Jaunākais izdevums

Lai arī Zemkopības ministrijas (ZM) speciālisti šopavasar solīja izstrādāt vadlīnijas pārtikas ar beigušos derīguma termiņu izmantošanai, tas nenotiks, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

ZM pārstāve Dagnija Muceniece sacīja, ka ZM tikai veica aptauju, bet vadlīnijas netaps, jo tā neesot ZM prioritāte.

Līdz ar to nav skaidrs, vai un kā šādu pārtiku varētu izmantot. Jāatgādina, ka Dānijā atvērti vairāki veikali, kur patērētājiem ir iespēja iegādāties pārtikas produktus pēc derīguma termiņa beigām. Latvijā par šo jautājumu sabiedrībā pavasarī bija plašas diskusijas.

ZM aptaujas rezultāti liecina, ka aptuveni 50% aptaujāto nevēlas pirkt produktus pēc derīguma termiņa beigām. Aptauju veica arī pārtikas banka Paēdušai Latvijai. Arī šī aptauja parādīja, ka puse no respondentiem nevēlas iegādāties produktus pēc derīguma termiņa beigām, ja iepakojums marķēts ar «ieteicams līdz».

Visu rakstu Latvijā vecos produktus tirgot nevarēs lasiet 16. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

LASI ARĪ:

Nevēlas pirkt pārtiku ar beigušos derīguma termiņu

Papildināts - Veikalu tīkli komentē ieceri tirgot pārtiku, kurai beidzies derīguma termiņš

Dānijā pārtika ar beigušos derīguma termiņu tik populāra, ka atvērts otrs veikals

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Burta kalpība rada atkritumus un badu

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks,18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stāsts patiešām arī ir par atkritumiem, turklāt – ēdamiem atkritumiem.

Vai tādi pastāv? Jā, tādu ir stāvgrūdām, tonnām un simtiem tonnu visā Latvijā. Tiklīdz pārtikas produktiem beidzas termiņš, tie sistēmas acīs kā uz burvju mājiena kļūst par sadzīves atkritumiem vai pat tiek īpaši utilizēti, ja runa ir par dzīvnieku izcelsmes produktiem. Tādējādi, skrienot pakaļ sistēmas radītajiem un uzturētajiem noteikumiem, cilvēki gadu gadiem nav spējuši objektīvi paraudzīties uz realitāti. Vai tiešām augu eļļa top neēdama liktenīgajā pusnaktī, kad pulksteņa dzeguzes daudzkārt apliecina to, ka eļļas pēdējā stundiņa ir aizvadīta un tās lietošanai atvēlētais laiks ir galā? Protams, nē, jo tā ir tikpat laba vai slikta, cik bijusi iepriekšējā dienā un būs nākamajā. Vai grūbas kļūst glumas un marinētie gurķīši – toksiski? Vai ar šokolādes batoniņu, kam nule beidzies noteiktais lietošanas termiņš, var biežāk aizrīties? Vai šādos konservos sāk dzīvot peles un no rudzu miltiem rupjmaize vairs nesanāk? Muļķības! Līdzīgi ir ar citiem produktiem, kas strauji nebojājas. Varētu domāt, ka tā ir tāda latviešiem raksturīga apsēstība ar veciem produktiem, kas liek rakstīt šo viedokli, jo visiem taču zināms, ka Latvijā tradicionāli mielojas ar tīšuprāt «bojātiem» produktiem. Kāposti un gurķi tiek skābēti, piens – ar nolūku raudzēts, tāpat bērzu sulas saraudzē, lai pa īstam izbaudītu vasaras karstumā. Tomēr tas ir pavisam kas cits, jo šajā gadījumā «veca pārtika» no veikaliem tiek attiecināta nevis uz nacionālās virtuves īpatnībām un arī ne uz sapelējušu maizi vai smakojošu zivi, bet gan produktiem, kas ir droši lietojami arī kādu brīdi pēc normatīvu noteiktajiem laika ierobežojumiem. Tā ir prātam neaptverama disonanse – kamēr vienā pasaules daļā atkritumos izmet gan derīgu (neapēstu), gan nederīgu (norādītajā laikā nenopirktu) pārtiku, citā daļā cilvēki cieš badu. Triviāli? Tā noteikti nešķiet tiem, kas sen, bet varbūt nekad nav ēduši siltas vakariņas. Nekādā ziņā neaicinu riskēt ar veselību, ļaujot tirgot un iegādāties bojātus produktus, bet gribu pateikt vien to, ka pārtikas apritē atrastos vieta arī tādiem produktiem, kurus sabojā normatīvi, nevis baktērijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumā, ja ar automašīnām nedēļas nogalēs un brīvdienās, ievērojot jaunos noteikumus pret Covid-19 izplatību, drīkst pārvietoties, tad būtu nepieciešams atļaut arī auto piederumu tirdzniecību, jo tie padara braukšanu ar auto drošu, pauda degvielas mazumtirgotāji, kas saviem klientiem sniedz arī citu preču tirdzniecības pakalpojumus.

