Dabasgāzes apgādes drošībai vidēji ik gadu sadales sistēmas rekonstrukcijā tiek investēti apmēram četri miljoni eiro. Sprādzienveida cenu pieaugums 2022. gadā ir aizbiedējis daudzus patērētājus, taču patēriņš pakāpeniski atjaunojas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš norāda, ka iztikt bez gāzes nebūs iespējams, taču arvien lielāku lomu tirgū spēlēs biometāns, kura ražošanas potenciāls tiek lēsts ap 4 TWh, kas ir nedaudz mazāk par pusi no pērn patērētās gāzes apjoma Latvijā.

Kādā stāvoklī ir dabasgāzes apgādes sistēma?

Gāzes apgādes sistēma Latvijā ir labā stāvoklī, tā ir droša. Normatīvie akti izvirza ļoti augstas tehniskās prasības, kuras arī pilnībā tiek nodrošinātas. Uzsvēršu – gāzes apgādes sistēmā nevar būt un arī nav nekādu kompromisu attiecībā uz tehnisko prasību ievērošanu. Turklāt ik gadu gāzes apgādes sistēmā tiek veikti rekonstrukcijas darbi, kuri lielākoties tiek savlaicīgi plānoti, tiem atvēlēts finansējums. Protams, ir arī ārkārtas situācijas, kad būvdarbu laikā, rokot tranšeju, tiek aizskarts gāzes vads, taču tie vairāk ir izņēmuma gadījumi, nevis ikdiena.

Dabasgāzes cenu kritums ir daļēji atjaunojis šī energoresursa patēriņu, ko sekmējis arī tā izmantošanas ērtums patērētājiem, kuriem ir pieejama gāzes apgādes sistēmas infrastruktūra.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa aptaujātie uzņēmumi. “Dabasgāzes patēriņš strauji atjaunojās, tiklīdz kļuva skaidrs, ka pēc atteikšanās no Krievijas piegādēm jaunie piegādes avoti ir stabili un pasaules tirgus cenas ir pieņemamā līmenī,” situāciju komentē gāzes apgādes sistēmas operatora AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš uzsver, ka bija divi gadi nedrošības un cenu svārstību, tagad daudzi klienti atgriežas pie dabasgāzes kā ekonomiska risinājuma ar minimāliem izmešiem.

Patēriņa tirgus

“Dabasgāzes tirgu visvairāk ietekmē patēriņš, jo īpaši, ja tas ir sarūkošs, kaut arī pašlaik tas ir augstāks, nekā bija pirms gada. Tas saistīts ar gada sākumu, kad vairāk šo resursu patērēja energokompānijas TECi, kamēr pārējos segmentos patēriņš ir bijis līdzvērtīgs pērnajam gadam vai pat sarucis,” situāciju skaidro AS AJ Power Gas vadītājs Roberts Samtiņš. Viņš atzīst, ka pie krītoša patēriņa tirgotājiem ir gan grūtāk noturēt savus pārdošanas apjomus, gan iegūt jaunus klientus, jo īpaši, ja ir klienti, kuri maina savus patēriņa paradumus, pārslēdzoties uz citiem kurināmā veidiem, piemēram, biomasu.

Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (Conexus) informē, ka noslēgusies 2023./2024.gada dabasgāzes izņemšanas sezona, kuras laikā no krātuves izņemtas 12,59 TWh aktīvās dabasgāzes.

Lielākais mēneša apjoms sezonā izņemts janvārī, sasniedzot 4,14 TWh.

Lielākais diennakts dabasgāzes apjoms 199,0 GWh apmērā aizvadītajā krātuves dabasgāzes izņemšanas ciklā tika patērēts 4. janvārī.

Lai nodrošinātu enerģētisko drošību un stabilas dabasgāzes rezerves krātuvē, Conexus krātuves izņemšanas cikla laikā turpināja nodrošināt sistēmas lietotājiem fizisku dabasgāzes iesūknēšanu krātuvē, tādējādi nodrošinot dabasgāzes uzglabāšanu reģiona vajadzībām. Kopumā aizvadītajā krātuves dabasgāzes izņemšanas ciklā iesūknēts 2,15 TWh dabasgāzes, dabasgāzes uzkrājumam šobrīd, noslēdzot dabasgāzes izņemšanas sezonu, veidojot vairāk nekā 11,3 TWh. Tas ir par 25 % vairāk nekā pērn, noslēdzot krātuves izņemšanas sezonu.

Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā bija 38,303 miljoni eiro, kas ir par 28% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt uzņēmuma peļņa pirms nodokļiem pieauga 2,4 reizes - līdz 13,547 miljoniem eiro, liecina kompānijas publiskotais finanšu pārskats.

Uzņēmuma finanšu pārskata vadības ziņojumā ieņēmumu pieaugums skaidrots ar to, ka 2024.gada pirmajā pusgadā pieaudzis lietotājiem nodotais dabasgāzes daudzums un no 2024.gada 1.janvāra ir spēkā jaunie jeb trešā tarifu perioda dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifi.

"Gaso" šogad pirmajā pusgadā sadales tīklos lietotājiem padotās dabasgāzes apmērs pieaudzis par 18,4% - līdz 4991 gigavatstundai (GWh).

Dabasgāzes patēriņa izmaiņas ietekmēja zemāka gaisa temperatūra šogad janvārī salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu, tādējādi palielinot lietotāju nepieciešamību pēc dabasgāzes, kā arī dabasgāzes cena 2024.gada pirmajā pusgadā bija vidēji būtiski zemāka nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs šogad pirmajos četros mēnešos pieaudzis par 24,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.

2024.gada pirmajos četros mēnešos Latvijā patērētas 4,684 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, kamēr pagājušā gada attiecīgajā periodā tika patērētas 3,763 TWh dabasgāzes.

Tostarp šogad aprīlī Latvijā patērētas 513 424 megavatstundas (MWh) dabasgāzes, kas ir par 23,6% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī.

Savukārt šogad janvārī Latvijā tika patērētas 1,932 TWh dabasgāzes, kas ir par 72,6% vairāk nekā pērn attiecīgajā mēnesī, februārī - 1,331 TWh dabasgāzes, kas ir par 11% vairāk, bet martā Latvijā tika patērētas 907 585 MWh dabasgāzes, kas ir kritums par 11,9% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi.

Jau vēstīts, ka Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs pagājušajā gadā samazinājās par 5,4% un veidoja kopumā 8,406 TWh.

Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 17,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.

2024.gada deviņos mēnešos Latvijā patērētas 6,402 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, kamēr pagājušā gada attiecīgajā periodā tika patērētas 5,46 TWh dabasgāzes.

Tostarp šogad septembrī Latvijā patērētas 515 314 megavatstundas (MWh) dabasgāzes, kas ir par 0,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī.

Savukārt šogad janvārī Latvijā tika patērētas 1,932 TWh dabasgāzes, kas ir par 72,6% vairāk nekā pērn attiecīgajā mēnesī, februārī - 1,331 TWh dabasgāzes, kas ir par 11% vairāk, martā - 907 585 MWh, kas ir kritums par 11,9%, aprīlī - 513 424 MWh, kas ir kāpums par 23,6%, maijā - 221 306 MWh, kas ir par 3,3% mazāk, jūnijā - 174 242 MWh, kas ir par 48,8% mazāk, jūlijā - 366 077 MWh, kas ir par 74,6% vairāk, bet augustā 440 841 MWh, kas ir kāpums par 8,3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi.

Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs šogad desmit mēnešos pieaudzis par 13,6% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.

2024.gada desmit mēnešos Latvijā patērētas 6,976 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, kamēr pagājušā gada attiecīgajā periodā tika patērēta 6,141 TWh dabasgāzes.

Tostarp šogad oktobrī Latvijā patērētas 574 003 megavatstundas (MWh) dabasgāzes, kas ir par 15,7% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī.

Savukārt šogad janvārī Latvijā tika patērētas 1,932 TWh dabasgāzes, kas ir par 72,6% vairāk nekā pērn attiecīgajā mēnesī, februārī - 1,331 TWh dabasgāzes, kas ir par 11% vairāk, martā - 907 585 MWh, kas ir kritums par 11,9%, aprīlī - 513 424 MWh, kas ir kāpums par 23,6%, maijā - 221 306 MWh, kas ir par 3,3% mazāk, jūnijā - 174 242 MWh, kas ir par 48,8% mazāk, jūlijā - 366 077 MWh, kas ir par 74,6% vairāk, augustā - 440 841 MWh, kas ir kāpums par 8,3%, bet septembrī - 515 314 MWh, kas ir par 0,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī.

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 2024. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

2024. gads ir Latvenergo koncerna jaunu atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jaudu izrāviena gads, mērķtiecīgi attīstot trīs dažādu enerģijas avotu ražošanas portfeli – ar saules un vēja enerģiju papildinot esošo ūdens enerģijas izmantošanu. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncerna jau izbūvētās vai projektēšanas un būvniecības stadijā esošās jaunās jaudas sasniedz 1 000 megavatus (MW). Tās stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību un veicinās pāreju videi draudzīgākiem enerģijas ražošanas risinājumiem, vienlaikus stiprinot Latvenergo lomu reģionālajā enerģētikas tirgū.

