Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.
2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.
Milzu improvizācija
“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.
Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.
Ekonomikā notiekošo procesu aprakstīšana šobrīd ir milzu improvizācija, bet prognožu sniegšana – liels risks, saka ekonomists. Šajā procesā nākas pārkāpt ierastos spēles noteikumus un riskēt radīt auditorijas apmulsumu. Taču brīdī, kad ļoti strauji mainās uzņēmumu darbības ekonomiskā vide, lēmumu pieņēmējiem ir jācenšas sniegt labāko iespējamo tā brīža situācijas izvērtējumu pat tad, ja informācija ir ierobežota un juceklīga, apstākļi strauji mainās. 31. martā sociālajos tīklos nosaucu prognozi – IKP šogad samazināsies apmēram par 10%. Šis skaitlis bija pamatots brīdī, kad valdīja milzīga nenoteiktība. Piemēram, martā ticams scenārijs bija lielākās daļas nepārtikas tirdzniecības slēgšana, kā tas jau bija noticis vairākās Rietumeiropas valstīs. Nebija pārliecības par to, ka šajā vasarā būs iespējama vērā ņemama ārvalstu tūristu plūsma.
Šobrīd jau zinām daudz vairāk, piebilst P. Strautiņš. Ierobežojumi mazumtirdzniecībai bijuši drīzāk simboliski. Apgrozījuma kritums gada griezumā aprīlī, kas noteikti bija sliktākais mēnesis šai nozarei, bija tikai 9%, kas ir mēreni uz Eiropas fona. Ir kontrastainas, taču lielā mērā iedrošinošas ziņas par rūpniecību. Vairāki pārtikas uzņēmumi ir ziņojuši par augošu apgrozījumu. Latvijas lielākajam elektronikas uzņēmumam nākas ļoti saspringt, lai izpildītu pasūtījumus.
Farmācijas uzņēmumiem "Grindeks" un "Kalceks" ir lieliski 1. ceturkšņa rezultāti. Arī kopējais 1. ceturkšņa eksporta rādītājs ir pārsteidzoši labs, tas reālā izteiksmē gada griezumā auga par 3%. IKP izmaiņas no izlietojuma puses noteica privātā patēriņa samazināšanās par 4,5%. Pārsteidzoši spēcīgi auga ieguldījumi pamatlīdzekļos - par 5,7%. Latvija ar epidēmijas riskiem ir tikusi galā ļoti labi un arī Eiropā kopumā situācija strauji uzlabojas. Tāpēc sagaidāmais krīzes dziļums ir samazinājies. Lai arī pastāv pandēmijas atjaunošanās riski, šī gada IKP izmaiņu prognoze tiek paaugstināta līdz -8%.
Latvijas ekonomika Baltijas valstu vidū gada sākumā bija vissliktākajā stāvoklī. Taču ar vīrusu esam tikuši galā labāk nekā kaimiņi. Tāpēc starpība starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prognozēm ir gandrīz izzudusi. Nav šaubu, ka 2. ceturksnī ekonomiskās aktivitātes kritums gada griezumā būs daudz dziļāks nekā gada sākumā, bet turpmākajos ceturkšņos šis rādītājs uzlabosies. Ja jaunu saslimšanas gadījumu skaits Latvijā saglabāsies zemā līmenī, vasaras otrajā pusē gada IKP prognoze vēl tiks ievērojami paaugstināta. Ir divi galvenie riski, kas joprojām liek saglabāt piesardzību.
“Atbalsis” no pandēmijas jau radītā kaitējuma – uzņēmumu maksātspējas pasliktināšanās, norēķinu kavēšanās, investīciju atlikšanas, eksporta pasūtījumu apjoma samazināšanās, arī patērētāju noskaņojuma izmaiņām. Tāpat nevar izslēgt atkārtotu koronavīrusa infekciju skaita pieaugumu. Risku līmenis pasaules ekonomikā joprojām tālu pārsniedz normu. Prognoze par Latvijas IKP samazināšanos šogad par 8% ietver pieņēmumu, ka pandēmijas kontrole pasaulē kopumā turpmāk būs ne visai veiksmīga. Eiropā ļaunākais it kā ir pāri. Taču to vēl nevar teikt par ASV, kur tiek optimistiski samazināti socializēšanās ierobežojumi, kam būs sekas. Situācija jaunattīstības valstīs kopumā strauji pasliktinās, par jauno epidēmijas epicentru kļuvusi Dienvidamerika. Šo valstu loma pasaules ekonomikā ir daudz mazāka, bet to problēmas neļaus mierīgi dzīvot pārējai pasaulei. Uzlabojas ne tikai prognozes par Latvijas ekonomiku šogad, bet arī turpmākajos gados. Latvijas valdība paziņojusi par 4,5 miljardu eiro mobilizēšanu ekonomikas atveseļošanai. Neoficiālas ziņas vēsta par papildus vairāk nekā 2 miljardiem no Eiropas kopējās krīzes pārvarēšanās programmas. Vēl apmēram papildus 2 miljardus eiro investīcijas radīs RailBaltica celtniecība. Mājokļu tirgus attīstības loģika vēsta par iespējamu mājsaimniecību uzkrājumu un hipotekāro kredītu finansētu investīciju bumu arī šajā jomā. Labvēlīgā scenārijā nākamajos piecos gados Latvijas ekonomikā varētu tikt papildus ieguldīti vairāk nekā 10 miljardi eiro. Būs interesanti, piebilst P. Strautiņš.