Kā skaidroja "Kool Latvija" administratīvo lietu un mārketinga jautājumu speciāliste Laura Lindermane, "Kool Latvija" jautājums par tādu preču kā logu šķidrumu, motoreļļu, auto lampiņu tirdzniecību ir ļoti aktuāls, jo nereti bez šo preču iegādes ar auto nedrīkst braukt, vai tas nedarbojas.

""Kool Latvija" ir skaidrs, ka, veicot pēdējās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas skar mazumtirdzniecību, nav ņemta vērā degvielas mazumtirdzniecības nozare. Latvijā ir vairāk nekā 200 degvielas uzpildes stacijas, tostarp, arī "Kool Latvija". Strādājam nozarē, kas Latvijā nodarbina vairākus tūkstošus darbinieku. Ikdienā cilvēki iebrauc iegādāties pirmās nepieciešamības preces ne tikai sev, bet arī saviem auto," sacīja Lindermane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīvdienās varēs tirgot auto piederumus, preses izdevumus, dzīvnieku pārtiku un "e-talonus", piektdien lēma valdība.

Piektdien notika Ministru kabineta sēde aptaujas kārtībā, kurā tika lemts par Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumiem veikt labojumus brīvdienās pieejamo preču klāstā ārkārtējās situācijas laikā.

Valdības lēmums paredz, ka ārkārtējās situācijas laikā degvielas uzpildes stacijās (DUS) varēs tirgot preces, kas nepieciešamas automašīnu drošai lietošanai un šo preču nepieejamība var radīt satiksmes drošības apdraudējumu.

Pēcpusdienā valdība veiks labojumus brīvdienās pieejamo preču klāstā 

Piektdien pēcpusdienā valdība lems par nepilnību novēršanu brīvdienās pieejamo preču klāstā,...

EM piebilda, ka līdz ar to ir būtiski atļaut DUS pieejamo preču tirdzniecību. Vienlaikus brīvdienās DUS nevarēs tirgot alkoholu un tabakas izstrādājumus, lai neradītu negodīgas konkurences apstākļus ar citām tirdzniecības vietām.

Vienlaikus valdība lēma atļaut tirgot preses izdevumus, lai iedzīvotājiem būtu iespējams saņemt aktuālo informāciju.

Papildus tam tiks atļauta arī sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecība, lai nodrošinātu, ka iedzīvotājiem brīvdienās ir iespējams izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus un iegādāties biļetes ne tikai transporta līdzeklī, bet arī tirdzniecības vietās.

Valdība lēma, ka tirdzniecības vietās varēs iegādāties arī dzīvnieku barību.

Vienlaikus EM atgādināja, ka tirdzniecība internetā brīvdienās netiks ierobežota.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 1.decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11.janvārim, vienlaikus nosakot virkni ierobežojumu, tostarp tirdzniecības jomā.

Ar valdības lēmumu, ārkārtējās situācijas laikā brīvdienās veikalos varēs iegādāties tikai pārtikas un higiēnas preces, varēs darboties aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas.

Nedēļas nogalēs un svētku dienās veikalos nedrīkstēs tirgot tādas preces kā alkohols un cigaretes.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes skaidroja, ka šīs normas mērķis ir ierobežot tādus preču tirdzniecību, kas nav pirmās nepieciešamības. "Pamata doma ir, ka sestdienas un svētdienas nav iepirkšanās dienas, tās nav dienas, kad varam atļauties uz veikalu, tikties ar draugiem," sacīja Kariņš.

