Jaunākais izdevums

Rīgas ostā šogad kravu apgrozījums varētu sasniegt ap 18 miljoniem tonnu, kas ir praktiski pagājušā gada rādītāju līmenī, sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

"Izslēdzot tranzīta energoresursu kravas - ogles, naftas produktus, gāzi, kuru daudzums ostā šogad saruka vēl par vairāk nekā pusi, pārējo kravu segmentu apmērs Rīgas ostā ir pieaudzis par 2%, salīdzinot ar pagājušo gadu," norādīja Šteins.

Viņš uzsvēra, ka Rīgas ostai šis gads ir bijis izaicinājumiem pilns, bet ar mērķtiecīgu attīstību un stabiliem darbības rādītājiem.

Šteins skaidroja, ka kravu apgrozījuma rādītājus Rīgas ostā un transporta loģistikas nozarē tieši ietekmē ekonomiskie procesi gan Latvijā, gan eksporta tirgos, kuri šogad ģeopolitiskās situācijas ietekmē vēl aizvien ir izaicinoši. "Nestabilitāte Ukrainā un Tuvajos Austrumos uztur augstu nenoteiktību arī ostai svarīgajos tirgos, un investīciju aktivitāte, tāpat kā pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, saglabājās salīdzinoši zemā līmenī," viņš minēja.

Šteins papildināja, ka visos Rīgas ostas stratēģiski noteiktajos prioritārajos kravu segmentos - konteinerkravu, kokmateriālu un lauksaimniecības kravu grupās, šogad 11 mēnešos salīdzinājumā ar pagājušo gadu apgrozījuma rādītāji ir pieauguši.

"Rīgas ostas lielākā un straujāk augošā kravu grupa šogad bija mežsaimniecības kravas, kas veido 32% no ostas kopējā kravu portfeļa, un salīdzinājumā ar pērno gadu pārkrautais apmērs pieaudzis par ceturto daļu," norādīja Šteins.

Savukārt pēc apmēra otrā lielākā kravu segmenta - konteinerkravu - apgrozījums šogad vērtējams kā stabils, jo šogad 11 mēnešos apgrozījums pieauga par 0,4%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, bet apgrozījums TEU jeb 20 pēdu konteineru vienībās, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaudzis par 11%, informēja Šteins.

Viņš skaidroja, ka 2024.gadā Rīgas ostu savos maršrutos iekļāvuši divi jauni konteineru pārvadājumu līniju operatori, kas veicinājis konteinerkravu apgrozījuma pieaugumu. Lauksaimniecības produktu kravas ir trešais lielākais kravu segments Rīgas ostā un to pārkraušanas apmērs šogad 11 mēnešos sasniedza 3,29 miljonus tonnu, kas ir par 9% vairāk nekā attiecīgajā periodā.

"No lauksaimniecības produktiem ostas termināļos visvairāk tiek pārkrauti kvieši, un kopumā graudaugi veido līdz pat 75% no kopējās lauksaimniecības kravu plūsmas. Tāpat uz kuģiem tiek pārkrauti arī rapsis, pākšaugi un dažāda veida lopbarības produkti," minēja Šteins.

Pēc viņa teiktā, negatīvi dinamikas rādītāji joprojām ir energoresursu kravām, kuru apmērs sarucis par vairāk nekā pusi. Apgrozījuma kritumu viņš skaidro ar to, ka ogļu pārvadājumi caur Rīgas ostu 2024.gadā praktiski nenotika.

"Naftas produkti Rīgā tiek saņemti nelielos apjomos vietējam patēriņam vai uzglabāšanai - līdzās Somijai, no kuras ierasti tiek saņemti naftas produkti, šogad uz ostu atvesti naftas produkti arī no ASV, Kuveitas un Saūda Arābijas, kas varētu iezīmēt jaunus tirgus Rīgas ostai," atzīmēja Šteins.

Tostarp viņš atzīmēja, ka šogad decembrī ostā ienāca pirmais kuģis ar Latvijas naftas produktu rezervju kravu, kas arī iezīmē jaunus kravu apmērus šajā segmentā.

Vienlaikus viņš piebilda, ka ostai ir svarīga kravu plūsma arī pēc apmēra mazākajās kravu grupās, papildinot, ka šogad pieaudzis caur Rīgu virzītais kūdras eksports, palielinājies ostā saņemto minerālmēslu un metāla izstrādājumu apmērs.

