Lai gan konkurence ir liela, kosmētikas un sadzīves ķīmijas izplatītājam Henkel Latvia krīzes laikā nav mazinājies apgrozījums, un šogad uzņēmums plāno nelielu izaugsmi, pirmdien informē laikraksts Dienas bizness.

Vācijas koncerns Henkel nodarbojas ar kosmētikas, tīrīšanas līdzekļu un celtniecībai nepieciešamo saistvielu ražošanu un izplatīšanu. Pirmos divus Baltijā izplata Henkel Latvia, kuru apgrozījums esot bijis apmierinošs, savukārt igauņi ražo un tirgo celtniecības materiālus un to realizācija izvērsusies necerēti veiksmīga.

«Tirgu samazināšanās nav gājusi secen arī mūsu biznesam. Tiesa gan, neesam tik ļoti skarti kā automašīnu tirgotāji vai bankas. Cilvēki vēl joprojām mazgā matus un veļu, bet tirgus attīstība ir negatīva. 2009. gadā spējām palielināt apgrozījumu, un 2010. gadā bijām tajā pašā līmenī. Tas ir ļoti apmierinoši. Ja salīdzinām sevi ar konkurentiem, neviens cits nav bijis tik veiksmīgs,» apgalvo Henkel Latvia direktors Guntars Zālītis.

Henkel pārdošanas rādītāji 2011. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 3,8 mljrd. eiro, kas ir par 8,9 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā ceturksnī. Kompānijas koriģētā pamatdarbības peļņa pieauga par 12,1% - no 421 milj. līdz 473 milj. eiro.

Henkel pamatdarbības peļņa palielinājās par 1,9% no 422 milj. līdz 430 milj. eiro.

Veļas mazgāšanas un sadzīves ķīmijas uzņēmējdarbības sektorā Henkel nominālā pārdošana palielinājās par 2,2% līdz 1072 milj. eiro. Kosmētikas nozarē par 7,7% līdz 821 milj. eiro, bet līmes tehnoloģiju sektorā par 14,1% līdz 1884 milj. eiro.

Šobrīd Henkel cer uz organiskās produkcijas pārdošanas pieaugumu 3 - 5% diapazonā.

Henkel apstiprina savas prognozes par koriģēto peļņu no pārdošanas, kas ir apmēram 13%, un palielinājumu attiecībā uz koriģētajiem ieņēmumiem uz vienu priviliģēto akciju par apmēram 10%.

Kosmētikas tirgotāja SIA Henkel Latvia apgrozījums pērn palielinājies par 6,83%, sasniedzot 42,707 miljonus eiro, savukārt peļņa pēc nodokļiem augusi līdz 2,745 miljoniem eiro, kas ir par 23,43% vairāk nekā iepriekš, liecina Lursoft dati.

SIA Henkel Latvia norāda, ka 2013.gadā tā kosmētikas divīzijas Baltijas tirgus daļa samazinājusies par 0,4%, savukārt sadzīves ķīmijas divīzijas Baltijas tirgus daļas samazinājumu veidojuši 0,9%.

Austriešu Henkel Central Eastern Europe Gesellschaft mbH piederošais SIA Henkel Latvia reģistrēts 1995.gadā, savukārt pirms diviem gadiem, 2012.gada augustā, uzņēmumam pievienota Henkel Lietuva.

Uzņēmums ierindots arī laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā lielāko uzņēmumu TOP 500, ieņemot 165. vietu.

Kosmētikas un sadzīves ķīmijas preču vairumtirgotāja SIA Henkel Latvia apgrozījums pērn samazinājies par 2,4%, kas ir saistīts ar uzņēmuma pārdošanas apjomu nelielu kritumu Baltijas tirgū, liecina Lursoft dati.

Henkel Latvia 2014. gadā apgrozīja 41,668 miljonus eiro, savukārt tā peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 2,384 miljonus eiro. Uzņēmuma rentabilitātes rādītājs pērn pieauga līdz 18,37.

Aizvadītajā gadā Henkel Latvia veiksmīgi turpināja savu darbību, sekmīgi ieviešot tirgū jaunus produktus, kā arī turpinot ieguldīt Henkel izplatīto zīmolu attīstībā un preču pārdošanas veicināšanā.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka Henkel Latvia 2014. gadā nodokļos nomaksāja teju trīs miljonus eiro.