Jau ziņots, ka ārkārtējā situācija valstī ir spēkā no 6.novembra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ābeļu komercdārzu kopējā stādījumu platība 2017. gadā sasniedza 3,2 tūkst. hektāru, kas ir par 0,8 tūkst. hektāru jeb 33,5 % vairāk nekā 2012. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2017. gadā veiktā ābeļu komercdārzu apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Ābeļu komercdārzu platību pieaugumu ietekmēja jaunu dārzu (līdz 4 gadiem) stādījumu platības pieaugums par 2,5 reizēm salīdzinājumā ar 2012. gada apsekojuma rezultātiem. 13,3 % ābeļu stādījumu platības un 18,5 % no ābeļu kopskaita iestādīti pēdējo četru gadu laikā (2012. gadā – attiecīgi 7 % un 10 %). Ābeļu komercdārzi, kas vecāki par 25 gadiem aizņem 57,8 % no kopējās ābeļu stādījumu platības un veido 21,3 % no ābeļu kopskaita.

2017. gadā komercdārzos bija 1,4 milj. ābeļu, kas ir par 6,9 % vairāk nekā 2012. gadā. Vidējais ābeļu stādījumu blīvums vienā hektārā bija 447 ābeles, bet atsevišķos stādīšanas laika posmos tas bija atšķirīgs. Vislielākais stādījumu blīvums bija 15–24 gadus vecos dārzos – 710 ābeles vienā hektārā, pirms 5 līdz 14 gadiem stādītos dārzos – 676 ābeles, turpretim dārzos, vecākos par 25 gadiem – tikai 200 ābeles. Tas nozīmē, ka jaunākos dārzos tiek stādītas ābeļu šķirnes, kurām nepieciešama mazāka augšanas platība, piemēram, pundurābeles un puspundurābeles.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: Saražoto produkciju Latvijā nepārdod

Monta Glumane,02.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ewart Woods Cēsīs rada dažādas koka detaļas - sadzīves un interjera priekšmetus, kurus īpaši iecienījuši ārvalstu pircēji.

Uzņēmums izveidots pirms trīs gadiem, bet sākotnēji tas nodarbojies ar vecu māju demontāžu un seno materiālu izmantošanu. «Bija ideja no vecajiem kokmateriāliem radīt mēbeles, bet arvien tas nav īstenojies. Sākām radīt citas lietas un bizness aizgāja tā, ka neatlika vairs laika pieķerties kam citam,» atceras uzņēmuma SIA Ewart Woods īpašnieks Maksims Jekimovs, kurš pēc profesijas ir ceļu būves inženieris. Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanā investēti pāris tūkstoši eiro no personīgajiem līdzekļiem.

Uzņēmums ražo dažādus koka dizaina elementus. Arī produktu mērķauditorija ir visdažādākā. Sākotnēji viena no plašākajām bija fotogrāfi, kuriem uzņēmums no aptuveni 200 veidu eksotiskajiem kokmateriāliem ražoja zibatmiņas, kā arī dažādu formu un krāsu kastītes. Šo gadu laikā koka zibatmiņas pārdotas jau vairāk nekā 10 000 eksemplāros. M.Jekimovs norāda, ka zibatmiņu ražošana bija tā, kas apturēja no lielu mēbeļu ražošanas. Šobrīd koka zibatmiņas ir izkonkurējuši uzņēmuma radītie dīvānu malas paliktņi. «Mēs ražojam ļoti daudz dažādus produktus un mēģinām tos tirgot. Pirms pāris mēnešiem sākām ražot arī tualetes papīra turētājus, kas ieguvuši popularitāti. Pirmajā tirgošanas dienā jau pārdevām aptuveni 10. Latvijā mēs neko nepārdodam. Tikai, ja ir individuāli pasūtījumi. Nereklamējam un nepārdodam. Latvijā parāda šādus produktus un pircēji pavaicā – kāpēc tik dārgi? Ārzemnieki neko neprasa,» skaidro M.Jekimovs. Uzņēmuma īpašnieks norāda, ka aptuveni 99% produkcijas tiek eksportēti, bet Latvijā izveidojusies sadarbība ar dāvanu firmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc privātā preču zīme nozīmē daudz vairāk nekā tikai "lēti"

Andris Aire, "Rimi Baltic" privātās preču zīmes direktors,10.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laika posmā no sestdienas, 19.decembra līdz 11.janvārim, kad noteikts tirdzniecības aizliegums virknei preču, alkohola tirdzniecība būs atļauta, ceturtdien preses konferencē pēc valdības sēdes informēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Ministrs norādīja, ka šajā laikā cita starpā būs iespējams tirgot pārtiku, tajā skaitā alkoholu.

