrīz nulles līmenī, jo no 85 strādājošajiem gada laikā nomainījušies tikai divi.

Sava elektrība

Pēdējo trīs gadu laikā ir notikušas daudzas dažādas pārmaiņas: pandēmijas izaicinājumi, kara Ukrainā blakusefekts inflācijas lēciens, jo īpaši energoresursu – elektroenerģijas – cenās. „2022. gada vasarā pieredzējām kaut ko no fantastikas, jo elektroenerģijas cena lobskaidas ražošanai sasniedza 4000 eiro par MWh, kas nozīmētu, ka visi ienākumi no viena kubikmetra saražotās finierskaidas ir jānovirza tikai samaksai par elektrību, kas patērēta tās saražošanai, un ekonomiski izdevīgāk bija neko neražot un darbiniekiem samaksāt dīkstāves pabalstu. Lai līdzīga situācija neatkārtotos, tika nolemts izveidot pašiem savu saules paneļu elektrostaciju ar 1 MW jaudu,” skaidro R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka plāns bijis saulainā laikā dienā 50% no iegūtās elektroenerģijas patērēt pašiem ražotnē un pārējos 50% nodot tīklā, savukārt nakts maiņā tos pašus pa dienu tīklā atdotos 50% saražotās elektroenerģijas paņemt atpakaļ. „Ir neliela aizķeršanas ar dokumentāciju,” lakoniski pašreizējo situāciju komentē R. Spūls-Vilcāns.

Viedoklis

Izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Finiera ražošanas nozīmība ir nozares diversifikācijā un šī starpprodukta tālākapstrādes potenciālā. Liekti līmētas detaļas ir turpat katras mūsdienīgas mēbeles vai cita interjera objekta sastāvdaļa, un tieši finieris ir visbiežāk izmantotais materiāls šādu dizaina risinājumu praktiskajā īstenošanā. Līdzīgi kā jebkuram citam nozares uzņēmumam, arī finiera ražotājiem lielākais izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība.

Saka jau, ka slikts tas kareivis, kas negrib kļūt par ģenerāli - var pastāvēt scenāriji, kuros šie rūpniecības uzņēmumi paši attīsta savas tālakapstrādes jaudas saplākšņa vai pat mēbeļu ražošanā, bet tikpat pamatots būtu uzņēmēja lēmums palikt šajā ķēdes posmā un attīstīt tikai un vienīgi finiera lobīšanas "know-how".

Jauna, videi draudzīga pasažieru un ro-ro kravu termināļa īstenošanai Rīgā noslēdzies Riga Ropax Terminal metu konkurss, kurā kopumā tika saņemti 10 pieteikumi, ko izskatīs žūrijas komisija, lai jau maijā paziņotu uzvarētāju un varētu uzsākt darbu pie termināļa un piegulošās teritorijas projektēšanas.

Paredzēts, ka pie veiksmīgas projekta virzības jaunais terminālis pasažieriem durvis vērs 2028. gadā. Tajā pat laikā noslēgtais sadarbības memorands ar Stokholmas ostu jau ir ļāvis Riga Ropax Terminal iesniegt pieteikumus vairākos Eiropas Savienības fondu projektos.

Saskaņā ar Rīgas domes apstiprināto Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu arhitektoniskajā konkursā piedalīties varēja ikviens interesents, kurš kvalificējās prasībām. Interese par metu konkursu bija milzīga – kopumā konkursa dokumentāciju izņēma teju 60 pretendenti. Metu konkursā piedalījās trīs uzaicinātie dalībnieki no Ziemeļeiropas un ASV, bet kopumā tika saņemti 10 konkursa pieteikumi. Ņemot vērā darba uzveduma komplicētību, žūrijas komisija, kuras sastāvā ietilpst Rīgas domes, Rīgas Brīvostas pārvaldes, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, kā arī Latvijas Arhitektu savienības un Riga Ropax Terminal pārstāvji, pieteikumus izvērtēs līdz šī gada aprīļa beigām, savukārt uzvarētāju paziņošana plānota līdz maija vidum.

