Laikraksta Diena galvenās redaktores amatu no šodienas ieņems Dace Andersone, bijusī laikraksta Dienas bizness galvenā redaktore. No 2009. gada 9. oktobra viņa bija laikraksta Diena galvenās redaktores pienākumu izpildītāja.

Tuvākajā laikā tiks paziņots laikraksta Dienas bizness jaunā galvenā redaktora vārds, un līdz tam galvenā redaktora pienākumu izpildītāja būs Indra Lazdiņa, Dienas biznesa attīstības projektu redaktore, ilggadēja ziņu redaktore.

Dace Andersone žurnālistikā darbojas jau 19 gadu, darba gaitas sākusi privātajā radiostacijā RadioAA un izdevumos Atmoda Atpūtai, Vakara Ziņas.

Izglītību ieguvusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē un Bonnier Media University Zviedrijā.

Dace Andersone: «Ir pagājuši teju divi mēneši, kopš diezgan trauksmainā laikā, esot laikraksta Dienas bizness galvenajai redaktorei, apņēmos palīdzēt mūsu vecākajai māsai Dienai ar vienu vienīgu pamatojumu: neatkarīgi no pārmaiņām, lasītājs vēlas saņemt un lasīt savu Dienu.

Dace Oliņa ir pirmā profesionāle no Austrumeiropas, kam uzticēts vadīt farmācijas kompānijas Roche filiāli Rietumos.

Kopš aizvadītā gada vasaras Dace Oliņa ir F.Hoffmann - La Roche, viena no pasaules lielākajiem oriģinālmedikamentu ražotājiem, filiāles vadītāja Somijā. Pirms tam bijusi Roche vadītāja Baltijas valstīs, šajā amatā viņa nonākusi uz trim gadiem rotācijas kārtībā. Šāda izvirzīšana Rietumu korporācijai nav tipiska, jo Dace ir austrumeiropiete un piedevām vēl arī sieviete.

«Stikla griesti Rietumu biznesa pasaulē pastāv, sieviešu vadības līmenī nav daudz,» viņa atzīst. Roche, kur strādā 80 tūkstoši darbinieku visā pasaulē, līdzīgos amatos Rietumeiropā ir vēl tikai divas sievietes — Norvēģijā un Francijā. Arī dalījums «Austrumeiropa un Rietumi» biznesā nekur nav pazudis. «Ne tikai tāpēc, ka vienas valstis ir nabagākas, citas bagātākas, bet pavisam atšķirīgs ir arī domāšanas veids,» saka Dace.

Latvijas jaunās tehnoloģiju un dizaina kompānijas Froont, Berta.me, HungryLab un Sellfy apvienojušas spēkus, izveidojot kopā strādāšanas un tikšanās vietu programmētājiem un dizaineriem The Mill.

Vēl pirms oficiālās The Mill telpu atklāšanas dienas 20. jūnijā Db.lv piedāvā saviem lasītājiem ielūkoties nesen izveidotajā koprades telpā.

«TechHub Riga, Startup Latvia un Innovation Cafe vairāk paredzēts tieši tehnoloģiju start-up komandām. Mūsu mērķis ir apvienot dizainerus ar programmētājiem un parādīt dizaineriem, ka start-up vide ir interesanta un tajā ir daudz iespēju,» The Mill konceptu skaidroja viena no koprades telpas izveidotājām Anna Andersone. Viņa uzskata, ka Latvijā dizaineri bieži redz savu vietu tikai pakalpojumu uzņēmumos un A. Andersone un viņas komanda to vēlas mainīt. The Mill dibinātāji ir A. Andersone un dizaineri Sandijs Ruļuks un Māris Daģis.

