Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.
1. Par un ap Covid
Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.
Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.
Pasaulē Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits sasniedzis 14 miljonus. Nedēļas laikā šādu saslimšanas gadījumu skaits audzis par diviem miljoniem, un papildu neskaidrību dažviet uztur tas, ka vairs nav iespējams izsekot vīrusa saslimšanas ķēdei. Vairākās valstīs tādējādi tiek jau atkal ieviesti ar vīrusa izplatīšanās ierobežošanu saistītie pasākumi un sodi. Piemēram, Honkongā par maskas nevalkāšanu vien noteikts 565 eiro liels sods.
Aizsākusies arī iepriekšējā ceturkšņa lielāko pasaules uzņēmumu peļņas paziņošanas sezona. Šobrīd analītiķi vidēji sagaida, ka ASV "Standard & Poor's 500" indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņa šā gada otrajā ceturksnī būs sarukusi gandrīz par 45%, liecina "FactSet" apkopotie dati. Savukārt visa šā gada skatījumā pagaidām tiek lēsts, ka ASV lielāko uzņēmumu peļņa būšot saplakusi par 21,5% un apgrozījums – par 3,9%. Lielas cerības tiek liktas uz nākamo gadu. Tad no ASV uzņēmumiem vidēji tiek gaidīta peļņas palielināšanās gandrīz par 30% un apgrozījuma pieaugums par 8,5%. Šāds noskaņojums liek domāt, ka vismaz finanšu tirgus dalībnieki cer, ka sliktākais ar pasaules pandēmiju jau ir aiz muguras un, visticamāk, tomēr būs vērojams kaut kas līdzīgs "V" veida ekonomikas atgūšanās procesam.
2. Ķīna aug, citi bremzē
Spriedumiem par ekonomikas nākotni daļēji palīdzēja Ķīnas dati. Tie atklāja, ka šīs valsts tautsaimniecība otrajā ceturksnī gada skatījumā augusi par 3,2% (vidēji ekonomisti gaidīja mazāku pieaugumu – 2,4% apmērā). Šā gada pirmajā ceturksnī tā gada skatījumā saruka gandrīz par 7%. Ķīnas izaugsme balstījusies uz rūpniecību (Ķīnai tā gadā augusi par 4,8%), lai gan patērētāju tēriņi joprojām buksējuši (mazumtirdzniecība sarukusi par 1,8%). Tas liek domāt, ka atgūšanās process var izrādīties pietiekami nelīdzens.
Pagaidām pandēmijas krīzē šāda izaugsme liek "it kā" saredzēt gaismu tuneļa galā. Ķīna ir pirmā lielā tautsaimniecība, kas atgriezusies uz pieauguma taciņas. Daļa ekonomistu uzskata – jo ātrāk atgūsies Ķīna, jo ātrāk tā ievilks arī pārējo pasauli. Šajā pašā laikā – Ķīnas datiem tiek sameklēta arī cita veida – rūgtāka - piegarša. Proti, ja tās ekonomika patiešām atveseļosies straujāk nekā konkurentiem, tā aizņems lielāku daļu pasaules tirgus pīrāga, ko ne visi ietekmīgākie ģeopolitiskie spēlētāji grib pieļaut.
Kopumā ekonomikas atgūšanās process joprojām izskatās tīts pietiekami lielā miglā. Kaut vai tie paši minētie Ķīnas dati nav bijuši bez darvas pilieniem.
