Veiksmīgākais jaunais produkts Latvijā pērn bija atspirdzinošais dzēriens ar laimu «Coca-Cola Lime», ko nesen tirgū patērētājiem sāka piedāvāt starptautiskais dzērienu ražotājs «Coca-Cola Company», noskaidrots starptautiskās mērījumu un datu analīzes kompānijas «Nielsen» patērētāju uzvedības un izvēļu pētījumā.

Tam seko dzērienu ražotāja «Cido grupa» gaišā alus zīmols «Lāčplēsis Staburags Light», kurš atzīts par otru veiksmīgāko jauno produktu. Trešo vietu «Nielsen» pagājušā gada veiksmīgāko jauno produktu topā ieguvusi «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» ar produktu «Ādažu īstie kartupeļu čipsi ar krējuma un lociņu garšu».

Kompānijas «Nielsen» izpilddirektore Baltijas valstīs Ilona Leppa atzina, ka ik gadu tirgū nonāk tūkstošiem dažādu jaunu pārtikas produktu, dzērienu un patēriņa preču, konkurējot par patērētāju uzmanību. «Tā kā mēs jau desmit gadus izraugāmies tendencēm atbilstošākos un pievilcīgākos jaunos produktus, mēs esam ļoti tuvu tam, lai izprastu, kas šobrīd notiek tirgū. Es esmu visai pārliecināta, ka veiksmi nepieciešams noteikt objektīvi, ne tikai lai novērtētu jau paveikto darbu, bet arī lai uzvarētu nākotnē,» teica Leppa.

Šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, Latvijas patērētāju apmierinātības indekss pieaudzis par četriem punktiem, sasniedzot 80 punktu atzīmi no 100 punktiem, liecina starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen patērētāju noskaņojuma un patēriņa paradumu pētījuma rezultāti.

Baltijas valstu iedzīvotāji kopumā ir apmierinātāki nekā iedzīvotāji vidēji Eiropā, kurā kopējais indekss ir 77 punkti.

Igaunijā apmierinātības indekss šī gada pirmajā ceturksnī ir 83 punkti, kas ir par četriem punktiem vairāk nekā šādā periodā pērn. Tikmēr lietuvieši kopumā patlaban ir optimistiskāki. Lietuvas apmierinātības indekss ir 84 punkti. Tomēr Lietuvā vērojama negatīva tendence, proti, salīdzinot ar 2014.gada pirmo ceturksni, kad indekss bija 86, šogad tas ir noslīdējis par diviem punktiem.

Nielsen Global Survey, kas iekļauj Starptautisko Patērētāju noskaņojuma indeksu, tiek veikts reizi ceturksnī kopš 2005.gada.

Starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen aplēses liecina, ka 2015.gadā bērnu pārtikas un maisījumu pārdošanas apjoms pasaulē būs aptuveni 31,03 miljardi eiro (35 miljardi ASV dolāru), bet autiņbiksīšu tirgus apjoms pieaugs līdz teju 24 miljardiem eiro (27 miljardi ASV dolāru).

«Globālā līmenī šīs izmaiņas veicina jaunu tirgu attīstība, labklājības un urbanizācijas pieaugums, kā arī sieviešu aktīva līdzdalība darba tirgū. Tā vietā, lai izvēlētos pilna laika māmiņu dzīvesveidu, sievietes pēc bērna piedzimšanas ātrāk atgriežas profesionālajā dzīvē, tādējādi paverot tirgus iespējas ātri pagatavojamas bērnu pārtikas un aprūpes produktu ražotājiem,» skaidro Nielsen valdes locekle Latvijā Iveta Pukše.

Kā liecina Pasaules Bankas informācija, Nielsen pētījumā iekļautajos tirgos sieviešu nodarbinātība laika posmā no 1990. līdz 2013.gadam ir pieaugusi par četriem procentpunktiem.

Pašlaik 87% bērnu pārtikas un 66% adaptēto piena maisījumu apgrozījuma pasaulē veido Ziemeļamerikas un Eiropas tirgus. Tomēr šajās valstīs izaugsme gadu no gada ir neliela, kamēr strauju pieaugumu demonstrē attīstības tirgi, kur pakāpeniski uzlabojas dzīves līmenis.

