Ja jau tiek izmantotas Google reklāmas, iespējams, ir nācies aizdomāties, vai ir vērts ieguldīt arī SEO. Galu galā, mājaslapa jau parādās meklēšanas rezultātu augšgalā, pateicoties apmaksātām reklāmām, tad kāpēc gan investēt arī ar SEO? Patiesībā SEO un Google reklāmas ir divas dažādas stratēģijas, kas var lieliski papildināt viena otru. Pat ja Google reklāmas sniedz rezultātus, SEO var piedāvāt ilgtermiņa ieguvumus, ko vien ar reklāmām nav iespējams nodrošināt.

Šajā rakstā tiks izskaidrots, kā SEO atšķiras no Google reklāmām un kā abu kombinācija var palīdzēt uzņēmumam gūt lielākus panākumus internetā.

SEO un Google reklāmas: kāda ir atšķirība?

Vispirms jānoskaidro galvenās atšķirības starp SEO un Google reklāmām. Google reklāmas ļauj uzņēmumiem izmantot PPC (maksā par klikšķi) modeli, kas nozīmē, ka tiek veidotas pielāgotas reklāmas, kuras parādās Google meklēšanas rezultātu augšgalā. Pielāgojot reklāmas atbilstoši atslēgvārdiem, iespējams piesaistīt auditoriju tieši tad, kad viņi meklē konkrētus risinājumus.

SEO, savukārt, ir process, kura laikā mājaslapa tiek uzlabota, lai tā labāk parādītos organiskajos (neapmaksātajos) meklēšanas rezultātos. Rezultāti var nebūt redzami uzreiz, bet SEO ir ilgtermiņa ieguldījums, kas laika gaitā nodrošina stabilu un regulāru apmeklētāju plūsmu.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Digitālā pasaule nepārtraukti attīstās, reaģējot uz globālajām tendencēm un pamatīgām pasaules izmaiņām. Lai saglabātu savas pozīcijas, uzņēmumiem ir jāpārzina esošās tendences un nozares prognozes - attiecīgi pielāgojot tām savas mārketinga stratēģijas biznesa rezultātu sasniegšanai.

“Raugoties uz 2025. gadu, redzams, ka digitālā mārketinga ainava turpinās strauji attīstīties, radot uzņēmumiem gan izaicinājumus, gan milzīgas iespējas. Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmumiem būs jāpielāgo savas stratēģijas, budžets un resursu sadale. Panākumi vairs nebūs atkarīgi tikai no sekošanas līdzi tehnoloģiskajiem sasniegumiem - šie jauninājumi būs jāizmanto radošā veidā, lai izveidotu dziļāku saikni ar patērētājiem un nodrošinātu personalizētu, saistošu pieredzi dažādās platformās," saka Maiks Dorfmans, digitālā mārketinga aģentūras RocketScience dibinātājs.

"2025. gadā digitālais mārketings būs vairāk saistīts ar precizitāti, nevis apjomu - koncentrēsies uz personīgām, jēgpilnām saiknēm ar auditoriju, izmantojot novatoriskus, taču uz datiem balstītus stratēģiski pielāgotus risinājumus. Mārketinga budžetiem būs jākļūst elastīgākiem, vairāk koncentrējoties uz testēšanu, pielāgošanās spēju un jaunu tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, iekļaušanu, kas uzlabo iesaistīšanos un veicina lielāku ieguldījumu atdevi," skaidro Maiks Dorfmans.

Reklāmas stratēģijas izstrādes procesā organizācijas nereti svārstās starp diviem galvenajiem reklāmas veidiem: uz pārdošanu orientētām reklāmām vai imidža reklāmas kampaņām.

Protams, reklāmas veida izvēle ir atkarīga no uzņēmuma mērķiem, tirgus situācijas un ilgtermiņa stratēģijas, tomēr veiksmīgu uzņēmumu reklāmām ir kopīga viena būtiska atšķirība. Kāda? Visās veiksmīgajās reklāmās ir iekodēts skaidrs, konkrēts un izpildāms solījums klientiem.

Solījums ir instruments, ar kura palīdzību iespējams veidot attiecības. Turklāt solījuma izpilde ir kā uzticības garants – tam ir lielāka pozitīva ietekme uz saņēmēju nekā vienkāršai pakalpojuma sniegšanai šai personai.

