Pasaules ekonomika sarūk straujākajos tempos gandrīz 100 gados. Vienlaikus akciju tirgū kopš marta otrās puses vērojams spējš cenu pieaugums.
Skaidrībai par nākotni esot ļoti ierobežotai, nav izslēgts, ka šāds pieaugums galu galā tomēr izrādīsies pārspīlēts. Pagaidām gan, balstoties uz iepriekš vēl nepieredzēti apjomīgiem ekonomikas stimuliem un cerībām, ka COVID-19 pandēmijas virsotne jau ir sasniegta, akciju tirgi uzrādījuši spēcīgu atgūšanos.
Alkatība un bailes ir ļoti spēcīgi motivētāji, un pietiekami daudzi finanšu tirgus dalībnieki šobrīd acīmredzami negrib palaist garām potenciālās atlaides, ko radījusi pandēmijas krīzes cenu samazināšanās, un tādējādi – peļņu.
Stimuli un cerības
Arī "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš izceļ pamatā divus galvenos iemeslus, kādēļ, piemēram, ASV akciju cena kopš marta zemākajiem punktiem palēkusies aptuveni par 30%. Viens ir tas, ka vērojama stabilizācija koronavīrusa gadījumu statistikā. Otrs - centrālo banku izziņotie un jau ieviestie stimuli. Kopumā pārliecība par tikpat cenu ziņā rožainu nākotni (kāda ir bijusi nu jau vairākās pēdējās nedēļās) analītiķim tik liela gan nemaz nav.
Viņš izceļ, ka Eiropas visvairāk cietušajās valstīs - Itālijā un Spānijā - jaunu COVID-19 gadījumu tendence stabilizējās marta beigās, bet ASV nedaudz vēlāk – aprīļa sākumā. Tā rezultātā atsevišķās valstīs noteiktie ierobežojumi daļēji atviegloti jau aprīļa beigās.
"Globālās centrālās bankas turpināja izziņot jaunus stimulējošus pasākumus ar mērķi samazināt negatīvo ietekmi uz ekonomiku. ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) šoreiz bijusi īpaši aktīva. Precīzāk, ASV centrālā banka paziņoja, ka turpmāk tā uzpirks ne tikai valdību un tās aģentūru parādzīmes, bet arī uzņēmumu parādzīmes un atsevišķus biržā tirgotos fondus (ETF), kas iegulda spekulatīva reitinga vērtspapīros.
Papildu tam FRS izziņoja 2,3 triljonu ASV dolāru vērtu atbalsta programmu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un arī pašvaldībām. Kopā ar vēl iepriekš izziņotajiem pasākumiem, ASV centrālās bankas likviditātes injekcijas tirgū pēdējos pāris mēnešos ir patiesi ievērojamas - tās pārsniedz globālās finanšu krīzes laika atbalsta programmas un ir līdzvērtīgas visiem kvantitatīvās stimulēšanas pasākumiem kopš iepriekšējās finanšu krīzes kopā," rēķina A. Krūmiņš.
"Vēlmju domāšana"
Šāda centrālo banku rīcība nenoliedzami uzlabojusi investoru noskaņojumu un tādējādi nodrošinājusi spēcīgu akciju tirgus atgūšanos. Tas gan arī rada jautājumu - vai lielākās problēmas patiešām ir atrisinātas, un akciju tirgus dodas jaunu virsotņu virzienā?
"Luminor" eksperts teic, ka galu galā tā var izrādīties tā saucamā "vēlmju domāšana". Proti, ekonomikas riski saglabājas izteikti paaugstināti, un akciju indeksu atgriešanās pie zemajiem marta beigu līmeņiem joprojām izskatoties iespējama.
"Pirmkārt, ir panākta zināma stabilizācija COVID-19 rādītāju dinamikā. Bet tas ir tas, kam būtu jānotiek, ja vairums iedzīvotāju ir ierobežoti savā kustībā un pārsvarā pavada laiku mājās. Savukārt, šobrīd, kad valdības sāk atcelt ierobežojumus un iedzīvotājiem ir atļauta lielāka kustības brīvība, nav nekādu garantiju, ka jaunu gadījumu skaits neatsāks pieaugumu.
100 gadus veci notikumi "spāņu gripas" laikā liecina, ka pandēmijām ir vairāki izplatības viļņi. Potenciālajam nākamajam vilnim daudzas valstis, visticamāk, būs sagatavojušās labāk. Tomēr ietekme uz ekonomiku var būt tikpat graujoša, ja būs jāpiemēro ekonomikas slēgšanas un karantīnas pasākumi.
Šāda scenārija gadījumā, kas var nerealizēties vēl vairākus mēnešus, iespējams, līdz pat rudenim, tirgus kritums var būt straujš un dziļš. Otrkārt, pat ja no vīrusa perspektīvas sliktākais jau ir garām, tad saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozēm globālā ekonomika, visticamāk, piedzīvos lielāko kritumu kopš Lielās Depresijas. Daudzi makroekonomiskie indikatori vairākās valstīs uzrāda rekordzemus rādījumus.