Pērnā gada pēdējā ceturksnī patērētāju noskaņojums Ķīnā uzlabojies, sasniedzot rekordaugstu līmeni, atsaucoties uz Nielsen datiem, raksta MarketWatch.

Nielsen patērētāju noskaņojuma indekss sasniedza 111 punktus, kas ir vēsturiski augstākā atzīme.

«Pateicoties IKP izaugsmes stabilizācijai, elastīgajam darba tirgum un stabilajam mājsaimniecību ienākumu kāpumam, Ķīnas patērētāju noskaņojums gada pēdējā ceturksnī ir uzlabojies,» skaidro Nielsen. Labākas darba perspektīvas un spēcīgāka vēlme tērēt naudu ir būtiskākie uzlabojuma veicinātāji, norāda kompānijas eksperti.

Ekonomisti piekrīt, ka paļaušanās tikai uz investīcijām jau sasniedz savas iespēju robežas, tāpēc izaugsmei nepieciešami lielāki patērētāju tēriņi.

Ķīnas ekonomika pērnā gada pēdējā ceturksnī palielinājās par 7,7%, salīdzinot ar 7,8% pieaugumu iepriekšējā ceturksnī. Mazumtirdzniecības apjomi decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieauga par 13,6%.

72% respondentu Latvijā, 57% Lietuvā un 73% Igaunijā atzīst, ka pārtiku pašlaik internetā nepērk. Eiropas Savienībā šis īpatsvars ir 53%.

Tikai 4% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā pārtikas produktus ir sākuši iegādāties internetā biežāk, nekā iepriekš, liecina starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen veiktais pētījums par tehnoloģiju ietekmi uz mazumtirdzniecības sektoru un patērētāju attieksmi pret pārtikas preču un citu ikdienas pirkumu iegādi tiešsaistē.

Lielākais īpatsvars patērētāju, kas vēlētos pirkt pārtikas preces un citas ikdienā nepieciešamās lietas internetā, ir Āzijas un Klusā okeāna reģionā – 60%. Vienlaikus 61% respondentu pasaulē atzīst, ka došanās uz veikalu ir patīkama un nevēlas no tās atteikties.

Pagājušā gada pēdējā ceturksnī patērētāju noskaņojums Baltijas valstīs bija optimistiskāks, nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina jaunākais Nielsen pētījums.

Optimistiskākie ir lietuvieši, kuru noskaņojums veido indeksu 87, tad seko igauņi ar indeksu 84. Latvijā patērētāju noskaņojums uzlabojies vislēnāk – līdz indeksam 81, kas gan ir augstāks nekā vidēji Eiropā, kur indekss ir 76. Pasaulē patērētāju noskaņojumu raksturo indekss 96.

Patērētāju noskaņojumu pasaulē pēta starptautiska informācijas un mērījumu kompānija Nielsen, un to nosaka, izmantojot robežšķirtni 100. Indeksa rādītāji virs tās nozīmē optimistiskāku, bet zem – pesimistiskāku attieksmi.

«Patērētāju noskaņojums pasaulē uzskatāmi atspoguļo aktuālos notikumus katrā reģionā,» stāsta Iveta Pukše, Nielsen valdes locekle Latvijā. «Eirozonas lēnais izaugsmes temps un ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās jaunattīstības valstīs, kā arī militāri konflikti un lielas katastrofas ietekmē pasaules iedzīvotāju noskaņojumu. Piemēram, Malaizijā, kuru pērn skāra vairākas traģiskas aviokatastrofas, iedzīvotāju optimisms piedzīvojis dramatiskāko kritumu un pazeminājies līdz indeksam 89, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada. Arī Krievijā pēdējā ceturksnī iedzīvotāju optimisms ir krietni mazinājies un noslīdējis līdz indeksam 79, kas ir par 8 punktiem mazāk, nekā iepriekš,» viņa uzsver.

Patērētāju optimisms pasaulē šā gada trešajā ceturksnī pieaudzis līdz indeksam 98, liecina Nielsen jaunākā tiešsaistes aptauja šī gada augustā un septembrī.