Aicinām uzņēmīgus cilvēkus parādīt procesus valsts pārvaldē, kurus varētu efektivizēt, tērējot mazākus cilvēku un finanšu resursus, tādējādi ietaupot miljoniem latu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar laikrakstu Dienas bizness sāk akciju ar mērķi palīdzēt valsts pārvaldei kļūt efektīvākai, vienlaikus ļaujot Var ietaupīt pat miljonus!valstij ietaupīt tik ļoti nepieciešamo naudu. «Briestoša ekonomiskā lejupslīde pasaulē spiež uzņēmējus un reizē arī valsts pārvaldi būt efektīvākai, produktīvākai un taupīgākai,» uzsver LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme. Viņa norāda, ka šobrīd tiek runāts, par cik daudz valsts pārvaldē strādājošo skaits būtu jāsamazina: par 5 %, 10 % vai pat par 20 %, taču «tā ir bezmērķīga samazināšana, jo vispirms ir jāsaprot, kādas valsts pārvaldes funkcijas ir nepieciešamas, kuras var optimizēt un no kurām var atteikties vispār».

Darbojoties apģērbu industrijā, jāspēj balansēt starp to, ko cilvēki vēlas iegādāties, un savu «rokrakstu»

Tā uzskata Dace Krieviņa-Bahmane, apģērbu zīmola Dace Bahmann radītāja. Iepriekš Dace strādāja ar zīmolu BeCarousell, ko tagad maina ,un jau šī gada Riga Fashion Week startēs ar jauno nosaukumu.

«Sapratu, ka cilvēkiem, kuri pērk manus apģērbus, ir vēlme pēc to saistības ar konkrētu personību, dizaineri. Tas pircējam rada īpašāku sajūtu. Ne velti visi lielie zīmoli ir arī dizaineru vārdi, tāds ir modes pasaules likums, tā tas darbojas. Ir zīmoli, kas apvieno vairākus dizainerus. Startējot ar savu vārdu, ir skaidrs, ka esmu viena. Iepriekš daudziem bija jāskaidro, kas ir mans zīmols (BeCarousell), jāstāsta, ko tas nozīmē. Daudziem nosaukums patika, bet man pašai likās, ka jākļūst nopietnākai – vārds un uzvārds to nodrošina,» uzskata Dace. Iepriekš līdzīgu soli spēra dizainere Elīna Dobele, kas savu apavu zīmolu Zofa ir mainījusi pret zīmolu Elīna Dobele.

Šis ir tāds jocīgs laiks: pavasaris jaušams gaisā, kaut arī mijoties ar cīruļputeņiem, tūliņ, tūliņ sprāgs pumpuri un sāksies jauns, auglīgs periods.

Šādā pat laikā pirms 17 gadiem 13. aprīlī sāka iznākt laikraksts Dienas bizness. Šo 17 gadu laikā kopā ar Jums, lasītājiem, esam piedzīvojuši gan «treknos» gadus, gan arī liesākus.

Šai laikā, kad drukātie mediji ne vien Latvijā, bet arī citviet izjūt gan lasītāju paradumu maiņu, gan vispārēju ekonomikas tempu piebremzēšanos, atsevišķi no izdevumiem pat tiek slēgti, mēs investējam attīstībā, lai, sagaidot Dienas biznesa 17. dzimšanas dienu 13. aprīlī, saviem lasītājiem pasniegtu dāvanu.

Ieklausoties mūsu lasītājā un domājot par tā prasībām pēc informācijas, Dienas bizness savas pastāvēšanas laikā jau ceturto reizi ir dzimis jaunā izskatā un ar saturiskām izmaiņām. Lasītāji, Jūs šodien saņemat ērtāk lasāmu avīzi, ar vairāk informācijas (koncentrēti par būtisko), ar aktīvu pozīciju cīņā pret biznesu bremzējošām norisēm, ar pozitīvu skatu ceturtdienas tematiskajās lapās «Spītējot krīzei» un ar pilnīgi jaunu piektdienas izdevumu: «DB Numurs nedēļas nogalei» (dziļāk par aktuālo), kurā būs lasāmi plašāki viedokļi, speciālistu komentāri un vērtējums, analītika un intervijas. Tas viss līdztekus jau pazīstamām un iemīļotām tematiskām lapām un dažādiem pielikumiem.

