4. oktobrī Saeima 3. lasījumā pieņēma negaidītus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas kredītu devējiem plāno noteikt vērienīgus ierobežojumus attiecībā uz kopējo kredītu izmaksu, atmaksas kartību un to reklamēšanu.
Saeimas dalībnieki šajos grozījumos saskata pozitīvu ievirzi, jo būtībā tiek ierobežotas maksimālās procentu likmes nebanku un ātro kredītu jomas aizdevējiem. Pašlaik PTAL nosaka kredītu kopējo izmaksu griestus līdz 0,25%, tātad efektīvās gada procentu likmesgriesti ir robežās ir 149% (termiņiem virs mēneša). Šobrīd tika nolemts par samazinājumu līdz 0,07% dienā, kas attiecīgi ir 25,55%. Taču šādiem likuma grozījumiem diemžēl būs arī pretējs efekts un cietīs patērētāji.
Grozījumu pieņemšana jāskatās daudz plašākā mērogā, jo izmaiņas skars ne vien pašus klientus un aizdevējus, bet arī citus uzņēmumus un, iespējams, pat pašvaldības. Lielu ietekmi uz pārmaiņām jutīs mazie kredītdevēji, kuri finansēja augstas riska grupas klientus, jo viņi paši piesaista finansējumu par gana lieliem procentiem. Tas nozīmē, ka, samazinot procentu likmes, daži no uzņēmumiem vienkārši izbeigs savu darbību un nespēs apkalpot klientus. Vēl daļa aizdevēju, iespējams, turpinās darbību, taču viņiem nāksies krietni pārskatīt savu piedāvājumu. Piemēram, klientiem piedāvājot iespēju aizņemties ar mazākām procentu likmēm uz ilgāku termiņu. Šādos apstākļos aizdevēji varēs apkalpot krietni mazāku klientu skaitu.
Pazeminot kreditēšanas griestus, aizdevumus vairs nevarēs saņemt cilvēki, kas saņem gabaldarba samaksu vai darba specifika paredz neregulārus ienākumus. Šādus klientus bankas uzskata par augsta riska klientiem un nefinansē, savukārt nebanku sektors ir gatavs uzņemties lielāku risku par augstāku procentu likmi, kas tiek krasi ierobežota, kas nozīmē, ka finanšu resursi patērētājiem kļūst mazāk pieejami.
Lielie kreditēšanas uzņēmumi pielāgosies likumdošanas izmaiņām, tomēr izsniegt kredītu ar gada procentu likmi zem 10% nu jau vairs īsti nevarēs, jo nebūs līdzsvara, par līdzsvaru iepriekš kalpoja dārgāki kredīti. Tas nozīmē, ka cietīs patērētāji ar labu kredītreitingu, jo viņiem kredīti būs dārgāki.
Ja paņem pavisam parastu piemēru, lai saprastu situāciju, tad līdz šim finansējot klientus ar sliktāku kredītreitingu, procentu likmes patēriņa kredītam varēja būt 40-50% robežās, turpretī patērētāji ar labu kredītreitingu varēja saņemt aizdevumu arī līdz 10% gada procentu likmi. Paliekot pie vidējās gada procentu likmes tieši ap 25%. Tad stājoties spēkā likuma grozījumiem, lai noturētu vidējo likmi 25%, par procentu likmi zem 10% būs jāaizmirst, jo cenu diferenciācijas variēšana būs tuvu minimumam.
Cietīs arī reģionu iedzīvotāji un tur esošās aizdevēju filiāles. Ļoti liela daļa klientu, kuri dzīvo ārpus Rīgas, ātros kredītus vairs nevarēs paņemt, kas nozīmē vairāku kredītdevēju filiāļu un lombardu likvidēšanu. Tieši laukos, kur vairāk dominē sezonālais darbs, cilvēkiem bieži vien pietrūkst nelieli finanšu līdzekļi, ko līdz šim viņi varēja aizņemties tuvējā aizdevumu izsniegšanas vietā. Drīzumā viņiem šī iespēja būs liegta, tāpēc nāksies meklēt kādu citu naudas iegūšanas avotu. Visdrīzāk lauku iedzīvotāji dosies uz pašvaldību, kurā ir deklarēti, un pieteiksies trūcīgā, maznodrošinātā statusam vai lūgs jebkādu citu atbalstu. No tā izriet fakts, ka pašvaldībām nāksies atvadīties no papildu finanšu līdzekļiem sociālo pabalstu izmaksai.
Ir svarīgi nošķirt ātros kredītus no patēriņa kredītiem, jo klausoties Saeimas 3. lasījuma audio ierakstus varēja noprast, ka lēmums tika pieņemts sasteigts, akcentējot uzmanību uz sev interesantiem datiem, balstoties uz personīgo pieredzi kā arī protams šeit ir jāatzīmē pirmsvēlēšanu populisms. Tādus lēmumus nedrīkst pieņemt 2 dienu laikā pirms vēlēšanām un ir jāiesaista nozares neatkarīgie eksperti. Jo izskatās, ka piedalījās tikai abi lobiji - banku un nebanku, kas pārstāvēja tikai savas intereses, nevis patērētāju. Ja es būtu šeit piedalījies kā neatkarīgs eksperts, es ierobežotu reklāmas saturu, nevis pašu reklāmu. Kā arī padziļināti izskatītu kredītu izvērtēšanas procesu un kredītreitinga noteikšanu, jo esmu pārliecināts, ka tieši tas veido bezatbildīgi izsniegto kredītu apjomu.