Iepriekš, pieņemot ierobežojumus tirdzniecībai brīvdienās, alkohols tika iekļauts tirgošanai aizliegto preču sarakstā.

Kā norādīja Vitenbergs, šajā laika posmā līdz 11.janvārim iegādāties varēs arī preces, kas nepieciešamas apkurei, kā arī, piemēram, spuldzes, sveces, sērkociņus.

Detalizētāku regulējumu tirdzniecības vietām, tai skaitā preču sarakstus, sagatavos Ekonomikas ministrija un publiskos to savā mājaslapā.

Tāpat kā līdz šim tirdzniecība internetā netiks ierobežota. Kā norādīja Vitenbergs, būtu vairāk jāizmanto e-komercija, attālināta preču tirdzniecība, saņemot preces veikalos vai izsniegšanas punktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ļoti liela daļa klientu, kuri dzīvo ārpus Rīgas, ātros kredītus vairs nevarēs paņemt

Kredītu salīdzināšanas platformas Altero.lv vadītājs Artūrs Kostins,05.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

4. oktobrī Saeima 3. lasījumā pieņēma negaidītus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas kredītu devējiem plāno noteikt vērienīgus ierobežojumus attiecībā uz kopējo kredītu izmaksu, atmaksas kartību un to reklamēšanu.

Saeimas dalībnieki šajos grozījumos saskata pozitīvu ievirzi, jo būtībā tiek ierobežotas maksimālās procentu likmes nebanku un ātro kredītu jomas aizdevējiem. Pašlaik PTAL nosaka kredītu kopējo izmaksu griestus līdz 0,25%, tātad efektīvās gada procentu likmesgriesti ir robežās ir 149% (termiņiem virs mēneša). Šobrīd tika nolemts par samazinājumu līdz 0,07% dienā, kas attiecīgi ir 25,55%. Taču šādiem likuma grozījumiem diemžēl būs arī pretējs efekts un cietīs patērētāji.

Grozījumu pieņemšana jāskatās daudz plašākā mērogā, jo izmaiņas skars ne vien pašus klientus un aizdevējus, bet arī citus uzņēmumus un, iespējams, pat pašvaldības. Lielu ietekmi uz pārmaiņām jutīs mazie kredītdevēji, kuri finansēja augstas riska grupas klientus, jo viņi paši piesaista finansējumu par gana lieliem procentiem. Tas nozīmē, ka, samazinot procentu likmes, daži no uzņēmumiem vienkārši izbeigs savu darbību un nespēs apkalpot klientus. Vēl daļa aizdevēju, iespējams, turpinās darbību, taču viņiem nāksies krietni pārskatīt savu piedāvājumu. Piemēram, klientiem piedāvājot iespēju aizņemties ar mazākām procentu likmēm uz ilgāku termiņu. Šādos apstākļos aizdevēji varēs apkalpot krietni mazāku klientu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir maza valsts, tāpēc nevaram atļauties taisīt sliktus produktus, visu laiku ir jāuztur kvalitāte un spriedze

Tā norāda šefpavārs Māris Jansons, kurš pirms gada atvadījās no savas ilggadējās darba vietas – restorāna Bibliotēka No1 Rīgā, lai pievērstos jaunam projektam ārpus tās. Iespējams, šā gada nogalē durvis vērs viņa jaunais lolojums – restorāns Kest Cēsīs, kurš atrodas kādreizējā ugunsdzēsēju depo.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Pavāri pēc iespējas cenšas izmantot vietējos produktus. Vai mūsu vietējie ražotāji spēj nodrošināt vajadzīgos apjomus restorāniem?

