Vēl viens mēģinājums pie recesijas saltās dvašas aizsargāt augstu naftas cenu.
Maija beigās bažas par pasaules ekonomikas stāvokli bija sākušas naftas cenu tuvināt 70 ASV dolāriem par barelu. Lētākas naftas laikiem gan izteikti pretī spirinās pasaules pati lielākā tās ieguvēja Saūda Arābija. Šī valsts ziņoja, ka jūlijā (uz mēnesi!) tā savu melnā zelta ieguvi brīvprātīgi samazinās par papildu vienu miljonu barelu dienā. Tā arī norādīja, ka savu šo naftas ieguves brīvprātīgo samazināšanu var paildzināt. Attiecīgi tas melno zeltu atkal vismaz sākotnēji pietuvināja 80 ASV dolāru par barelu atzīmei. Situācija gan cenas kāpuma ziņā tik viennozīmīga nebija – naftas kartelis izskatās kārtējo domstarpību pārņemts, un arī ekonomika kļūst vēsāka.
Var lēst, ka pārskatāmā termiņā Saūda Arābijai vienai pašai cīnīties pret naftas cenas gravitāciju var būt visai grūti. Jā, cīņa ar tirgu ir iespējama, bet šis process visbiežāk, ja ne vienmēr, prasa augstu cenu un ir apšaubāmi efektīvs pasākums. Vācijas ekonomika jau ir nonākusi recesijā, un nav attaisnojušās cerības uz strauju Ķīnas tautsaimniecības atveseļošanos. Nafta uz vājāka sagaidāmā pieprasījuma gaidu fona kļūst lētāka. Tomēr šajā pašā laikā, manipulējot ar šī resursa ieguvi, atsevišķi tās ieguvēji cenšas šo cenu saglabāt augstu. Šī var būt visai riskanta spēle.
Tirgus aizņemšana un nepatikšanu risks
Kādam naftu apzināti iegūstot mazāk, var rasties situācija, kad viņa tirgus daļu aizņem kāds cits, kuru neskar apņemšanās uzturēt samazinātas produkcijas kvotas. OPEC+ gadījumā pagaidām to, šķiet, paglābj tas, ka iebuksējusi ASV slānekļa naftas ieguve.Tāpat mākslīgi augsta cena tirgū un ekonomikā kopumā kāda brīdī var sēt haosu. Proti, ekonomikai savārgstot un cenām tomēr noturoties augstām, trieciens vispārējai labklājībai var būt lielāks un ilgstošāks. Tad arī paši šādas naftas pārdevēji, to noieta tirgiem un varbūt visai pasaules ekonomikai esot neparedzamai, var gūt mazāk stabilus vai pat ilgākā termiņā būtiski pliekanākus ienākumus. Nav izslēgts, ka arī to tautsaimniecības tad var inficēt kāda vispārējā ekonomiskā un politiskā nestabilitāte.
Pasaules ekonomikai Saūda Arābija, tai naftas ieguves kvotu ziņā mutvārdos sadarbojoties ar Krieviju, pie miesas elektrošoku pielika jau šī aprīļa sākumā, kad OPEC+ karteļa līderi negaidīti izlēma samazināt savu naftas ieguvi. Reaģējot uz šādām ziņām, naftas cena toreiz sākotnēji pieauga un pietuvojās 90 ASV dolāru par barelu slieksnim. Tiesa gan, pēc tam tā atkal saruka. Jāraugās, vai līdzīgs scenārijs neatkārtosies arī tagad. Vairāki naftas tirgus analītiķi jau izteikuši viedokli, ka šis svaigākais solis drīzāk ir vairāk vērsts uz aizsardzību pret tālāku cenas kritumu, nevis tam būtu pa spēkam ievērojami un uz palikšanu palielināt cenu. Ir manāmi arī viedokļi, ka Saūda Arābijas ilgstošie centieni paaugstināt cenas, iespējams, liecina, ka pasaulē lielākais naftas eksportētājs par zemu novērtē bažas par globālās ekonomikas palēnināšanos.
Visu rakstu lasiet 13.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