Tas ir par vienu punktu vairāk nekā iepriekšējā pārskata posmā, un par diviem vairāk nekā gada sākumā. Indekss, kas lēnu, bet stabilu pieaugumu uzrāda jau kopš 2012. gada sākuma, pašlaik jau trīs ceturkšņus pēc kārtas ir augstāks nekā pirms krīzes, kad tas bija 94. Patērētāju noskaņojumu nosaka, izmantojot robežšķirtni 100. Indeksa rādītāji virs tās nozīmē optimistiskāku, bet zem – pesimistiskāku attieksmi.

Eiropā optimisma līmenis ir 78, kas ir zemāks, nekā pasaulē kopumā. Tieši ar šādu atzīmi mērāms arī patērētāju noskaņojums Latvijā, savukārt mūsu Igaunijas un Lietuvas kaimiņi noskaņoti nedaudz optimistiskāk – Lietuvā indeksa rādītājs ir 86, bet Igaunijā – 80.

Mazā formāta veikalu izaugsmi veicina vairākas objektīvas globālas tendences, tostarp urbanizācija, informē Žanna Kristeļa, «Nielsen Latvia» komunikācijas nodaļas vadītāja.

Pilsētnieki dzīvo arvien kompaktākos dzīvokļos, kuros ne vienmēr ir vieta produktu uzglabāšanai. Cilvēki apprecas un izveido ģimenes krietni vēlāk. Aizvien vairāk cilvēku dzīvo vieni - tas attiecas gan uz gados jauniem, gan veciem cilvēkiem. Mazās mājsaimniecības retāk gatavo, tām nav nepieciešams daudz produktu. Jaunatnes koncentrēšanās uz karjeras izaugsmi veicina augstāku ienākumu līmeni, salīdzinot ar citām iedzīvotāju grupām. Šādiem patērētājiem mazā formāta veikali kļūst par racionālu izvēli.

Aizņemtības palielināšanās darbā noved pie tā, ka patērētāji cenšas izvairīties no rūpēm mājās un brīvo laiku velta atpūtai, vienlaikus palielinot ēšanas ārpus mājām popularitāti. Mazie veikali ar ierīkotu vietu maltītes ieturēšanai, kā reiz, piedāvā šādu risinājumu.

Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

66% patērētāju pasaulē gatavi tērēt vairāk par plaša patēriņa precēm, kas ražotas, ievērojot ilgtspējīgas biznesa prakses principus – rūpējoties par vidi un sabiedrību, izmantojot ekoloģiskas izejvielas, liecina Nielsen pētījums. Šī tendence ir augoša - 2014.gadā šādu gatavību apliecināja 55% patērētāju, bet 2013. gadā – 50%. Ilgtspējīgu zīmolu pārdošanas apjoms gada laikā pasaulē pieaudzis par 4%, secināts pētījumā.

«Ilgtspēja ir pasaules sabiedrības un uzņēmumu uzmanības centrā, īpaši valstīs, kur pieaugošais iedzīvotāju skaits rada papildu riskus videi,» skaidro Nielsen valdes locekle Latvijā Iveta Pukše. «Pētījumā redzam, ka arvien vairāk patērētāju, un jo īpaši attīstītajos tirgos – Eiropā un Ziemeļamerikā, zīmolu sociāli atbildīgu darbību uzskata nevis par īpašu pazīmi un pievienoto vērtību, bet par obligātu priekšnoteikumu dalībai tirgū.»

To, ka investīcijas sociāli atbildīgas biznesa prakses īstenošanā atmaksājas, apliecina arī tirdzniecības rādītāji. 2014.gadā sociāli atbildīgu zīmolu tirdzniecības apjoms pasaulē pieauga par 4%, tikmēr zīmoli, kas nepievērš tik lielu uzmanību ilgtspējīgas darbības principiem, pārdošanas apjomus audzējuši vien par 1%.