Izmantojot plašu Pasaules reklāmas izpētes padomes (WARC) datubāzi, pētnieki Mārtins L. Rožē, Švarcs Jans un Tērners Mimī noskaidroja, kuri zīmolu reklāmas veidi ir visefektīvākie gan jaunu klientu piesaistīšanai, gan viņu pārvēršanai par lojāliem atkārtotājiem. Tika konstatēts, ka ilgtermiņa panākumi un pārdošanas pieaugums 67% kampaņu ir novērojams, ja tiek iekļauts solījums klientiem. Vienlaikus solījuma sniegšana palīdz strukturizēt un konkrētāk definēt zīmola misiju, tādejādi 59% gadījumu uzlabojot uzņēmuma darbību. Kā tas izpaužas praksē?

Jaunu kravu piesaistei ostās nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to sasniegt, norādīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) pārstāvji.

LSA informē, ka 28.martā notikušajā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) atzinīgi novērtēja līdz šim paveikto ostu pārorientācijā uz jaunām kravām, industriālo zonu attīstībā un jaunu investīciju piesaistē.

Tāpat iesaistītās puses sēdē vienojās izveidot darba grupu, kura divu mēnešu laikā izstrādās detalizētu plānu, kā saglabāt tranzīta nozari un pārstrukturēt kravu plūsmu caur Latviju.

LSA padomes loceklis Jānis Kasalis atzīmē, ka ostas jau patlaban meklē veidus, kā aizstāt līdzšinējās kravu plūsmas, tomēr tām nav pieejams nekāds atbalsts.

Kasalis uzsver, ka jaunu kravu piesaistei nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to visiem kopā sasniegt, ņemot vērā nozares specifiku un to, cik investīcijas un projekti ir lēni un komplicēti.

Gaidāmās izmaiņas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sniegto pakalpojumu cenās nav līdz galam ekonomiski un loģiski pamatotas, sacīja Auto asociācijas pārstāvji.

Asociācijā norādīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī pēc pandēmijas CSDD cenas tika būtiski paaugstinātas. Vienlaikus tika sniegts arī Konkurences padomes slēdziens, ka Latvijā ir augstākās šāda veida pakalpojumu cenas Baltijā, turklāt Lietuvā un Igaunijā jau vēsturiski apskates tiek veiktas retāk nekā Latvijā.

Asociācijā uzsvēra, ka pakalpojumu indeksācija pavisam nesen jau tika veikta, un ir jābūt ekonomiskam un racionālam pamatojumam, kādēļ atsevišķu pakalpojumu, piemēram, izvēles numuru un auto vadīšanas eksāmenu, izmaksas tik būtiski pieaug.

Pēc asociācijas pārstāvju teiktā, automašīnu vadīšanas eksāmeni patlaban gan autoskolās, gan CSDD ir kļuvuši tik dārgi, ka jaunietis bez 800 līdz 1000 eiro vērta ieguldījuma autovadītāja tiesības nevar iegūt. Tādējādi arvien vairāk Latvijā pietrūkst autovadītāju, it sevišķi kravas auto vadītāju un autobusu šoferu.

Lielākā interneta pārlūkprogramma Google Chrome līdz 2024. gada 3. ceturksnim visiem lietotājiem pilnībā atspējos trešo pušu sīkdatnes. Tas nozīmē, ka uzņēmumi – reklāmdevēji saskarsies ar būtiskām grūtībām mērķauditorijas atlasē un lietotāju izsekošanā, kā arī tiešsaistes reklāmas un analītikas nozare piedzīvo būtiskas pārmaiņas.

Klientu uzmanības piesaistīšana kļūs sarežģītāka un dārgāka, arī digitālās reklāmas nozare piedzīvos transformāciju. Lai pārmaiņas neatstātu negatīvu ietekmi uz biznesu, ir ārkārtīgi būtiski izprast to būtību un būt gataviem pielāgot savu reklāmas stratēģiju.

Pārmaiņas industrijā aizsākās 2020. gadā, kad Google paziņoja, ka pārlūkā Chrome (dominējošā pārlūkprogramma ar 65 % tirgus daļu) pakāpeniski atteiksies no trešo pušu sīkdatnēm. Tam sekoja ierobežojumi arī no Safari un Firefox pārlūku puses. Divu revolucionāru Google atjauninājumu ieviešana notiek šogad – 2024. gadā.

Pirmkārt, līdz 2024. gada 3. ceturksnim Google Chrome pilnībā atspējos trešo pušu sīkdatnes visiem lietotājiem.

Latvijas Vēja enerģijas asociācija turpina apvienot arvien vairāk vietējo un ārvalstu uzņēmumu. Asociācijai pievienojušies divi jauni un nozīmīgi biedri – AS “Latvijas valsts meži” un Ventspils brīvostas pārvalde.