Starptautiskā enerģētikas kompānija "Ignitis Group" ar fokusu uz atjaunīgo enerģiju, palielina investīcijas un līdz 2027. gadam plāno dubultot savu zaļās enerģijas kapacitāti.

“Ignitis Group” veicina enerģētikas nozares attīstību un plāno Baltijas valstīm un Polijai sniegt zaļās enerģijas tehnoloģiju priekšrocības.

Kompānija ir publicējusi stratēģisko plānu no 2024. līdz 2027. gadam, kurā uzsvars ir uz turpmāku investīciju palielināšanu, mērķtiecīgu zaļās enerģijas un elastīgo tehnoloģiju attīstību, elektrotīkla balansēšanas nolūkos. Kā arī sadales tīklu paplašināšana, lai nodrošinātu enerģētikas nozares pārveidi un sekmētu citu nozaru elektrifikāciju.

"Mēs esam vēsturisku enerģētikas nozares tirgus pārmaiņu priekšā, turklāt esam šo pārmaiņu virzītājspēks. Turpinām attīstīt 100% videi nekaitīgu un drošu enerģijas ekosistēmu šodienas un nākamajām paaudzēm. Atbilstoši “Ignitis Group” stratēģijai mēs turpinām attīstīt zaļo enerģiju, lai panāktu klimatneitrālu enerģētikas sistēmu," teic "Ignitis Group" ģenerāldirektors Darjus Maikštens (Darius Maikštėnas).

AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) paziņojums pārtraukt izsniegt tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pārvades tīklam, balstoties uz jaudu nepieejamību tīklā, ir tirgus regulēšana.

Laikā, kad valsts enerģētiskā neatkarība un alternatīvās enerģijas ražošana ir deklarēti kā prioritāri uzdevumi, ir radīta situācija, kad visas cerības tiek liktas uz tiem projektiem, kurus attīstītāji gluži vienkārši formāli paspēja pieteikt, kamēr citi potenciālie atjaunīgo energoresursu (AER) projekti, kuru investīcijas mērāmas simtos miljonu eiro, šobrīd “nolikti uz bremzēm”. Kādi ir šīs izveidojušās situācijas riski nākotnē?

Šobrīd daudzi zaļās enerģijas spēkstaciju attīstītāji ir iesnieguši AER projektu pieteikumus pieslēguma izbūvei pārvades sistēmai, tomēr tehnisko noteikumu izsniegšana jaunu projektu pieslēgumiem ir pārtraukta tīkla jaudu nepieejamības dēļ. Daudzi vērienīgi projekti ir palikuši “ārpus borta”. Vai domājot par Latvijas elektroenerģijas tirgus nākotni, ir pareizi balstīties uz situāciju šodien?

Līdz ar pirmā kravas kuģa apkalpošanu pie savas piestātnes, Rīgas ostas stividorkompānijām (jūras kravu termināļiem) pievienojies jauns uzņēmums - SIA Ekogiria, kura pamatdarbība ir lejamkravu, galvenokārt, biodegvielas uzglabāšana un pārkraušana.

Pirmais Ekogiria apkalpotais kuģis Rīgas ostā ir tankeris “Johann Essberger”, kas no Rīgas uz Roterdamu aizveda 4200 tonnu biodegvielas. Plānots, ka turpmāk šāda apjoma krava no Ekogiria termināļa tiks nosūtīta reizi mēnesī.

Lejamkravu tirdzniecības un loģistikas uzņēmums SIA Ekogiria Latvijā savu darbību veic kopš 2023. gada. Agrāk kravu uzkraušanai uz kuģiem tika izmantoti citu ostas termināļu pakalpojumi, bet pēc termināļa iegādes Rīgas ostā uzņēmuma rīcībā ir pašiem savs lejamkravu rezervuāru parks ar kopējo apjomu 8400 m3, kā arī kuģu piestātne jūras kravu pārkraušanai un dzelzceļa pievedceļš ar lejamkravu produktu noliešanas estakādi. Pašreiz Ekogiria Rīgas termināļa galvenais darbības virziens ir biodegvielas pārkraušana, bet plānots attīstīt arī citu lejamkravu – augu izcelsmes eļļu, izlietotas cepamās eļļas un dīzeļdegvielas pārkraušanas pakalpojumus. Biodegviela terminālī nonāk no Baltijas reģiona un Eiropas valstu biodegvielas ražotājiem. Šeit tā tiek uzkrāta, konsolidēta un tālāk eksportēta uz Rietumeiropas ostām, galvenokārt uz tā dēvēto ARA reģionu (Amsterdama – Roterdama – Antverpene).