Latvijā nelegāli ievesto cigarešu apjomi nemazinās, toties divos gados gandrīz dubultojies tiesībsargājošo iestāžu izņemto cigarešu skaits, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par tabakas izstrādājumiem pagājušajā gadā kopumā ir iekasēti 177,3 milj. eiro, kas ir par 11,1 milj. eiro vai 6,7% vairāk nekā 2014. gadā. Līdz ar to akcīzes nodokļa plāns par aizvadīto gadu ir izpildīts, norāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas pārvaldes direktors Edijs Ceipe. Jāmin, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi par cigaretēm veido 97% no kopējiem nodokļa ieņēmumiem par tabakas izstrādājumiem. Kā liecina jaunākais tirgus pētījumu kompānijas Nielsen «Tukšo paciņu pētījums», 2015. gada ceturtajā ceturksnī no kopumā Latvijā izsmēķētajām cigaretēm 24,8% bijušas kontrabandas cigaretes. Tas ir zemākais rādītājs pēdējo sešu gadu laikā.

Latvijā reklāmas tirgus šogad varētu pieaugt par 3-4%, intervijā aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Viņa skaidroja, ka reklāmas tirgus parasti diezgan labi reaģē uz iekšzemes kopprodukta (IKP) svārstībām - ja IKP krīt, tad reklāmas tirgus krīt straujāk, ja IKP aug, reklāmas tirgus arī aug straujāk. "Šā gada IKP izaugsmes prognoze ir 2% robežās, tādējādi varētu sagaidīt, ka reklāmas tirgus izaugs par 3-4%," teica Liepiņa.

Asociācijas vadītāja norādīja, ka investīcijas reklāmā lielā mērā virza cilvēku pirktspēja un optimisms, kas saistīts ar patēriņa precēm. "Cilvēkiem ir nauda, bezdarba līmenis šobrīd ir neliels un ienākumu līmenis joprojām pieaug, tādēļ izskatās, ka optimisms ir, cilvēki tērēs naudu, pirks preces un pakalpojumus. Domājams, ka reklāmas tirgus tam sekos un atkal atgūsies," prognozēja Liepiņa.

Pērn Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 73,4 miljonus eiro (51,6 miljoni latu), liecina pētījumu kompānijas TNS apkopotie dati.

Pērn mediju reklāmas tirgus apjoms attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) veidoja 0,3%.

Latvijas mediju reklāmas tirgus dati par 2013.gadu nav tieši salīdzināmi ar 2012.gada datiem pētījuma metodoloģijas izmaiņu dēļ, norāda TNS.

Visās trīs Baltijas valstīs kopā 2013. gada mediju reklāmas tirgus apjoms sasniedza 248,6 miljonus eiro. Lietuvā 2013. gadā mediju reklāmas tirgus samazinājās par 0,6%, salīdzinot ar 2012. gadu, un veidoja 98,8 miljonus eiro (341,2 miljoni litu). Savukārt Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2013. gadā bija 76,4 miljoni eiro jeb par 5,5% vairāk nekā ar 2012. gadā.

Analizējot reklāmas tirgus attiecību pret iekšzemes kopproduktu, redzams, ka Baltijā līderpozīcijā, līdzīgi kā iepriekš, arī 2013. gadā bija Igaunija ar 0,39%. Lietuvā šī attiecība bija 0,29%. Līdzīgi kā pirms gada, arī pērn visās Baltijas valstīs reklāmas tirgus attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir kritusies, salīdzinot ar 2012. gada rādītājiem.

Lielai daļai uzņēmumu aizvadītais gads ir bijis veiksmīgs – uz to norāda mūsu veiktais pētījums par uzņēmumu plāniem attiecībā uz plānoto reklāmas budžetu 2019. gadam, kurā piedalījās vairāk nekā 400 uzņēmumu vadītāju un mārketinga ekspertu. Vairāk nekā puse aptaujāto 2019. gadā plāno palielināt finansējumu komunikācijai sociālajos tīklos, līdz ar to mēs apskatīsim Facebook TOP 7 izmaiņas 2018. gadā, kas būtu jāzina visiem, kuri aktīvi izmanto Facebook sava uzņēmuma vai produkta virzīšanai tirgū.

Facebook platforma ir nākusi klajā ar daudzām pārmaiņām un pēc StatCounter GlobalStats datiem gada laikā ir palielinājusi savu tirgus daļu starp sociālajiem tīkliem Latvijā par 51%.