1995. gada aprīlī dibinātais SIA ir iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas bizness kopīgi veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā.

Sadzīves ķīmijas, kosmētikas un patēriņa preču ražošanas kompānija Henkel aizvadīto gadu noslēgusi ar pārdošanas apjomu un peļņas kāpumu.

Henkel pārdošanas apjomi pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieauga par 5,8 procentiem, sasniedzot 16,5 miljonus eiro. Par gandrīz 4 procentiem palielinājies organiskās pārdošanas pieaugums – pieaugums, kas pielāgots ārvalstu valūtas tirgiem un ieguvumiem/atskaitījumiem, informē kompānija.

Labus darbības rādītājus Henkel uzrādījusi saistvielu tehnoloģiju jomā, kur pārdošanas apjomi pieauguši par 3,6% un sasnieguši 8,25 miljonus eiro. Kosmētikas un parfimērijas biznesā izaugsme bijusi 3,1% apmērā, bet veļas un sadzīves ķīmijas produktu jomā – 4,7% apmērā.

Pēc vienreizējo ieņēmumu un izdevumu un restrukturizēšanas izdevumu iekļaušanas aprēķinos Henkel koriģētie ieņēmumi no pamatražošanas pieauguši par 15,1% — no diviem miljardiem līdz 2,3 miljardiem eiro.

Patēriņa preču ražotājiem Unilever un Procter & Gamble (P&G) ir piespriesta soda nauda 315 miljonu eiro apmērā par to, ka kompānijas kopā ar Henkel bija noslēgušas veļas mazgājamā pulvera cenu karteli astoņās Eiropas valstīs, raksta BBC.

Kompānija Unilver ir sodīta ar 104 miljoniem eiro, bet P&G ar divreiz vairāk – 212 miljoniem eiro. Soda naudas apjoms tika samazināts par 10%, kad abas kompānijas atzina savu vainu karteļa izveidošanā. Unilver, P&G un Henkel noslēgto karteli trīs gadus izmeklēja Eiropas komisija (EK) pēc Henkel norādījuma par to, ka uzņēmumi ir vienojušies par cenām.

Henkel savukārt netiks sodīts, jo sadarbojās ar izmeklētājiem.

Veļas pulveru cenu kartelis 2000. – 2005. gadā pastāvēja Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Itālijā, Portugālē, Spānijā un Nīderlandē

Kompānijai P&G pieder Tide, Gain un Era zīmoli, Unilver – Omo un Surf, bet Henkel lielākajā daļā Eiropas pārdod Persil.

Sadzīves ķīmijas, kosmētikas un patēriņa preču ražošanas kompānija Henkel gada otro ceturksni noslēgusi ar peļņas pieaugumu, vienlaikus prognozējot sarežģītu 2013. gada uzņēmējdarbības vidi.

Kompānijas koriģētā pamatdarbības peļņa gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgu periodu pērn, palielinājusies par 8,2% no 609 miljoniem līdz 660 miljoniem eiro. Pamatdarbības peļņa (EBIT) palielinājusies no 538 līdz 607 miljoniem eiro, bet koriģētā peļņa no pārdošanas (EBIT norma) kāpusi par 0,9 procentpunktiem, sasniedzot 15,4%.

Henkel pārdošanas apjomi 2013. gada pirmajā ceturksnī sasnieguši 4286 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 1,9 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu ceturksni. Pēc korekcijas atbilstoši ārvalstu valūtai pārdošanas rādītāji uzlabojās par 4,0 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu.

Būvmateriālu ražotājs Henkel Makroflex AS aizvēris savu ražotni Oitti pilsētā Somijā, ziņo balticbusinessnews.com.

Visa ražošana tiek pārcelta uz Igauniju, Pērnavu. Paredzēts, ka Igaunijas rūpnīcas ražošanas jaudas palielināsies vairāk nekā uz pusi.

Ražotnes slēgšanu Somijā uzņēmums pamato ar pieprasījuma izmaiņām pasaulē. Apvienojot ražošanas procesus, iegūta mēroga ekonomija. Plānotās investīcijas Pērnavas rūpnīcā 2010. gadā ir aptuveni 8 milj. kronu (352 tūkst. Ls).

