Vidējais statistiskais uzņēmējs Latvijā ir cilvēks - orķestris. Tas saistīts ar to, ka Latvijā ir daudz mikrouzņēmumu un vienam cilvēkam ir jāmāk paveikt pēc iespējas daudz, izdevniecības “Dienas Bizness” un finanšu salīdzināšanas platformas Altero.lv rīkotajā finanšu nozares forumā “Finansējuma risinājumi maziem un vidējiem uzņēmumiem” sacīja augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības fakultātes prodekāne Ieva Bruksle.

Latvijā kopumā strādā 191 tūkstotis uzņēmumu un komersantu. Lielākā daļa uzņēmēju darbojas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē, operācijās ar nekustamo īpašumu, apstrādes rūpniecībā, IKT, būvniecībā un citās nozarēs.

Secināts, ka 59% uzņēmumu ir mājaslapa. Lielākā daļa jeb 62,5% no viņiem izmanto domēnu “lv”, kas norāda uz digitālo patriotismu.

Veicot uzņēmēju pētījumu, izveidots Turības Biznesa indekss. Pētījumā aptaujāti 750 respondenti no visas Latvijas, un izlase veidota, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes, Lursoft un publiski pieejamās uzņēmumu datu bāzes. Tika mēģināts noskaidrot, kā Latvijas uzņēmumi saskata iespēju strādāt Latvijā, uzdodot jautājumus, un saņemot viņu vērtējumu par katru no šīm jomām no 100 līdz -100 punktiem. Tādējādi noteiktas jomas, kuras uzņēmēji novērtējuši vissliktāk.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, indekss ir ar mīnusa zīmi -17,4, kas nozīmē, ka kopējais uzņēmumu biznesa vides vērtējums ir negatīvs. Tikai trīs jomas saņēmušas pozitīvu vērtējumu, pārējās tiek vērtētas negatīvi.

Vissliktāk vērtēts maksāto nodokļu apjoms, kas saņēmis mīnus 50,3 punktus, darbaspēka pieejamība - mīnus 44,2 punkti un ar uzņēmējdarbību saistītās likumdošanas stabilitāte - mīnus 36,8 punkti.

56,7% uzņēmumi uzskata, ka valdības darbības ietekme traucē uzņēmējdarbības attīstību. Tikai 7,3% atbildējuši, ka tā veicina uzņēmējdarbības attīstību.

74,7% uzņēmēju uzskata, ka administratīvais slogs ir par lielu.

Arī likumdošanas stabilitāte tiek vērtēta negatīvi - 73,6% uzskata, ka tā ir slikta, un tikai 19,3% to vērtē kā labu.

Savukārt 50,6% uzskata, ka tiesiskā vide ir slikta.

Kā pozitīvais aspekts tiek minēti sakari un interneta pieejamība. Tāpat otrs pozitīvi vērtētais kritērijs ir uzņēmumam nepieciešamie zinātniski tehniskie resursi, tomēr arī šis faktors vien nevar būt par pamatu attīstības veicināšanai. Kā pozitīva tiek vērtēta arī sabiedrības attieksme pret uzņēmējiem. Tomēr ar šiem trim aspektiem nepietiek, lai spētu veidot veiksmīgu uzņēmējdarbību, uzsvēra I. Bruksle.