1. Facebook ziņu plūsmas (Facebook News Feed) algoritma izmaiņas

11. janvārī Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) paziņoja par izmaiņām Facebook algoritmā, kas lika sarosīties sociālo tīklu mārketinga ekspertiem. Šo izmaiņu mērķis ir lietotāja pieredzes uzlabošana. Proti, algoritms fokusēsies uz to, lai rādītu vairāk publikāciju no draugiem un grupām, kurām lietotājs seko, nevis uzņēmumiem, zīmoliem un medijiem. Facebook biznesa lapu un reklāmu lietotājiem tas nozīmē papildu grūtības savu mērķauditoriju sasniegšanai gan organiski, gan ar maksas reklāmu palīdzību. Konkurence par auditorijām ir ievērojami pieaugusi, kas tiešā veidā ietekmējis reklāmas cenu pieaugumu. Tajā pašā laikā mārketinga ekspertiem šīs izmaiņas lika atteikties no vispārinātiem ziņojumiem un veidot kvalitatīvāku un pielāgotāku saturu izvēlētajām mērķauditorijām.

«Katrai sabiedrībai piemīt kāda patiesība, kas ir dziļāka par politisko vai ticības uzskatu nesaskaņām. Mūsu kā reklāmas speciālistu uzdevums ir mēģināt tai piekļūt pēc iespējas tuvāk,» pauž turku reklāmas speciālists, aģentūras Leo Burnett Istanbul radošais direktors Oktars Akins

Iespējams, ka pirmajā acu uzmetienā šī atziņa var šķist banāla un vispārīga. Taču, ja ņemam vērā, ka to pauž cilvēks, kurš savulaik radījis veidu, kā savienot svēto mēnesi ramadānu ar Coca-Cola lietošanu, un spējis valstij, kuru apdzīvo 97% islāmticīgo, likt iemīlēt skotu viskiju, tajā kļūst vērts ieklausīties. Ieguvis multiplikācijas filmu veidotāja izglītību, strādājis Tālajos Austrumos, kā žūrijas loceklis pieprasīts Eiropas lielākajos reklāmas festivālos, O. Akins sarunā ar Dienas Bizness pastāstīja par rietumu zīmolu centieniem kļūt uzticamiem, izvairīšanos no asinskāriem futbola faniem un to, kāpēc idejām pārpilnas komandas jākomplektē ar dzelzs tvērienu.

Šobrīd reklāmdevējiem visā pasaulē trūkst informācijas par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas interneta reklāmas tirgu, kā dēļ samazinās arī uzņēmēju interese ieguldīt mūsu reģionā, norāda Digna Degtjarova, The Interactive Advertising Bureau (IAB) Baltics valdes priekšsēdētāja.

Pašlaik objektīvi novērtēt digitālās reklāmas tirgu Baltijā ir ļoti sarežģīti, jo mums nav pieejami ticami dati par patieso tirgus apmēru, tajā skaitā par reklāmdevēju investīcijām, stāsta D.Degtjarova, norādot, ka IAB Baltics ienākšana tirgū šo aspektu gan varētu mainīt.

Tuvāko gadu laikā mēs plānojam ne tikai apvienot vadošos Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mediju un digitālās reklāmas tirgus dalībniekus, bet arī popularizēt interaktīvās reklāmas nozares vērtību likumdevējiem un politikas veidotājiem, kā arī iekļaut Baltiju Eiropas digitālās reklāmas kartē. Plašāka informācija par reģionu varētu ārvalstu uzņēmējiem palīdzēt izdarīt datos balstītu un izsvērtu lēmumu par uzņēmējdarbības attīstīšanu Baltijā un investīcijām interneta reklāmas vidē šeit, prognozē IAB Baltics valdes priekšsēdētāja.

Šobrīd sociālo mediju platformas kā reklāmas kampaņu kanāli ir pieejami ikvienam interesentam. Protams, labākais ceļš ir algot aģentūru, kas visu izdarīs pasūtītāja uzdevumā - gan noformēs kampaņu, gan iesniegs rezultātu analīzi. Tomēr daži uzņēmumi izvēlas visu darīt paši. Kam pievērst uzmanību kampaņas veidošanas gaitā un kā novērtēt rezultātu?