Kaut kādā ziņā – jā, bet kaut kādā ziņā – nē. Restorānam, kas strādā ar Latvijas produktiem, vajadzētu sadarboties ar saviem zemniekiem. Domāju, ka Latvijā kopumā ļoti maz restorānu strādā ar labiem Latvijas produktiem. Audzētāji nevar nodrošināt apjomus daudziem restorāniem, bet vienlaikus nevar atļauties strādāt tikai ar vienu vai diviem restorāniem, jo tad nevarēs izdzīvot. Tomēr situācija ir stipri labāka nekā pirms desmit gadiem, kad mēs, pavāri, sākām popularizēt mūsdienu Latvijas virtuvi un uzrakstījām manifestu. Noteikti ir labāk, nekā bija. Kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bija tikai ananāsi, avokado un garneles. Kāda latviešu virtuve!? Bietes? Pats mājās ēd bietes. Taču šobrīd biete ir gandrīz katrā ēdienkartē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izplatības ierobežošanai valdība ceturtdien lēma par stingrāku ierobežojumu ieviešanu no 21.decembra.

Laika posmā no sestdienas, 19.decembra līdz 11.janvārim tirdzniecībā katru dienu tiks piemērots regulējums, kas līdz šim attiecās uz brīvdienām un svētku dienām, vienlaikus tiks paplašinātas iegādājamās preču grupas, ko šajā laikā drīkstēs tirgot, paredz ceturtdien valdībā pieņemtie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Varēs darboties tirdzniecības vietas, kurās drīkst tirgot šādas preču grupas - pārtikas preces, higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, dzīvnieku barību un preces, preses izdevumus, sabiedriskā transporta biļetes, mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus, pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, mobilo telefonu priekšapmaksas kartes, kā arī ziedus un Ziemassvētku eglītes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība ceturtdien nolēmusi visā valstī spēkā esošo aizliegumu naktī tirgot alkoholu pagarināt līdz 24.novembrim, informē valdības preses dienests.

Lai gan ar pašreizējo ierobežojumu palīdzību valstī izdevies samazināt jaunā koronavīrusa izplatību, draudi vēl nav garām, tāpēc valdība uzskata par nepieciešamu pagarināt aizliegumu naktī tirgot alkoholu, norādījis premjerministrs Jiri Ratass.

Šis aizliegums stājās spēkā 25.septembrī, un bija paredzēts, ka tas būtu beidzies 25.oktobrī.

No pusnakts līdz plkst.10 rītā alkoholu nedrīkst tirgot vietās, kur to pārdod patēriņam uz vietas, - bāros, naktsklubos, restorānos, teātru bufetēs un viesnīcās.

Nedēļu pirms aizlieguma termiņa beigām valdība izvērtēs, vai to pagarināt. Aizlieguma ievērošana jāuzrauga pašvaldībām.

Veikalos alkoholu aizliegts tirgot no plkst.22 līdz plkst.10, un šis aizliegums bija spēkā arī pirms koronavīrusa pandēmijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, bet gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 25.februārī.

Plānots, ka tirdzniecības vietās ar individuālu ieeju līdz 300 kvadrātmetriem visas preču grupas varētu tirgot no pirmdienas, 1.marta. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka datums, no kura mazie veikali varēs atsākt darbu, tiks noteikts pēc diskusijām valdības sēdē ceturtdien.

Vitenbergs skaidroja, ka jau divas nedēļas darbojas EM kopā ar nozari izstrādātais drošas tirdzniecības modelis un šajā laikā novērota liela atbildība no komersantu puses.

Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka konceptuālā vienošanās paredz atļaut strādāt veikaliem ar platību līdz 300 kvadrātmetriem ar atsevišķu ieeju, lai būtu iespējams kontrolēt cilvēku skaitu veikalos. Atvērtajos veikalos vienlaikus varēs atrasties ne vairāk par 12 cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. jūnijā auto tirdzniecības pieauguma temps sarucis un joprojām spēcīgi atpaliek no pirms Covid-19 laika pārdošanas apjomiem, informē Latvijas Auto asociācija.

Šī gada jūnijā pārdotas vien 1657 jauno auto vienības pret 1841 2019. gada jūniju. Pandēmijas sekas auto industrijā joprojām būtiski ietekmē visu industriju. Aizvien izteiktāk sāk iezīmēties ražošanas problēmas, kuras izraisījis pusvadītāju deficīts, kā rezultātā vairākiem auto tirgotājiem tiek kavētas piegādes un tie nespēj apmierināt faktisko pieprasījumu pēc jauniem auto.