Organizācijas Riga TechGirls mērķis ir meiteņu izglītošana, iedvesmošana un palīdzība kontaktu veidošanā, iestājoties par līdzsvarotāku nākotni ar abu dzimumu pārstāvniecību tehnoloģiju biznesā

Riga TechGirls iniciatores ir Froont līdzdibinātāja Anna Andersone un infogr.am līdzdibinātāja Alise Semjonova – viņas bija vienas no pirmajām sievietēm, kuras pirms četriem gadiem sāka darboties tehnoloģiju jaunuzņēmumos, kas pēdējos gados strauji attīstījušies. «Ir vispārzināms fakts, ka tehnoloģiju biznesā sieviešu ir daudz mazāk nekā vīriešu. Mēs gribam to līdzsvarot, jo pieredze rāda, ka ir labāki rezultāti, strādājot kopā. Mēs negribam runāt par to, ka sievietes ir ar kaut ko labākas,» saka A. Andersone. A. Semjonova norāda, ka tehnoloģijas ir nākotne un daudzi amati, kas tagad ir, ar laiku izzudīs. «Vai mēs to gribam vai nē, bet viss virzās tehnoloģiju virzienā. Šobrīd sievietes uz tehnoloģijām īpaši neskatās, tāpēc mums jādara viss iespējamais, lai parādītu, ka sievietēm ir iespēja iesaistīties šajā jomā. Ir svarīgi par to runāt, lai radītu iespējas sievietēm iesaistīties. Tehnoloģijas ir neizbēgama mūsu visu nākotne. Kāpēc gan lai tajā būtu pārstāvēts tikai viens dzimums?» tā viņa. Uzņēmēja arī piebilst, ka tāpat viņas paaudze skolā mācījās lasīt un rēķināt, drīzumā bērni mācīsies programmēt un tā vienkārši ir vēl viena valoda, kurā cilvēki izsakās.

Divos mēnešos aizvest klientu pie potenciālajiem partneriem tajā tirgū, kas viņus interesē. Šādi savu pakalpojumu īsumā ir definējis eksporta veicināšanas uzņēmums GatewayBaltic. Precīzāk pakalpojumu, protams, apraksta garāka formula.

Partneru piesaistē pirmais solis ir paša klienta — Latvijas uzņēmuma — vēlmju noskaidrošana. Tikai tad var meklēt atbilstošus partnerus — sazināties ar viņiem, saņemt atbildes — vai piedāvājums var interesēt, ja «nē», tad kāpēc utt. Pēc tam tiek organizētas vizītes pie partneriem, kas devuši pozitīvu atbildi. «Vidēji vienam klientam projekta laikā izpētām 15 - 20 uzņēmumus, no tiem noorganizējam 4 - 6 klātienes vizītes. Ja tālāk aiziet sarunas ar diviem, tad ir ļoti labi,» rēķinus izklāsta GatewayBaltic direktore Inese Andersone. Vai sarunās abas puses tiek līdz darījumam, to izskaitļot nevarot. «Darījums neseko uzreiz — tam ir vajadzīgs laiks. Piemēram, uzņēmums Emīla Gustava Šokolāde maijā bija Zviedrijā, un viņi cer, ka augustā varētu tikt līdz eksporta darījumam.»

Latvijas deviņdesmitgades pasākumu ietvaros tiks rīkota aptauja par Latvijas patriotiskāko uzņēmēju.