Pērnavas ražotās produkcijas klāstu papildinās 67 jauni produkti. To realizācija plānota gan Eiropā, gan Āzijas valstīs un Amerikā.

Henkel Makroflex AS savulaik dibināts Somijā, bet Henkel grupā tas iekļauts 2003. gadā. Tas ir viens no pasaulē pazīstamākajiem zīmoliem. Pārdošanas apjomi uzņēmumam pērn bijuši 716 milj. kronu (31 milj. Ls), tas strādājis ar peļņu.

Iesākoties jaunajam mācību gadam, arī finanšu tirgu uzmanība atgriežas pie globālās ekonomikas izaugsmes galvenajiem uzdevumiem. Attīstīto valstu situācija salīdzinājumā ar gadu iepriekš nav mainījusies – vāja ekonomikas izaugsme, inflācija tuvu nulles līmenim, jaunākajā DNB bankas apskatā norāda eksperti.

Līdzīgi kā gadu iepriekš, arī šī gada septembrī uzmanības centrā turpina dominēt centrālās bankas un ar tām saistītie lēmumi. Turpretim jaunattīstības valstis nākotnē var raudzīties ar zināmu optimismu - izejvielu cenu stabilizācija un Ķīnas ekonomikas joprojām solīdā izaugsme ir bijusi par pamatu akciju tirgus kāpumam.

Tirgus dalībnieki jau atkal nomoka sevi ar domām par to, vai ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ sēdē cels procentu likmes vai varbūt tomēr ne. Divgadīgo parādzīmju likme, kas ir viens no precīzākajiem indikatoriem tirgus gaidām par FRS politiku, turpinājusi krasi svārstīties. Iepriekšējās nedēļas laikā procentu likmes paaugstināja un akciju cenas samazināja divu FRS pārstāvju paustās bažas par ASV ekonomikas pārkaršanas riskiem. Globālā mērogā šo efektu pastiprināja ECB prezidenta Mario Dragi skepticisms par iespējām īstenot papildu izaugsmi veicinošus pasākumus. Tomēr FRS komitejas dalībniece Laela Brenāra runā 12.septembrī uzsvēra nesenā pagātnē bieži lietotos stimulējošās politikas aizstāvju argumentus, pirmkārt, ka vēl nav izsmelts cilvēku loks, kuri atgriežas darba tirgū, pieaugot darba atrašanas iespējām, tādējādi līdz šim novēršot inflācijas kāpumu. Gaidas par monetāro politiku tuvākajā nākotnē ir ilgstoši svārstījušās bez noteikta vispārējā virziena, taču cita tendence bijusi noturīga – FRS sagaida arvien zemākas bāzes likmes nākotnē. To prognoze kopš 2012.gada ir samazinājusies no 4.25% līdz 3.00%, un trešdaļa šī krituma notikusi pēdējā pusgada laikā.

Latvijā mobilo sakaru nozare (Tele2, LMT, Bite) pirmajos sešos mēnešos ir saglabājusi reklamētākās nozares statusu, otrdien žurnālistiem pastāstīja TNS Latvia mediju pētījumu lielo klientu direktors Mārtiņš Traubergs.

Tai seko mazumtirdzniecības nozare (Maxima, Rimi, Linstow), trešajā vietā ir mājsaimniecības higēna (Henkel, Procter & Gamble, Reckitt Benckiser), ceturtajā – aukstie dzērieni (Coca Cola, Cido, Cēsu alus), bet piektajā vietā – zāles (Nycomed, Berlin-Chemie, Menarini, Sandoz).

Pirmajā pusgadā Latvijas medijos visvairāk reklamēto nozaru saraksts palicis stabils. Pozīcijas, salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusgadu ir saglabājusi mobilo sakaru un mazumtirdzniecības nozare, kā arī ceturto vietu auksto dzērienu nozare.

Rubļa vērtības samazināšanās pamatīgi pasliktina ieņēmumus Krievijā tādiem Rietumeiropas gigantiem kā PSA Peugeot Citroen, Henkel AG un Carlsberg, raksta Bloomberg.

Tādējādi šo uzņēmumu darbība valstī ir zem jautājuma zīmes arī Krievijas stagnējošās ekonomikas dēļ.