Netiek līdzi realitātei
AS “Citadele banka” ekonomists Mārtiņš Āboliņš piebilst, ka situācija Latvijas ekonomikā turpina strauji mainīties un liels vairums ekonomikas rādītāju joprojām netiek līdzi faktiskajai realitātei. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP ir samazinājies par 1,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni. Šobrīd gan ir skaidrs, ka otrajā ceturksnī IKP rādītāji Latvija būs daudz sliktāki, taču vienlaikus var teikt, ka šīs krīzes pirmā fāze jau ir beigusies.
Maksājumu karšu apgrozījums, vakanču skaits, cilvēku pārvietošanās un satiksmes intensitātes dati liecina, ka zemākais punkts ekonomika bija aprīļa vidū un šobrīd situācija jau uzlabojas. Tā ir laba ziņa. Otrā labā ziņa ir tā, ka patlaban faktiski nekas neliecina, ka ekonomikas lejupslīde Latvijā šobrīd būtu lielāka, kā citur Eiropā. Tieši pretēji, atsevišķos rādītājos ekonomikas kritums Latvijā pat šķiet zemāks it īpaši salīdzinājumā ar Dienvideiropu, saka eksperts.
Piemēram, Itālijā IKP kritums pirmajā ceturksnī ir pārsniedzis 5%. Trešā labā ziņa ir tā, ka ekonomikas rādītāji pagaidām ir bijuši labāki, nekā tika gaidīts marta vidū un ekonomikas kritums šogad varētu nepārsniegt 6%, iepriekš prognozēto 8-9% vietā un te būtiski ir bijis arī valsts atbalsts. Kopējie valsts izdevumi atšķirībā no 2009. gada aug un dīkstāves pabalsti, kā arī citas atbalsta programmas uzņēmējiem ir ļāvušas ierobežot bezdarba kāpumu. Taču vai tas nozīmē, ka krīze kopumā jau ir pārvarēta? Manuprāt, nē. Nenoteiktība ekonomikā joprojām ir ļoti liela gan par vīrusa tālāko izplatību, gan par ekonomikas spēju ātri atkopties pēc tik spēcīga šoka. Šobrīd Baltijā un lielā daļā Eiropas ir izdevies veiksmīgi ierobežot vīrusa izplatību un ir iespējams pakāpeniski mazināt fiziskās distancēšanās pasākumus. Tomēr citur pasaulē vīrus turpina izplatīties un šī brīža situācija nav ilgtermiņa risinājums. Manuprāt, mums ir jārēķinās ar vismaz 50% varbūtību, ka gada otrajā pusē pasaulē un arī Latvijā redzēsim otru vīrusa izplatības vilni. Vispārējā sēdēšana mājās ir ļoti smags instruments gan psiholoģiski, gan ekonomiski. Tādēļ būtu svarīgi izvērtēt iepriekšējo pasākumu efektivitāti un, ja tādi būs nepieciešami atkārtoti, censties tos padarīt mērķētākus. Bez paša vīrusa otrais krīzes vilnis iespējams arī ekonomikā.
Šobrīd kopējā ekonomiskā aktivitāte noteikti aug, taču uzlabojumi nav visaptveroši. Tūrisma atkopšanās šovasar nenotiks, maksājumu karšu apgrozījums aug, bet daļa no tā varētu būt uzkrātais pieprasījums no iepriekšējiem mēnešiem un naudas plūsma bankomātos turpina samazināties. Tas liek domāt, ka mazais bizness jūtas daudz sliktāk nekā lielie uzņēmumi. Papildus tam jāatceras, ka biznesa cikls pasaulē jau pirms Covid-19 bija finiša taisnē un ne visas problēmas ekonomikā šobrīd varētu būt saistītas tikai ar vīrusu. Ir neiespējami nodalīt Covid-19 izraisīto ekonomikas šoku no biznesa cikla svārstībām. Taču pēdējos divos mēnešos ekonomikas kritiens bija tik straujš, ka atkopšanās ir sākusies pirms biznesa cikla lejupslīdes procesi, piemēram, maksātspējas pasliktināšanās, ir sevi pilnībā parādījuši. Tomēr turpmākajos mēnešos ekonomikā arvien vairāk jutīsim martā un aprīlī pieņemtos biznesa lēmumus par investīciju samazinājumu vai atlikšanu, biroja platība optimizēšanu vai strādājošo skaita samazinājumu. Šie procesi notiks jau daļēji neatkarīgi no vīrusa tālākās izplatībās un tos jau redzam, piemēram, būvniecības noskaņojuma straujā kritumā aprīlī, kā arī maijā, kas liek domāt par ievērojamu būvniecības apjomu kritumu gada otrajā pusē.