Šī gada deviņos mēnešos būtiski augušas Latvenergo koncerna investīcijas, lielākoties jaunos atjaunīgo energoresursu (AER) elektroenerģijas ražotņu projektos Baltijā, sasniedzot 323,5 miljonus EUR jeb divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Pārskata periodā darbu uzsākuši deviņi saules parki Latvijā ar kopējo jaudu 65 MW, divi saules parki Igaunijā ar kopējo jaudu 24 MW, bet Lietuvā darbību uzsācis Akmenes vēja parks (15 MW). Tāpat sekmīgi tiek attīstīts Telšu vēja parks Lietuvā (124 MW), savukārt Latvijā tiek iegādātas apjomīgas jaunas AER elektroenerģijas ražošanas jaudas.

Vienotā gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" (“Conexus”) apgrozījums šī gada deviņos mēnešos sasniedzis 70,9 miljonus eiro, kas ir par 35% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina uzņēmuma apkopotie dati par darbības rezultātiem 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos.

Pārskata periodā par 19 % kāpis dabasgāzes patēriņš Latvijas lietotāju vajadzībām, tam sasniedzot 6,3 TWh.

Pārskata perioda beigās – 2024. gada 30. septembrī – Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (PGK) bija noglabāta dabasgāze 19,3 TWh apjomā (ieskaitot energoapgādes drošuma rezerves 1,8 TWh). Sākot oficiālo dabasgāzes izņemšanas sezonu 2024. gada 15. oktobrī, Inčukalna PGK bija uzkrātas 19,5 TWh dabasgāzes, kas veidoja teju 80% no krātuves kopējās ietilpības.

Dabasgāzes iesūknēšanas sezonā no kopējā gāzes apjoma, kas nonāca Latvijas un Igaunijas gāzes tīklā, 52,8 % tika piegādāti no Somijas, 46,9 % – no Lietuvas, bet 0,3 % veidoja Latvijā ražots biometāns. Biometāna ražošana un ievadīšana tīklā sākās 2024. gadā, un pārskata periodā tika saražots 0,04 TWh biometāna.

Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 24,16 miljoni eiro, kas ir par 32% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, bet uzņēmuma peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 11,235 miljoniem eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Šogad pirmajā ceturksnī "Gaso" sadales tīklos lietotājiem padotās dabasgāzes apmērs pieaudzis par 24,7% - līdz 4117 gigavatstundām (GWh). Savukārt kompānijas klientu skaits samazinājies par 3,5% jeb apmēram 13 000, šogad marta beigās veidojot 361 000.

Uzņēmumā skaidro, ka dabasgāzes patēriņa izmaiņas ietekmēja zemāka temperatūra šogad janvārī, salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu, tādējādi nepieciešamība pēc dabasgāzes pieauga.

Vienlaikus vadības ziņojumā norādīts, ka 2024.gada pirmajā ceturksnī dabasgāzes cena tirgū turpināja samazināties, martā veidojot 26 eiro par megavatstundu (MWh).

Jau vēstīts, ka 2023.gada pirmajā ceturksnī "Gaso" apgrozījums bija 18,309 miljoni eiro, bet peļņa - 5,027 miljoni eiro.

Pēdējos gados Latvija un Baltijas valstis spiestas iekļauties strauji mainīgā globālās tirdzniecības vidē, ko nosaka ģeopolitiskie satricinājumi, tradicionālo tirdzniecības ceļu maiņa un ekonomiskās partnerības pārbīdes. Karš Ukrainā, sankcijas pret Krieviju un augošais protekcionisms šobrīd strauji maina tradicionālās tirdzniecības plūsmas, liekot tādām valstīm kā Latvija ātri pielāgoties un meklēt jaunus tirdzniecības partnerus. Kādas pārmaiņas tas sola Latvijas ekonomikai?

Globālās ekonomiskās pārmaiņas ir būtiski ietekmējušas Latviju un tās Baltijas kaimiņvalstis, īpaši Ukrainas kara kontekstā. Latvijas atkarība no Krievijas enerģijas un degvielas importa ir krasi mazinājusies. 2024. gada pirmajā pusē Latvijas imports no Krievijas samazinājās par 14%, bet eksports uz Krieviju saruka par 54%. Vienlaikus šīs pārmaiņas atstājušas būtisku iespaidu uz Latvijas un pārējo Baltijas valstu eksportu un importu kopumā. Piemēram, Latvijas eksports kopumā šī gad pirmajos sešos mēnešos saruka par 13% (kritums par 9,3 miljoniem eiro), bet imports – par 17% (kritums par 10,6 miljoniem eiro), salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš.