Mans nedaudz scenārijs kā varētu viss attīstīties
Tiek pieņemti likuma grozījumi un stāsies spēkā no 1. jūlija par kopējo kredītu izmaksu ierobežošanu līdz 25,5% gadā. Ok, tad šodien ir 5. oktobris:
-
Nebanku sektors varētu palielināt riskus, izsniegt aizdevumus klientiem, kurus arī viņi iepriekš uzskatītu par pārāk augsta riska grupas klientiem, piedāvājot viņiem šī brīža augstākās likmes, tas ir līdz 149%, kas nozīmē maksimāli lielas investīcijas mediju pirkšanā, lai varētu paspēt izsniegt pēc iespējas vairāk «dārgo» kredītu un nodrošināt portfeļu augstu portfeļu ienesīgumu potenciālu;
-
Mediji un radošie reklāmu izstrādātāji varētu strauji pacelt cenas, kas ietekmētu visu citu nozaru uzņēmējdarbību negatīvā perspektīvā, jo tie vienkārši nevarēs atļauties pirkt pārcenotus medijus
-
Tas sanāk, ka gandrīz 9 mēnešus pastāv pārlieku agresīvās kreditēšanas risks tirgū, kas var novest līdz tam, ka tik tiešām tiek kreditēti patērētāji, kas nevar atļauties atmaksāt savus aizdevumus un paliekot likumdošanai bez izmaiņām, nozare nebūtu paaugstinājusi riskus
-
1. jūlijā nebanku kreditēšanas reklāmas tiktu ierobežotas. Lielāko daļu no paaugstināta riska patērētājiem par 25,5% refinansēt kreditori nevarēs, un nebanku sektors varētu pievērsties portfeļu kvalitātei, kas nozīmē patērētāju virzīšanu uz parādu piedzinēju uzņēmumiem un vēlāk maksātnespējas sekmēšanai – šeit vēlos atzīmēt, ka tie procesi paredz lielas izmaksas pašam patērētājam
-
Kā rezultātā finanšu resursi būs mazāk pieejami un patērētāji ar labu kredītreitingu
Reklāmas ierobežošana liek aizdomāties par PSRS, kur bija skaidri noteikts preču un pakalpojumu klāsts, citu Pasaulē dabūt varēja, vienīgi par to neviens nezināja. Reklāmas ierobežošana pilnībā noslēdz konkurenci dodot priekšroku lielajām bankām, kas nozīmē, ka lielās bankas mierīgi varēs aizdomāties par procentu likmju paaugstināšanu līdz maksimumam, jo informācija par kreditēšanas izmaksām būs mazāka.
Deputātiem vajadzēja ierobežot nevis reklāmas, kas ietekmēs arī mediju biznesu, bet to saturu, jo reklāmās tika izmantoti dažādi saukļi, kas «izpušķoja» kredītu līdz neatpazīšanai.
Lietuvā procentu likme no atlikuma ir 75% un klientam par savu kredītu ir jāatmaksā ne vairāk nekā 2x cik viņš bija aizņēmies
Igaunijā ir 2. lasījumā virzītā redakcija, kas ir sešu mēnešu vidējā svērtā komercbanku likme mājsaimniecību kredītiem reizināta ar trīs kā arī reklāmas satura ierobežojumi. Manuprāt, šis lēmums būtu adekvāts.
Izmaiņas skars aizdevumu atmaksas kārtību. Ja šobrīd ātros kredītus ir iespēja pagarināt neierobežotu reižu skaitu, tad grozījumi noteiks, ka to varēs darīt vien divas reizes. Tajos gadījumos, kad klients tomēr pēc divām pagarināšanas reizēm nespēs atdot pilnu aizdevuma summu, viņam tiks izveidots individuāls maksāšanas grafiks uz ilgāku termiņu. Tāpat jāņem vērā tas, ka aizdevuma summa uz laiku līdz 30 dienām, ko paredzēts atmaksāt vienā maksājumā, nevarēs pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro.
Tas nozīmē to, ka, ja cilvēks divreiz pēc kārtas jau pagarina aizdevumu, tad tas nozīmē, ka viņš nevar atmaksāt aizdevumu, un ir jāsastāda grafiks uz ilgāku laiku, bet ar zemāku ikmēneša maksājumu. Šīs izmaiņas ir ļoti iepriecinošas.
Pamatojoties uz altero.lv statistikas datiem, mums ir bijuši 40 % klienti, kuriem kreditori piedāvāja aizņemties zem 0,07% dienā, kas nozīmē, ka pārējiem 60% klientu aizdevums netiktu nemaz piedāvāts. Pat, ja kreditori pamainīs iekšējo izvērtēšanu, aptuveni puse no šiem klientiem paliks bez finanšu resursu pieejamības.