Uzņēmums "Httpool" pārstāv tādas lielas sociālo mediju platformas kā Facebook, Twitter, Snapchat, LinkedIn un citas mazos tirgos, kur šo lielo sociālo mediju pārstāvniecības nav un nekad nebūs. Mums ir lieliska iespēja vērot uzņēmumu veiksmes un neveiksmes, skatīt tendences, kā arī piekļūt sociālo mediju platformu pētījumiem. Mēs arī paši daudz iedziļināmies un pētām, kas ir un kas nav efektīvi. Un te ir seši punkti, ko iesakām jebkuram sociālo mediju kampaņa plānotājam.

Izvēlies vienu mērķi

Veidojot kampaņu, ir iespēja izvēlēties, kāds būs tās mērķis. Parasti tas ir vērsts uz auditorijas palielināšanu, zīmola atpazīstamības vai pārdošanas veicināšanu. Uz šo izvēli noteikti nav attiecināms teiciens – vairāki zaķi ar vienu šāvienu. Izvēlētais mērķis noteiks, kā tālāk strādās sociālā medija algoritms. Turklāt ir svarīgi, lai izvēlētais mērķis arī atbalsta biznesa mērķi – kādu rezultātu uzņēmums sagaida no šīs kampaņas.

Jaunus produktus labprātāk izmēģina sabiedrība attīstības valstīs, savukārt Baltijas valstu vidū Latvijas iedzīvotāji biežāk nekā lietuvieši un igauņi iegādājas kādu produktu tikai tāpēc, ka tas ir jauns, liecina starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen veiktais pētījums par patērētāju attieksmi pret produktu inovācijām.

50% lietuviešu, 36% igauņu un 33% latviešu atklāj – pēdējo reizi, dodoties veikt ikdienas pirkumus, iegādājušies arī kādu jaunu un līdz šim nemēģinātu produktu. Eiropas Savienībā šis īpatsvars ir 44%, bet visaugstākais rādītājs ir Turcijai – 73%.

Runājot par jaunu produktu izmēģināšanu, 35% aptaujāto patērētāju Latvijā atzīst – labprāt iegādājas neredzētu produktu tikai tāpēc vien, ka tas ir jaunums. Otrs izplatītākais pirkuma iemesls, ko norādīja 29% respondentu, – jaunais produkts ir par labāku cenu, nekā tas, ko ierasts lietot. Bet trešais populārākais iemesls – jauno produktu kāds ir ieteicis (28%). Lietuvā un Igaunijā izplatītākais iemesls inovāciju izmēģināšanai ir tas, ka produkts pielāgots kādai specifiskai vajadzībai. Eiropas Savienībā patērētāji visbiežāk izmēģina jaunumus zemākas cenas dēļ (25%).

Pētījumi liecina, ka Latvijā cilvēki joprojām ir iecietīgi pret kontrabandas preču iegādi un pēdējā gada laikā šī tolerance pat ir pieaugusi – turpat trešdaļa, jeb 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu.

Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies 2019. gadā 26%, bet pērn 28% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmo kontrabandas preču pirkšanu. Eksperti to skaidro ar kopējo sabiedrības noskaņojumu COVID-19 pandēmijas ietekmē.

Vienlaikus arī šogad pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri nav pirkuši kontrabandas preces, – to atzīst 77% aptaujāto, salīdzinot ar 72% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu). Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ir palicis nemainīgs – 36% aptaujāto tāpat kā pērn norāda, ka nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tās nopirkt.

Nodokļu eksperti uzsver: akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar nodokļu politiku – lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, tomēr nosakot nodokļu likmes, ir jāņem vērā virkne faktoru – piemēram, šo preču cenas kaimiņvalstīs (ko ietekmē konkrēto valstu nodokļu politika), iedzīvotāju pirktspēja, kā arī tiesībsargājošo institūciju, kas cīnās ar kontrabandu, kapacitāte.

Globālais patērētāju noskaņojums pērnā gada beigās turējies iepriekšējo ceturkšņu līmenī – pie 94 punktiem, liecina pētījumu kompānijas Nielsen aptaujas rezultāti.

Salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksnī, noskaņojuma indekss pieaudzis par vienu punktu, bet, salīdzinot ar 2012.gada 4. ceturksni – par trim punktiem.

Āzijas un Klusā okeāna reģionā vienīgajā ceturkšņa laikā ir uzlabojies noskaņojums – par vienu punktu līdz 105. Savukārt Ziemeļamerikā tas krities par trim punktiem līdz 95 punktiem, Tuvajos Austrumos un Āfrikā par diviem punktiem līdz 90 punktiem, bet Eiropā par vienu punktu līdz 73 punktiem.

Saskaņā ar aptauju, 57% pasaules respondenti uzskata, ka pērnā gada ceturksnī viņu valstī ir ekonomikas recesija.

«Izaugsme jaunattīstības valstīs palēninās, un tajās nākotnes prognozes ir sliktākas nekā iepriekš, jo valstis sacenšas par investīcijām un finansējumu, atgūstoties ekonomikai attīstītajās valstīs,» skaidro Nielsen eksperti.

AS Luminor Bank ir parakstījusi vienošanos par Maksekeskus (MKK), kas ir vadošais e-komercijas maksājumu pakalpojumu sniedzējs Baltijā, 99% akciju iegādi no Omniva, Inbank un Olsson & Nielsen Nordic.

Noslēdzot šo darījumu, Luminor kļūs par arvien straujāk augošu e-komercijas maksājumu tirgus dalībnieku.

MKK nodrošina e-tirgotājiem un viņu klientiem drošus un ērtus maksājumu risinājumus un ar e-komerciju saistītus pakalpojumus Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Somijā. Uzņēmuma izpilddirektora Lukasa Arta vadībā uzņēmums pēdējos gados ir sasniedzis ievērojamu izaugsmi un šobrīd tā pakalpojumus izmanto vairāk 3000 aktīvi tirgotāji Baltijā.

Inbank un Olsson & Nielsen Nordic nodibināja uzņēmumu Maksekeskus 2012. gadā Igaunijā, kur šobrīd tas ir tirgus līderis e-komercijas pakalpojumu jomā. Sadarbība ar Luminor ļaus uzņēmumam ievērojami paplašināt tā attīstību ārpus Igaunijas, jo īpaši pateicoties Luminor tīklam un klientiem Latvijā, Lietuvā.

Kā liecina jaunākais tirgus pētījumu kompānijas Nielsen veiktais pētījums, Latvijā atkal strauji pieaug nelegālo cigarešu tirdzniecība, 2020.gada sasniedzot 20,4% no kopējā tirgus apjoma.

Tas nozīmē, ka katra piektā valstī izsmēķētā cigarete iegādāta nelegālajā tirgu kā kontrabandas prece vai viltojums, par ko valsts budžetā nav nomaksāti nodokļi. Nelegālo cigarešu apjoms pieaudzis par 3,6% salīdzinot ar 2019.gadu, kad tas veidoja 16,8% no kopējā tirgus. Līdz ar to Latvija šajā rādītājā pietuvojusies Lietuvai, kur nelegālo cigarešu īpatsvars aizvadītajā gadā bija 21,8%, kas bija par 0,4% augstāks nekā gadu iepriekš. Savukārt Igaunijā nelegālo cigarešu īpatsvars bija ievērojami zemāks, nekā Latvijā, sasniedzot 9,5%.

"Šī nelegālā tirgus pieauguma tendence atspoguļo vairāku faktoru ietekmi - gan COVID-19 pandēmijas ietekmi uz ekonomiku un pirktspēju, gan mentola cigarešu aizliegumu, gan akcīzes nodokļa politiku Latvijā. Mēs redzējām, ka līdz pat aizvadītajam gadam nelegālais tirgus pastāvīgi samazinājās, sasniedzot pēdējos desmit gados zemāko līmeni, tomēr šobrīd nav pamata cerēt uz pozitīvām izmaiņām. Visticamāk, ka negatīvā tendence ar nelegālo tirdzniecību turpināsies arī nākotnē un noteikti skars arī cigarešu alternatīvu jeb bezdūmu produktu grupu, kam šogad pretēji ekspertu ieteikumiem, nepamatoti strauji tika paaugstināts akcīzes nodoklis. Pirmie signāli jau tiek saņemti - pieaug e-cigarešu nelegālā tirdzniecība internetā, parādās karsējamās tabakas kontrabandas gadījumi," norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viens no lielākajiem alus darītājiem a/s Aldaris plāno optimizēt ražošanu un atlaist daļu strādājošo. Aldara alu PET un stikla pudelēs nākotnē, visticamāk, ražos ārpus Latvijas.