AS "Latvijas gāze" (LG) koncerna neto apgrozījums pērn bija 159,819 miljoni eiro, kas ir 4,4 reizes mazāk nekā 2022.gadā, kad dabasgāzes cenas piedzīvoja milzu kāpumu, kā arī uzņēmums cieta 56,911 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Pagājušā gada finanšu rādītājus uzņēmums skaidro ar to, ka LG veica uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) maksājumus valsts budžetā 30,5 miljonu eiro apmērā par aprēķinātajām dividendēm akcionāriem.

Tāpat LG ir veikusi pārvērtēšanu dabasgāzes krājumiem, kas tika iegādāta 2022.gada beigās par tā brīža tirgus situācijai atbilstošu cenu, tādejādi izpildot prasības, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos enerģijas lietotāju apgādei agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā.

Uzņēmumam bija pienākums uzturēt krājumus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK) 1150 gigavatstundu (GWh) apjomā mājsaimniecību gāzapgādei laika periodā no 2022.gada 10.augusta līdz 2023.gada 30.aprīlim, katru mēnesi rezervēto atlikumu samazinot par iepriekšējā mēnesī faktiski piegādāto dabasgāzes apjomu mājsaimniecībām.

Efektīva loģistikas pārvaldība ir būtisks faktors veiksmīgas uzņēmumu darbības nodrošināšanā un attīstībā. Viens no loģistikas risinājumiem, kas kļūst arvien populārāks gan starptautiskos, gan vietējos kravu pārvadājumos, ir saliktās kravas.

Saliktās kravas, zināmas arī kā LTL (Less Than Truckload) pārvadājumi, piedāvā vairākas priekšrocības gan mazajiem, gan lielajiem uzņēmumiem. Kas ir saliktās kravas un kādos gadījumos LTL ir efektīvāks risinājums nekā pilnu kravu (FTL) pārvadājumi?

Kas ir saliktās kravas?

Saliktās kravas jeb LTL (Less Than Truckload) pārvadājumi ir loģistikas risinājums, kur viena kravas automašīna tiek komplektēta no dažādiem nosūtītājiem un tā tiek izmantota vairāku sūtījumu pārvadāšanai.

Kad izvēlēties saliktās kravas?

Šis risinājums ir īpaši piemērots uzņēmumiem, kuriem nepieciešams pārvadāt relatīvi nelielu preču daudzumu, kas nesasniedz pilnas kravas apjomu. Salikto kravu pārvadājumi nodrošina izmaksu efektivitāti, jo katrs nosūtītājs maksā tikai par tam piederošās kravas aizņemto vietu transportlīdzeklī, nevis par visu kravas automašīnas izmantošanu.

Jūlija sākumā noslēdzies Rīgas ostas ceturtā lielākā kravu termināla - SIA KS Terminal iegādes darījums, kura rezultātā par uzņēmuma 100% daļu īpašnieku ir kļuvis koksnes plātņu ražotāja Kronospan grupas uzņēmums SIA Kronospan Riga.

Ar jauniegūto kontroli, starptautiskais koksnes produktu ražotājs un izplatītājs Kronospan, stiprinās grupas darbības Ziemeļeiropas reģionā, vienlaikus paverot jaunas stratēģiskās iespējas ostas termināļa tālākai izaugsmei.

Savukārt jau jūlija beigās pie KS Terminal piestātnes pienāca Kronospan grupai piederošais 199 metru garais un 30 metru platais ģenerālkravu kuģis “Spanaco Adventure”, lai “Kronospan Riga” ražotnē tapušās koka plātnes nogādātu ASV. Kuģis ar 40 000 m3 Latvijā ražotām skaidu plātnēm devās ceļā uz Baltimoras un Hjūstonas ostām.

Plānots, ka “Spanaco Adventure” turpmāk veiks regulārus kravu pārvadājumus no Rīgas ostas uz ASV, nogādājot “Kronospan Riga” produktus Amerikas tirgū.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic kopā ar UPB Nams, arhitektu biroju Ozola un Bula un RIX Rīgas lidostu atzīmēja nākamo soli kravu angāra Baltic Cargo Hub būvniecībā, iemūrējot laika kapsulu.