Piemēram, kopš februāra beigām ASV bezdarba pabalsta pieprasītāju skaits ir pieaudzis no diviem līdz divdesmit miljoniem, provizoriski norādot uz bezdarba rādītāju virs 15%. Tādējādi nedaudz vairāk nekā viena mēneša laikā ir pazaudēts tikpat darba vietu, cik tika radīts kopš iepriekšējās recesijas 2009. gadā. Līdzīgi kā citās recesijās, arī šoreiz, neskatoties uz ieviestajiem stimuliem, sagaidām, ka mazāk efektīvas kompānijas ar lieliem parādiem var bankrotēt.
Atkārtoti nodarbināt atlaistos cilvēkus aizņems ilgu laiku. Tā rezultātā ietekme uz patēriņu un investīcijām, ja vien to pilnībā neaizvieto valdību izdevumi, var būt ilgāka, kā šobrīd noprotams no akciju tirgus reakcijas. Turklāt - nav skaidrs, kā nesenie notikumi ietekmēs patēriņa ieradumus. Pēc pandēmijas iedzīvotāji un uzņēmumi var palielināt tieksmi uzkrāt, kas īstermiņā negatīvi ietekmētu IKP. Tā rezultātā varam sagaidīt zemāku uzņēmumu peļņu ne tikai vienu vai divus ceturkšņus, bet ilgāk, radot spiedienu uz riskanto finanšu aktīvu cenām," spriež "Luminor" speciālists.
Turklāt tas neesot viss. Treškārt, pat ja materializēšoties salīdzinoši optimistiskie scenāriji un uzņēmumu peļņa tomēr necietīs vairāk par to, ko šobrīd ieceno tirgus, akciju novērtējumi šobrīd nebūt nav uzskatāmi par zemiem. Vērtējot pēc nākamo 12 mēnešu peļņas, akcijas šobrīd ir dārgākās vismaz kopš 2003. gada.
"Tādējādi, ņemot vērā paaugstināto neskaidrību par tuvākajiem ceturkšņiem un arī faktu, ka vairums uzņēmumu vispār neuzdrošinās sniegt jebkādas savas aplēses (jo pat uzņēmumu vadībai ir grūti prognozēt), pašreizējais tirgus novērtējums, mūsuprāt, ir pārāk dāsns," zināmu skepsi par neseno akciju "ralliju" iezīmē A. Krūmiņš.
Otrs krituma vilnis
Kopumā aprīļa akciju cenu pieaugums bijis pārsteidzoši spēcīgs. No otras puses - tas arī joprojām atbilst vēsturiskiem scenārijiem pēc līdzvērtīgi straujām izpārdošanām. Viens no scenārijiem, kas, iespējams, tiek izspēlēts, varētu būt aptuveni šāds – pēc pirmreizējā šoka, kad akciju cenas strauji pazeminās, investori notic, ka turpmāks kritums nematerializēsies, jo ekonomika ātri atkopsies. Tā rezultātā cenas piedzīvo atgūšanos līdz brīdim, kad jaunā, drūmā realitāte diemžēl atgriežas.
"Tā notika 2008. gadā, kad nekustamā īpašuma krīze bija plaši atzīta un vairākas bankas, tajā skaitā "Bear Stearns", jau bija izglābtas. Tā tas bija arī 2000. gadā, kad interneta tehnoloģiju kompāniju cenu burbulis bija sprādzis un vairākas firmas piedzīvoja finanšu problēmas. Tā tas notika arī pēc 1929. gada tirgus krīzes.
Visos šajos gadījumos pēc sākotnējā cenu krituma tirgus atguva aptuveni 50%-60% no zaudētā pirms atkal atsāka būtisku virzību lejup. Neapgalvoju, ka tas atkārtosies arī šoreiz. Tomēr šādu scenāriju izslēgt nevaram. Tamdēļ, neskatoties uz cenu pieaugumu un vairākām salīdzinoši labām ziņām, saglabājam piesardzīgu pozicionējumu ieguldījumu portfeļos un turpinām uzturēt minimālu riskanto aktīvu īpatsvaru.
Portfeļos esam samazinājuši attīstības tirgu īpatsvaru, jo krīzes laikos šie tirgi krīt straujāk. Tāpat esam samazinājuši ASV īpatsvaru, jo šis tirgus ir salīdzinoši dārgākais, turklāt COVID-19 dinamika šajā valstī nav tik viennozīmīga. Šajā pašā laikā esam relatīvi palielinājuši eirozonas un Japānas īpatsvaru - šie reģioni ir salīdzinoši "lētāki", un vīrusa statistika ir pārliecinošāka. Turklāt Japānas jena piedāvā papildus diversifikācijas ieguvumu. Valūtas diversifikācijas ietekmē palielinājām arī Šveices akciju īpatsvaru," atklāj A. Krūmiņš.
Viņš piebilst, ka kopumā tiek gaidītas galvenokārt ekonomikas stabilizācijas pazīmes. Ja tikšot gūta pārliecība, ka aprakstītie riski samazinās, riska īpatsvars ieguldījumu portfeļos tikšot palielināts. Līdz tam gan par galveno mērķi tomēr tikšot uzskatīta kapitāla saglabāšana.
