Skrējiens ceļā uz pirmo vakcīnu pret jauno koronavīrusu ieņem pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.
Kuram pirmajam vakcīna?
Pieņēmumi par ekonomikas un finanšu tirgus veselību šobrīd ir atkarīgi no panākumiem cīņā ar pandēmiju. Milzīgas pūles tiek pieliktas arī, piemēram, Covid-19 vakcīnas atrašanā. Pēc tās pasaulē dzenas desmitiem lieli uzņēmumi - "Sanofi", "Johnson & Johnson", "Moderna" utt. Ar dažādām iniciatīvām klajā nāk arī valdības.
Dažviet jau sākušies vakcīnu testi uz brīvprātīgajiem. "Bloomberg" ziņo, ka, piemēram, ASV sākusi īstenot projektu "Operation Warp Speed", kura mērķis ir apvienot privāto uzņēmumu, valdības institūciju un militāros resursus, lai minētās vakcīnas izstrādes laiku samazinātu par astoņiem mēnešiem. Rosās ne tikai Rietumi – aktīvi vakcīnas sacensībā piedalās arī Ķīna. "Financial Times" ziņo, ka Covid-19 vakcīnai ir vairāk nekā 80 kandidāti. Ja agrāk bija pieņēmumi, ka vakcīnu sāks pārdot pēc 12 līdz 18 mēnešiem, tad tagad šajā ziņā jau tiek minētas šā gada beigas.
Piemēram, "The Wall Street Journal" raksta, ka tā nācija, kas pirmā izstrādās un spēs pārdot šo vakcīnu, pirmā arī atjaunos savu ekonomiku un globālo ietekmi. Šis bizness var būt ļoti ienesīgs, ja ņem vērā vēl to, ka tiek runāts, ka Covid-19 katru gadu varētu atkārtoties – gluži kā tas ir ar gripu.
Daži eksperti gan brīdina, ka parasti vakcīnām nepieciešami vairāki gadi, lai tās testētu un tikai tad pārdotu.
Tirgi kāpj un kāpj
Pasaules lielākie uzņēmumi turpina ziņot par savu šā gada pirmā ceturkšņa veikumu. Labi joprojām klājies tehnoloģiju un interneta līderiem. "Facebook" atklāja, ka tā pirmā ceturkšņa ieņēmumi auguši par 18% līdz gandrīz 18 miljardiem ASV dolāru, kas bija vairāk nekā pirms tam vidēji paredzēja analītiķi. Tāpat "Facebook" ikdienā aktīvo lietotāju skaits pieaudzis par 11%.
Vēl arī "Microsoft" atklāja, ka tā pagājušā ceturkšņa ieņēmumi palēkušies par 15% līdz 35 miljardiem ASV dolāru un peļņa – līdz 10,8 miljardiem ASV dolāru. Tāpat labāki rādītāji bija "Alphabet" (daudzi, tupot mājās, skatās "Alphabet" ("Google") kontrolēto "YouTube").
Nebeidz pārsteigt arī autoražotājs "Tesla". Kompānija paziņoja gan par peļņu (pilnīgi pretēji pirms tam izteiktajām Volstrītas prognozēm), gan par ieņēmumu pieaugumu. Rezultātā uzņēmuma akcijas cena turpināja braukt augstāk – tā kopš marta zemākajiem punktiem ASV Nasdaq biržā ir pieaugusi jau par 120%. "Tesla" šefs Īlons Masks kompānijas rezultātu paziņošanas konferences laikā pasauli arī nekautrējās izklaidēt ar asu kritiku par ASV noteiktajiem ar pandēmiju saistītajiem ierobežojumiem.
Lai nu kā – akciju kopuma cena aprīļa beigās turpināja augt. Rezultātā ar tehnoloģiju kompānijām bagātīgākā ASV akciju "lielindeksa" Nasdaq Composite vērtība nu atrodas aptuveni turpat, kur tā šo gadu sāka. Tātad – vismaz šobrīd pandēmijas satricinājumi, vērojot ilgtermiņa šo akciju vērtību izmaiņu līkni, izskatās kā tāda ne pārāk liela īslaicīga bedre.