Baltic Cargo Hub kļūs par lielāko specializēto aviācijas kravu apstrādes centru Baltijā, nostiprinot RIX Rīgas lidostu kā vadošo gaisa kravu pārvadājumu mezglu. Jaunbūvei būs tieša piekļuve kravu apkalpošanas peronam, padarot kravu importa, eksporta un tranzīta procesus ātrus un vienkāršus.

airBaltic izpilddirektors un prezidents Martins Gauss (Martin Gauss): “2023. gadā airBaltic piegādāja vairāk nekā 9 400 tonnas kravu un pasta sūtījumu, saglabājot lielākā aviācijas kravu un pasta sūtījumu pārvadātāja statusu RIX Rīgas lidostā. Tomēr, ņemot vērā gaidāmo mūsu pašreizējā kravas angāra nojaukšanu, lai atbrīvotu vietu Rail Baltica dzelzceļam, jaunā Baltic Cargo Hub būvniecība iezīmē nozīmīgu notikumu attīstību. Šis modernais centrs gadā apstrādās līdz 45 000 tonnu kravu un tā kopējā platība būs 6 895 m², padarot to par lielāko Latvijā un vadošo Baltijā. Neraugoties uz izaicinājumiem, ko radījusi Covid-19 pandēmija un ģeopolitiskā spriedze, šis projekts nosaka jaunus standartus aviācijas kravu apkalpošanā, veicinot ekonomikas izaugsmi. Baltic Cargo Hub ir mūsu apņemšanās veicināt inovācijas un attīstību, nodrošinot airBaltic un reģionam veiksmīgu nākotni.”

Lielākais dzelzceļa infrastruktūras projekts Baltijas valstīs Rail Baltica ir atzīts par ģeopolitisku un stratēģisku nepieciešamību, informē RB Rail AS.

Projekta mērķis ir savienot Lietuvu, Latviju un Igauniju un Rietumu sabiedrotos ar Eiropas standarta 1435mm sliežu platuma dzelzceļu ziemeļu-dienvidu virzienā. Šis savienojums ir svarīgs Baltijas valstu militārās mobilitātes stratēģijai, būtiski uzlabojot gan pārvietošanās kapacitāti un ātrumu, gan savienojamību ar Eiropas infrastruktūras artērijām.

Kā savā pētījumā norādīja Eiropas Politikas analīzes centrs (Center for European Policy Analysis (CEPA)), ja dzelzceļi ir sadarbspējīgi ar Poliju un Vāciju, tie ir labākais risinājums bruņutehnikas un citas smagās militārās tehnikas transportēšanai uz Baltijas reģionu.

Rail Baltica projekts ir plānots pasažieru un kravu mobilitātes uzlabošanai, taču arī militārās mobilitātes vajadzībām, nodrošinot atbilstošu infrastruktūru un ritošā sastāva jaudu. Šobrīd vienīgais dzelzceļa posms Baltijā, kas ir savietojams ar Eiropas 1435mm sliežu platumu, ir no Kauņas līdz Polijas robežlīnijai, kura tehniskie parametri gan atšķiras no Rail Baltica paredzētajiem. Eiropas sliežu platuma infrastruktūras izveidošana ir būtiska Baltijas valstu pilnīgai integrācijai Eiropas Savienības (ES) dzelzceļa pārvadājumu tirgū.

Dabasgāzes patēriņš Latvijā un Eiropā turpina samazināties, eksperti uzskata, ka šāda tendence būs novērojama arī turpmāk.

Pakāpeniska atteikšanās no oglekļa intensīvas elektroenerģijas ražošanas, tostarp no dabasgāzes, ir Eiropas Savienības (ES) klimata un enerģētikas politikas mērķis, taču tas nenotiks vienā dienā - tam būs nepieciešami aptuveni desmit gadi, uzskata Mārtiņš Vancāns, energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka Baltijas enerģijas cenu galvenie virzītājspēki, arī Latvijā, vēsturiski vienmēr ir bijuši saistīti ar fosilā kurināmā un CO2 emisiju cenām, kā arī elektroenerģijas pieprasījumu. Pašlaik situācija mainās, un tieši atjaunīgie energoresursi spēlē arvien lielāku lomu, atzīmē M.Vancāns.

