Jauna mēneša sākumu izejvielu tirgi nosvinējuši ar naftas cenas pārsoļošanu pāri apaļajai 70 ASV dolāru par barelu atzīmei, ja vērtē šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – vērtības izmaiņas. Iepriekšējo reizi tik dārga nafta īslaicīgi bija 2019. gada pavasarī.
Tādējādi kopš šā gada sākuma nafta pasaulē ir kļuvusi jau gandrīz par 40% dārgāka. Jāatgādina, ka pagājušogad, pasaulei pa galvu iebelžot pandēmijai, Brent jēlnafta saruka zem 20 ASV dolāru par barelu atzīmes. Savukārt ASV tirgū uz brīdi izveidojās tāda ļoti dīvaina situācija, kad naftas cena bija pat negatīva.
Nafta cena strauji gāzās, jo tapa skaidrs, ka, globālajai tautsaimniecībai apstājoties, arī pieprasījums pēc energoresursiem būs krietni mazāks. Uz šādu situāciju gan reaģēja ietekmīgākās OPEC+ valstis (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas biedri un vairāki naftas ieguvēji, kas nav šī karteļa sastāvā – pamatā Krievija), kas ziņoja, ka būtiski cirps savu melnā zelta piedāvājumu. Rezultāts tam bija uzsvaru maiņa šajā tirgū – spriedumi par naftas pārpalikumiem pārvērtās par deficītu gaidīšanu.
Šonedēļ naftas tirgus atkal lielu uzmanību pievērsis OPEC+ sanāksmei. Kopumā vispārējais pieņēmums ir, ka vadošie naftas ieguvēji lems palielināt savu šī resursa ieguvi. Tiesa gan, neskatoties uz to, tiek gaidīts, ka melnā zelta rezerves pasaulē šā gada otrajā pusē tāpat samazināsies. Attiecīgi šādām gaidām sekojis arī cenu pieaugums.
Proti, pasaules ekonomikai veroties vaļā, pieprasījums pēc tās pašas naftas var būt krietni lielāks nekā ir tās piedāvājuma pieaugums. Dati liecina, ka šogad daudzas nozīmīgākas pasaules ekonomikas strauji augs, kas savukārt liek domāt, ka tās spēs pilnībā absorbēt prognozēto papildu naftas piedāvājumu, kas nāks no OPEC+ puses. Pati OPEC rēķinājusi, ka pasaules naftas uzkrājumi nākamā mēneša beigās varētu būt zemāki nekā vidējais to rādītājs no 2015. līdz 2019. gadam.
Kopumā pagājušogad OPEC un Krievija savu naftas ieguvi apcirpa par rekordlieliem 9,7 miljoniem bareliem dienā. Pakāpeniski gan nafta laista tirgū, kur jūlijā šādas aizturētās naftas apmērs dienā varētu būt jau zem sešiem miljoniem bareliem, ziņo Financial Times.
Zināms risks augstākai naftas cenai ir tas, ka varētu tikt panākts progress Rietumvalstu un Irānas attiecībās. Proti, ja tās uzlabojās, tirgū var ieplūst papildu naftas bareli no šīs valsts puses, kas savukārt izdarītu spiedienu uz cenu. Var gan spekulēt, ka šīs sarunas nebūs no tām vieglākajām. Lai nu kā – populāri šobrīd ir piesaukt situāciju, kad naftas cena pārskatāmā nākotnē atradīsies augstāk – 70 līdz 80 ASV dolāru par barelu koridorā.
Kopumā gan situācija naftas frontē tradicionāli var attīstīties visai dažādi – pasaules ekonomikai augot, tai būs vajadzīga nafta – un daudz. Tās atgriešana tirgū, lai neradītu milzīgas papildu šūpošanās, būs izaicinošs pasākums. Līdz ar to - kādas šā brīža prognozes pēc kāda laika var izskatīties kā tāds visai muļķīgs pasākums. Pieprasījumam pēc naftas (un tās cenai) augot, daudzi naftas ieguvēji var nebūt mierā ar kādām ierobežotām tās ieguves un pārdošanas kvotām. Joprojām lielu neskaidrību rada tā pati pandēmija, kas lielā daļā pasaules vēl ir vien jāuzvar. Daudz spekulācijas arī par ekonomiku pārkaršanu un to, ka dārga nafta baros augstāku inflāciju. Tas var pūst pretī ekonomikas izaugsmei un novest, piemēram, pie ātrākās procentlikmju palielināšanas.