“Esam gandarīti, ka asociācijā arvien vairāk iesaistās būtisku saistīto nozaru pārstāvji. “Latvijas valsts meži” un Ventspils brīvosta ir uzsākuši aktīvu darbu vēja enerģijas nozarē katrs savā jomā, tādēļ ir likumsakarīgi, ka zināšanas un pieredzi apvienojam, lai kopīgi virzītos uz vēja enerģijas potenciāla apgūšanu Latvijā,” stāsta Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

“AS “Latvijas valsts meži” novērtē iespēju iesaistīties Vēja enerģijas asociācijā, lai savstarpēji apmainītos ar informāciju, pieredzi un uzzinātu novitātes vēja enerģijas ražošanā. Mums ir svarīgi būt informētiem par aktualitātēm vēja enerģijas jomā, jo, atbilstoši valdības uzdevumam, “Latvijas valsts mežiem” ir un būs sava loma nozares attīstībā Latvijā," norāda "Latvijas valsts mežu" valdes loceklis Valdis Kalns.

Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.

Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu

“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.

Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda, ka tik lielu privātmāju īpašnieku aktivitāti saules paneļu uzstādīšanā kā šogad pirmajos četros mēnešos varēja novērot tikai buma laikā 2022.gadā.

Asociācijas vērtējumā pieprasījums bija līdz pat divām reizēm augstāks nekā pērn vidēji. Pieprasījuma pieaugums sācies pērn novembrī, un tas saistīts ar neto uzskaites sistēmas regulējuma maiņu, kas paredz, ka no šī gada 1.maija privātmāju īpašniekiem būs iespēja pieslēgties tikai neto norēķinu sistēmai.

Vienlaikus asociācija norāda, ka valsts un nozare ir spērusi būtisku soli, lai arī pēc tam piedāvātu alternatīvu šai neto uzskaites sistēmai, un tās ir uzkrājošās saules baterijas jeb akumulatori, kas ļauj saglabāt saražoto elektrību un to tērēt vai nodot tīklā pēc saviem ieskatiem. Šobrīd atbildīgā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) strādā pie regulējuma, lai ieviestu finansiālu atbalstu elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtu iegādei mājsaimniecībām, kuras uzstāda saules paneļus.

Modes un izklaides centrs “Riga Plaza” saņēmis starptautisku apbalvojumu ”Best Buy Award” par augsto pakalpojumu sniegšanas kvalitāti par pieņemamu cenu. Balstoties uz iedzīvotāju balsojumu, to piešķīrusi Šveicē bāzētā Starptautiskās sertifikācijas asociācija ICERTIAS (International Certification Association).

Šīs kategorijas apbalvojumu asociācija piešķir uzņēmumam, kas saņēmis visvairāk atzinīgu vērtējumu no aptaujas dalībniekiem par kvalitātes un cenas atbilstību.

“Esam gandarīti, ka mērķtiecīgās investīcijas jaunu sadarbības partneru piesaistē ir sniegušas rezultātus. Šogad esam atvēruši jaudīgāko auto elektrouzlādes staciju “Ignitis ON”, ieviesuši ģimenes autostāvvietas, paplašinājuši ēdināšanas un iepirkšanās iespējas ar pirmo pašapkalpošanās “Lido” restorānu, picēriju “Le Tresor Pizza”, restorānu “Tasty Tails”, burbuļtēju stendu “Formosa”, kā arī lielākajiem "New Yorker" un "HalfPrice" veikaliem Latvijā. Savukārt jau tuvākā mēneša laikā durvis vērs pilnībā atjaunots “H&M” un paplašināts “NordBaby” veikals. Saņemtā atzinība ir stimuls turpināt attīstīt un uzlabot mūsu piedāvājumu, ieviešot arvien jaunas inovācijas un pielāgojot risinājumus mainīgajām tirgus prasībām, lai pastāvīgi nodrošinātu augstākās kvalitātes pakalpojumus,” stāsta "Summus Capital" valdes loceklis Hannes Pihls.

Veselības ministrijas (VM) un veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) virzītā zāļu cenu reforma ir sasteigta un sabiedrības gaidām neatbilstoša, paziņojumā pauž Latvijas Pensionāru federācija (LPF).

Organizācijā skaidro, ka pērnā gada rudenī veselības ministra biroja pārstāvji piedalījās LPF domes sēdē, kurā prezentēta ministra apņemšanās samazināt zāļu cenas Latvijā, cenšoties tās pielīdzināt Baltijas valstu - Lietuvas un Igaunijas zāļu cenu līmenim.