Salīdzinot pret 2020. gada jūniju jaunu vieglo auto tirgus ir pieaudzis par 16%, bet kopumā gada griezumā tirgus pieaugums veido 18%. Taču pārdošanas apjomi joprojām būtiski atpaliek no 2019. gada.

Ar 292 jūnijā pārdotajām automašīnām tirgus līdera pozīciju nostiprinājusi Toyota, kuras tirgus daļa pirmajā pusgadā veido 17,3%. Tai seko VW ar 197 pārdotām automašīnām un 13,3% tirgus daļu. Tur pat uz papēžiem min Skoda, kura ar jūnijā pārdotām 173 automašīnām ieņem 12,9% tirgus pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas klimata mērķus Latvija plāno sasniegt, izcērtot vecos mežus un stādot jaunaudzes

LETA,30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas uzdotos klimata mērķus Latvija plāno sasniegt, izcērtot vecos mežus un stādot jaunaudzes, atsaucoties uz Latvijas ministriju plāniem, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Tuvāko septiņu gadu laikā Eiropas valstīm strauji jāsamazina kaitīgo siltumnīcas efekta gāzu emisijas atmosfērā. Latvija to plāno darīt, vecus mežus nomainot ar jaunaudzēm, kas ir vienīgais valdības plāns.

Saskaņā ar Eiropas regulām un direktīvām valstīm jākļūst klimata neitrālām un visu oglekli, ko izlaiž atmosfērā, jāsavāc un jānoglabā. Pagaidām pētīt glabāšanas tehnoloģijas valsts neļauj, bet tā plāno izcirst vecus mežus un to vietā stādīt jaunaudzes, kas absorbē daudz oglekļa.

Līdz 2030.gadam CO2 jeb oglekļa dioksīda emisijas Latvijai jāsamazina par 17%, bet līdz 2050.gadam jāpanāk klimata neitralitāte. Plāns, kā to izdarīt, vēl nav gatavs, bet ministriju gaiteņos iezīmējušās tā aprises, atzīmē raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kases aparātu reformā ievērojams progress - uzņēmumi šobrīd uz jaunām prasībām atbilstošiem kases aparātiem nomainījuši lielāko daļu – 84 % iekārtu un Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav konstatējis nevienu iejaukšanos jauno kases aparātu datos, vēsta LNT Ziņas.

Pāreja uz jaunām iekārtām gan varēja būt straujāka, atzīst VID. Dienestā pieļauj, ka uzņēmēji nevēlas mainīt vecos kases aparātus pret jaunajiem un tos lietot līdz pēdējam iespējamam termiņam, jo jaunajās iekārtās nav iespējams iejaukties un, manipulējot ar datiem, krāpties ar nodokļiem.

«Veicot pārbaudes, piemēram, pie kases aparātu lietotājiem, kuri tos nemaina, mēs diemžēl secinām, ka lietojot vecos kases aparātus pat diezgan zināmi un populāri Latvijas mazumtirgotāji ir dzēsuši veco kases aparātu datus,» LNT Ziņām atklāja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane.

No pusgadā veiktajām 60 padziļinātajām pārbaudēm VID problēmas konstatējis 18 gadījumos - visos lietoti vecie kases aparāti. Tikmēr ar nomainītajām iekārtām dienests nav konstatējis nevienu iejaukšanās gadījumu, pavēstīja VID eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Baltie plastmasas logi - solis tuvāk vēsturiskā centra iznīcībai

Dienas Bizness,20.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunjelgavas Kultūras veicināšanas biedrība Jaunjelgavas no­vada domē iesniegusi priekšlikumus par pilsētas vēsturiskā centra un visa novada seno ēku, kurām vairāk nekā 50 gadu, vēsturiskā izskata saglabāšanu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Biedrības sašutumu izraisījuši jaunie baltie plastmasas logi, kas jau ielikti atjaunotajā senajā koka ēkā Jaunjelgavā, Lāčplēša ielā, un tikko remontētajā Seces Vecajā skolā.