ASV Standard & Poor's akciju indekss gan joprojām šobrīd atrodas 9% zem savas 2019. gada beigu virsotnes. Kopumā akciju tirgus uzmanību jau kādu laiku vērsis uz pakāpenisku ekonomiku atvēršanos un milzīgajiem valdību stimuliem. Tāpat šonedēļ omu uzlaboja minētās ziņas par potenciāli krietni tuvāku Covid-19 vakcīnu.
Piemaksā, lai paņem naudu
Finanšu tirgi turpina skatīties mutē pasaules vadošajiem centrālajiem baņķieriem. Šonedēļ notika gan ASV Federālo rezervju sistēmas, gan Eiropas Centrālās bankas, gan Japānas centrālās bankas mītiņi.
ASV Federālo rezervju sistēma solīja, ka tā ekonomiku turpinās balstīt vēl ilgi un pieņems vēl kādus papildu pasākumus, ja tas būs nepieciešams. ASV FRS vien divu mēnešu laikā savu bilanci, aktīvi nodarbojoties ar likviditātes drukāšanu, audzējusi par 60% jeb gandrīz par 2,5 triljoniem ASV dolāru! Tas palīdzējis nodrošināt to, ka ASV valdībai savu budžeta deficītu finansēt ir lēti.
ASV monetārās politikas noteicēji arī noliedza, ka tiem vairs nav munīcijas, ko šaut pretī ekonomikas un finanšu tirgus izaicinājumiem. Daži FRS tekstā mēģinājuši saskatīt jau ko līdzīgu iepriekšējā ECB šefa Mario Dragi slavenajai "lai ko tas arī prasītu" runai. Toreiz 2012. gadā bija parādījušās nopietnas bažas par monetārā reģiona vienotību. ECB vadītājs ar savu šādu dzelžainu "lai ko tas arī prasītu" solījumu plaukstošajiem apokalipses scenārijiem norāva stopkrānu jeb - finanšu tirgus viņam noticēja. Centrālo baņķieru vingrošana ar vārdiem un reālām intervencēm ir iespaidīga, un pagaidām finanšu tirgiem tā, šķiet, bijusi sava veida vakcīna.
Jau pieminētā ECB šonedēļ ziņoja par jaunu "PELTROS" (pandemic emergency longer-term refinancing operations) programmu. Tās mērķis ir Eiropā bankām aizdevumus padarīt vēl lētākus. Tā paredz, ka ECB naudu bankām dos par likmi, kas ir 0,25% zem tās refinansēšanas likmes. Lieta gan ir tāda, ka ECB refinansēšanas likme atrodas pie nulles... Tātad sanāk, ka ECB maksās bankām, lai tās paņem naudu. ECB arī citas savas refinansēšanas operācijas padarīja krietni dāsnākas (jau tā no ļoti dāsnām). Pēc minētās sapulces bija dzirdami spiedumi, ka ECB šādā veidā pa kluso veic banku rekapitalizāciju.
ECB gan neskāra savu aktīvu uzpirkšanas programmu, kuras ietvaros tā uzpērk dažādus vērtspapīrus. Pirms sapulces tika spekulēts, ka ECB varētu šajā programmā ietvert arī "grabažas" reitinga (junk) obligāciju uzpirkšanu.
Uz līdzīgas nots bija arī Japānas centrālie baņķieri. Japānas Banka teica, ka valdības obligācijas tā pirks tik daudz, cik tas vien būs nepieciešams (tātad nav ierobežojumu). Turklāt trīskāršoti tikšot arī uzņēmumu obligāciju uzpirkšanas apmēri.
Dati vāji un vēl vājāki
Eirozonas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī sarukusi par 3,3%, kas ir straujākais kritums kopš šādi mērījumi apkopoti, ziņo Eurostat. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomika samazinājusies gandrīz par 4%. Jāņem vērā, ka plaši ar vīrusu saistītie ierobežojumi tika noteikti vien martā. Tas nozīmē, ka par tik sliktiem datiem atbildīgas vien aptuveni trīs nedēļas. Šā gada otrā ceturkšņa dati, visticamāk, būs vēl daudz bēdīgāki. Iespējams, novērosim kritumu par 10% vai vairāk. Eirozonā aprīlī līdz 0,4% noslīdējusi arī inflācija, liecina provizoriskie dati.
Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomika gada skatījumā ir sarukusi par 1,4%, kas uz pārējā fona neizskatās nemaz tik slikti. Par otro ceturksni gan ilūzijas lolot nevajadzētu. Piemēram, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis pieļauj, ka otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika var piedzīvot lejupslīdi ap 20%. "Šobrīd ir skaidrs, ka smagākais kritums sekos otrajā ceturksnī, kad sagaidāma lejupslīde divciparu apmērā," teic minētais ekonomists.
Straujāk rukusi Francijas, Spānijas un Itālijas ekonomika, kas raisa jautājumus par to, kā šīs valstis pārdzīvos pandēmijas atnesto ekonomikas krīzi. Individuāla aizņemšanās komplektā ar attiecīgiem noteikumiem šīm valstīm ir netīkama. Tādējādi gaisā turpina virmot ideja par visam reģionam kopēju parādu.
Tik ļoti vāju datu plūsmai nav precedenta arī citur. ASV vien sešās nedēļās bezdarbnieka pabalstiem pieteikušies jau 30 miljoni cilvēku, un šie skaitļi turpina augt.
Kā atvērs ekonomikas
Pasaule iegājusi jaunā pandēmijas krīzes fāzē. Saprotot, ka ekonomikas turēt ciet vairs nevar, tiek spriests par ierobežojumu atcelšanu – pat vīrusa visnomāktākajās Eiropas valstīs. Daži notikumu komentētāji uzskata, ka tā ir izšķiršanās starp ekonomiku nosargāšanu un jaunu Covid-19 saslimšanas un nāves gadījumu vilni.
"Mazāk ierobežojošas vīrusa apkarošanas stratēģijas var nākt par labu ātrākam ekonomikas atveseļošanās procesam un tādējādi ātrāk veidosies arī "pūļa imunitāte", ja salīdzina ar tautsaimniecībām, kur ierobežojumi būs stingrāki un ilgāki. Alternatīva ir, ka tas ievērojami palielinās bojāgājušo skaitu un apgrūtinās veselības aprūpes sistēmas darbu, kam uz ekonomiku būs vēl lielāka negatīva ietekme," teic, piemēram, ASV investīciju bankas "JPMorgan Chase & Co" pārstāvji. Lēmumi būs sarežģīti un diez vai tiks vērtēti viennozīmīgi.
Iespējams, Zviedrija pasaulei draud parādīt, ka stingrā ekonomiku slēgšana dažviet varētu nebūt bijis tas pats labākais risinājums. Piemēram, "HSBC Global Research" ekonomisti teic, ka Zviedrijas ekonomikas kritums tādējādi, lai gan vēsturiskā skatījumā joprojām milzīgs, salīdzinājumā ar citām Eiropas tautsaimniecībām varētu būt mazāks. Tiek arī spriests, ka Zviedrijas ekonomika varētu arī būt labāk sagatavota ekonomikas atgūšanās procesam.
Pirmā ekonomiku sāka vērt vaļā Ķīna, kad tā 8. aprīlī "atslēdza" vīrusa perēkli – Uhaņu. Rezultātā, piemēram, "Bloomberg Economics" savu šīs valsts šā gada IKP izaugsmes prognozi palielinājusi no 1,4% līdz 2%. Tiek vērtēts, ka mazāk sliktas ekonomikas izredzes varētu būt Dienvidkorejai.
"Bloomberg Economics" vēl paredz, ka salīdzinoši veiksmīgāk, ņemot vērā apjomīgos fiskālos stimulus, pandēmijas krīzi pārvarēs Vācija, kuras IKP šogad sarukšot par 5%. Eiropas Dienvidu valstīm gan bilde solās būt visai pelēcīga. Itālijas tautsaimniecībai šogad kopumā tiek paredzēts kritums par 13,2%. Tiek pat zīmēti scenāriji, kad šīs valsts ekonomika turpina palikt pieslēgta un nākamgad sarūk vēl par ceturto daļu.