"Protams, mēs apsveicām un atbalstījām šādu iniciatīvu, turpmāk rūpīgi sekojot līdz visām VM aktivitātēm, kas liecināja par šī jautājuma virzīšanu tuvāk realizācijai," norāda LPF.

Taču ziņa par izstrādāto reformu farmācijas nozarē organizāciju esot pārsteigusi "tikpat pēkšņi, kā pārējo Latvijas sabiedrību". "Rūpīgāk iedziļinoties publiski pieejamajā informācijā par reformas būtību, secinām, ka zāļu cenu samazinājums notiek vien uz zāļu izplatītāju - apgādes uzņēmumu un aptieku cenu politikas regulējuma rēķina," apgalvo LPF.

Par spīti tam, ka publiskajā telpā veselības ministrs Hosams Abu Meri apgalvo, ka līdz šā gada beigām Latvijā iecerēts organizēt pirmo zāļu rezervju iepirkumu, joprojām jautājums par visaptverošo zāļu valsts rezervju izveidi, kas aptvertu arī hroniskos pacientus, ir iestrēdzis Veselības ministrijā (VM) un progress ir nepiedodami lēns.

Tādēļ Latvijas zāļu ražotāju asociācija (LZR) oficiālā vēstulē aicina VM skaidrot nākamos valsts zāļu rezervju fonda izveides soļus, termiņus un kopējo darbības mehānismu, nodrošinot medikamentu pieejamību visiem pacientiem ārkārtas situācijās un starptautisko piegāžu ķēžu pārrāvumu gadījumos, nevis tikai slimnīcām, kur rezervēm ir jābūt nodrošinātām jau kopš 2020.gada.Lai gan ministrija plāno valsts zāļu rezervju iepirkumus, pašlaik trūkst informācijas pat par tik elementārām lietām kam tieši rezerves tiks paredzētas, kas veiks to uzglabāšanu, kā tiks nodrošināta aprite, kā arī kādi būs visaptveroša medikamentu rezervju fonda izveides nākamie soļi un mehānismi, pēc kādiem tas darbosies.

2024.gada jaunu automašīnu tirgus Latvijā piedzīvoja būtisku samazinājumu, reģistrējot 17 128 vienības, kas ir par 7,2% mazāk nekā 2023.gadā, informē Auto asociācija.

Salīdzinot ar 2007.gada rekordu (30 800 vienības), tirgus apjomi ir gandrīz uz pusi mazāki. Gada sākumā reģistrāciju skaits strauji kritās, bet no septembra situācija stabilizējās, decembrī noslēdzoties ar pozitīvu 13,3% pieaugumu.

"Pārdoto auto apjoms ir nestabils, 2024.gada sākumā saglabājās zems pieprasījums un tikai ar septembra mēnesi stabilizējās un iezīmējās neliels pieaugums salīdzinot ar 2023.gadu. Turpinoties augstām Euribor finansēšanas likmēm, vājai Eiropas ekonomikas attīstībai un nestabilitātei enerģētikas sektorā nav paredzams, ka auto tirgus pieredzēs kāpumu. Auto tirgus vēl joprojām ir 56% no 2007.gada vēsturē augstākā rezultāta, kam par pamatu ir gausais banku finansējuma apjoms tirgū, kas sastāda tikai 57% no visām reģistrācijām. Nemainoties finansējuma piedāvājumam un cenai auto tirgus nepiedzīvos būtisku kāpumu," norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Pieci no astoņiem lielākajiem vēja parku attīstītājiem Latvijā – A/S “European Energy ”, SIA “Eolus”, SIA “EWE Neue Energien”, SIA Enery” un AS “Latvenergo” – ir nolēmuši izstāties no Latvijas Vēja enerģijas asociācijas (VEA), lai veidotu jaunu un efektīvu nozares pārstāvniecību.

Par izstāšanos no VEA uzņēmumi nolēmuši pēc ilgstošiem centieniem mainīt VEA nedemokrātisko un necaurspīdīgo pārvaldi, kas nav savienojama ar starptautisko investoru un Latvijas vadošo atjaunīgās enerģijas (AER) attīstītāju atbildību pret saviem investoriem un ESG (environment, social, government jeb vides, sociālajiem un pārvaldības) standartiem, kas ir šo uzņēmumu darbības pamatā.

