72% respondentu Latvijā, 57% Lietuvā un 73% Igaunijā atzīst, ka pārtiku pašlaik internetā nepērk. Eiropas Savienībā šis īpatsvars ir 53%.
Tikai 4% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā pārtikas produktus ir sākuši iegādāties internetā biežāk, nekā iepriekš, liecina starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen veiktais pētījums par tehnoloģiju ietekmi uz mazumtirdzniecības sektoru un patērētāju attieksmi pret pārtikas preču un citu ikdienas pirkumu iegādi tiešsaistē.
Lielākais īpatsvars patērētāju, kas vēlētos pirkt pārtikas preces un citas ikdienā nepieciešamās lietas internetā, ir Āzijas un Klusā okeāna reģionā – 60%. Vienlaikus 61% respondentu pasaulē atzīst, ka došanās uz veikalu ir patīkama un nevēlas no tās atteikties.
«Paaudze, kas jau kopš bērnības radusi lietot tehnoloģijas, vēlas tās izmantot ikvienā solī, un ir atvērtāki dažādu jaunu risinājumu izmēģināšanai ikdienā,» skaidro Nielsen Pārdošanas efektivitātes komandas vadītāja Baltijas valstīs Antra Vītola-Gerharde. «Patērētāji veic ne tikai ikdienas pirkumus tiešsaistē, bet arī labprāt izmanto digitālus risinājums veikalā, lai vairāk uzzinātu par produktiem, iegūtu atlaides, paātrinātu norēķinus u.tml. Ikdienas iepirkšanās paradumu maiņa no reālās vides uz elektronisko nozīmē arī ievērojamus pārmaiņas citos ikdienas paradumos, kam, iespējams vēl nav gatavi konservatīvākie Eiropieši, tajā skaitā arī Baltijas iedzīvotāji. Tomēr, līdz ar jaunas paaudzes ienākšanu patēriņa tirgū, pieaugs arī pārtikas produktu iegāde tiešsaistē, un tas nozīmē gan jaunus izaicinājumus, gan arī iespējas mazumtirgotājiem.»
Runājot par tehnoloģiju izmantošanu tirdzniecības vietās, Igaunijā, Lietuvā un ES valstīs kopumā populārākais rīks ir pašapkalpošanās kases. Tās izmanto 25% respondentu Lietuvā, 19% Igaunijā un 23% ES. Latvija šajā ziņā demonstrē ievērojami zemāku aktivitātes līmeni – tās izmanto vien 4%, tomēr 68% respondentu norādīja, ka vēlētos tās izmantot.
Arī citos aspektos, kas skar tehnoloģiju izmantošanu ikdienas plaša patēriņa preču iegādi, Latvijā aktivitāte ir zema. Visplašāk digitālos risinājumus izmanto lietuvieši. Piemēram, Latvijā vien 5% respondentu veic pirkumus internetā ar piegādi mājās, bet Lietuvā to dara 15% iedzīvotāju. 10% respondentu Lietuvā veic pirkumus internetā un tos saņem veikalā, Latvijā - 3%.
Lietuvā iedzīvotāji biežāk nekā Latvijā un Igaunijā demonstrē lielāku interesi un gatavību izmantot digitālos risinājumus. 43% respondentu Latvijā vēlētos iepirkties internetā un saņemt preci ar piegādi mājās, Lietuvā tādu ir 58%, Igaunijā – 46%. 67% respondentu Latvijā vēlētos izmantot iespēju pašam noskenēt iegādājamo preci, lai mazinātu rindā pavadīto laiku. Līdztekus pašapkalpošanās kasu izmantošanai šis ir otrs populārākais tehnoloģiskais risinājums, ko pircēji vēlētos izmantot veikalā.
Neraugoties uz tehnoloģiju lietojuma pieaugumu, iepirkšanās veikalā daudziem vēl joprojām ir neaizstājama, un tuvākā nākotnē veikali, īpaši plaša patēriņa preču tirdzniecības vietas, noteikti nepazudīs. Pētījums rāda, ka patērētāji labprāt izmanto dažādus digitālus rīkus gan pirms došanās uz veikalu, gan veikalā. Tie ietver gan tirdzniecības vietas atrašanu, gan sortimenta pārskatīšanu un cenu salīdzināšanu, atlaižu un īpašo piedāvājumu kuponu izmantošanu, dalīšanos ar atsauksmēm un virkni citu aktivitāšu. Baltijā un ES kopumā tendences ir līdzīgas – patērētāji ir atvērtāki tiem risinājumiem, kas saistīti ar īpašajiem piedāvājumiem un samazina veikalā pavadīto laiku. Vienlaikus – salīdzinoši maza daļa respondentu ir gatavi atklāt personiska rakstura informāciju, lai no tirgotāja saņemtu sev pielāgotus piedāvājumus.
«Vairs nav runa par divām nodalītām pasaulēm – elektronisko un tradicionālo iepirkšanos. Tās abas saplūst vienā, un tirgotājiem tas dod iespēju dibināt saikni ar savu klientu jau ilgi pirms viņš ienācis veikalā,» skaidro A.Vītola-Gerharde. Tirgotājiem ir plašas iespējas tehnoloģiju izmantošanā ikdienā. 18% respondentu pasaulē izmanto mobilos atlaižu kuponus, bet 15% - iepirkšanās sarakstu. 14% lejupielādē tirgotāja aplikāciju, lai saņemtu īpašus atlaižu piedāvājumus un 63% ir gatavi šādu iespēju izmantot nākotnē. 12% izmanto veikalā pieejamo bezvadu tīklu, lai saņemtu piedāvājums, 11% - veikalā esošos datorekrānus, kur iegūt papildu informāciju par produktiem, un tikpat daudzi skenē QR kodus. Vairums respondentu vēlas šīs iespējas izmantot arī nākotnē.
Nielsen Global E-commerce and the New Retail pētījuma ietvaros tiešsaistē tika aptaujāti 30 000 respondenti no 60 valstīm. Tā galvenais mērķis ir izprast, kā tehnoloģijas ietekmēs mazumtirdzniecības sektoru nākotnē. Tā ietvaros tika pētīts, kā pircēji izmanto tehnoloģijas, kā arī kā pārdevēji var izmantot dažādas tehnoloģiju iespējas un elastīgas tirdzniecības pieejas, lai uzlabotu ikdienas iepirkšanās pieredzi dažādos kanālos.
.png)
