Ieviešot prasību norādīt izcelsmes valstis produktu cenu zīmēs, mazumtirgotājiem kļuvis skaidrs, ka šo pienākumu būtu jāuzliek arī piegādātājiem. Tāpat vajadzētu precizēt izcelsmi privāto preču zīmju produktiem, kuriem šobrīd izcelsmes valsts netiek norādīta.
“LaTS” atbalsta ideju, ka visiem pārtikas produktiem izcelsmes valsts būtu jānorāda pavaddokumentos, kā tas ir, piemēram, augļiem, dārzeņiem, svaigai gaļai. Šobrīd ražotājiem arī nav tiesiska pienākuma informēt tirgotājus par izcelsmes valsts maiņu.
Tā kā 28. februārī beidzas “saudzēšanas periods” veikaliem sakarā ar izcelsmes valsts norādīšanu cenu zīmēs, gribētu atgādināt, ka būtu vēlams uzlikt arī piegādātājam pienākumu norādīt produktu izcelsmes valsti. Citādi šobrīd nereti ir situācija, kad piegādātājs elektroniski sniedz kļūdainu informāciju par izcelsmes valsti. Tādējādi, pārsūtot šos datus no elektroniskā formāta uz kasi, var izrādīties, ka cenu zīmē uzrādīta viena valsts, bet veikala plauktā – cita.
Lai šīs kļūdas labotu, veikalniekiem jādrukā jaunas cenu zīmes, tātad jāpatērē papildu laiks un resursi, un tas ir kārtējais mazais iemesls.
Likuma trūkums ir arī tas, ka izcelsme netiek norādīta privātiem zīmoliem. Sākotnēji šo noteikumu mērķis bija atšķirt iespējamos Krievijas un Baltkrievijas ražojumus, bet privāto preču zīmju gadījumā atzīmē par valsti nav ziņu. Tādējādi iznāk maldināt patērētāju, kas, iespējams, vēlas iegādāties tieši Latvijas ražojumu, bet no cenu zīmes tas nav saprotams.
Lai pircēji uzskatāmāk saņemtu informāciju par pārtikas produkta ražotājvalsti, no 2024. gada 1. septembra mazumtirgotājiem produktu cenu zīmēs rakstiski vai ar karoga attēlu jānorāda valsti, kurā pārtikas produkts ir ražots. Ja prece ražota agresorvalstī Krievijā vai Baltkrievijā, tam jātiek norādītam tikai rakstiski. Ja informācija par produkta ražotājvalsti tirgotājam nav pieejama, valsts nosaukuma vietā norāda tekstu “Valsts – nav ziņu”.