Uzņēmumi, respektējot Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vēsturi un citus tās biedrus, vairākkārt ir vērsušies pie asociācijas vadības ar mērķi uzlabot asociācijas pārvaldības modeli, iesaistot tās pārvaldībā biedrus un mazinot atsevišķu nozares spēlētāju nesamērīgo ietekmi uz visas vēja nozares attīstības jautājumiem. Šobrīd vēja enerģijas asociācijā varu un nozares pārstāvniecību ir pārņēmusi padome, kas ievēl un atceļ pati sevi un kura var bloķēt jebkādus demokrātiskā procesā izvirzītus biedru ierosinājumus vai jaunu biedru uzņemšanu. Tādā veidā atsevišķi uzņēmēji, kas darbojas asociācijas padomē, ir nodrošinājuši tikai savu interešu pārstāvību, darbojoties it kā visas nozares vārdā.

Šonedēļ paziņoti Best Marketing organizētā Baltijas aģentūru reitinga rezultāti. Tas reprezentē veiksmīgāko radošo reklāmas aģentūru sasniegumus, pamatojoties uz to panākumiem dažādos starptautiskos konkursos. Par 2024. gada aģentūru Baltijā atzīta Latvijas lielākā reklāmas aģentūra MAGIC, kas 2024. gadā kopumā saņēmusi 53 balvas un nominācijas Baltijas, reģionālajos un Eiropas festivālos un konkursos.

Best Marketing veido Baltijas aģentūru topu kopš 2014. un ir galvenais rādītājs, kas atspoguļo aģentūru radošo izcilību un inovatīvo pieeju komunikācijā un dizainā reklāmas nozarē, atbilstoši aģentūru sniegumam nozares konkursos. Šogad vērtēšanas procesā veiktas izmaiņas un punkti tikuši piešķirti, balstoties tikai uz starptautisko konkursu rezultātiem, vairs nevērtējot vietējos konkursus.

Apliecinot reklāmas nozares augsto līmeni Latvijā, šī gada Baltijas topa desmitniekā iekļuvušas kopumā piecas aģentūras no Latvijas, trīs aģentūras no Lietuvas un divas – Igaunijas.

2024. gada Best Marketing reitinga rezultāti:

Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) vērš uzmanību uz absurdo situāciju saistībā ar Veselības ministrijas izplatīto informāciju, ka tiks prezentēts jaunais medikamentu cenu veidošanas modelis - asociācija uzsver, ka ar vietējiem ražotājiem nav notikušas konsultācijas un nav bijusi nodrošināta iespēja iepazīties ar priekšlikumiem.

LZR izpilddirektore Raina Dūrēja - Dombrovska skaidro, ka "Veselības ministrija (VM) pirmdien, 10.jūnijā, izsūtījusi preses relīzi medijiem par tās rīkotu pasākumu, kurā tiks prezentēts jaunais zāļu cenu veidošanās modelis. Lai arī pasākumā kā viens no dalībniekiem un runātājiem pieteikta Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija, kas pārstāv ārvalstu ražotājus, citiem nozares dalībniekiem dalība pasākumā ir liegta pat kā klausītājiem. Jāuzsver, ka šobrīd nav arī publicēts ziņojums vai jau piedāvātie normatīvo aktu grozījumi, kas ļautu citiem nozares dalībniekiem iepazīties ar VM iecerēm un piedāvājumu".

Neskatoties uz to, ka LZR ir aicinājusi VM iesaistīt asociāciju normatīvo aktu un nozari regulējošo politiku izstrādē, šajā gadījumā šis aicinājums ticis ignorēts un ar asociāciju nav notikušas sarunas vai konsultācijas par jauno zāļu cenu veidošanas modeli un tā potenciālo ietekmi uz Latvijas ražotājiem, norāda R.Dūrēja - Dombrovska.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (ETP Grupa) ceturtdien, 24. oktobrī, Strasbūrā, Eiropas Parlamentārās asociācijas ģenerālajā asamblejā ievēlēta par asociācijas viceprezidenti. Šajā amatā viņa ir jau kopš 2018. gada.

Izmantošu šo amatu, lai plašākā mērogā pievērstu uzmanību Latvijas interesēm Eiropas Savienībā, tostarp, saistībā ar Krievijas karu Ukrainā, Latvijas drošības situāciju, daudzgadu budžetu, Latvijas vēstures skaidrošanu, kā arī citiem nozīmīgiem jautājumiem," uzsvēra Vaidere. "Mana iepriekšējā pieredze rāda, ka dalība šajā asociācijā patiešām palīdz pirms nopietniem balsojumiem, lai pārliecinātu deputātus no citām frakcijām."