Izmaksu jautājums

Lai gan dabasgāze piedāvā elektroenerģijas ražošanu ar zemākām oglekļa emisijām, ilgtermiņā arī tā tiks aizstāta ar jaunām un tīrākām tehnoloģijām, uzskata M.Vancāns. “Mēs sagaidām, ka līdz ar atjaunīgās enerģijas ražošanas uzplaukumu pieprasījums pēc gāzes samazināsies, tomēr, tā kā atjaunīgo energoresursu pieejamība lielākoties nav kontrolējama, mums joprojām būs nepieciešamas arī dabasgāzes spēkstacijas. Tāpat gāzei saglabāsies svarīga loma nākotnes enerģijas bilancē kā rezerves jeb balansējošai jaudai. Teorētiski gāzi varētu pilnībā aizstāt, taču tas ir izmaksu jautājums. CO2 emisiju kvotu cenai būtu būtiski jāpalielinās vai arī alternatīvām enerģijas ražošanas tehnoloģijām jākļūst daudz lētākām, lai gāzes spēkstacijas izspiestu no ražošanas. Izvēršot atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu, kopējais pieprasījums pēc gāzes gan, protams, samazināsies, bet tai joprojām būs būtiska loma kā rezerves ražošanas jaudai. Pašlaik Baltijas valstis ir koncentrējušās uz jaunu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu attīstību, tomēr tas rada pieprasījumu pēc liela mēroga enerģijas uzglabāšanas risinājumiem un kontrolējamām ražošanas jaudām, lai padarītu enerģijas tirgu stabilu un prognozējamu,” uzsver M.Vancāns.

Liepājas ostas stividorkompānijas 2024. gada četros mēnešos pārkrāvušas 2,54 milj. tonnu dažādu kravu, kas ir līdzvērtīgi 2023. gada 4 mēnešiem.

Ostas darbības stabilitāti nodrošina kravu veidu dažādība un jau tradicionālais uzsvars uz vietējās izcelsmes kravām. Šā gada 4 mēnešos apkalpoti 479 kuģi, pārvadāti 24 691 pasažieri, bet ar prāmi pārvadāto pašgaitas/ bez dzinēja ro-ro vienību skaits bija 31 945 un konteineru vienības - 1 967.

Vietējās izcelsmes kravu apjoms Liepājas ostā veido vairāk nekā 50 %. Labībai un labības produktiem, kokmateriāliem, šķeldai, cementam, kā arī ar prāmja līnijā pārvadāto kravu apjomam, ko nodrošina pašmāju rūpniecības uzņēmumi, pavasara mēnešos pievienojas arī Latvijā, Kurzemē iegūta kūdra. Liepājas ostas stividorkompānija “Mols L” jau ceturto gadu veiksmīgi sadarbojas ar SIA BaltBio”, kura pamatdarbība ir kūdras ieguve un transportēšana.

Lai gan šobrīd situācija enerģētikas nozarē ir stabila un šķiet, ka sliktākais ir aiz muguras, šī sajūta varētu būt maldinoša, uzskata Egerts Kilings (Egert Killing), FILTER uzņēmumu grupas vadītājs.

Tas, visticamāk, ir klusums pirms vētras, tāpēc mums būtu jābūt gataviem nākamajiem izaicinājumiem, spriež E. Kilings. No iepriekšējās krīzes kā uzvarētāji iznāca tie, kas bija domājuši gan par energoefektivitāti un zaļāku ražošanu, gan resursu diversifikāciju un patēriņa samazināšanu, atzīmē FILTER uzņēmumu grupas vadītājs. Šobrīd jautājums pat nav par to, vai šie izaicinājumi atnāks, bet drīzāk – kad tie atnāks, teic E. Kilings, piebilstot, ka mūsdienās daudz tiek diskutēts par to, kādā virzienā enerģētikas sektoram vajadzētu attīstīties tuvāko desmit, piecpadsmit gadu laikā, taču nereti tiek aizmirsts par tagadni. Ir lietas, ko mēs varam darīt jau šodien, nevis pēc desmit gadiem, un to nevajadzētu aizmirst, teic eksperts. Par nozares izaicinājumiem ceļā uz oglekļa neitralitāti tiks diskutēts arī FILTER un DB organizētajā konferencē Dzīve pēc pārmaiņām (Life After Change), kas notiks 12. septembrī ATTA centrā.

Vācijas Latvijas ostu dienu ietvaros Liepāja un Lībeka 11.jūlijā parakstīja četrpusēju sadarbības memorandu, kas nosaka divus galvenos mērķus – CO2 izmešu samazināšanu un infrastruktūras attīstību, nodrošinot nepieciešamo ostas termināļu efektīvu funkcionalitāti un modernu, ilgtspējīgu darbību, lai atbalstītu kravu plūsmas un pasažieru pārvadājumu objektīvu pieaugumu.