Lidosta "Rīga" ir izsludinājusi būvniecības iepirkuma pirmo kārtu - pretendentu pirmskvalifikāciju lidostas jaunā termināļa būvniecībai.

Iepirkuma mērķis ir izvēlēties būvnieku, kurš uzbūvēs lidostas "Rīga" pasažieru termināļa jauno ēku, bagāžas apstrādes un šķirošanas kompleksu, jaunus piebraucamos ceļus, daudzstāvu autostāvvietu un lidostas savienojumu ar "Rail Baltica" staciju.

Konkursā par tiesībām būvēt lidostas "Rīga" jauno termināli aicināti piedalīties vietējie un ārvalstu būvkomersanti vai to apvienības. Pretendentu minimālajam katra gada neto apgrozījumam trīs iepriekšējo gadu laikā jābūt vismaz 60 miljoniem eiro un jāspēj uzrādīt stabili finanšu un saimnieciskās darbības rādītāji. Prasības izvirzītas arī būvniecības pieredzei - pretendentiem būs jāpierāda, ka pēdējo gadu laikā viņi kā galvenie līguma izpildītāji ir spējuši izbūvēt noteiktu būvapjomu līdzīga tipa objektos. Tiks vērtēts arī, kāda ir būvnieka pieredze ceļu, ielu, laukumu un tiltu būvniecībā vai pārbūvē, pieredze darbā ar būves informācijas modeli (BIM) un iespēja piesaistīt kvalificētu un pieredzējušu speciālistu komandu, kas uzņemas atbildību par visu būvdarbu procesu vadību.

Klimata un enerģētikas ministrija(KEM) plāno sākt sarunas ar Igaunijas Klimata ministriju, lai padziļināti izvērtētu sadarbības iespējas ar Igauniju atomelektrostacijas būvniecībā un ekspluatācijā, teikts KEM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā.

Tāpat plānots vērtēt šāda sadarbības projekta ieguvumus no tehniskā un ekonomiskā viedokļa un potenciālās izmaksas.

KEM norāda, ka aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam projekts (NEKP) paredz Latvijai sasniegt 57% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas gala patēriņā līdz 2030.gadam. Eiropas Savienība (ES) un Latvija kā ES dalībvalsts ir apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti 2050.gadā.

Šobrīd Latvijas energoapgādē elektroenerģijas bāzes jaudu nodrošina AS "Latvenergo" piederošās spēkstacijas - termoelektrostacijas Rīgas TEC-1 un TEC-2 ar kopējo jaudu 1039 megavati (MW) un Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde, kuras kopējā uzstādītā jauda ir 1558 MW un kuras stacijas darbojas ar pilnu jaudu galvenokārt pavasarī, kad Daugavā ir pietiekami liela ūdens pietece.

Igaunijas enerģētikas uzņēmums “Alexela” paziņojis par uzņēmuma darbības paplašināšanos un aktīvas darbības uzsākšanu Latvijas elektroenerģijas un dabasgāzes tirgū. Uzņēmumu “Alexela Latvija” vadīs Māris Avotiņš.

“Alexela” no degvielas uzpildes staciju operatora ir kļuvusi par starptautisku enerģētikas uzņēmumu grupu, kas piedāvā plašu energoproduktu un pakalpojumu klāstu. “Alexela Latvija” turpinās aktīvu darbību Latvijas tirgū, piedāvājot savus pakalpojumus gan uzņēmumiem, gan privātpersonām.