Aigars Rostovskis (Turība, no kreisās), Elīna Egle (LDDK), Dace Andersone (Dienas bizness) un Gastons Neimanis (Dienas bizness) aicina sabiedrību balsot par Latvijas patriotiskāko darba devēju.To organizē Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar Izdevniecību Dienas bizness, SIA, augstskolu Turība un Latvijas Republikas proklamēšanas deviņdesmitgades rīcības komiteju. Balsot par Latvijas patriotiskāko uzņēmēju ikvienam iespējams, sākot ar šodienu, portālā www.latvijaspatrioti.lv. Portālā jau ir izvietots pretendentu saraksts, kas veidots, balstoties uz laikraksta Dienas bizness TOP 500 un pētot LDDK biedru darbus, tomēr ikviens ir aicināts izvirzīt arī savu pretendentu. Par Latvijas patriotiskākā uzņēmēja titulu var cīnīties personība, ar kuru lepojas ne tikai darbinieki un partneri, bet arī sabiedrība kopumā. Tāpat pretendentam ir jābūt sabiedriski aktīvam, viņam jāiedvesmo, jābūt ar vīziju par nozares, reģiona un valsts attīstības perspektīvām. Balsošana noslēgsies novembra vidū, un titula ieguvējs tiks nosaukts svinīgā pasākuma laikā 20. novembrī.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 23. novembrī nolēma izveidot trīs komisijas darbam ar publiskās ārtelpas, apkaimju attīstības un kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma jautājumiem.

Komisijās bez papildu atalgojuma darbosies domes deputāti, pieaicinot attiecīgus speciālistus. Sēdēm būs jānotiek ne retāk kā reizi mēnesī. Komisijas lēmumiem būs konsultatīvs raksturs.

Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone norāda, ka līdz šim publiskās ārtelpas atbildība Rīgas domē ir bijusi fragmentāra, tāpēc šo jautājumu risināšanas paātrināšanai nepieciešams izveidot atsevišķu komisiju.

“Galu galā, neviens īsti nav bijis atbildīgs, kā Rīga izskatās. Tādēļ mums ir robaina Esplanāde, šķībs greizs Dailes teātra priekšlaukums, briesmīgas miskastes pieturās un neeksistējoši labiekārtojumi apkaimēs. To esam iecerējuši mainīt, un ar Publiskās ārtelpas un pilsētvides komisiju koordinēsim, lai šī tik svarīgā pilsētas daļa nepaliek novārtā,” skaidro I. Andersone. Plānots, ka šo komisiju vadīs deputāte Alija Turlaja.

Biznesa veiksme lielā mērā saistīta ar komandu, kā arī vadītāja spēju piesaistīt atbilstošākos un labākos cilvēkus savam uzņēmumam, domā Anna Andersone, biedrības Riga TechGirls vadītāja.

Mūsdienās cilvēki un intelektuālais kapitāls ir viens no svarīgākajiem resursiem, jo tikai ar īsto komandu iespējams nodrošināt atbilstošu darba kvalitāti un sasniegt īstos cilvēkus, spriež A.Andersone, uzsverot, ka komanda ir arī aspekts, ko vērtē investori, izsverot iespējas ieguldīt kādā uzņēmumā. Bizness, tāpat kā pasaule kopumā, ir ļoti neparedzams, tāpēc jārēķinās, ka jebkurš plāns, lai cik kārtīgi izkalkulēts, var neizdoties, atgādina Riga TechGirls vadītāja. Tieši komanda ir tā, kam jāspēj uzņēmumu izstūrēt arī vētrā un atrast labāko risinājumu neparedzētās situācijās, un šādas situācijas būs vienmēr, secina A.Andersone.

Iet tēva pēdās

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Igaunijā ir vajadzīga latviešu pieredze — Dace Zundure turp devusies, lai palīdzētu attīstīt pārdošanas mākslu.

Iepriekš Rimi Baltic zemo cenu veikalu tīkla komercdirektore Baltijā, tagad Dace Zundure atbild par visiem Rimi Eesti Food iepirkumiem trīs mazumtirdzniecības tīklos un ir uzņēmuma kategoriju vadības direktore. Baltijas mazumtirdzniecības nozarē šāds amats parādījies salīdzinoši nesen.