Rubļa kurss patlaban pret eiro un dolāru turas pie rekordzemas atzīmes, Tādējādi kompānijām, kuru biznesā lielu daļu veido šis tirgus, valūtas vērtības samazināšanās sadārdzina izejvielu un detaļu importu uz vietējām rūpnīcām, palielina cenas pircējiem un samazina peļņu.

«Rubļa vājināšanās ir problēma,» atzinis Peugeot vadītājs Karloss Tavares. Rubļa vērtība patlaban turas pie 40 rubļu par dolāru atzīmes, kas ir vājākais līmenis vēsturē, jo konflikts Ukrainā liek investoriem pamest ieguldījumus Krievijā. Inflācija patlaban aug straujākajā tempā pēdējo trīs gadu laikā, jo importa ierobežojumi no Eiropas Savienības un ASV, ko Krievija piemērojusi kā atbildi šo valstu sankcijām, liek augt patēriņa cenām valstī.

Izvērtējot pārdošanas rezultātus un patērētāju viedokli, globālā informācijas un mērījumu kompānija Nielsen par trīs veiksmīgākajiem jaunajiem produktiem 2014.gadā atzinusi SCA Hygiene Products ražoto Zewa Moll Soft & Strong trīs kārtu tualetes papīru, Polven Provansas majonēzi ar tradicionālo garšu, kā arī Rīgas Miesnieka cāļa cepamdesas ar sieru.

Veiksmīgākie jaunie produkti noteikti kopumā 18 produktu grupās. Piena produktu grupā veiksmīgākais produkts ir uzņēmuma Food Union ražotais krējuma zemeņu saldējums no piena un krējuma Pols. Vieglā alkohola grupā – Cēsu alus ražotais alus Miezītis Stiprais 7.1%. Bezalkoholisko dzērienu grupā – Royal Unibrew ražotais minerālūdens Mangaļi Vita Fruit ar zemeņu garšu.

Stiprā alkohola grupā – S.P.I. Group ražotais Rigas Prestige Cuvee bruts dzirkstošais vīns; saldumu grupā – Wrigley ražotā Orbit Melleņu košļājamā gumija; maizes izstrādājumu grupā – Fazer ražotā Druva Klona baltmaize; dzērienu grupā, kas nav gatavi tūlītējai lietošanai (kafija, tēja, kakao) – Mondelez ražotā Jacobs Kronung Harmonious&Smooth maltā kafija.

Ja strādā savā specifiskā nišā, no biznesa «kopētājiem» nav jābaidās, liecina uzņēmuma Medpro pieredze.

Farmācijas uzņēmuma Medpro eksports izvērsies plaši – no Lietuvas līdz pat Jaunzēlandei. Tā vadītājs un līdzīpašnieks Varis Buļs neslēpj, ka par kompānijas nākotni jūtas drošs – ķīmisko substanču ražošana, uz ko specializējas Medpro, ir tik specifiska un sarežģīta nodarbošanās, ka nokopēt to bez ļoti nopietniem ieguldījumiem nav iespējams. Arvien vairāk attīstās arī otrs Medpro darbības virziens – uztura bagātinātāju ražošana, starp kuriem atrodamas arī īstas Latvijas dabas «pērles».

Ķēpa ir tā vērta

Vienīgais apjukuma brīdis uzņēmuma vēsturē ir bijis 90. gados, kad nobruka visi tirgi un nākotne likās miglā tīta. «Tad atnāca pirmais pasūtījums no Ungārijas. Tas bija brīnums! Jo izrādījās, ka viņi paši to ražot neprot un ka mūsu produkcija ir vajadzīga. Tad jau viss aizgāja,» atminas V. Buļs.

Sadzīves ķīmijas, kosmētikas un saistvielu ražošanas kompānijas Henkel vadītāja Baltijas valstīs Siiri Odrats-Koni prognozē, ka kompānijas apgrozījums reģionā šogad pieaugs par 5 – 6%, informē kompānija.

Aizvadītā gada kompānijas rezultātus Baltijā, kad bizness saglabājās 2009. gada līmenī, viņa vērtē kā apmierinošus.

Viņa norāda, ka liīmes tehnoloģiju biznesā rezultāti bijuši ļoti labi, rūpniecisko saistvielu pārdošanas apjomam pērn pieaugot par vairāk kā 30%.