“Ienākšana Latvijas tirgū ir svarīgs uzņēmuma stratēģiskās attīstības solis un mēs esam apņēmušies nodrošināt augstas kvalitātes enerģētikas risinājumus un veidot ilgtermiņa sadarbību ar Latvijas klientiem," sacīja Marti Hääl, “Alexela” valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmums vēlas radīt veselīgu konkurenci šajā nozarē, veicinot inovācijas un piedāvājot ilgtspējīgus pakalpojumus. “Alexela” jau šobrīd Latvijas uzņēmumiem piedāvā gan dabasgāzes, gan elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumus, kas ir elastīgi un pielāgoti konkrētā biznesa vajadzībām. Korporatīvajiem klientiem arī nākotnē būs iespēja izvēlēties starp fiksētas likmes plāniem un uz tirgus cenām balstītiem piedāvājumiem, kas ļaus konkurēt ar citiem tirgus dalībniekiem gan piedāvājuma elastības, gan cenas ziņā. Privātpersonu piedāvājumu “Alexela Latvija” plāno uzlabot un redzamāk pieteikt tirgū 2024. gada sākumā.

Jaunā pasažieru un ro-ro kravu termināļa Riga Ropax Terminal arhitektoniskā konkursā pirmo vietu ieguvis pasaulslavenais Londonā bāzētais arhitektu birojs Zaha Hadid Architects.

Nākamais solis termināļa projekta attīstībā būs būvprojekta izstrāde. Pie veiksmīgas projekta virzības Riga Ropax Terminal pasažieriem durvis vērs 2028. gadā.

Saskaņā ar Rīgas domes apstiprināto Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu arhitektoniskajā konkursā piedalīties varēja ikviens interesents, kurš kvalificējās prasībām. Metu konkursā tika saņemti 10 konkursa pieteikumi. Trešajā vietā ierindojās Berenblum Busch Architects no ASV, otro vietu ieguva R-Konsult no Igaunijas, bet pirmo – Zaha Hadid Architects. Trīs godalgoto metu starpā tika sadalīts kopējais balvu fonds 35 000 eiro apmērā. Žūrijas komisijas sastāvā bija Rīgas domes, Rīgas Brīvostas pārvaldes, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Pētersalas-Andrejsalas apkaimes biedrības, Bouygues Bâtiment International, kā arī Latvijas Arhitektu savienības un Riga Ropax Terminal pārstāvji.

Latvenergo koncerna stratēģisko mērķu sasniegšanā par jaunu AER jaudu izveidi līdz 2030. gadam sperts būtisks solis. Koncerna meitasuzņēmums Elektrum Lietuva sāk attīstīt vēja parku Lietuvā ar jaudu līdz 15 megavatiem.

Latvenergo ar meitasuzņēmumu Elektrum Lietuva sper soli vietējā vēja enerģijas tirgū ar savu pirmo vēja parku Lietuvā. Uzņēmums no privātiem attīstītājiem iegādātā projektā būvēs vēja parku ar jaudu līdz 15 megavatiem (MW) Akmenes rajonā, kurā plāno ieguldīt 30 miljonus eiro. Koncerna stratēģiskie mērķi paredz vēl vairāk stiprināt zaļās enerģijas ražošanu, attīstot saules un vēja enerģijas projektus ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā.

Koncerna aktuālās stratēģijas periodā līdz 2026.gadam plānots uzbūvēt līdz 600 megavatu (MW) atjaunīgo resursu jaudas, līdz 2030. gadam ap 2000 MW apmērā."Šobrīd Baltijas valstīs notiek intensīva sacensība par jaunu AER jaudu izbūvi, kurā par lieliem plāniem ir ziņojušas arī kaimiņu enerģētikas kapitālsabiedrības. Latvenergo mērķis ir iespējami ātri un efektīvākajā veidā radīt valstij paliekošas vērtības un apsteigt ārējās intereses mūsu zemē. Līdzās saules enerģijas projektiem Lietuvā top arī pirmais Latvenergo koncerna meitasuzņēmuma Elektrum Lietuva vēja enerģijas parks. Nākotnē kopā ar Latvijā īstenotajiem vēja parku projektiem tas būs būtisks ieguldījums ne tikai saražotās elektroenerģijas daudzumā, bet arī mūsu reģiona energoneatkarībā. Būtiski, ka ienākumi no šī parka plūdīs uz Latviju," saka Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.