3. Nedaudz atgriezīs naftas krānu
Šonedēļ kārta lemt par naftas tirgu nākotni bija pienākusi OPEC+ veidojuma politikas noteicējiem. Saūda Arābija lika noprasta, ka melnā zelta ieguve no nākamā mēneša varētu tikt palielināta jau aptuveni par diviem miljoniem barelu vidēji dienā. OPEC+ šobrīd aizturējusi naftas ieguvi 9,6 miljonu barelu dienā apmērā. Tiek plānots, ka nākamajā mēnesī oficiāli varētu tikt aizturēti 7,7 miljoni barelu. Ietekmīgākie karteļa biedri gan steidz piebilst, ka realitātē naftas ieguves palielināšana tomēr varētu būt nedaudz mazāk strauja. Tas tādēļ, ka dažas valsis tomēr nav pildījušas agrāko vienošanos par samazinātām šī resursa ieguves kvotām. Rezultātā šādu situāciju tām būšot jākompensē. Daži tirgus tendenču vērotāji gan izsaka bažas, ka OPEC+ vēlme "relaksēt" naftas ieguvi var būt papildu signāls tam, lai vairāki tā biedri vēl lielākā mērā neturētos pie savām oficiālajām kvotām un pārdotu naftu pēc iespējas vairāk.
Naftas cena jau kopš vasaras sākuma atrodas visai šaurā cenu koridorā – tā dzīvojas ap 40 ASV dolāru par barelu atzīmi. Šīs nedēļas beigu daļā Brent jēlnaftas cena palielinājās līdz 43 ASV dolāriem par barelu. Tas liecina, ka izejvielu tirgus dalībnieki tomēr izvēlējušies noticēt tam, ka OPEC+ naftas krānu atgriešana nenozīmēs nesamērīgus melnā zelta pārprodukcijas plūdus. Jāņem vērā, ka pasaules ekonomika atgūstas, kas attiecīgi liek domāt par lielāku naftas patēriņu.
OPEC šobrīd paredz, ka pieprasījums pēc naftas nākamgad vidēji dienā augs par 7 miljoniem barelu. Savukārt šogad tas dienā būšot sarucis gandrīz par deviņiem miljoniem barelu. Protams, ļoti daudz kas naftas patēriņa (un cenu) ziņā atkarīgs no pandēmijas tālākās gaitas. OPEC+ likmi gan liek uz pozitīvo scenāriju.
Naftas cenu šonedēļ balstīja arī ziņas, ka ASV jēlnaftas uzkrājumi nedēļas laikā sarukuši par 7,5 miljoniem barelu. Tas šādā laika periodā ir straujākais kritums šogad.
OPEC+ ir veidojums, kas aptver tradicionālās OPEC valsis un dažus citus melnā zelta ieguvējus, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā. Pamatā tā ir Krievija. Šis veidojums bijusi šo valstu atbilde uz ASV slānekļa naftas revolūciju (vēlme nosargāt spēju (jeb varu) sabalansēt naftas tirgu).
4. Turpinās arī lielvaru ķildas
Apvienotā Karaliste pievienojusies tām valstīm, kas aizliegušas Ķīnas "Huawei" tehnoloģiju izmantošanu tās nākamās paaudzes mobilo tīklu izstrādē. Tās Ķīnas kompānijas tehnoloģijas, kas jau ir izmantotas minētās infrastruktūras būvniecībā, būšot jādemontē līdz 2027. gadam, liecina pieejamā informācija. Šāds lēmums pamatots ar riskiem drošībai.
Arī ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija turpina aktīvi mudināt savus un citu valstu uzņēmumus no Ķīnas pavietot prom savas piegāžu ķēdes. Strīdi arī par Honkongu. Pirms kāda laika ASV ziņoja, ka to vairs neuzskata par autonomu no kontinentālās Ķīnas. Šonedēļ par šī statusa beigām oficiāli paziņoja arī D. Tramps. Nedēļas sākumā ASV prezidents arī parakstīja tiesību aktu, kas paredz sankcijas pret tām Ķīnas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par demokrātisko procesu ierobežošanu Honkongā. Nedēļas vidū gan tika ziņots, ka Tramps pagaidām atturējies izsludināt vēl papildu sankcijas pret citām augsti stāvošām Ķīnas amatpersonām. "The New York Times" arī ziņoja, ka Baltais nams apsver iespēju aizliegt visiem Ķīnas Komunistiskās partijas biedriem ieceļot ASV.
