Darbojoties apģērbu industrijā, jāspēj balansēt starp to, ko cilvēki vēlas iegādāties, un savu «rokrakstu»
Tā uzskata Dace Krieviņa-Bahmane, apģērbu zīmola Dace Bahmann radītāja. Iepriekš Dace strādāja ar zīmolu BeCarousell, ko tagad maina ,un jau šī gada Riga Fashion Week startēs ar jauno nosaukumu.
«Sapratu, ka cilvēkiem, kuri pērk manus apģērbus, ir vēlme pēc to saistības ar konkrētu personību, dizaineri. Tas pircējam rada īpašāku sajūtu. Ne velti visi lielie zīmoli ir arī dizaineru vārdi, tāds ir modes pasaules likums, tā tas darbojas. Ir zīmoli, kas apvieno vairākus dizainerus. Startējot ar savu vārdu, ir skaidrs, ka esmu viena. Iepriekš daudziem bija jāskaidro, kas ir mans zīmols (BeCarousell), jāstāsta, ko tas nozīmē. Daudziem nosaukums patika, bet man pašai likās, ka jākļūst nopietnākai – vārds un uzvārds to nodrošina,» uzskata Dace. Iepriekš līdzīgu soli spēra dizainere Elīna Dobele, kas savu apavu zīmolu Zofa ir mainījusi pret zīmolu Elīna Dobele.
Dace ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju. «Katram, tur mācoties, ir sapnis par modi – kāds to realizē, dažs izvēlas darboties kādā citā jomā. Arī es sākumā strādāju žurnālā Cosmopolitan par modes redaktori, bet mode un kolekciju radīšana aizvirzījās otrajā vietā,» viņa stāsta.
Pirmā tirdzniecības pieredze Dacei bija veikalā Paviljons, tomēr šo darbību viņa raksturo kā samērā pasīvu. Vienlaikus viņa secina, ka modei kā biznesam ir savi noteikumi un «rāmji», kas jāievēro, piemēram, regulāri jāpiegādā preces, jārēķina cenas utt. Ik pa laikam apkārtējie jautāja, kad viņa beidzot tam pievērsīsies nopietnāk, un vienudien tas notika – Dace nolēma, ka ir pienācis laiks realizēt savu sapni.
Vajadzīga komanda
Sākumā Dace darbojās viena pati, un bija liela neziņa par to, ko un kā labāk darīt. «Tas bija lielākais klupšanas akmens – bija pietiekami daudz zināšanu par dizainu un modi, bet to trūka par biznesu – kā viss notiek, kādi ir noteikumi, kā noteikt cenu, kurā izstādē labāk piedalīties. Nezināšana mani kavēja, jo Latvijā nav gandrīz neviena, kam palūgt padomu. Katrs darbojas savā nišā, kur ir atšķirīgi rīcības scenāriji – kas vienam der, citam nav piemērots. Tāpēc nācās taustīties un visu darīt pašai – gan veidot dizainu, gan veikt grāmatvedību. Jau pašā sākumā jāsaprot, vai esi vadītājs vai dizainers, jo katram amatam ir vajadzīgas savas prasmes un īpašības. Jādara tas, kas padodas vislabāk,» viņa spriež.
Ar laiku viņa nonākusi pie loģiska jautājuma – vai dizaineram tas viss ir jādara? «Laikam jau ne. Tad tas neveicas tik labi, kā vajadzētu. Es laikus sapratu, ka vajadzīgi vēl citi cilvēki, komanda, kas strādātu kopā ar mani. Šobrīd es sadarbojos ar Latvijas modes aģentūru MAY Fashion Agency, kas mani pārstāv, piedāvā manas kolekcijas iepircējiem Ņujorkā un Parīzē. Viņi zina, kā kas jādara, mudina mani veidot jaunas kolekcijas pareizajā laikā, organizē fotosesijas, ir skaidrs laika plāns, kad kam jābūt gatavam. Viņi palīdz «ielekt» pareizajā ritmā, lai nebūtu tā, ka uztaisu kolekciju nepareizajā laikā, kad iepircēji, kam varbūt mana kolekcija patīk, ir jau iztērējuši savu budžetu,» stāsta Dace.
Jāspēj atšķirties
Dace atzīst, ka apģērbu industrija ir milzīga – piedāvājums ir plašs ne vien pasaulē, bet arī tepat Latvijā. Tāpēc ir svarīgi ar kaut ko atšķirties, lai izlauztos no pūļa. «Jāspēj balansēt starp to, ko pērk, un savu pārliecību, ko gribas taisīt, piemēram, izmantot ādu vai mākslīgo aizstāvēju? Dzīvnieku tiesību organizācijas kļūst arvien aktīvākas, tāpēc atrast vidusceļu ir biznesa pamatbūtība,» viņa spriež. Tomēr Latvijā Dace sev īsti konkurenci nesaskata. «Protams, Latvijā ir vēl citi dizaineri, bet esmu novērojusi, ka lielākā daļa izvēlas klasiskāku stilu. Es vairāk koncentrējos uz jaunākām meitenēm, tomēr galvenokārt pircējas ir labi situētas sievietes vecumā no 30 līdz 35 gadiem. Vidējam Latvijas pircējam manu apģērbu cenas ir pārāk augstas,» viņa norāda.
Vērojot notiekošo Latvijas modes pasaulē, Dace novērojusi, ka pēdējos septiņos gados ir audzis vietējo modes dizaineru līmenis, ko varot redzēt gan Riga Fashion Week, gan modes preču veikalos. «Uz Riga Fashion Week brauc mediji no dažādām valstīm, īpaši liela interese ir no Krievijas. Katram reģionam ir kaut kas raksturīgs un laikam viņiem patīk tas, ko rada Latvijas modes dizaineri. Arī iepircēji meklē jaunus zīmolus un pirmām kārtām izvērtē tos, kuri piedalās šādos pasākumos. Ja tu tur esi, tas kaut ko nozīmē,» uzskata Dace.
Izvēlas vietējo
Runājot par savas apģērbu kolekcijas noietu, Dace uzskata, ka pagaidām Latvijas tirgum pārdošanas apjomi esot labi. Viņai šķiet, ka tie cilvēki, kuri agrāk pirka dārgu ārzemju modes dizaineru tērpus, tagad nereti izvēlas vietējos zīmolus. «Vietējie ir pierādījuši, ka viņu kvalitāte ir atbilstoša un daļa pircēju par cenu vairs nebrīnās. Šobrīd ir samērā daudz veikalu, kur pārdod vietējo dizaineru preces, un piedāvājums kļūst plašāks, jo pircēji pieprasa vietējo produkciju,» novērojusi Dace.
Bieži vien pircēji ir neizpratnē, kāpēc vietējo dizaineru apģērbu cenas ir tikpat augstas cik labi zināmiem pasaules zīmoliem. Dace teic, ka viss ir atkarīgs no pašizmaksas – ja ir mazs pārdošanas apjoms, dizainers iepērk nelielu daudzumu audumu, kas iznāk dārgāk nekā liela iepirkuma gadījumā. Ar šuvējām esot līdzīgi – maza apjoma pasūtījumus šuj vienā ražotnē, bet lielus – citā, un atšķiras pakalpojuma cena. «Cena ir loģiski izskaidrojama, jo ir augsta pašizmaksa, peļņa – samērā neliela. Turpretī populārie ārzemju zīmoli nopelna labi, jo viņiem ar laiku ir izdevies nodrošināt lielus ražošanas apjomus,» viņa saka.
#1/8
Dace Krieviņa-Bahmane
#2/8
#3/8
#4/8
#5/8
#6/8
#7/8
Dace Krieviņa-Bahmane
#8/8
Dace Krieviņa-Bahmane