Jaunjelgavas pilsētas vēsturiskais centrs ir viens no novada pazīstamākajiem un unikālākajiem apskates objektiem. Tas ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, kas datējams ar 17. — 19. gadsimtu. Namu īpašnieki periodiski cenšas veikt uzlabojumus, tomēr bez attiecīgas uzraudzības galarezultātā ēkas kļūst raibas un zaudē vienojošo veclaicīgo šarmu. Kultūras veicināšanas biedrības dalībnieki ir apņēmības pilni cīnīties par novada saistošo noteikumu par vēsturiskās apbūves nebojāšanu un saglabāšanu pieņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispirms aizliedza strādāt frizieriem, tad kaut kad novēloti šausmās konstatēja, ka šīs jomas pārstāvji, formāli pat nestrādājot, ir starp visbiežāk slimojošajiem ar Covid-19, jo spiestā kārtā strādāja nelegāli, visdrīzāk arī – neievērojot epidemioloģiskās prasības. Galu galā šo lielumu atcēla.

Valdības uzdevumā Ekonomikas ministrijas ierēdņi sarakstīja garu garos sarakstus ar precēm, ko nedrīkst tirgot klātienē, tad jutās apvainoti, ja pirkumi caur internetu daudzviet izpaudās kā no telefona turpat veikalā sūtīts pasūtījums, ko pēc mirkļa var izņemt. Tad vienu defektu laboja ar otru defektu – atļāva pilnvērtīgi strādāt veikaliem, izņemot tos, kuri skaitās tirdzniecības centros.

Vēl vairāk – tirdzniecības centros liedza pat internetā pasūtītu preču izsniegšanu, kas nekādi nerada cilvēku drūzmu, turklāt arī tad, ja veikalam ir atsevišķa izeja uz ielu. Un tas ir situācijā, kad tirdzniecības centros ir daudzkārt labāka ventilācija nekā jebkurā no ministrijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas produktus no Krievijas 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums

LETA,08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrie aizdevēji centīsies ieņemt jaunas nišas

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā nozīmīgas izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas nosaka maksimālās procentu likmes griestus, kā arī reklāmas ierobežojumi aizdevējiem. Mainoties likmēm, nozīmīgs skaits aizņēmēju, kas līdz šim kvalificējās aizdevumam, vairs to nevarēs saņemt, un līdzšinējo 30% vietā aizdevumam kvalificēsies tikai 7-10% no saņemtajiem pieteikumiem, intervijā min AS 4finance izpilddirektors Gvido Endlers, kurš paredz, ka, visticamāk, situācija tirgū pēc grozījumu stāšanās spēkā novedīs pie tā, ka bankas un nebanku aizdevēji piedāvās līdzīgus produktus un konkurence saasināsies.

Kā jaunie likumdošanas grozījumi ir ietekmējuši uzņēmuma darbību, un kā pakalpojums mainījies kopš gada sākuma?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brokastu pārslu zīmols "Milzu!" atradis investoru, kāpina eksporta apjomus, apgrozījumu un turpina radīt nākotnes produktus.

Pēdējā gada laikā uzņēmums īstenojis vairākas inovatīvas ieceres, tostarp izveidojis jaunu zīmolu "Veggy Crush," ar kuru ražo gaļai alternatīvus produktus, piemēram, no teksturētiem pelēkajiem zirņiem gatavotus dārzeņu burgerus, pelmeņus u.c. "Jau kādu laiku vēlējāmies piedāvāt veselīgu alternatīvu ne tikai brokastu pārslu segmentā, bet arī gatavo maltīšu segmentā, lai aizņemti cilvēki, atnākot mājās, vienkāršā veidā varētu baudīt ērti pagatavojamu, siltu un veselīgu maltīti," stāsta uzņēmuma vadītājs Enno Ence.

Otrais MILZU! lielākais jaunums ir jaunās, graudaugus nesaturošās brokastu pārslas "Veggy Cereal", kas vēl pirms nonākšanas pārdošanā septembra sākumā jau baudīja nozares profesionāļu novērtējumu ārpus Latvijas. Uzņēmums iekļuvis inovāciju izlasē SIAL Innovation Selection Paris 2020, kas ir viena no pasaulē lielākajām pārtikas izstādēm. Šāda atzinība parāda "Milzu!" radītā produkta konkurētspēju, kas uzņēmumam ir ļoti nozīmīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ceļojuma iedvesmu pārvērš naudā

Ilze Žaime,31.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķis ir parādīt latviešiem, kas ir Japāna, daudzi to vēl nezina, saka konditore Kristīna Čirikala.