Tas ietver lielāku kuģu izvietošanu, tādējādi samazinot CO2 emisijas uz vienu kravas vienību.

Memorandu parakstīja Liepājas un Lībekas pašvaldību vadītāji un Lībekas ostas un Liepājas SEZ pārvaldnieki.

“Sadarbības memorands ar Lībekas pilsētu un ostu ir vēl viens Liepājas solis ceļā uz aizvien zaļāku, videi draudzīgāku pilsētu, kas iet roku rokā ar Eiropā uzņemto zaļās ekonomikas kursu. Jūras savienojums starp Liepāju un Lībeku jau vēsturiski ir bijis būtisks ūdens ceļš, ko tagad esam apņēmušies attīstīt arī kā videi draudzīgu kuģošanas koridoru, lai nodrošinātu piegādes ķēdes visā Eiropā,” norāda Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Kā būtiska memoranda komponente ir vienošanās par sadarbību, lai turpinātu Liepājas ostas 46. piestātnes rekonstrukciju, lai nodrošinātu drošu pietauvošanos un prāmju satiksmi ar lielākiem kuģiem. Piestātnes rekonstrukcija palielinās Liepājas-Travemundes maršruta konkurētspēju un atbalstīs nākotnes maršrutu attīstību.

Līdz ar pirmā kravas kuģa apkalpošanu pie savas piestātnes, Rīgas ostas stividorkompānijām (jūras kravu termināļiem) pievienojies jauns uzņēmums - SIA Ekogiria, kura pamatdarbība ir lejamkravu, galvenokārt, biodegvielas uzglabāšana un pārkraušana.

Pirmais Ekogiria apkalpotais kuģis Rīgas ostā ir tankeris “Johann Essberger”, kas no Rīgas uz Roterdamu aizveda 4200 tonnu biodegvielas. Plānots, ka turpmāk šāda apjoma krava no Ekogiria termināļa tiks nosūtīta reizi mēnesī.

Lejamkravu tirdzniecības un loģistikas uzņēmums SIA Ekogiria Latvijā savu darbību veic kopš 2023. gada. Agrāk kravu uzkraušanai uz kuģiem tika izmantoti citu ostas termināļu pakalpojumi, bet pēc termināļa iegādes Rīgas ostā uzņēmuma rīcībā ir pašiem savs lejamkravu rezervuāru parks ar kopējo apjomu 8400 m3, kā arī kuģu piestātne jūras kravu pārkraušanai un dzelzceļa pievedceļš ar lejamkravu produktu noliešanas estakādi. Pašreiz Ekogiria Rīgas termināļa galvenais darbības virziens ir biodegvielas pārkraušana, bet plānots attīstīt arī citu lejamkravu – augu izcelsmes eļļu, izlietotas cepamās eļļas un dīzeļdegvielas pārkraušanas pakalpojumus. Biodegviela terminālī nonāk no Baltijas reģiona un Eiropas valstu biodegvielas ražotājiem. Šeit tā tiek uzkrāta, konsolidēta un tālāk eksportēta uz Rietumeiropas ostām, galvenokārt uz tā dēvēto ARA reģionu (Amsterdama – Roterdama – Antverpene).

Uzbekistānas aviokompānija “Fly Khiva”, kas kopš šā gada vasaras veikusi vairākus kravu lidojumus no Uzbekistānas uz Rīgu, nākotnē, pieaugot pieprasījumam, varētu nodrošināt arī regulāros kravas lidojumus.

Aviācijas kravu maršruts Taškenta–Rīga–Taškenta paver jaunas iespējas kravu savienojumu attīstībai un preču ātrākai nogādei no Vidusāzijas valstīm pie saņēmējiem Eiropā.

Kopš vasaras sākuma “Fly Khiva” veikusi piecus avioreisus uz Rīgu, un šie sūtījumi galvenokārt bijuši adresēti saņēmējiem Francijā, Beļģijā, Polijā, Vācijā un Skandināvijas valstīs.

“Esam gandarīti, ka Uzbekistānas pārvadātājs ir izvēlējies Rīgas lidostu kā stratēģisku partneri savai izaugsmei ar mērķi savienot Centrālāzijas valstis ar Eiropas tirgiem. Mēs ceram, ka jau drīzumā “Fly Khiva” uz Rīgu nodrošinās regulārus lidojumus, sniedzot kravu īpašniekiem plašāku pieeju gan Eiropas, gan Āzijas tirgiem. Investīcijas Rīgas lidostas aviācijas kravu apkalpošanas infrastruktūrā turpināsies, ļaujot mums piesaistīt arvien jaunus pakalpojumu sniedzējus,” uzsver Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Aizstāt sankciju un ierobežojumu dēļ zudušās kravas, kas vēsturiski plūdušas caur Latviju starp Eiropu un Austrumiem, īstermiņā ir neiespējami, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes priekšsēdētājs Jānis Kasalis.