«Esam vairāk sākuši analizēt produktus pa grupām un domāt, kā tos piedāvāt pircējiem, lai atvieglotu pirkuma izvēli. Piemēram, limonādi var pirkt, lai izdzertu tūlīt vai mājās. Atkarībā no tā cilvēki izvēlas mazāka vai lielāka tilpuma pudeles, kas savukārt nosaka to izvietojumu veikalā — limonāde tūlītējai lietošanai tiek novietota tuvāk izejai.

Skaists dārzs augu un ainavu cienītājiem dažkārt šķiet interesantāks apskates objekts par jebkuru muzeju , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādēļ pēdējos gados Latvijā sāk veidoties jauna tūrisma objektu niša – apskatei atvērti daiļdārzi. Viens no tādiem ir ainavu arhitektes Daces Lukševicas daiļdārzs Tukumā.

Viesošanās Latvijas vai tuvāko kaimiņvalstu daiļdārzos, ceļojot gan individuāli, gan grupās bijusi populāra jau padomju laikos. Tie bija atsevišķi gadījumi, balstīti uz individuālu pazīšanos un sarunāšanu. Taču tagad daudzi dārzi visā Latvijā savu sakopto vidi oficiāli pasludinājuši kā apskates objektus, ar noteiktiem darba laikiem, ieejas maksām, u.c..

Dace Lukševica dzīvo vecāku celtā mājā, kura, tāpat kā lielākā daļa jaunā Tukuma, tapusi par rožu un tulpju naudu. Plašajā Krievijā pieprasījums pēc augiem bijis milzīgs un vietējā dārzkopības biedrība to pratusi izmantot. Tādēļ ar dārzkopību saistītas profesijas izvēle bijusi pati par sevi saprotama Dacei. Daces mamma Lidija bijusi Bulduru Dārzkopības vidusskolas pirmā daiļdārznieku kursa absolvente, Dace – diemžēl pēdējā, jo skola daiļdārzniekus vairs negatavo. Dārzu, kas savulaik bijis izcili moderns, stāvajā grantskalnā, uz kura atrodas māja, iekopusi māte. Dace tagad to pilnībā rekonstruējusi, jo mainās laiki un prasības, paplašinās augu sortiments.

Latvijas bērnu apģērbu zīmols Leny Tomy Factory nākamā gada vasarā plāno piedāvāt svētku apģērbus arī bērnu māmiņām un jaunietēm. Pēc zīmola radītājas Lienes Andersones domām, tā būs liela uzdrošināšanās, jo prasības pieaugušo apģērbam ir citādākas. Tomēr pieaugušie par savu apģērbu ir gatavi maksāt vairāk, jo, piemēram, iegādāto kleitu varēs uzvilkt vairākas reizes atšķirībā no bērna apģērba, kas ātri kļūst par mazu.

Ideja radusies pirms vairākām sezonām, ņemot vērā pieprasījumu pēc izlaiduma kleitām 9. un 12. klašu jaunietēm. «Pie mums salonā vēršas arī bērnu māmiņas, kuras norāda, ka vēlētos sev līdzīgus svētku tērpus kā viņu bērniem. Tērpu kolekcijas audumi, kurus regulāri pasūtām Parīzes izstādē, ir piemēroti gan bērnu, gan pieaugušo apģērbam. Esam nolēmuši 2019.gada pavasara - vasaras kolekcijā piedāvāt apģērbu modeļus arī pieaugušajiem, un, domājot par māmiņām un meitiņām, centīsimies izstrādāt arī saskaņotus tērpus,» stāsta zīmola īpašniece un radītāja L. Andersone.