Tāpat viņš akcentēja, aktuālā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 2024.gadam pašreiz ir tikai 0,1%, pretēji salīdzinoši augstajai 1,8% prognozei jūnijā. Tādējādi gada sākumā prognozētais kravu loģistikas apgrozījuma kāpums otrajā pusgadā netika sagaidīts.

"Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju un grūti prognozējamo ekonomikas attīstību, Rīgas brīvostas pārvalde un ostas komersanti 2024.gadā aktīvi turpinājuši realizēt visdažādākos investīciju projektus," atzīmēja Šteins.

Tostarp Rīgas brīvostas pārvalde pabeigusi Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēto projektu "Rīgas ostas duālas izmantošanas jaudas palielināšana, attīstot autoceļu, dzelzceļa pievedceļu un piestātņu infrastruktūru Kundziņsalā". Projekta laikā modernizēta ostas infrastruktūra, stiprināta Rīgas ostas komerciālā konkurētspēja un uzlabota valsts militārā mobilitāte.

Savukārt ostas komersanti visa gada laikā realizējuši savus infrastruktūras attīstības projektus - mūsdienīgu noliktavu būvniecību, kravu laukumu paplašināšanu, piestātņu pagarināšanu un modernizāciju, kas tieši saistīta ar jaunu kravu veidu apstrādi un jaunu loģistikas ceļu izveidi, norādīja Šteins.

"Vienlaikus ostā iezīmējas arvien vairāk jaunu projektu, kas saistīti ar digitalizāciju un zaļo enerģiju - digitālu kravu uzskaites un kontroles sistēmu ieviešana, saules enerģijas parku izbūve, jaunu digitālu un zaļu tehnoloģiju ieviešana termināļos," viņš atzīmēja.

Rīgas brīvostā 2023.gadā pārkrāva kopumā 18,794 miljonus tonnu kravu, kas ir par 20,1% mazāk nekā 2022.gadā, tostarp februārī ostā pārkrāva 3,592 miljonus tonnu kravu.

Rīgas osta pēc pārkrauto kravu apmēra ir lielākā osta Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mangāna rūdas kravu apturēšana nerada lielu robu Rīgas ostas kopējā darbībā, intervijā sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Komentējot Eiropas Savienības aizliegumu pārkraut mangāna rūdas kravas, Šteins uzsvēra, ka pēdējās mangāna rūdas kravas ir atstājušas Rīgas ostu un jaunas nav plānotas."Šis pasākums ir beidzies," viņš atzīmēja.

Šteins skaidroja, ka pērn šo kravu tranzīta apmērs bija ap pusmiljonu tonnu, kas nav nekas liels un būtiski neietekmē ostas kopējo darbību.

Rīgas brīvostas vadītājs arī skaidroja, ka ostā lielāko ietekmi ģeopolitiskā situācija ir atstājusi uz ogļu, degvielas un naftas produktu, citām energoresursu kravām, kur novērojami lielākie kritumi, tādēļ tās ir jākompensē ar kaut ko citu.

"Ja skatāmies uz pārējo kravu sadaļu, kas ir kokmateriāli, lauksaimniecības kravas, konteinerkravas, tad to apmērs gadu no gada aug," minēja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) kravu transportēšanai būtu bijis liels pienesums, komentējot izmaiņas kravu klāstā ostās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, intervijā sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

"Ja mēs varētu transportēt LNG kravas, tas būtu bijis liels pienesums. Mums būtu gan valstiski lielāka kontrole pār šo kravu plūsmām, gan arī tie būtu lieli apjomi, ko pārkraut Latvijā. Arī tas, ka mums ir gāzes krātuve, ģeogrāfiski būtu pievilcīgi un dotu lielas iespējas," sacīja Šteins.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka var skatīties arī uz citiem gāzes veidiem, piemēram, no atkritumiem iegūto gāzi. Līdz ar to iespējas ir.