Henkel koncerna pārdošanas apjomi 2010.gadā sasniedza 15 092 miljonus eiro, kas ir par 11,2% vairāk kā 2009.gadā.

Ieņēmumi no pamatražošanas (EBIT) pieauga pērn par 59,5%, no 1080 miljoniem līdz 1723 miljoniem eiro. Pēc vienreizējo ieņēmumu un izdevumu, un restrukturizēšanas izdevumu iekļaušanas aprēķinos, koriģētie ieņēmumi no pamatražošanas pieauga par 36,5%, no 1364 miljoniem līdz 1862 miljoniem eiro.

Visveiksmīgākais jaunais produkts pagājušajā gadā Latvijā bija Merrild Classic maltā kafija, Kleenex Premium Ultra Soft tualetes papīrs, kā arī piens Mana saime, informē kompānijas The Nielsen Company pārstāvji.

Lietuvā par 2012.gada veiksmīgāko produktu atzīts alus Carlsberg Utenos Radler Lemon 2%, bet Igaunijā - baltmaize Leiburi mitmevilja Röst.

Pārstrādātās gaļas kategorijā Latvijā par pērn vislabāko atzīta Rīgas miesnieka ražotā auksti kūpinātā desa Svētku dūmdesa, vieglā alkohola kategorijā - alus Cēsu Džons Pina Colada kokteilis, bet stiprā alkohola kategorijā - dzirkstošais vīns Rīgas Dīva.

Saldumu kategorijā par labāko atzīts šokolādes batoniņš "Laima Lācītis ķepainītis", bet maizes izstrādājumu grupā - "Fazer gardā tostermaize".

Uzkodu grupā par labākajiem atzīti "NP Foods" cepumi "Selga" ar banānu garšu, bet saldētās pārtikas grupā - "Salas zivis Zivju pirkstiņi".

Mediju reklāmas tirgus 2010. gadā attiecībā pret 2009. gadu samazinājies par 13% un bijis 52,7 milj. Ls apjomā.

Salīdzinot ar 2009. gadu, tik pat kā nemainīgs ir palicis televīzijas un interneta reklāmas tirgus, televīzijā kritums par 1%, internetā par 2%. Vislielāko kritumu piedzīvojis preses reklāmas tirgus – laikraksti par 32% un žurnāli par 30%.

«Reklāmas apjomu kritums presē par 30–32% ir pagājušā gada pirmā pusgada efekts. Mēneša žurnāli turpina izjust imidža reklāmu samazinājumu, nedēļas žurnāli piesaista pārdošanas kampaņas un uz tā rēķina iegūst. Laikraksti informācijas pasniegšanas ātruma ziņā zaudē internetam, taču saglabā augstu lasītāju uzticamību drukātajam medijam, kas reklāmas apjomu ziņā uzrāda pozitīvu tendenci šogad. Prese kopumā 2011. gadā rēķinās ar reklāmas apjomu pieaugumu, jo vairāk – tieši žurnālu grupā. Par kategorijas spēku šobrīd liecina gan lasītāju auditoriju stabilitāte, gan abonentu skaita pieaugums,» skaidro AS Diena reklāmas aģentūras direktore Ilana Isājeva.

Šā gada aprīlī, analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar pērnā gada aprīli, lielākais reklāmas apjoma pieaugums ir novērojams vidē. Tā liecina TNS Latvia apkopotā informācija.

TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka aprīlī novērojami divi interesanti fakti – auto un finansu nozaru reklāmdevēju aktivitātes pieaugums un vērienīga mobilo operatoru sadarbība ar mobilo iekārtu ražotājiem kopējās reklāmas kampaņās.

Televīzijā kopā šā gada aprīlī noraidīti 39,27 tūkst. minūtes reklāmas, kas ir par 3% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, kā arī aprīlī reģistrēti 115,35 tūkst. reklāmu jeb par 0,5% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Aprīlī televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Procter & Gamble, Henkel, Bite, Tele2 un Rimi. Savukārt reklamētākie zīmoli televīzijā – Rimi, Bifri, Maxima, Bite kopā ar Huawei un Tele2.

Jūnijā TV, radio, vidē un žurnālos pieaudzis reklāmas apjoms, salīdzinot ar 2010. gadu. Salīdzinot ar aizvadītā gada jūniju, pieaudzis reklāmas apjoms visās mediju grupās, izņemot avīzes, liecina Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūrasTNS Latvia pētījums.