Tomēr viņš teica, ka ir virkne pasākumu, ko var īstenot, lai ostas un transporta infrastruktūru noslogotu vismaz tādā apmērā, lai nozare varētu infrastruktūru uzturēt, piemēram, patlaban lielās ostas strauji attīsta industriālās zonas, radot pievienoto vērtību kravām.

"Latvijas ostu attīstībai svarīga ir arī kravu plūsma ar Centrālāzijas reģionu, un aktīvi tiek meklētas iespējas savienojumiem ar rietumu valstīm. Vienlaikus tiek stiprināta ostu nozīme valsts energoneatkarības veicināšanā, attīstot ostās dažādus "zaļos" projektus, tostarp vēja parkus un dzeramā ūdens terminālus," sacīja Kasalis.

Tāpat viņš teica, ka sadarbībā ar par nozari atbildīgajām ministrijām tiek risināti nacionāla mēroga nozares jautājumi - ostu reforma, valsts un Eiropas atbalsts nozares darbības pārorientācijai un jaunu klientu piesaistei, nodokļu atvieglojumi ostās krīzes pārvarēšanai un citi jautājumi.

Satiksmes ministrija (SM) sadarbībā ar Baltijas valstu kopuzņēmumu AS "RB Rail" un par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgo SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) ir apkopojusi līdz šim vērtētos variantus pilnvērtīgam Rīgas savienojumam ar "Rail Baltica" dzelzceļa trasi gan no dienvidu, gan no ziemeļu puses, tostarp nodrošinot kravu plūsmu caur Rīgu, informē SM pārstāvji.

Piedāvātus priekšlikumus SM virza izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) lēmuma pieņemšanai par "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas ieviešanas tvērumu līdz 2030.gadam.

SM informē, ka atbilstoši "RB Rail" veiktajai izmaksu-ieguvumu analīzei lielākā pasažieru plūsma "Rail Baltica" dzelzceļa līnijā ir sagaidāma starp Rīgas pilsētas centru un Rīgas lidostu, tāpēc rekomendēts kā galveno ieviešanas prioritāti noteikt pamattrases būvniecību posmos no Lietuvas robežas līdz Misai, no Igaunijas robežas līdz Upeslejām, kā arī Rīgas integrāciju.

Tāpat rosināts turpināt darbu pie detalizētas izpētes par tehniskajiem risinājumiem, tostarp daļējas kravu kustības nodrošināšanai, Rīgas posmos Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija un Rīgas Centrālā stacija-Rīgas lidosta. SM plāno to paveikt līdz šā gada septembra beigām.

Enerģētikas uzņēmums "Elenger" ir saņēmis Polijas konkurences iestādes apstiprinājumu iegādāties "EWE Group" uzņēmējdarbību Polijā, kas ietver arī dabasgāzes sadales tīklu Rietumpolijā un visas enerģijas pārdošanas biznesa līnijas. Darījuma apjoms ir 120 miljoni eiro, kas ir lielākais zināmais Igaunijas izcelsmes ieguldījums Polijā.

"Elenger ir uz izaugsmi orientēts uzņēmums. Mēs uzskatām Polijas tirgu par nozīmīgu un vēlamies piedāvāt klientiem labākos sadales un enerģijas pārdošanas pakalpojumus. Mūsu pamatprodukts un kompetence ir dabasgāze - ilgtermiņa pieredze sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) jomā un fokuss uz Rietumu izcelsmes dabasgāzes pārdošanu ir nodrošinājuši mums klientu uzticību. Enerģijas portfelim ir jābūt diversificētam un daudzveidīgam; mēs saskatām gāzes lomu gan šodien, gan nākotnē kā partneri atjaunojamai enerģijai," sacīja "Elenger Grupp" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks (Margus Kaasik).

Lai pārvaldītu "Elenger Polska", tiks izveidota uzraudzības padome, kuru vadīs Andress Trinks (Andres Trink), kurš iepriekš vadīja vienu no lielākajiem būvniecības uzņēmumiem Baltijas reģionā - "Merko". Kšištofs Noga (Krzysztof Noga) turpinās pildīt valdes priekšsēdētāja pienākumus.