Eiropas Parlamentārā asociācija ir forums, kas veicina sadarbību starp deputātiem no dažādām valstīm un atšķirīgām politiskajām frakcijām. Tāpat regulāri tiek organizētas tikšanās un diskusijas ar ekspertiem, nevalstisko organizāciju un Eiropas Savienības institūciju pārstāvjiem, kā arī dalībvalstu kultūras pasākumi.

Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.

Mākslīgā intelekta attīstība un “Gen Z” paaudzes ienākšanu darba tirgū ir būtiskākie faktori, kas šobrīd maina finanšu pakalpojumu sektoru. Kā mainījušies klientu paradumi, kādas ir viņu gaidas un kas bankām sagādā lielākos izaicinājumus? Saruna ar bankas Citadele valdes locekli stratēģijas jautājumos Vladislavu Mironovu.

Starptautiskajā Fintech balvu ceremonijā banka Citadele nesen saņēma apbalvojumu kā labākā digitālā banka. Cik nozīmīgs ir šis apbalvojums, un pēc kādiem kritērijiem tika izvērtēti pretendenti?

Izvērtējot balvas pretendentus, tika ņemti vērā tādi kritēriji kā bankas digitālo risinājumu spēja uzlabot klientu pieredzi, inovatīvo funkciju apjoms un iespējas, drošības infrastruktūra klientu datu aizsardzībai, kā arī bankas platformās integrēto inovāciju konkurētspēja. Bija patīkami finālā būt kopā ar ASV izcelsmes banku ar ļoti attīstītiem digitāliem risinājumiem un miljoniem aktīvu lietotāju – Wells Fargo, kā arī finanšu tehnoloģiju uzņēmumu TransferMate. Mums tas bija nozīmīgs brīdis, jo bijām vienīgā Baltijas reģiona banka, kas ieguva iespēju sacensties ar pasaulē vadošajām bankām. Tas stiprināja pārliecību, ka Baltijā radītie digitālie risinājumi ir konkurētspējīgi pasaules līmenī. Pirmo pilnvērtīgo bankas mobilo risinājumu izveidojām 2018. gadā. Varam lepoties, ka mūsu bankas klienti ir vieni no aktīvākajiem digitālo risinājumu lietotājiem Eiropā, proti, mūsu klienti mobilajā lietotnē veic vairāk nekā 20 darbības mēnesī, neskaitot konta bilances apskatīšanu. Tas ietver pārskaitījumus, C Rewards punktu pārvaldīšanu, informācijas meklēšanu un citas darbības. Mūsu klientu vidū vien 4 % nav aktīvi digitālo kanālu lietotāji un galvenokārt izmanto bankomātos vai filiālēs pieejamos pakalpojumus. Pārējie 96 % aktīvi izmanto tieši digitālos risinājumus. Šādi rādītāji ir iespējami, pateicoties ērtai pakalpojumu infrastruktūrai. Bijām vieni no pirmajiem, kas ieviesa klienta konta atvēršanu attālināti ar pašportreta fotogrāfiju, kā arī FaceID un TouchID pārskaitījumu veikšanai. Mūsu pieeja digitālās infrastruktūras risinājumiem ļāva nopelnīt šo apbalvojumu.

Rīgas pašvaldība pieprasīs paskaidrojumus no Andrejsalas attīstītāja un investora, nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas "Eagle Hills" par iespējamu patvaļīgu rīcību un noslēgtā sadarbības memoranda neievērošanu, informē Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Pēc paskaidrojumu saņemšanas pašvaldība neizslēdz vienpusēju atkāpšanos no sadarbības memoranda.

Pašlaik publiskajā telpā investora prezentētā Andrejsalas attīstības vīzija neatbilst sākotnējai koncepcijai, ar ko tika iepazīstināta pašvaldība pirms memoranda parakstīšanas, kā arī tā pirmšķietami neatbilst spēkā esošajam pilsētas teritorijas plānojumam.

FOTO: Atklāts vērienīgs krastmalas attīstības projekts Riga Waterfront 

Apvienoto Arābu Emirātu nekustamo īpašumu attīstības uzņēmums “Eagle Hills” Rīgā atklājis...

Pēc Pilsētas attīstības departamenta (PAD) ekspertu vērtējuma tik blīva apbūve Daugavas krastā Rīgā nav pieļaujama, tāpat iecerēto būvju augstums, visticamāk, nav atbilstošs teritorijas plānošanas dokumentiem.

Turklāt pretēji sadarbības memorandā minētajam, ka pusēm ir savstarpēja izpratne par sadarbību komunikācijā par projekta iecerēm un virzību, attīstītājs sācis vienpusēju un intensīvu projekta publisko kampaņu.

