Veikalu tīkls “Lats”, pateicoties investīcijām tiešsaistes tirdzniecības platformas attīstībā, gada laikā spējis palielināt apgrozījumu no pasūtījumiem internetā par 18%, pastāstīja SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

““LaTS” interneta veikala priekšrocības novērtē arvien vairāk cilvēku – galvenokārt jāmin tas, ka e-veikalā visas cenas, atlaides un akcijas ir tieši tādas pašas kā fiziskajos veikalos. Otrkārt, produktu piegāde mājās ir ļoti ērta, jo īpaši tālākos reģionos un cilvēkiem, kuri izmanto sabiedrisko transportu,” skaidro R. Okmanis. Pēc R. Okmaņa vārdiem, vērojama arī stabila tendence, ka pilsētās dzīvojošie pircēji pasūta produktus ar piegādi mājās saviem vecākiem vai citiem radiniekiem reģionos.

“LaTS” tiešsaistes tirdzniecībai attīstoties, tiek pievienotas arvien jaunas piegādes zonas. “Šovasar aptvērām reģionu Kuldīga-Vārme-Saldus, plānojam attīstīties arī citviet Latvijā. Šo virzienu sākām ar Rīgu un Pierīgu, kur sākotnēji arī bija aktīvākā tirdzniecība, bet nu jau arvien vairāk pirkumu tiek veikti citos reģionos. Tāpēc droši var teikt, ka e-veikala attīstība turpināsies arvien straujāk,” prognozē R. Okmanis.

SIA “Latvijas Tirgotāju savienības” (“LaTS”) izveidotās tirdzniecības platformas internetā apgrozījums 2024. gadā pieaudzis par 20%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, informē uzņēmumā.

“Šobrīd veikalu tīkla dalībnieki sāk gūt labumu no mūsu kopējā e-veikalā veiktajām investīcijām. Vairāki veikalnieki atzīst, ka šobrīd pasūtījumus interneta veikalā saņem praktiski katru dienu, bet vēl pirms dažiem mēnešiem tāda regularitāte netika novērota,” pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Interneta veikalu sistēmā beidzamajos gados ieguldīti vairāk nekā 50 000 eiro. Tā priekšrocības pakāpeniski sāk izmantot arvien vairāk veikalu, jo īpaši reģionos, kur iedzīvotājiem grūtāk nokļūt fiziskajos veikalos.

Savukārt “LaTS” tīkla veikalniekiem e-veikals ir iespēja saglabāt aktīvu tirdzniecību arī rudens un ziemas periodā, kad fiziskajos veikalos tradicionāli ir vērojams apgrozījuma apsīkums – mazāk cilvēku dodas atvaļinājumos un apbraukā Latvijas reģionus, tādējādi tirgotājiem vairāk jāpaļaujas uz vietējiem pircējiem.

Lai mazāk izjustu pārtikas cenu kāpumu un neļautu tam radīt sāpīgu robu personiskajās finansēs, cilvēkiem pašiem jāmācās iepirkties izdevīgāk, nepaļaujoties uz reklāmas solījumiem, bet salīdzinot vienādu produktu cenas dažādās tirdzniecības vietās.

Nevar runāt par to, ka pārtikas cenas ir zemākas kaimiņvalstīs, ja, pirmkārt, tiek salīdzināti atšķirīgu ražotāju produkti, un, otrkārt, netiek ņemts vērā, ka, piemēram, Igaunijā pirktais produkts var būt iegādāts par akcijas cenām, kamēr Latvijā šim pašam produktam īpašas atlaides nav.

Iepirkšanās pratība var ievērojami ietekmēt personiskās finanses. Paļaujoties uz ļoti aktīvām lielo veikalu reklāmām, kas piedāvā lielas atlaides, pircēji dodas iepirkties pēc it kā lētākā produkta, nepadomājot, ka tai pašā laikā citām precēm tai pašā veikalā cenas var būt pat ievērojami augstākas nekā vidēji valstī. Protams, pirkuma grozā nokļūst ne tikai akcijas prece, kas patiešām konkrētā brīdī var būt par izdevīgu cenu, bet arī vairāki citi, ievērojami dārgāki produkti. Kopējā pirkuma cena tādējādi ievērojami pieaug.

Mūsu LaTS tīkla tirgotāji pilnībā atbalsta valdības lēmumu uz nenoteiktu laiku saglabāt pazemināto pievienotās vērtības nodokļa likmi 12% apmērā vietējam tirgum raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem. Šāds lēmums gan pazeminās produktu cenas veikalu plauktos, gan arī padarīs tos pieejamākus pircējiem.

Vienlaikus jāatzīst, ka šīs darbības gala mērķa sasniegšana – palielināt Latvijai raksturīgo augļu un dārzeņu noietu – lielā mērā atkarīgs arī no tirgotāju godaprāta. Ja tirgotājs vienā kastē sajauc kopā Latvijas gurķus ar lētākiem importa gurķiem un pārdod to visu kā vietējo produkciju, tad pieķert viņu nemaz nav tik viegli. Par šādiem efektiem, lai spriež paši augļu un dārzeņu audzētāji – vai tas ir palielinājis viņu audzētās produkcijas pārdošanas apjomus.