Mūsdienīga ekonomika balstās zināšanās un tehnoloģijās, kā arī ar to saistītā plaša mēroga elektrifikācijā.

Ne velti pamatjautājums, ko uzdod lielu datu centru vai industriālo kompleksu investori ir: “Cik pie Jums maksā elektroenerģija?”. Lai Latvija ekonomiski attīstītos, ir strauji jāpāriet uz lētas un ilgtspējīgas enerģijas ražošanu un izmantošanu, kur atjaunīgās enerģijas uzņēmumiem ir būtiska loma, tostarp, nodrošinot atbalstu gan vides mērķu, gan enerģētiskās neatkarības sasniegšanā. Patlaban likumdevēju dienaskārtībā ir enerģētikas pamatdokuments – Elektroenerģijas tirgus likums (ETL), kurā tiek iestrādāti vērtīgi un nozari sakārtojoši punkti. Tomēr diemžēl virzītie grozījumi nozares sasāpējušās problēmas risinās tikai daļēji, turklāt atsevišķi plānotie likuma panti radīs jaunus riskus, kas var negatīvi atspoguļoties gan Latvijas konkurētspējā, gan elektroenerģijas cenā un iedzīvotāju maciņos.

RIX Rīgas lidosta ir izsludinājusi starptautiskā iepirkuma 1. kārtu, kuras ietvaros kvalificētie pretendenti tiek aicināti izstrādāt un iesniegt būvniecības sākotnējo tehnisko piedāvājumu Rīgas lidostas jaunā pasažieru termināļa būvniecībai.

Iepirkuma mērķis ir izvēlēties būvnieku, kurš uzbūvēs lidostas pasažieru termināļa jauno ēku, bagāžas apstrādes un šķirošanas kompleksu, jaunus piebraucamos ceļus, daudzstāvu autostāvvietu un lidostas savienojumu ar “Rail Baltica” staciju.

Tehniskajos piedāvājumos pretendentiem būs jāiekļauj būvniecības laika plāni, vides, sociālās un darba drošības prasības, kvalitātes vadības plāns, priekšlikumi apakšuzņēmēju atlases procedūrai, kā arī ierosinājumi procesu optimizācijai un alternatīvu risinājumu tehniskie priekšlikumi. Tehnisko piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 2024. gada 27. oktobris.

Pēc tehnisko piedāvājumu izvērtēšanas nākamajā konkursa kārtā pretendentiem būs jāsagatavo finanšu piedāvājums. Ar konkursa uzvarētāju tiks slēgts starptautiskās inženierkonsultantu organizācijas FIDIC Dzeltenās grāmatas līgums, un projektam plānots sasniegt ilgtspējas sertifikāta BREEAM Excellent līmeni.

RIX Rīgas lidostas jauno daudzstāvu autostāvvietu projektēs uzņēmums “BM-projekts”, kas uzvarēja Rīgas lidostas izsludinātajā iepirkumā.

Stāvvieta nākotnē atradīsies pie lidostas termināļa jaunās ēkas un nodrošinās vairāk nekā 400 īstermiņa stāvvietas tieši pie jaunā termināļa.

Turpinot iesākto lidostas paplašināšanas sesto kārtu, Rīgas lidosta noslēgusi līgumu ar uzņēmumu “BM-projekts” par daudzlīmeņu autostāvvietas būvprojekta izstrādi.

Autostāvvietas ēkai plānoti četri stāvi un tā būs savienota ar lidostas–“Rail Baltica” stacijas galeriju, estakādi un piebraucamajiem ceļiem. Noslēgtais līgums paredz būvprojektā iekļaut drošus gājēju kustības risinājumus gan nokļūšanai lidostas terminālī, gan dzelzceļa stacijā, tāpat tajā jāparedz motociklu, mopēdu un velosipēdu novietošanas iespējas.