Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.
Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.
Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.
Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.
Aizslēgtā Ķīnas ekonomika
A. Krūmiņš izceļ, ka ir vairāki iemesli, kāpēc ar jauno vīrusu saistītā situācija ir tik nopietna.
Pirmkārt, līdz šim vīruss ir izplatījies gandrīz eksponenciāli. Ja 20. janvārī bija tikai 282 apstiprināti saslimšanas gadījumi, tad divas nedēļas vēlāk reģistrēto slimības gadījumu skaits jau bija pārsniedzis 20 tūkstošus.
Otrkārt, šobrīd nepastāv vakcīna pret šo vīrusu, un saglabājas augsts inficēto pacientu mirstības līmenis, jo īpaši ņemot vērā īpatsvaru attiecībā pret izārstēto pacientu skaitu.
Treškārt, pirmie vīrusa simptomi pacientiem var parādīties pat 14 dienas pēc inficēšanās. Tādējādi slimības konstatēšana var būtiski aizkavēties. Turklāt, ņemot vērā ārstniecības infrastruktūras kapacitāti Ķīnā, iespējams, ka iedzīvotāji neziņo par visiem slimības gadījumiem.
Un visbeidzot, pirmie koronavīrusa gadījumi jau ir reģistrēti 27 citās valstīs, tostarp ASV, Vācijā un Austrālijā. Tā rezultātā Pasaules Veselības organizācijai 2020. gada 30. janvārī nācās izsludināt globālu veselības ārkārtas situāciju.
Pieejamā informācija liecina, ka, situācijai kļūstot arvien bīstamākai, Ķīnā un visā pasaulē tiek īstenoti nozīmīgi pasākumi, lai aizkavētu koronavīrusa tālāku izplatīšanos. Ķīnas amatpersonas karantīnas kārtībā jau ir slēgušas vairāk nekā 15 pilsētas, kuru kopējais iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 miljonus. Saskaņā ar "CNBC" sniegto informāciju, vismaz 24 provincēs, kas kopā saražo aptuveni 80 % Ķīnas IKP, uzņēmumi neatsāka darbību vismaz līdz 10. februārim. Turklāt valstī ir noteikti stingri ierobežojumi ceļošanai, un daudzas globālas aviokompānijas atceļ lidojumus uz un no Ķīnas. Tāpat globālie uzņēmumi ir uz laiku apturējuši savu darbību Ķīnā, piemēram, "Apple" februāra sākumā ir slēdzis visus savus Ķīnā esošos veikalus.
A. Krūmiņš skaidro, ka, īstenojot piesardzības pasākumus, pastāvot visai liela iespējamība, ka slimības izplatīšanās tiks ierobežota noteiktu Ķīnas teritorijas apgabalu robežās. Taču pat šāds iznākums globālajai ekonomikai un finanšu tirgiem radot būtisku risku. Proti, Ķīna nodrošina aptuveni trešdaļu no globālās ekonomikas izaugsmes un tās IKP veido 16 % no pasaules IKP, padarot to par pasaules otro lielāko ekonomiku pēc ASV.
Turklāt Ķīna patērē vairāk nekā pusi no pasaules rūpnieciskajiem metāliem, tostarp varu, tēraudu, alumīniju un dzelzs rūdu un arī aptuveni trešdaļu no pasaules transportlīdzekļiem un viedtālruņiem. Lielākajai daļai globālo korporāciju ir tāda vai citāda saikne ar Ķīnu– tā ir vai nu viens no lielākajiem pārdošanas tirgiem vai viena no galvenajām ražotņu atrašanās vietām.
Ja par piemēru atkal min "Apple", tad lielākā daļa "iPhone" viedtālruņu tiek komplektēti tieši Ķīnas ražotnēs.
Un, ja šīs ražotnes vīrusa draudu dēļ būs nepieciešams slēgt, negatīvā ietekme uz uzņēmuma finanšu sniegumu var izrādīties būtiska.