Zīmols Leny Tomy Factory tika izveidots 2008.gada augustā un šogad svin savu desmito pastāvēšanas gadu. «Man piedzima trešais bērns, dēls Tomass un ar trīs dienu starpību manai brāļa sievai - meitiņa Lenija. Ar Lenijas mammu runājām par to, ko var vai nevar Latvijā nopirkt bērniem, kā mēs viņus ģērbjam, kas mums patīk. Es ievēroju, ka 2008. gadā, salīdzinot ar 90.gadiem, piedāvājumā nekas daudz nav mainījies – mazuļu drēbītes un sedziņas ir vienveidīgas, salīdzinoši mazā izvēlē. Tā mums radās ideja, ka mēs pašas varētu kaut ko ražot bērniem. Vārds pa vārdam līdz nolēmām izveidot Leny Tomy Factory. Tas bija diezgan spontāns lēmums, bet ļoti aizraujošs un interesants. Lenija un Tomass bija pirmie modeļi, kuriem visi tērpi tika šūti un pielaikoti,» uzņēmuma pirmsākumus atceras L.Andersone.

"Riga TechGirls", "Vidzeme TechGirls" un "Liepāja TechGirls" tagad pievienojas arī "Ventspils TechGirls".

"Meklējam aktīvistes katrā reģionā un pilsētā, kuras ir gatavas uzņemties veidot vietējo komūnu un pasākumus, jo attālināti to izdarīt ir neefektīvi," saka Anna Andersone, viena no organizācijas "Riga TechGirls" izveidotājām. Primāri "Riga TechGirls" attīsta reģionu "māsu" organizācijas tur, kur ir izglītības iespējas, t.i. kur ir universitātes vai tehnikumi, kur var apgūt informācijas tehnoloģijas. Viņas skatījumā ir svarīgi veidot šādas organizācijas, jo arī reģionos ir lieliski talanti, kurus var palīdzēt attīstīt, bet tur ir mazāk iespēju. "Tāpēc mums jānāk talkā!" tā A. Andersone. Iecerēts izveidot māsu organizācijas arī Daugavpilī un Rēzeknē.

Tirgus izpētes un eksporta konsultāciju kompānijas Gateway Baltic uzņēmumu apgrozījums Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pērn pieaudzis par 50%.

2012. gadā GatewayBaltic apgrozījums Latvijā, Lietuvā un Igaunijā bija 560 tūkstoši eiro, bet 2013. gadā apgrozījums pieauga par 50%, sasniedzot virs 850 tūkstošus eiro, informē Inese Andersone, GatewayBaltic direktore.

Pieaugumu ietekmējuši divi faktori. Pirmkārt, iepriekšējos gados uzsāktais darbs kaimiņvalstīs. Pirms trim gadiem Latvijas uzņēmums pieņēma stratēģisku lēmumu pievērsties savu pakalpojumu sniegšanai arī Lietuvā un Igaunijā un pērn bija pāris lielāki projekti sadarbībā ar Enterprise Estonia un Enterprise Lithuania, kas ir līdzīgas iestādes Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai. «Šis lēmums sāk nest augļus,» saka I. Andersone.

Latvijā radītajam mājaslapu dizaina rīkam Froont reģistrējušies 37 tūkstoši lietotāju un līdz šim ir radīti 60 tūkstoši projektu

Visi projekti ir gatavas mājaslapas – liela daļa ir iesākti projekti, stāsta Anna Andersone, viena no Froont dibinātājām. DB jau ziņoja (01.07.), ka šis rīks palīdza web dizaineriem izveidot mājas lapas dizainu, taču tās izstrādes procesā nav vajadzīgs programmētājs. Rādējādi tiek samazināts dizaina izstrādei nepieciešamais laiks un arī izmaksas. Turklāt rīks nodrošina, ka mājaslapa ir responsīva, proti, pati zina, kas jādara – saprot, no kādas ierīces to skatās, un attiecīgi pielāgojas, Konkursa Eksporta un inovācijas balva 2013 Froont pieteikts kategorijā Inovatīvākais produkts.