2011. gada jūnijā televīzijā raidīts 43,9 tūkstoši reklāmas minūšu, kas ir 8% pieaugums, salīdzinot ar 2010. gada jūniju. Šī gada jūnijā ir reģistrēti 126,7 tūkstoši reklāmu – par 13% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Jūnijā televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Procter & Gamble, Henkel, Tele2, LMT un Unilever. Reklamētākie zīmoli televīzijā – BITE, RIMI, Maxima, Algida un Schwarzkopf.

Reklāmas apjoms avīzēs 2011. gada jūnijā sasniedza 436 090 cm². Salīdzinot ar šo periodu 2010. gadā, pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros tajos pašos medijos avīžu reklāmu apjoms ir samazinājies par 3%. Avīžu reklāmu skaits šajā periodā, salīdzinot vienus un tos pašus izdevumus, samazinājies par 2%. Kopējais reģistrēto reklāmu skaits jūnijā sasniedza 4 989 reklāmas.

Mediju reklāmas tirgū beidzot vērojama pozitīva tendence - 2011.gada pirmajā pusgadā attiecībā pret 2010.gada pirmo pusgadu tas palielinājies par 4%, sasniedzot 24,4 miljonus latu, informēja Latvijas Reklāmas asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere-Lāce. Dati liecina, ka vieni no reklamētākajiem ir tirdzniecības zīmoli.

Visvairāk ir audzis interneta mediju tirgus – par 12%. Eksperti priecē arī preses tirgus atdzīvošanās un žurnālu reklāmas tirgus pieaugums par 10%. TV reklāmas tirgus palicis nemainīgs, bet vislielākais kritums ir kino reklāmas tirgum -36%.

2011. gada pirmajā pusgadā tāpat kā 2010. gada pirmajā pusgadā divas reklamētākās nozares bijušas mobilie sakari un mazumtirdzniecība. Turpmākajā sarindojumā gan redzamas izmaiņas - no 5. vietas pagājušajā gadā uz 3. vietu šogad pakāpusies zāļu nozare. Strauji kāpušas arī finanšu institūciju un pakalpojumu nozares, kā arī telekomunikāciju nozare.

2011. gada pirmajā pusgadā lielākais reklāmdevējs Latvijā bijis Procter & Gamble, kas salīdzinājumā ar 2010. gada pirmo pusi pakāpies šajā sarindojumā par divām vietām. Nemainīgi 2. pozīciju ieņem Tele2, kam pietuvojušies LMT un Bite, abi kāpjot par piecām pozīcijām, salīdzinot ar 2010. gada 1. pusgadu. Henkel, kas 2010. gada 1. pusgadā ieņēma 1. vietu, šogad atkāpies uz 5. pozīciju.

Latvijas reklāmas asociācija apkopojusi reklāmas aģentūru topu un mediju aģentūru topu, kas attiecas uz 2010. gadu.

Reklāmas aģentūru topā pirmajā pozīcijā ierindota Alpha Baltic, kuras vadītājs ir Lauris Špillers. Tās kapitalizētais apgrozījums bijis 12,4 miljoni latu. Otro vietu ieņem reklāmas aģentūra DDB Latvija - vadītājs Andris Rubīns, apgrozījums - 5,3 miljoni latu, trešo vietu - TBWA/Latvija, vadītāja - Alda Strapāne Medne, apgrozījums - 3,9 miljoni latu.

Ceturtajā un piektajā vietā atrodas reklāmas aģentūras Leo Burnett Riga un Adell Saatchi&Saatchi.

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi veļas mazgāšanas līdzekļu tirgus uzraudzību, kuras ietvaros KP izvērtēja konkurences apstākļus un pārbaudīja, vai tirgū nepastāv konkurences ierobežojumi, kas kaitē uzņēmumu darbībai vai patērētāju interesēm.

Apkopojot tirgus uzraudzībā iegūtos datus, KP secināja, ka Latvijas patērētājiem ir nodrošinātas plašas veļas mazgāšanas līdzekļu iegādes iespējas, jo produktu vidū pastāv daudzveidība - tirgū tiek piedāvāti veļas pulveri, šķidrie veļas mazgāšanas līdzekļi, kā arī pēdējos gados aizvien lielāku popularitāti ieguvušās kapsulas, kas paredzētas vienai mazgāšanas reizei.