Paraksta memorandu par 3 miljardu eiro piesaisti Andrejsalas attīstībai 

Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmējs un nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas Eagle Hills vadītājs...

Departaments arī konstatējis patvaļīgu būvniecību, izvietojot pilsētvidē apjomīgu projekta reklāmas zīmi - Eksporta ielā 3A izvietots reklāmas objekts ar uzrakstu "RW Riga Waterfront", kuram nav saņemta reklāmas izvietošanas atļauja.

Tas ir nosacījumu pārkāpums, par ko noformēts attiecīgs pārkāpuma protokols un tiks ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta.

Papildus konstatēts, ka Eksporta ielā pie apgaismes stabiem izvietoti vairāk nekā desmit karogi ar tādiem pašiem uzrakstiem, kuriem arī nav saņemta reklāmas izvietošanas atļauja, par ko noformēs apskates aktu un sāks administratīvā pārkāpuma lietu.

Rīgas pašvaldība uzsver, ka sadarbības memorandam ar attīstītāju "Eagle Hills" piekrita, labticīgi pieņemot, ka attīstītājs pildīs memoranda nosacījumus kā pēc burta, tā pēc gara, kā arī novērtējot investora nodomus attīstīt degradētu teritoriju.

Vienlaikus pašlaik attīstītāja aktivitātītes demonstrē patvaļīgu rīcību, kas pilsētai nav pieņemama. Pašvaldība neakceptē šādas investora darbības, tāpēc tiek gatavota vēstule attīstītājam, prasot paskaidrojumus. Kad tie tiks saņemti, pašvaldība lems par nākamajiem soļiem, paturot tiesības vienpusēji atkāpties no sadarbības memoranda.

Pašvaldībā norāda, ka šī gada sākumā parakstītais sadarbības memorands ar "Eagle Hills" ir turpinājums 2023.gada pavasarī Rīgas bijušā mēra Mārtiņa Staķa (P) parakstītajam memorandam par Rīgas ūdensmalas attīstības projekta nozīmi un sadarbības principiem, kas slēgts ar politiķa Aināra Šlesera (LPP) ģimenei piederošo uzņēmumu "Riga Port City".

Jau ziņots, ka Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) uzņēmējs un nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas "Eagle Hills Properties" vadītājs Mohameds Ali Alabbars plāno Rīgas krastmalas attīstības projektā "Riga Waterfront" izveidot mājvietu 30 000 iedzīvotājiem, aģentūru LETA informēja projekta attīstītāja pārstāvji.

"Eagle Hills Properties" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Alabbars norāda, ka "Riga Waterfront" mērķis ir "attīstīt un atdzīvināt Latviju un tās galvaspilsētu Rīgu, pozicionējot to kā jauno Eiropas centru".

Ar kopējo plānoto ieguldījumu trīs miljardu eiro apmērā atjaunotā krastmala, kas stiepsies piecus kilometrus gar Daugavas krastu, tiks veidota tā, lai pārvērstu Andrejsalas teritoriju par jaunu centru. Projekts iecerēts kā jauns un būtisks Rīgas kodols, kas apvieno dzīvojamās mājas, zaļās zonas un tiešu piekļuvi ūdenim.

Projektā plānots, ka vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju dzīvos aptuveni 8000 mājokļos. Plānotas arī viesnīcas ar vairāk nekā 1000 viesmīlības piedāvājumiem - slidotavām, modernu kruīzu termināli, plašu iepirkšanās centru un publiskajiem laukumiem. Projektā paredzēts, ka vecās elektrostacijas teritorija pārtaps par tirdzniecības vietu un gastronomijas centru.

"Eagle Hills Properties" pārstāvji norāda, ka ieguldījumi projekta attīstībā paver iespējas iegūt dzīvesvietu Rīgā, un, sākot ar investīcijām no 250 000 eiro, piedāvā iespēju iegūt priekšrocības Eiropas Savienības rezidences programmu ietvaros.

2022.gada septembrī starptautiska arhitektu komanda Šveices arhitektu projektēšanas kompānijas "Hosoya Schaefer Architects" speciālistu vadībā izstrādāja teritorijas attīstības projekta vienoto koncepciju jeb masterplānu. Šī teritorija 55 hektāru platībā sākas Daugavas krastā pie Vanšu tilta, tālāk ietver pašreizējo Rīgas pasažieru ostas teritoriju, Jahtu centru "Andrejosta", Andrejsalu, un beidzas Eksporta ostas dienvidu daļā.

