Lai mazāk izjustu pārtikas cenu kāpumu un neļautu tam radīt sāpīgu robu personiskajās finansēs, cilvēkiem pašiem jāmācās iepirkties izdevīgāk, nepaļaujoties uz reklāmas solījumiem, bet salīdzinot vienādu produktu cenas dažādās tirdzniecības vietās.
Nevar runāt par to, ka pārtikas cenas ir zemākas kaimiņvalstīs, ja, pirmkārt, tiek salīdzināti atšķirīgu ražotāju produkti, un, otrkārt, netiek ņemts vērā, ka, piemēram, Igaunijā pirktais produkts var būt iegādāts par akcijas cenām, kamēr Latvijā šim pašam produktam īpašas atlaides nav.
Iepirkšanās pratība var ievērojami ietekmēt personiskās finanses. Paļaujoties uz ļoti aktīvām lielo veikalu reklāmām, kas piedāvā lielas atlaides, pircēji dodas iepirkties pēc it kā lētākā produkta, nepadomājot, ka tai pašā laikā citām precēm tai pašā veikalā cenas var būt pat ievērojami augstākas nekā vidēji valstī. Protams, pirkuma grozā nokļūst ne tikai akcijas prece, kas patiešām konkrētā brīdī var būt par izdevīgu cenu, bet arī vairāki citi, ievērojami dārgāki produkti. Kopējā pirkuma cena tādējādi ievērojami pieaug.
“LaTS” tīkla veikalos uzcenojumu politika nav mainīta, un tā ir vienāda visu laiku. “LaTS” veikalos kopējais cenu līmenis ir krietni zemāks nekā tirgus līderiem. Par to var pārliecināties katrs pircējs, kas salīdzina vienādus pārtikas grozus. Tāpēc, redzot reklāmās milzīgās procentuālās atlaides, var tikai iedomāties reālo piecenojumu neakciju precēm, jo veikalos praktiski nekad nepārdod preces zem pašizmaksas, ja vien tie nav īpaši, izņēmuma gadījumi.
Reģionos mazajiem veikaliem ir arī sociālā funkcija. Man veikalnieki bieži vien atzīst, ka nevar celt cenas, jo cilvēki tad nevarēs atļauties konkrēto produktu iegādāties.