Ieviesīs maksas versiju

Cilvēki kļūst uzņēmīgāki un arvien biežāk profesionāļi izvēlas veidot savus uzņēmumus vai darboties ārštata režīmā un kā atlernatīvu darbam mājās vai savā birojā izvēlas koprades telpas

Koprades telpa The Mill radīta ar mērķi veidot sadarbību starp dažādu industriju profesionāļiem un veicināt jaunu produktu un pakalpojumu radīšanu. Tā darbojas jau divus gadus. «Šo divu gadu laikā The Mill ir audzis, un tajā līdzās startup uzņēmumiem, dizaineriem un programmētājiem sākuši strādāt arī arhitekti un fotogrāfi. Daļā telpas cilvēki ikdienā strādā, bet daļa ir atvēlēta publiskiem pasākumiem – t.s. mītapiem, semināriem, preses konferencēm un izstādēm, kur dažādu nozaru profesionāļi dalās savā pieredzē. 24 darbības mēnešu laikā The Mill notikuši vairāk nekā 160 pasākumu,» stāsta Anna Andersone, viena no koprades telpas The Mill dibinātājām.

17 gadi atjaunotās neatkarīgās Latvijas uzņēmumam nav mazs laiks: tieši tik ilgi Izdevniecības Dienas bizness īpašnieki bija Skandināvijas ietekmīgais mediju koncerns Bonnier grupa, kuras atzara - Bonnier Business press daļa bija arī Dienas bizness, atgādina SIA Izdevniecība Dienas bizness valdes priekšsēdētājs Gastons Neimanis.

Viņš piebilst, ka šis ir bijis vērtīgs kopābūšanas laiks, kad Bonnieru ģimene mums ir bijusi ne tikai īpašnieks, bet arī padomdevējs, piedāvājot savu labāko praksi un pieredzi.

«Akcionāru maiņa ir nopietns notikums jebkura uzņēmuma dzīvē, un tas paver jaunas iespējas arī Dienas biznesa tālākajā attīstībā», uzsver G. Neimanis. Savukārt laikraksta Dienas bizness galvenā redaktore Dace Andersone piebilst: «Mēs jau laicīgi esam gatavojušies dižķibelei gan optimizējot un efektivizējot visas mūsu uzņēmuma darbības, gan uzlabojot un attīstīstot savus produktus. Šai laikā mēs ieejam spēcīgi un pārliecināti par sevi: ar vislabāko un profesionālāko komandu.»

Arī Dienas biznesā 18. februārī notika Ēnu diena. Ēnas iepazinās gan ar žurnālistu, gan arī reklāmas un mārketinga speciālistu darbu.

Laikraksta Dienas bizness galvenā redaktore Dace Andersone, teic, ka ēnas Dienas biznesā viesojas jau vairākus gadus un tas ir veids, kā topošam lasītājam vai, iespējams, kādreiz potenciālajam Dienas biznesa darbiniekam pastāstīt un parādīt, kas ir Dienas bizness un ko SIA Izdevniecība Dienas bizness dara. «Tā ir iespēja iepazīstināt ar žurnālista darbu. Arvien biežāk dzirdams, ka jaunieši labprātāk grib strādāt reklāmas un sabiedrisko attiecību nozarē, bet jauni, par savu lietu degoši žurnālisti noder arī žurnālistikā,» saka D. Andersone.

Dienas gaitā skolēniem bija iespēja redzēt, kā strādā žurnālisti, dodoties uz preses konferenci un gatavojot rakstu par to, iespēja redzēt, kā strādā biznesa ziņu portāls un kāds ir reklāmas un mārketinga speciālistu darbs.

Rīdzinieces Daces Grandavas filca lāči top jau kopš 2009. gada, tomēr sabiedrībai tie atrādīti tikai pēdējos pāris gados, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Misha attīstības vēsture īsuma ir šāda: sākumā bija lāči, tad auskari un cimdi, vēl pirms tam – cimdi. «Kaut kad ļoti sen manīju sievietes melnos cimdus ar košiem dekoriem, nepiefiksēju tehniku, bet atmiņā palika nospiedums, pilnīgi pa pieri iesita, kā es gribu uztaisīt cimdus ar krāsainiem ziediem,» atceras Dace. Mokošais jautājums – kā tādus radīt: adīt vai izšūt, kur meklēt piemērotāko tehniku? Lāču cilts dzima 2009. gada rudenī ar ciltstēvu priekšgalā, kad kolēģe iepazīstināja ar sausās (adatas) filcēšanas pamatiem. «Kad sāku darboties ar filcu, radīju savu pirmo lācīti – visu savu lāču ciltstēvu, kurš ļoti attāli līdzinās šodienas Misha lāčiem,» atminas Dace. Tobrīd neviens tādus lāčus–piespraudes netaisīja, vai arī Dace nebija tos sastapusi. Pati viņa ir mēģinājusi veidot arī ziedus, arvien telpiskākus. «Sākumā bažījos, ka, nonākot saskarē ar ūdeni, darinājumi varētu zaudēt formu, bet, vienreiz formu ieguvis, tas to vairs nemaina,» skaidro Dace.

Latvieši ar Somijas investoru atbalstu radījuši rīku mājaslapu dizaineriem, lai tās visās ierīcēs izskatītos līdzvērtīgi

«Mēs katru dienu lietojam vairākas ierīces – datoru, telefonu, planšetdatoru – un tajās visās izmantojam internetu. Tāpēc ir svarīgi, lai mājaslapa pielāgotos tam, no kuras ierīces to aplūko. Froont ir rīks dizaineriem, kas ir veidots, lai būtu viegli vizuālā veidā izveidot responsīvu mājaslapu. Tā ir tāda mājaslapa, kura pati zina, kas jādara – saprot, no kādas ierīces to skatās, un attiecīgi pielāgojas,» stāsta Anna Andersone, viena no Froont dibinātājiem.

2011. gadā pirmo reizi pasaulē tika lietots apzīmējums «responsīvais dizains», un pagājušā gada sākumā tā tika minēta kā galvenā tuvākās nākotnes web dizaina tendence. «Nākotnē visām mājaslapām būs jābūt responsīvām. Tāpēc izdomājām, ka jāizveido rīks, kas ļautu mājaslapas dizainam tādām būt,» saka A. Andersone. Froont ir domāts tieši web dizaineriem un dizaina procesam. Gatavo dizainu programmētājs pēc tam var viegli pārnest un savienot ar jebkuru gatavu sistēmu, datubāzi.

Tradicionālais mūzikas un mākslas festivāls Bildes 2009, ko rīko Bilžu birojs, šogad sāksies agrāk nekā parasti – jau 28. septembrī mūzikas klubā Četri balti krekli un turpināsies 8. oktobrī Kongresu namā.

Kopumā festivāls šogad aicina uz astoņiem koncertiem, kuros piedalīsies aptuveni 150 grupas un muzikāli projekti, kā arī uz izstādi Ergorapido un lidojošie paklāji, kas veidota ar Elecrolux Latvia atbalstu.

Divos folkmūzikas koncertos 28. un 29. septembrī pēc ilgāka pārtraukuma būs dzirdams Igors Siliņš, jaunas dziesmas dziedās Ieva Akuratere un Aivars Hermanis, uzstāsies arī Imants Daksis, Varis Vētra, Andris Mucenieks un citi mūziķi. Folkmūzikas koncertus vadīs Daiga Petkeviča, Normunds Jakušonoks un Varis Vētra.

No 8. līdz 10. oktobrim festivāls turpināsies Kongresu namā, kur notiks jauno grupu un Bilžu veterānu kopprojektu koncerts, Bildēs sevi jau pieteikušo un ne tik jauno grupu koncerts, koncerts bērniem, bet festivāls izskanēs ar Bilžu veterānu koncertu.