Vienlaikus ar šo pircējiem un tirgotājiem pozitīvo lēmumu, notiek arī process, kas apdraud mazo veikalu darbību reģionos. Runa ir par prasību izcelt preces izcelsmes valsti ar karodziņu palīdzību. Šķiet, ka deputāti, dzīvojot lielākajās pilsētās un iepērkoties lielveikalos, kuros cenu zīmes parasti tiek veidotas ar datorprogrammas palīdzību, vienkārši neapzinās realitāti kurā dzīvo mazie reģionālie veikali. Un šī realitāte ir tāda, ka mazajos reģionu veikalos cenu zīmes ļoti bieži vēl tiek rakstītas ar roku. Tagad pie šī roku darba nācis klāt vēl pienākumus rakstīt izcelsmes valstis – runa ir par tūkstošiem cenu zīmju, kas jānomaina ar manuāla darba palīdzību.

Ikdienas pārtikas preču patēriņa groza uzcenojuma griestu noteikšana negatīvi ietekmētu konkurences situāciju tirgū, savukārt tirgošana zem pašizmaksas mazinātu ienākumus valsts budžetā.

Jau šobrīd patērētājs, sekojot līdzi piedāvājumam, var izvēlēties ikdienas produktus ar mazāku uzcenojumu un par pieejamu cenu.

Pircējam būtu svarīgi ne tikai akli sekot reklāmām, piemēram, televīzijā, bet pārdomāt pirkumus un salīdzināt dažādu tirgotāju un ražotāju piedāvātās cenas. Jau šobrīd daļā veikalu uzcenojums ir salīdzinoši ievērojami mazāks, nekā lielajos tirdzniecības centros, kas aktīvi reklamējas centrālajos medijos. Fiksēta uzcenojuma noteikšana ikdienas pārtikas preču grozam drīzāk kropļotu tirgu.

Ekonomikas ministrijā šobrīd tiek vērtēta uzcenojuma griestu noteikšana ikdienas pārtikas preču patēriņa grozam. Priekšlikuma būtība ir ierobežot mazumtirgotāju rīcības brīvību attiecībā uz izvēlēto cenu veidošanas politiku. Ikdienas pārtikas preču patēriņa grozā esošajām precēm tiktu noteikts uzcenojuma ierobežojuma slieksnis. “LaTS” šādu soli neatbalsta, jo “cenas regulē tirgus un šāda politika izraisītu tirgus kropļošanu.” Tieši pircēja ziņā ir ar savu maciņu atbalstīt tos tirgotājus, kas piedāvā produktus ar mazāku uzcenojumu.

Saeimā šobrīd skatāmais likumprojekts, kas vērsts uz pārtikas cenu mazināšanu, ieviešot uzcenojuma griestus noteiktām produktu kategorijām, ir galvenokārt politiska iniciatīva, kurai varētu būt drīzāk negatīva ietekme.

Šāds solis negatīvi ietekmētu konkurenci un rezultētos mazākā pārtikas produktu sortimentā, jo īpaši, mazo un vidējo veikalu plauktos, jo tirgotāji būtu spiesti izvēlēties to preci, kuru var pārdot par noteiktos rāmjos paredzētām cenām. Piegādātāju cenas lielajiem veikaliem var būt zemākas, ņemot vērā piegāžu apjomu. Savukārt mazajos un vidējos, tostarp reģionu veikalos, piegādes ir mazākas un dārgākas, kas attiecīgi ietekmē arī mazumtirdzniecības cenu.

Jāņem vērā arī tas, ka, mainoties pircēju paradumiem, mazie un vidējie veikali jau tagad izjūt grūtības izdzīvot konkurences cīņā ar trīs galvenajiem lielveikalu tīkliem. Tas nozīmē, ka mazākās tirdzniecības vietās, tostarp “LaTS” tīklā, kopējais cenu līmenis jau šobrīd ir zemāks. Citiem vārdiem, mazie un vidējie veikali jau tagad piemēro minimālu uzcenojumu.

Ieviešot prasību norādīt izcelsmes valstis produktu cenu zīmēs, mazumtirgotājiem kļuvis skaidrs, ka šo pienākumu būtu jāuzliek arī piegādātājiem. Tāpat vajadzētu precizēt izcelsmi privāto preču zīmju produktiem, kuriem šobrīd izcelsmes valsts netiek norādīta.

“LaTS” atbalsta ideju, ka visiem pārtikas produktiem izcelsmes valsts būtu jānorāda pavaddokumentos, kā tas ir, piemēram, augļiem, dārzeņiem, svaigai gaļai. Šobrīd ražotājiem arī nav tiesiska pienākuma informēt tirgotājus par izcelsmes valsts maiņu.

Tā kā 28. februārī beidzas “saudzēšanas periods” veikaliem sakarā ar izcelsmes valsts norādīšanu cenu zīmēs, gribētu atgādināt, ka būtu vēlams uzlikt arī piegādātājam pienākumu norādīt produktu izcelsmes valsti. Citādi šobrīd nereti ir situācija, kad piegādātājs elektroniski sniedz kļūdainu informāciju par izcelsmes valsti. Tādējādi, pārsūtot šos datus no elektroniskā formāta uz kasi, var izrādīties, ka cenu zīmē uzrādīta viena valsts, bet veikala plauktā – cita.