"Jau šobrīd ir skaidrs, ka pēdējie notikumi, visticamāk, palēninās gan Ķīnas, gan globālo IKP izaugsmi 2020. gada 1. ceturksnī. Taču vēl joprojām ir par agru spriest, cik būtiska būs šo notikumu radītā ietekme. Šāda notikumu attīstība ir ļoti neveiksmīga, jo koronavīrusa epidēmija ir sākusies tieši pēc tam, kad sākām novērot ilgi gaidītās globālās ekonomikas atgūšanās pazīmes, ko apliecina PMI un OECD uz nākotni vērstie indikatori.
Un, ja vien situācija Ķīnā tuvāko nedēļu laikā nekļūs stabilāka, globālās ekonomikas rādītāju uzlabošanās var kļūt par īslaicīgu parādību. Tāpat arī atkārtoti sevi pieteiks 2018. gada beigās un 2019. gadā novērotās globālās ekonomiskās lejupslīdes risks," spriež "Luminor" eksperts.
Kādi scenāriji?
Viņš gan piebilst, ka panikai, visticamāk, pamata tomēr vēl neesot.
"Labākajā scenārijā, proti, ja Ķīnai nākamā mēneša laikā izdodas ierobežot vai vismaz būtiski samazināt vīrusa izplatību, pastāv liela iespēja, ka varēsim novērot globālo akciju augšupeju, jo tādējādi būtiski samazinātos riski ekonomikas izaugsmei.
Turpretī, ja uzņēmējdarbība Ķīnā arī pavasarī joprojām būs paralizēta, tam, protams, būs negatīva ietekme uz globālo ekonomiku. Tas gan uzreiz nenozīmē, ka akciju cenas būtiski samazināsies. Kā galveno iemeslu šādai notikumu attīstībai var minēt to, ka pasaules centrālās bankas turpinātu veikt finanšu injekcijas finanšu sistēmas likviditātes uzturēšanai, sniedzot atbalstu aktīvu cenām.
Ķīnas Tautas banka jau ir iepludinājusi finanšu sistēmā rekordlielu summu 173 miljardu ASV dolāru apmērā pēc tam, kad 3. februārī pēc valsts brīvdienām tika atvērts Ķīnas tirgus, un ir skaidrs, ka monetārās iestādes sniegs vēl papildu līdzekļus, ja būs nepieciešama turpmāka finanšu tirgu stabilizēšana.
Šajā pašā laikā, ASV Federālo rezervju sistēma arī ir norādījusi, ka plāno turpināt savas atpirkšanas operācijas, pērkot no tirgus dalībniekiem valsts obligācijas, un tādējādi nodrošinot ASV banku sistēmā papildu likviditāti vismaz līdz aprīlim. 2020. gada pirmajā pusē var tikt novērota līdzīga situācija kā 2019. gadā, kad pasliktinājās globālie makroekonomiskie rādītāji, bet akciju tirgu vērtība turpināja pieaugt," lēš A. Krūmiņš.
Protams, būtiska lejupslīde tirgos esot sagaidāma tāda scenārija gadījumā, ja koronavīruss Ķīnā kļūst nekontrolējams un kļūst par globālu pandēmiju, paralizējot globālo tirdzniecību un radot būtiskus šķēršļus uzņēmējdarbībai visā pasaulē.
"Šobrīd šāda scenārija risks ir samērā neliels, un, ja vien jaunumi no Ķīnas nepasliktināsies, akciju cenu kritums tomēr drīzāk atkal jāuzskata par akciju pirkšanas iespēju. Kopumā, ņemot vērā notikumus Ķīnā, mēs līdz ar februāra sākšanos ieguldījumu portfeļos turpinām uzturēt samazinātu īpatsvaru riskantajos aktīvos. Taču, ja koronavīrusa radītie riski izrādīsies pārspīlēti un globālie makroekonomiskie rādītāji turpinās uzrādīt uzlabošanās pazīmes (šos rādītājus atbilstoši pielāgojot vienreizējai koronavīrusa negatīvai ietekmei), mēs varam izmantot potenciālo akciju cenu kritumu kā iespēju palielināt ieguldījumus "atsevišķās idejās" akciju tirgū," atklāj A. Krūmiņš.