Tā izaugsme 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, tiek lēsta 4,9% apjomā, kas ir labāks rādītājs nekā gada gaitā prognozētie 2,2%, kā arī labotie skaitļi – 3,5% un 4,8%, liecina jaunākais ZenithOptimedia reklāmas tirgus tendenču un prognožu pētījums.

Vēl pirms 2010. gada reklāmas tirgus datu apkopošanas visā pasaulē, ZenithOptimedia eksperti prognozē visas pasaules kopējā reklāmas tirgus izaugsmi aizvadītajā gadā 4,9% apjomā, salīdzinot ar 2009. gadu. Lielākajā daļā pasaules valstu reklāmas tirgus ir audzis straujāk par plānoto. 2011. gadā pasaules reklāmas tirgus izaugsme tiek prognozēta 4,6% apjomā, salīdzinot ar 2010. gadu, bet 2012. gadā – 5,2% apjomā, salīdzinot ar 2011. gadu.

Reklāmas tirgus atgūšanas procesā būtiski riski ir: īpaši augstais kredītsaistību apjoms kā privātajā, tā publiskajās sektorā attīstītajās valstīs; konstantais bezdarbs ASV, kā arī citās valstīs; uztraukums par saistību nepildīšanu eirozonā; dažu valstu valdību veiktie budžetu samazinājumi.

Šā gada jūlijā būtiski auguši reklāmas apjomi radio, vidē, televīzijā un žurnālos, savukārt avīzēs tika novērots negaidīti straujš reklāmas apjoma kritums 17% apmērā, liecina pētījumu aģentūras TNS dati.

TNS apkopoja jūlija televīzijas, preses, radio un vides reklāmas apjomus, analizējot tos pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar 2011. gada jūliju.

Reklāmas apjoma kāpumu televīzija lielā mērā nodrošina jaunie kanāli, kas 2011. gadā vēl nepiedalījās reklāmas tirgū un līdz ar to netika iekļauti salīdzinājumā. Pieskaitot arī kanālus, kas Latvijas skatītājiem sākuši izvietot reklāmu pēc 2011. gada jūlija, TV kopējā noraidīto reklāmu garuma pieaugums pret pagājušo gadu ir 27%. Televīzijā kopā 2012. gada jūlijā tikušas raidītas 48 942 minūtes reklāmas. Šogad salīdzinātajos kanālos, ticis raidīts par 7% vairāk reklāmu nekā 2011. gada jūlijā, informē TNS.

Pasaules reklāmas tirgus 2010. gadā pieaugs par 4,8%, bet Latvijas – samazināsies par 10 -11%, liecina MMS Communications Latvia sniegtās aplēses. Latvijas reklāmas tirgus sarukšot vairāk nekā iepriekš prognozēts, jo priekšvēlēšanu cīņas laikā reklāmā ieguldīts mazāk nekā gaidīts.

2010. gada laikā jau vairākkārt uzlabota šā gada pasaules reklāmas tirgus izaugsmes prognoze, kas mainīta no 2,2% uz 3,5% un tagad uz 4,8% izaugsmi, salīdzinot ar 2009. gadu. Tam pamatā ir ZenithOptimedia pētījumi un apkopotā informācija par reklāmas tirgus pašreizējo attīstību pasaulē.

Visos pasaules reģionos 2010. gadā fiksēta ātrāka reklāmas tirgus izaugsme un atgūšanās no recesijas, kuras sekas 2010. gadā sākotnēji tika plānotas iespaidīgākas.

Lai gan ZenithOptimedia eksperti palielinājuši arī izaugsmes prognozi pasaules reklāmas tirgum 2011. gadā no 4,5% uz 4,6%, viņi atzīst, ka prognoze vērtējama uzmanīgi. Attīstīto reklāmas tirgu reklāmdevēji joprojām esot piesardzīgi attiecībā uz saviem nākotnes plāniem, kuros netiek paredzēta ambicioza ekspansija, jo bezdarba un kredītsaistību līmenis joprojām ir diezgan augsts, kā arī dažādu valstu valdības ar budžetu samazināšanu apdraud tirgus veselīgu izaugsmi.

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar aizvadītā gada jūniju, reklāmas apjoma pieaugums ir fiksēts avīzēs un TV, bet kritums – žurnālos, vidē un radio.

To apliecina pētījumu aģentūras TNS apkopotie jūnija televīzijas, preses, radio un vides reklāmu apjomi. TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka jūnijā neierasti augstākais reklāmas apjoma pieaugums ir bijis avīzēs, kas turpina tendenci šī medija reklāmas apjoma stabilizācijā. Negaidīti samazinājies reklāmas apjoms gan žurnālos, gan vidē un radio.

Televīzijā šā gada jūnijā raidīta kopumā 59381 reklāmas minūtes, kas bijis par 11% vairāk nekā aizvadītajā gadā. Lielākie reklāmdevēji televīzijā pēc apjoma minūtēs bijuši Tele2, Reckitt, Benckiser, Bite, LMT un Henkel.