Šķēpus lauž arī sabiedrotie. Eiropas Savienības Tiesa lēmusi, ka ASV bāzētajos serveros nevarēs glabāt informāciju par Eiropas Savienības rezidentiem, ja netiks nodrošināta adekvāta to aizsardzība. Šāda situācija radot risku tam, ka eiropiešus novēro ASV valdība.
Šāds ne pārāk gaidīts pavērsiens, domājams, sagādās pamatīgas galvassāpes daudzām ASV kompānijām – sevišķi tehnoloģiju gigantiem. Tiem būs jādomā par papildu serveru izvietošanu vecajā kontinentā (papildu izmaksas) vai arī jāmazina savs bizness ar šo reģionu. "The Wall Street Journal" aptaujātie eksperti gan norāda, ka datu sūtīšanas bloķēšana no Eiropas uz ASV var ietekmēt daudz un dažādas jomas (visus, kas starp ASV un Eiropu paraida kāda veida datus) un rada lielu neskaidrību par darbību nākotnē.
5. Būs grūti izpatikt visiem
Šonedēļ satikās arī Eiropas monetārās politikas noteicēji. Šajā ziņā - bez dramatiskiem pavērsieniem. Procentu likmes aizskartas netika un netika ziņots arī par papildu triljonu palīdzību ekonomikai. Dažos pēdējos mēnešos Eiropas Centrālā banka (ECB) izziņojusi papildu ekonomikas stimulus aptuveni trīs triljonu eiro apmērā, rēķina "The Wall Street Journal". Acīmredzami vismaz pagaidām pirms nākamo būtisko soļu speršanas nolemts ievilkt elpu. Ņemot vērā šādu summu, ECB atbilde uz pandēmijas lejupslīdi bijusi līdzvērtīga ASV Federālo rezervju sistēmas pasākumiem. Iestādes vadītāja Kristīne Lagarda uzsvēra to, ka ekonomikas aktivitāte maijā un jūnijā reģionā uzlabojusies, ko noteikusi pandēmijas ierobežojumu atcelšana.
Daži politikas vērotāji izsaka bažas, ka Eiropas ekonomikas atveseļošanās pēc šīs krīzes var būt sevišķi nevienlīdzīga. Pastāv pieņēmums, ka straujāk atgūsies reģiona ziemeļi, kur pandēmija nav bijusi tik postoša un turklāt valdības varējušas īstenot dāsnas (bet ļoti, ļoti dārgas) ekonomikas palīdzības programmas. Ja Eiropas Dienvidi turpinās atpalikt, tad var spriest, ka kopēju monetāro politiku, lai kāds neapvainotos un, iespējams, pat neceltu traci, īstenot būs grūti.
Eiropas Komisija (EK) rēķina, ka Itālijas, Francijas un Spānijas ekonomikas šogad saplaks aptuveni par 11%. Tiek prognozēts, ka Vācijas IKP kritums varētu būtu aptuveni divreiz lēzenāks. Tāpat, piemēram, Itālijai parādam pret IKP šogad tiek lēsts pieaugums līdz 150% atzīmei. Vācijai šīs rādītājs ir vairāk nekā divas reizes zemāks, liecina Starptautiskā Valūtas fonda dati.
Katrā ziņā visiem vienādu monetāro politiku nevajadzēs. Vācijas ECB pārstāvji jau devuši mājienus, ka grib pārtraukt stimulus līdz ar pandēmijas atkāpšanos. Savukārt reģiona Dienvidu valstīm, iespējams, tie nepieciešami vēl gadiem. Ja ECB pārtrauks uzpirkt valstu obligācijas, to likmes var augt. Tas savukārt pie milzīga parāda zem ūdens var paraut to pašu Itāliju un, iespējams, vēl dažus citus. Lagarda gan centās apliecināt, ka ECB rokas cīņā ar pandēmijas ietekmi uz ekonomiku sasietas netikšot.
Nedēļas beigās arī tika gaidīts svarīgs Eiropas valdību līderu lēmums par kopēju pandēmijas finansiālās palīdzības fonda izveidi.