Latvijā iespējams iegādāties ap 250 veļas mazgāšanas līdzekļu, izvēloties starp kopumā 40 dažādiem ražotāju zīmoliem, mazumtirgotāju pašzīmoliem, kā arī starp tradicionālajiem un ekoloģiskajiem mazgāšanas līdzekļiem. Veļas mazgāšanas līdzekļus Latvijas tirgum piegādā vairāk nekā 30 piegādātāji.

Šā gada jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, televīzijā novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet presē un radio – samazinājums, liecina pētījumu aģentūras TNS Latvia dati.

Televīzijā jūlijā, salīdzinot ar jūniju, apjoms pēc reklāmas laika minūtēs samazinājies par 2 % un kopumā jūlijā noraidīti 43,8 tūkst. reklāmas minūšu. TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka reklāmas apjoma samazinājums pret jūniju ir novērojams katru gadu, jo vasaras mēnešos reklāmdevēji TV izvietojot mazāk reklāmas. Taču šogad vasarā samazinājums bijis vairākas reizes mazāks nekā iepriekšējos gados, kas liecina par lielu TV piesātinājumu ar reklāmu tradicionālajos klusuma mēnešos. Tas nozīmējot, ka rudenī pieaugums pēc vasaras nebūs tik straujš kā agrāk. Jūlijā lielākie reklāmdevēji televīzijā pēc reklāmas apjoma minūtēs bijuši: Henkel, Reckitt Benckiser, Procter & Gamble, Coca – Cola un Tele2. Reklamētākie zīmoli televīzijā bijuši : Danone, Zelta zivtiņa, Maxima, Aldaris un Gruzija.

Šā gada pirmajā pusē notikušas izmaiņas Latvijas lielāko reklāmdevēju topā – uz pirmo vietu pakāpies telekomunikāciju uzņēmums Tele2, otrajā pozīcijā atvirzot Procter & Gamble, kas bija lielākais reklāmdevējs aizvadītā gada pirmajos sešos mēnešos, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Reklāmu reģistra dati.

Trešo topa pozīciju saglabājis LMT, ceturtajā vietā ierindojusies Maxima, bet pirmo piecinieku noslēdz Henkel. Savukārt šā gada pirmajā pusgadā Latvijas reklamēto zīmolu topā nav notikušas būtiskas svārstības.

Pieci reklamētākie zīmoli bijuši tie paši, kas aizvadītā gada 1. pusgadā – 1. un 2. vietu saglabājuši attiecīgi Maxima un Zelta Zivtiņa. Trešajā vietā ierindojusies Tele2, bet ceturtajā Rimi, un piektajā – Bite.

Gada pirmajā pusgadā visvairāk reklamētās nozares bija mazumtirdzniecība, mobilie sakari, zāles, finanšu institūcijas un pakalpojumi, kā arī automašīnas.

Jaunās Teikas rajons top par Rīgas IT un tehnoloģiju centru - par tā biroju ēkas Teodors enkura nomnieku ir kļuvis lielākais biznesa un informācijas tehnoloģiju uzņēmums Latvijā Accenture, informē Jaunās Teikas attīstītāja Hanner uzņēmumu grupas pārstāve Līga Ansone.

Biroja telpas Jaunajā Teikā nodrošinās 450 vietas darbam, paredzot arī uzņēmuma attīstības iespējas nākotnē, nodarbinot līdz pat 1500-2000 cilvēkiem Latvijā. Accenture centrālais birojs turpinās darbu Brīvības ielā, Jaunajā Teikā tiks apvienoti kompānijas pagaidu biroji, kas līdz šim izvietoti dažādās vietās Rīgā.

«Meklējot jaunās biroja telpas, mēs iepazināmies ar aktuālākajiem pētījumiem par modernu darba organizāciju un darba vidi. Mūsdienīga biroja pamatā ir izpratne par produktivitāti ietekmējošiem faktoriem, darba tirgus tendencēm un tā saucamās Z paaudzes darba stilu, modernajām tehnoloģijām un ergonomiku,» stāsta Inga Zvaigzne, Accenture Nekustamā īpašuma vadītāja Latvijā.