Mediju reklāmas tirgus 2010. gadā attiecībā pret 2009. gadu samazinājies par 13% un bijis 52,7 milj. Ls apjomā.

Salīdzinot ar 2009. gadu, tik pat kā nemainīgs ir palicis televīzijas un interneta reklāmas tirgus, televīzijā kritums par 1%, internetā par 2%. Vislielāko kritumu piedzīvojis preses reklāmas tirgus – laikraksti par 32% un žurnāli par 30%.

«Reklāmas apjomu kritums presē par 30–32% ir pagājušā gada pirmā pusgada efekts. Mēneša žurnāli turpina izjust imidža reklāmu samazinājumu, nedēļas žurnāli piesaista pārdošanas kampaņas un uz tā rēķina iegūst. Laikraksti informācijas pasniegšanas ātruma ziņā zaudē internetam, taču saglabā augstu lasītāju uzticamību drukātajam medijam, kas reklāmas apjomu ziņā uzrāda pozitīvu tendenci šogad. Prese kopumā 2011. gadā rēķinās ar reklāmas apjomu pieaugumu, jo vairāk – tieši žurnālu grupā. Par kategorijas spēku šobrīd liecina gan lasītāju auditoriju stabilitāte, gan abonentu skaita pieaugums,» skaidro AS Diena reklāmas aģentūras direktore Ilana Isājeva.

Politiskā nestabilitāte Tuvajos Austrumos un zemestrīce Japānā ir galvenie iemesli, kas likuši pārskatīt reklāmas tirgus attīstības prognozes pasaulē, samazinot attīstības rādītājus no 4,6% izaugsmes uz 4,2%.

Ēģipti, vienu no lielākajiem reklāmas tirgiem Tuvajos Austrumos, no «sliedēm izsita» nemieri, kuru laikā TV reklāmas faktiski nebija. Savukārt Japānas zemestrīces rezultātā reklāmas tirgu ietekmēja vairāki faktori – reklāmdevēji ļoti rūpīgi izvērtēja savu vēstījumu saturu un izvietojumu, sociāli nozīmīgi paziņojumi ir aizstājuši komercreklāmu un normālu kārtību kavēja pastāvošās elektrības apgādes un sadales problēmas šajā valstī. Tomēr dabas katastrofas un politiskās problēmas kopumā pasaules reklāmas tirgus attīstību neaptur.

Joprojām pasaulē saglabājas atšķirība starp izaugsmes rādītājiem dažādos tirgos. 2011. gadā straujāk par pasaules kopējā tirgus pieauguma tempu (+4,2%) atkopjas Centrālās un Austrumeiropas tirgus, kur kopējo reklāmas investīciju pieaugumu ZenithOptimedia pētnieki prognozē 10% apjomā, salīdzinot ar 2010. gadu.

Latvijas mediju reklāmas tirgus 2010.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem ir samazinājies par 18% līdz 23,6 milj. Ls.

Tā žurnālistus otrdien informēja Latvijas Reklāmas asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere-Lāce.

TV reklāmas tirgus ir palicis nemainīgs, vismazākais kritums jeb 5% apmērā ir interneta reklāmas tirgum, tam ar samērā nelielu kritumu 7% apmērā seko kino. Lielāko kritumu par 38% piedzīvojis vides reklāmas tirgus, avīzes un žurnāli, attiecīgi par 36% un 35%, bet radio par 30%.

«Kaut arī šogad presē vēl vērojams reklāmas ieņēmumu kritums, varam uz situāciju raudzīties pozitīvi. Krituma tempi ir samazinājušies, salīdzinājumā ar pagājušo gadu un raugoties uz pusgada dinamiku varam prognozēt vēl turpmāku samazinājumu gada turpinājumā,» norāda Latvijas preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs, Žurnāls Santa valdes priekšsēdētājs Ivars Zariņš, vienlaikus uzsverot, ka preses realizācijas apjomi neskatoties uz krīzi samazinās tikai nedaudz. «No tā varam secināt, ka auditorijas ir saglabājušās un reklāmas ieņēmumu izaugsme ir tikai laika un visas valsts ekonomiskās izaugsmes jautājums. Visādā ziņā, tie , kuri pirms gada bija pasūtījuši sēru vainagus presei ir lieki tērējušies..» tā viņš.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos reklamētākā nozare bijusi mazumtirdzniecība, kam seko mobilie sakari, zāļu nozare, finanšu institūcijas un pakalpojumu sniedzēji, bet piecinieku noslēdz mājsaimniecības higiēnas preču nozare.

Kā liecina TNS Reklāmu reģistra dati, šī gada pirmajos sešos mēnešos reklamētāko nozaru TOP5 nav notikušas būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar 2012. gada pirmo pusgadu.