Šteins arī pauda, ka Latvija šobrīd ir pazaudējusi iespējas LNG tirgū. "Šajā mirklī mēs varam teikt, ka Klaipēda ir malači, ka ļoti strauji aizgāja uz priekšu ar savu LNG risinājumu. Arī igauņi strauji aizgāja ar to uz priekšu. Mums atliek meklēt savas priekšrocības, bet LNG iespējas ir pazaudētas," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā šogad plāno pārkraut aptuveni 20 miljonus tonnu kravu, intervijā sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Viņš prognozēja, ka šogad lielāko kravu apjomu veidos kokmateriāli. Savukārt pēc tam konteinerkravas un lauksaimniecības kravas.

"Kas attiecas uz kokmateriālu kravām, tad pārsvarā tās ir vietējās, un līdz ar to svārstību risks ir mazāks. Arī lauksaimniecības kravas ir vietējās, un ir diezgan droši, ka tās būs arī turpmāk," papildināja Šteins.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs norādīja, ka konteinerkravas nāk tranzītā, tostarp no Vidusāzijas, kur var parādīties dažāda veida ierobežojumi, taču pagaidām tādu nav, un no Vidusāzijas kravas var ievest diezgan brīvi.

"Arī kravām no Ķīnas šis ir koridors, pa kuru kravas ar dzelzceļu līdz ostai var atvest 12-13 dienu laikā un tālāk jau tās sūtīt pa visu Eiropu, kas ir daudz ātrāk, nekā veikt visu ceļu ar kuģi. Taču visām šīm kravām ir augsts risks, jo pa vidu ir Krievija, un mēs nezinām, vai kādā brīdī tā nevar paziņot, ka kaut kas neapmierina, un ieviest ierobežojumus," piebilda Šteins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kool Latvija iegādājusies 12 iepriekš pārņemtās Latvijas naftas DUS

Db.lv,11.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Kool Latvija” iegādājusies iepriekš pārņemtās 12 “Latvijas Nafta” zīmola degvielas uzpildes stacijas (DUS). Šis stratēģiskais darījums iezīmē plašāku attīstības posmu uzņēmuma darbībā valsts reģionos.

Sandis Šteins, SIA “Kool Latvija” valdes loceklis norāda, ka jaunu DUS iegāde ir nozīmīgs solis uzņēmuma attīstībā, kas vienlaikus pozitīvi ietekmēs arī Latvijas degvielas tirgu kopumā. “Pērnā gada nogalē no Konkurences padomes saņēmām atļauju iegādāties un izmantot tiesības pārvaldīt kopumā vairāk nekā 40 SIA “East-West Transit” un SIA “Naples” aktīvus” – galvenokārt DUS, kas līdz šim tirgū darbojās ar “Latvijas Nafta” zīmolu. Kopš 2024. gada jūlija dažas no šīm stacijām nomājām, taču, izvērtējot situāciju, pieņemts lēmums, ar Reģionālās investīciju bankas (RIB) atbalstu, stacijas iegādāties. Šis ir mūsu uzņēmuma pirmais kredīts, kas ilgtermiņā palīdzēs turpināt iesākto. Tuvāko gadu laikā esam iecerējuši iegādātajās stacijās veikt renovācijas darbus, uzlabojot klientu apkalpošanu, kā arī tuvinot visas iegādātās un pārņemtās stacijas KOOL zīmola standartiem,” teic S.Šteins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot paplašināšanos, degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkla KOOL operators SIA KOOL Latvija atklājis jaunu DUS Daugavpilī.

Tā ir jau devītā DUS Latgalē, kopējam KOOL Latvija pārvaldīto DUS skaitam sasniedzot 70.

Sākotnēji Daugavpilī būs pieejama pašapkalpošanās DUS, bet ar laiku plānots nodrošināt arī pilnu KOOL pakalpojumu un preču klāstu.

“Jau ilgāku laiku domājām par degvielas uzpildes stacijas izveidi Daugavpilī, kas būtu ērta priekšrocība mūsu klientiem, kā arī iespēja Daugavpils iedzīvotājiem un viesiem izmantot mūsu kvalitatīvo degvielu. Esam gandarīti, ka ir izdevies šo ieceri īstenot un nodrošināt arvien plašāku DUS tīklu visa Latvijā ,” pauž KOOL Latvia valdes loceklis Sandis Šteins.

KOOL Latvija dibināts 2016.gada oktobrī, sadarbojoties vietējiem privātajiem investoriem un "ZGI-3" alternatīvo ieguldījumu fondam, lai radītu un attīstītu jaunu degvielas uzpildes staciju tīklu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru