Ikdienas pārtikas preču patēriņa groza uzcenojuma griestu noteikšana negatīvi ietekmētu konkurences situāciju tirgū, savukārt tirgošana zem pašizmaksas mazinātu ienākumus valsts budžetā.
Jau šobrīd patērētājs, sekojot līdzi piedāvājumam, var izvēlēties ikdienas produktus ar mazāku uzcenojumu un par pieejamu cenu.
Pircējam būtu svarīgi ne tikai akli sekot reklāmām, piemēram, televīzijā, bet pārdomāt pirkumus un salīdzināt dažādu tirgotāju un ražotāju piedāvātās cenas. Jau šobrīd daļā veikalu uzcenojums ir salīdzinoši ievērojami mazāks, nekā lielajos tirdzniecības centros, kas aktīvi reklamējas centrālajos medijos. Fiksēta uzcenojuma noteikšana ikdienas pārtikas preču grozam drīzāk kropļotu tirgu.
Ekonomikas ministrijā šobrīd tiek vērtēta uzcenojuma griestu noteikšana ikdienas pārtikas preču patēriņa grozam. Priekšlikuma būtība ir ierobežot mazumtirgotāju rīcības brīvību attiecībā uz izvēlēto cenu veidošanas politiku. Ikdienas pārtikas preču patēriņa grozā esošajām precēm tiktu noteikts uzcenojuma ierobežojuma slieksnis. “LaTS” šādu soli neatbalsta, jo “cenas regulē tirgus un šāda politika izraisītu tirgus kropļošanu.” Tieši pircēja ziņā ir ar savu maciņu atbalstīt tos tirgotājus, kas piedāvā produktus ar mazāku uzcenojumu.
Parasti šādā situācijā, kad tiek izziņotas ārkārtīgi zema cena kādam produktam, tai pašā laikā citām precēm tās tiek paaugstinātas, lai izlīdzinātu starpību. Reālajā dzīvē reti pērkam tikai vienu, lētāko produktu, pirkumu grozā vieta atrodas arī citām precēm, kas, iespējams, tieši superlēto produktu piedāvājušajam veikalam būs krietni dārgākas nekā citur. Turklāt tirgošana zem pašizmaksas samazinātu ieņēmumus valsts budžetā.
Runājot par plaši apspriesto iniciatīvu svētdienās slēgt lielveikalus, šāda prakse, kas jau šobrīd darbojas, piemēram, Vācijā un citviet, būtu apsveicama ne tikai kā pamudinājums cilvēkiem pavadīt brīvdienas veselīgāk un lietderīgāk. Tas arī būtu kā svaiga gaisa malks mazākiem piemājas un reģionu veikaliem, kuros svētdienās pieaugtu apmeklētāju plūsma.