Rīgas ostā šogad kravu apgrozījums varētu sasniegt ap 18 miljoniem tonnu, kas ir praktiski pagājušā gada rādītāju līmenī, sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.
"Izslēdzot tranzīta energoresursu kravas - ogles, naftas produktus, gāzi, kuru daudzums ostā šogad saruka vēl par vairāk nekā pusi, pārējo kravu segmentu apmērs Rīgas ostā ir pieaudzis par 2%, salīdzinot ar pagājušo gadu," norādīja Šteins.
Viņš uzsvēra, ka Rīgas ostai šis gads ir bijis izaicinājumiem pilns, bet ar mērķtiecīgu attīstību un stabiliem darbības rādītājiem.
Šteins skaidroja, ka kravu apgrozījuma rādītājus Rīgas ostā un transporta loģistikas nozarē tieši ietekmē ekonomiskie procesi gan Latvijā, gan eksporta tirgos, kuri šogad ģeopolitiskās situācijas ietekmē vēl aizvien ir izaicinoši. "Nestabilitāte Ukrainā un Tuvajos Austrumos uztur augstu nenoteiktību arī ostai svarīgajos tirgos, un investīciju aktivitāte, tāpat kā pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, saglabājās salīdzinoši zemā līmenī," viņš minēja.
Šteins papildināja, ka visos Rīgas ostas stratēģiski noteiktajos prioritārajos kravu segmentos - konteinerkravu, kokmateriālu un lauksaimniecības kravu grupās, šogad 11 mēnešos salīdzinājumā ar pagājušo gadu apgrozījuma rādītāji ir pieauguši.
"Rīgas ostas lielākā un straujāk augošā kravu grupa šogad bija mežsaimniecības kravas, kas veido 32% no ostas kopējā kravu portfeļa, un salīdzinājumā ar pērno gadu pārkrautais apmērs pieaudzis par ceturto daļu," norādīja Šteins.
Savukārt pēc apmēra otrā lielākā kravu segmenta - konteinerkravu - apgrozījums šogad vērtējams kā stabils, jo šogad 11 mēnešos apgrozījums pieauga par 0,4%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, bet apgrozījums TEU jeb 20 pēdu konteineru vienībās, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaudzis par 11%, informēja Šteins.
Viņš skaidroja, ka 2024.gadā Rīgas ostu savos maršrutos iekļāvuši divi jauni konteineru pārvadājumu līniju operatori, kas veicinājis konteinerkravu apgrozījuma pieaugumu. Lauksaimniecības produktu kravas ir trešais lielākais kravu segments Rīgas ostā un to pārkraušanas apmērs šogad 11 mēnešos sasniedza 3,29 miljonus tonnu, kas ir par 9% vairāk nekā attiecīgajā periodā.
"No lauksaimniecības produktiem ostas termināļos visvairāk tiek pārkrauti kvieši, un kopumā graudaugi veido līdz pat 75% no kopējās lauksaimniecības kravu plūsmas. Tāpat uz kuģiem tiek pārkrauti arī rapsis, pākšaugi un dažāda veida lopbarības produkti," minēja Šteins.
Pēc viņa teiktā, negatīvi dinamikas rādītāji joprojām ir energoresursu kravām, kuru apmērs sarucis par vairāk nekā pusi. Apgrozījuma kritumu viņš skaidro ar to, ka ogļu pārvadājumi caur Rīgas ostu 2024.gadā praktiski nenotika.
"Naftas produkti Rīgā tiek saņemti nelielos apjomos vietējam patēriņam vai uzglabāšanai - līdzās Somijai, no kuras ierasti tiek saņemti naftas produkti, šogad uz ostu atvesti naftas produkti arī no ASV, Kuveitas un Saūda Arābijas, kas varētu iezīmēt jaunus tirgus Rīgas ostai," atzīmēja Šteins.
Tostarp viņš atzīmēja, ka šogad decembrī ostā ienāca pirmais kuģis ar Latvijas naftas produktu rezervju kravu, kas arī iezīmē jaunus kravu apmērus šajā segmentā.
Vienlaikus viņš piebilda, ka ostai ir svarīga kravu plūsma arī pēc apmēra mazākajās kravu grupās, papildinot, ka šogad pieaudzis caur Rīgu virzītais kūdras eksports, palielinājies ostā saņemto minerālmēslu un metāla izstrādājumu apmērs.
Tāpat viņš akcentēja, aktuālā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 2024.gadam pašreiz ir tikai 0,1%, pretēji salīdzinoši augstajai 1,8% prognozei jūnijā. Tādējādi gada sākumā prognozētais kravu loģistikas apgrozījuma kāpums otrajā pusgadā netika sagaidīts.
"Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju un grūti prognozējamo ekonomikas attīstību, Rīgas brīvostas pārvalde un ostas komersanti 2024.gadā aktīvi turpinājuši realizēt visdažādākos investīciju projektus," atzīmēja Šteins.
Tostarp Rīgas brīvostas pārvalde pabeigusi Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēto projektu "Rīgas ostas duālas izmantošanas jaudas palielināšana, attīstot autoceļu, dzelzceļa pievedceļu un piestātņu infrastruktūru Kundziņsalā". Projekta laikā modernizēta ostas infrastruktūra, stiprināta Rīgas ostas komerciālā konkurētspēja un uzlabota valsts militārā mobilitāte.
Savukārt ostas komersanti visa gada laikā realizējuši savus infrastruktūras attīstības projektus - mūsdienīgu noliktavu būvniecību, kravu laukumu paplašināšanu, piestātņu pagarināšanu un modernizāciju, kas tieši saistīta ar jaunu kravu veidu apstrādi un jaunu loģistikas ceļu izveidi, norādīja Šteins.
"Vienlaikus ostā iezīmējas arvien vairāk jaunu projektu, kas saistīti ar digitalizāciju un zaļo enerģiju - digitālu kravu uzskaites un kontroles sistēmu ieviešana, saules enerģijas parku izbūve, jaunu digitālu un zaļu tehnoloģiju ieviešana termināļos," viņš atzīmēja.
Rīgas brīvostā 2023.gadā pārkrāva kopumā 18,794 miljonus tonnu kravu, kas ir par 20,1% mazāk nekā 2022.gadā, tostarp februārī ostā pārkrāva 3,592 miljonus tonnu kravu.
Rīgas osta pēc pārkrauto kravu apmēra ir lielākā osta Latvijā.