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijā un ir pasīvi kontaktu dibināšanā ar potenciālajiem administrācijas pārstāvjiem vai tiem tuvām personām, DB turpina rakstu par jauno administrāciju un to iespējamajiem plāniem attiecībā uz ASV un citu valstu politiku.

Turklāt, uzmanība jāpievērš ne tikai administrācijas, bet arī tiem pietuvināto personu lokam, kuri ir pamanīti arī viesojoties Rīgā. Par to lasiet raksta beigās, bet pirmo rakstu lasiet DB portālā 10.janvārī, kas veidots, balstoties uz "The Economist" iepriekš publicētu analīzi.

Amerika visupirms

Jau rakstījām, ka jaunā administrācija varētu pārstāvēt trīs grupas: konservatīvie tradicionālisti “America First” piekritēji un tehnoloģiju magnāti. Pastāv iespēja, pēc " The Economist" domām, iedomāties scenāriju, kurā visas trīs grupas virzās vienā virzienā: “America First” piekritēji darbojas kā dzinējspēks, tradicionālisti kā amortizatori, kas izlīdzina triecienus, un tehnoloģiju magnāti nodrošina instrumentus ātrākai kustībai, norāda "The Economist". Kā piemēru var minēt enerģētikas jomu. Iekšlietu ministrs Burgums mēģinās apvienot Trampa“urbj, draudziņ, urbj” mantru ar vēlmi saglabāt Amerikas tehnoloģiju pārākumu. Cerams, ka daudz vienkāršākas atļauju piešķiršanas procedūras veicinās naftas un gāzes ieguvi, kas savukārt nāks par labu mākslīgā intelekta nozarei. Viņam palīdzēs Finanšu ministrijas vietnieks Maikls Folkenders, kurš izstrādājis plānus, lai atbalstītu urbšanas projektus jau pirmajā dienā.

Politiķi bieži izsakās, ka situācija kreditēšanā Latvijā ir slikta. Tā tikai daļēji ir taisnība un situācijas vērtējumā būtu jāņem vērā daudzas nianses. Drīzāk varētu pat paust piesardzīgi optimistisku viedokli, konstatējot, ka izsniegto kredītu apjoms pieaug un kreditēšanas pakalpojumi kopumā kļūst pieejamāki.

Tas, kas uztrauc Latvijas politiķus un nozares profesionāļus nav tik daudz kredītu nepieejamība, kā fakts, ka izsniegto kredītu skaita un apjoma ziņā mēs statistiski atpaliekam no kaimiņvalstīm. Taču, nenoliedzami, vēl joprojām ir dzirdamas sūdzības arī par to, ka bankas un nebankas pārāk “piekasoties” kredītu gribētājiem – prasot pārāk daudz dokumentu un paskaidrojumu.

Mūsu uzņēmumam, “Aizdevums.lv”, ir jau diezgan ilga darbības vēsture Latvijas tirgū - tas sākotnēji veidojies kā daļa no “Nelss” grupas 1999. gadā, bet vēlāk 2008. gadā uzņēmumu nopirka Zviedrijas uzņēmums “Marginalen AB” un drīz pēc tam nosaukums tika mainīts uz “Aizdevums.lv”. Zviedrijā un Lietuvā “Marginalen” darbojas kā banka, bet Latvijā – kā nebanku kreditētājs. Tādēļ mums ir bijusi iespēja novērot Latvijas tirgus norises ilgākā laika posmā.

Solidaritātes iemaksu dēļ banku izsniegtie kredīti varētu sadārdzināties, intervijā pauda Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Viņš norādīja, ka asociācija turpinās dialogu un skaidros valdībai, Saeimai un arī sabiedrībai, kādus riskus asociācija saskata, it īpaši, balstoties tajā, ko likumdevējs ir definējis, kā šī nodokļa mērķi.

"Ja šī nodokļa mērķis ir attīstīt kreditēšanu, mēs gribam vērst likumdevēja uzmanību uz faktu, ka ar šāda veida nodokli to sasniegt, visticamāk, neizdosies. Tieši pretēji, iespējams, ka efekts būs dārgāki kredīti gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem," sacīja Cērps.

Vienlaikus viņš gan arī atzīmēja, ka bankas darbojas brīvā konkurences tirgū, tāpēc nevar spekulēt ar prognozēm, kā katra banka reaģēs uz pieaugošajām izmaksām. "Katrā ziņā tas, ka bankas var daļu no pieaugošām izmaksām iecenot savos produktos, ir iespējams. Šādus lēmumus katra banka pieņems individuāli, novērtējot savu tirgu un kreditēšanas politiku," teica Cērps.