Visbeidzot, ir šīs krīzes rezultātā iespējamas arī daudzas ilgtermiņa izmaiņas. Valstu parādi būtiski pieaugs, politiskie procesi, visticamāk, virzīsies deglobalizācijas virzienā, iespējams vairāk strādāsim attālināti un vēl ilgu laiku ceļosim mazāk. Tas viss var notikt un var arī nenotikt, bet to paredzēt nav iespējams un tādēļ arī satraukties daudz nav vērts. Šobrīd rādītāji ekonomikā uzlabojas, taču daudzi no tiem joprojām ir zemā līmenī. Tādēļ ir svarīgi nepārtraukt krīzes atbalstu pārāk ātri un gatavoties otram vīrusa vilnim ar mērķētākiem ierobežošanas pasākumiem. Jo pat ja IKP lejupslīde šogad būs mazāka nekā sākotnēji gaidīts, nav izslēgts, ka ekonomikas atkopšanās var prasīt ilgāku laiku, nekā šobrīd domājam, piebilst eksperts.
Dosies pirmskrīzes virzienā
Savukārt AS “SEB banka” ekonomists Dainis Gašpuitis uzsver, ka visai straujš pieaugums, kas disonē uz kopējā nozaru fona, bijis būvniecībā (+14.9%). Nozares, kas spēja noturēt kāpumu, bremzējot kopējo kritumu, bija valsts pārvalde, izglītības, veselības, komercpakalpojumu un nekustamā īpašuma nozares. Otrajā ceturksnī šo nozaru, varbūt izņemot valsts pārvaldi, veikums jau būs ar mīnusa zīmi. Pārējās nozares, kuras vistiešāk skāra ierobežojumu ieviešana, jau pirmajā ceturksnī nonāca lejupslīdē – izklaides, atpūtas, ēdināšanas, izmitināšanas un tirdzniecības jomas. Situācija negatīvi ir izvērsusies arī IKT nozarei (-6.3%). Neliels kritums bija arī apstrādes rūpniecībā (-1.2%). Tikmēr finanses un tranzīta sektors atspoguļo norises, kas iesākās pērn. Finanšu sektors turpinās atspoguļot strukturālās pārmaiņas, gan arī ekonomikā notiekošo un pie izaugsmes varētu atgriezties nākamgad. Kamēr tranzītā sarežģītā situācija, neatkarīgi no kopējām tendencēm, varētu ievilkties ilgāk.
Otrajā ceturkšņa dati uzrādīs dziļāku kritumu, taču, dzīvojot reālajā laikā, smagākais varētu būt jau aiz muguras. Ekonomika atgūsies un virzīsies pirmskrīzes virzienā. Pašreizējā satiksmes atjaunošanās ir laba zīme ekonomikai. To, cik veiksmīgi tā ritēs, noteiks panākumi cīņā ar vīrusu un valdību atbalsta pasākumu efektivitāte. Valstis cīņai ar vīrusu ir izdalījušas pamatīgus resursus, tomēr vēl nāksies pārbaudīt šo pasākumu efektivitāti.
Risks ir sasteigt ierobežojumu noņemšanu, jo pasaulē vīruss turpina plosīties un vairākas valstis jau ir paspējušas piedzīvot atsevišķu ierobežojumu atjaunošanu. Tomēr, visdrīzāk, ka, pat, ja vīruss atkal uzplaiksnīs, reakcija būs savlaicīgāka un līdz ar to tik masveidīgi ierobežojumu nesekos. Rudenī globālā ekonomika var sākt izjust pieaugošā bezdarba ietekmi. Jārēķinās, ka tie faktori, kas nobremzēja globālās ekonomikas un tirdzniecības aktivitāti pirms vīrusa, atgriezīsies. ASV un Ķīnas domstarpības turpinās uzturēt nenoteiktību.
Tādēļ noskaņojums būs ļoti svārstīgs, bet tuvākajā laikā uzlabosies, jo ierobežojošie pasākumi tiks atviegloti, kas daudziem sniegs iespējas atsākt darbību. Sekos arī atsitiens, kad daudzi uzņēmumi konstatēs, ka darbību iepriekšējā formātā un apjomā atjaunot nav iespējams. Tā kā cietīs globālais patēriņš, arī eksporta iespējas būs komplicētas. Daudzas valstis būs noslēgtas ilgāk, jo nespēs iegrožot vīrusa izplatību. Taču patlaban iezīmējas tendences, kas ļauj izteikt prognozes, ka Latvija šo spēs krīzi pārvarēt veiksmīgāk un uzrādīt labākus rezultātus nekā vidēji eirozonā, saka D. Gašpuitis.