^{Papildināta ar Aldara komentāru no 3. rindkopas}

Carlsberg grupā ietilpstošais a/s Aldaris no 2014. gada Latvijā, iespējams, pārtrauks alus ražošanu PET un stikla pudelēs, kas turpmāk tiks ražoti ārpus Latvijas, līdz ar to darbinieku skaits Latvijas ražotnē pakāpeniski tiks samazināts aptuveni par trešdaļu no 200 strādājošajiem, liecina DB rīcībā esošā informācija no neoficiāliem, bet drošiem avotiem. Šāda lēmuma pamatā – ievērojamie zaudējumi, kas pērn sasniedza 2,79 miljonus Ls, kā arī realizācijas apjomu samazināšanās, liecina DB rīcībā esošā informācija.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar StrongPoint, Tiki-Taka PAY, 220.lv, Excellent Latvia un Nielsen IQ 12.augustā aicina uz tiešsaistes konferenci Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā.

Dienas Biznesa organizētajā nozares konferencē, kuru moderēs Dienas Biznesa žurnāliste Armanda Vilciņa, pieredzē dalīsies labi zināmi speciālisti no ievērojamiem tirdzniecības un tehnoloģiju nozares uzņēmumiem: StrongPoint, Datakom, 220.lv u.c. Konferences dalībnieki rosinās paskatīties uz Latvijas tirdzniecības nozari un aktuālajiem izaicinājumiem tehnoloģiju progresa ietekmē.

"Mazumtirdzniecības nozare piedzīvo nepārtrauktu transformācijas procesu. Pēdējais gads ir bijis patiess izaicinājums, ar pastāvīgo dinamiku un nepieciešamību pielāgoties mainīgajai situācijai. Pandēmija vēl vairāk paātrināja noteiktu tehnoloģiju attīstību un lietošanu," par mazumtirdzniecības tehnoloģiju inovācijām un kādu tehnoloģisko progresu veicinājusi pandēmija, tiešsaistes konferences skatītājiem pastāstīs Darjus Lapienis, StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors.

Maizes ražotājiem ir jāmeklē arvien jauni risinājumi, lai plašajā produktu daudzveidībā pārsteigtu patērētājus, tāpēc maizes tirgus attīstību veicina inovācijas, aģentūrai LETA sacīja Fazer Bakery Baltic, kurā ir apvienotas Fazer maiznīcas Ogrē un Kauņā, rīkotājdirektors Mindaugs Snarskis.

Viņš pastāstīja, ka pircēji pārtikas, tajā skaitā maizes izvēlē arvien vairāk pievērš uzmanību veselīgumam, kvalitātei, kā arī maizes svaram. Tie meklē jaunas garšas un formātus, kas atbilst viņu izpratnei par veselīgumu. Tāpēc uzņēmumi iegulda daudz resursu, meklējot inovatīvus risinājumus. «Nevienu vairs nevar pārsteigt, pievienojot receptūrā jaunas sēklas vai graudus - vajadzīgi jauni risinājumi,» sacīja Fazer Bakery Baltic rīkotājdirektors.

Snarskis piebilda, ka inovācijas veicina maizes tirgus attīstību, un šī tendence ir vērojama ne tikai maizes segmentos ar augstu pievienoto vērtību, bet arī tradicionālajos segmentos. Piemēram, baltmaizes segmentā pēdējā gadā laikā pēc vairāku gadu lejupslīdes ir redzama stabilizācija. Saskaņā ar globālās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen tirgus pētījuma datiem, galvenais iemesls stabilizācijai šajā segmentā ir pircēju izvēle par labu augstvērtīgai baltmaizei.