SIA Sweet Memory (zīmols Mochi) novembrī svinēs gada jubileju. Izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi jau ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā. To izveidotāja Kristīna Čirkala stāsta, ka tas nebūtu noticis bez pircēju pamudinājuma. «Tolaik, kad mochi pārdevām internetā, daudzi rakstīja, ka gribētu atnākt, padzert kafiju un apēst šo desertu pie mums,» atceras jaunā uzņēmēja.

Iedvesmu rod ceļojot

Ēdināšana Kristīnai vienmēr ir bijusi ļoti tuva, viņa ir ieguvusi gan konditora, gan pavāra izglītību un strādājusi dažādos konditorejas uzņēmumos. Pēc atgriešanās no ceļojuma uz Japānu viņai dzima doma jaunatvestās idejas un receptes likt lietā, vilināja gan interese pamēģināt radīt Japānā tik populāro desertu, gan doma to piedāvāt citiem. «Tā pasaule man raisīja šoku, arī tas, ko cilvēki ēd. Katru dienu pamēģināju kaut ko jaunu. Tradicionālais deserts Mochi – rīsu mīklas kūciņas – tur ir visur,» stāsta konditore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ražotājs iekāpj tirgotāja kurpēs

Anda Asere,22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzērienu ražotājs "Dabas dots" atvēris pārtikas internetveikalu "Food24.lv", kur tirgo arī citu vietējo ražotāju produktus.

Līdz ārkārtas situācijai uzņēmējs Rolands Briņķis ar "visām četrām" bija "Dabas dots" biznesā - ražoja tējas dzērienus "Divine Tea". Taču, līdz ar krīzes iestāšanos, pēkšņi vienā dienā būtiski apstājās eksports un klienti neziņas dēļ iepauzēja sadarbību.

"Produkcijas apjomi, kas pamet noliktavu, ir kritušies, tāpat "nobruka" vairāki pasūtījumi no jauniem eksporta tirgiem, bet es gribētu ticēt, ka šie darījumi atrodas pauzes stāvoklī, nevis ir pavisam apturēti. Tāpēc sākām skatīties, kā pašiem vieglāk pārdzīvot šos mēnešus. Aktivizējām savu e-komerciju paši savā mājaslapā. Pēc pāris nedēļām redzējām, ka, piestrādājot pie reklāmas un klientu informēšanas, ir labi rezultāti un cilvēki labprāt pērk internetā arī šādu produktu. Tā radās ideja izveidot platformu, kura palīdzētu pārvarēt šo kritumu tradicionālajā tirdzniecībā un piedāvāt šo pakalpojumu arī citiem līdzīgi domājošiem vietējiem uzņēmumiem, kas vēlas savu produkciju piedāvāt internetā," stāsta R. Briņķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunais īres likums - jāsāk iedzīvināšana

Ieva Žeimunde, ZAB Ellex Kļaviņš jaunākā juriste,24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā dzīvojamo telpu īres likuma nozīmīgākie mērķi ir līdzsvarot izīrētāju un īrnieku intereses un veicināt mājokļu pieejamību.

Likumprojekta autori ir trāpīgi identificējuši būtiskākās pašreizējā īres likuma problēmas – izīrētājs sastopas ar augstu risku, ka īrnieks var nenorēķināties par īri vai saistītiem izdevumiem, kā arī – strīdu risināšanas process ir nesamērīgi ilgstošs. Minēto trūkumu sekas ir lēnāka nekustamo īpašumu tirgus attīstība, jo potenciālie investori īres namus uzskata par augstāka riska ieguldījumu un daļa no potenciālajiem īres namiem savu funkciju nepilda. Tas savukārt noved pie dzīvojamā fonda novecošanās (vairāk nekā puse no Latvijas daudzdzīvokļu namiem ir tapuši okupācijas laikā; vēl 45% uzbūvēti līdz 1941. g., liecina Ekonomikas ministrijas informācija). Latvijā pēdējo 5–6 gadu laikā bijis vismazākais no jauna uzbūvēto daudzdzīvokļu ēku skaits Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru