Rīdzinieces Daces Grandavas filca lāči top jau kopš 2009. gada, tomēr sabiedrībai tie atrādīti tikai pēdējos pāris gados, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Misha attīstības vēsture īsuma ir šāda: sākumā bija lāči, tad auskari un cimdi, vēl pirms tam – cimdi. «Kaut kad ļoti sen manīju sievietes melnos cimdus ar košiem dekoriem, nepiefiksēju tehniku, bet atmiņā palika nospiedums, pilnīgi pa pieri iesita, kā es gribu uztaisīt cimdus ar krāsainiem ziediem,» atceras Dace. Mokošais jautājums – kā tādus radīt: adīt vai izšūt, kur meklēt piemērotāko tehniku? Lāču cilts dzima 2009. gada rudenī ar ciltstēvu priekšgalā, kad kolēģe iepazīstināja ar sausās (adatas) filcēšanas pamatiem. «Kad sāku darboties ar filcu, radīju savu pirmo lācīti – visu savu lāču ciltstēvu, kurš ļoti attāli līdzinās šodienas Misha lāčiem,» atminas Dace. Tobrīd neviens tādus lāčus–piespraudes netaisīja, vai arī Dace nebija tos sastapusi. Pati viņa ir mēģinājusi veidot arī ziedus, arvien telpiskākus. «Sākumā bažījos, ka, nonākot saskarē ar ūdeni, darinājumi varētu zaudēt formu, bet, vienreiz formu ieguvis, tas to vairs nemaina,» skaidro Dace.
Sākotnēji Dace lāčus aktīvi darināja draugiem, radiem un paziņām kā dāvanas. «Vairums amatnieku ar to sāk. Pēc tam jau saņēmos drosmi startēt tirdziņos, bet veikali paši ir atraduši,» atklāj Dace. Šī nav uzņēmējdarbības forma, kurā iespējams visu salikt ciparu izteiksmē, tas drīzāk ir emocionāls bizness. «No lācīšiem nevar uztaisīt biznesu tā klasiskajā izpratnē, tas ir savam priekam, bet esmu ceļā uz attīstību, lai nepaliktu tikai hobija līmenī,» viņa apgalvo.
Visu rakstu Lāči nāk lasiet ceturtdienas, 13. novembra, laikrakstā Dienas Bizness (16. lpp.)!