Mazumtirdzniecības nozares lielākie reklāmdevēji saglabājuši ļoti līdzīgus ieguldījumus reklāmā kā pagājušajā gadā. Tikmēr mobilo sakaru nozare cieši seko, atkal pietuvojoties līderpozīcijām, ko veicina visu nozares reklāmdevēju izdevumu pieaugums.

Vairāki zāļu nozares reklāmdevēji ir samazinājuši reklāmas izdevumus, bet pirmajā vietā nozarē, vērā ņemami palielinot reklāmas apjomus, izvirzījies reklāmdevējs Takeda.

Finanšu institūciju un pakalpojumu nozarē joprojām būtisku reklāmas apjomu veido nebanku kreditētāji. Mājsaimniecības higiēnas preču nozarei, kas ieņem piekto vietu reklamētākajās nozarēs, izdevies pakāpties par četrām pozīcijām, salīdzinot ar 2012. gada pirmo pusgadu.

2018. gadā Latvijas reklāmas nozares rādītāji ir stabili, tomēr kopumā tie iepaliek no kaimiņvalstīm

SIA Omnicom Media Group izpilddirektors Kārlis Zembergs ir pārliecināts, ka reklāmas investīciju neproporcionāls dalījums Baltijas līmenī var norādīt uz kaimiņu tirgu potenciāla pārvērtēšanu vai Latvijas konkurētspējas problemātiku. Savukārt Dentsu Aegis Network Latvia vadītājs Māris Naglis akcentē, ka kopējie reklāmas nozares apjomi nav precīzi identificējami, bet, balstoties uz reklāmas investīciju apjomiem medijos, – tie ir nemainīgi stabili ar periodisku, minimālu pieaugumu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Iepriekšējos gados novērotā izaugsme Latvijas reklāmas tirgū šobrīd ir apstājusies, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service atzina Latvijas Reklāmu asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

«Ja vērtējam pēc datiem, pēdējos gados bija vērojama neliela izaugsme, taču šobrīd tirgus ir apstājies. Pirmajā pusgadā noteikti bija stagnācija, tirgus neauga, arī pagājušā gada izaugsme bija samērā maza – 2-3% robežās,» teica Liepiņa.

Pēc viņas sacītā, situācijai ir vairāki iemesli. «Stagnācija varētu būt saistīta ar to, ka Konkurences padomes noteiktais regulējums, kas ir spēkā pēc [mediju koncerna] MTG un [televīzijas] LNT apvienošanās, mazliet bremzē tirgū. Televīzijas cena ir svarīgs atskaites punkts, pēc kura, citi mediji nosaka cenas. Tāpat starp stagnācijas iemesliem varētu būt politiskie notikumi kaimiņvalstīs, kas atstāj sekas ekonomikā. Pārsvarā lielie reklāmdevēji ir starptautiskas korporācijas ar lieliem zīmoliem, un viņiem noteikti ir neparedzēti rezultāti lielajos tirgos. Pieredze liecina, ka jebkuru šādu satricinājumu gadījumā, kad biznesa plāns nesasniedz rezultātus, kompānijas mēģina atrast iespējas samazināt izdevumus un ieekonomēt, un visbiežāk cieš tieši reklāmas budžeti. Tas varētu būt iemesls, kāpēc tādā mazā tirgū kā Latvija, nav budžeta reklāmu apjoma palielināšanai,» sacīja Liepiņa.

Visticamāk, arī 2019. gadā reklāmas apjomi internetā turpinājuši augt.

Tā pieļauj "iMarketings.lv" Digitālās nodaļas vadītājs Sergejs Volvenkins. Tomēr pagaidām dati par 2019. gada reklāmas tirgus apjomiem vēl nav apkopoti un līdz ar to nav iespējams precīzi analizēt tirgus dinamiku. "Jāņem vērā arī fakts, ka pilnībā apkopot un novērtēt kopējo situāciju, nav iespējams, jo "Google" ("Search", "Youtube", "Display") un "Facebook" nesniedz datus par reklāmas apjomiem. Savukārt bez šiem datiem aina nav pilnīga. Pēc Latvijas Reklāmas asociācijas sniegtajiem datiem 2018. gadā reklāmas apjomi internetā veidoja 23%. Ja būtu zināmi arī "Google" un "Facebook" reklāmas apjomi, esmu pārliecināts, ka tas būtiski mainītu reklāmas apjomu struktūru, un interneta reklāmas daļa, iespējams, varētu sasniegt pat TV līmeni," viņš norāda.

Pirmdien Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdē nolemts, ka Veselības ministrijai (VM) ir jāturpina diskusija ar nozarēm saistībā ar alus un vīna reklāmu ierobežošanu televīzijā.

Alus ražotāju nozare tuvākajā laikā arī izstrādās savus priekšlikumus, kas vērsti uz atbildīgu alkohola patēriņu, un iesniegs tos VM, informē ražotāju pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Pēc nozaru aprēķiniem VM rosinātie reklāmas ierobežojumi medijiem varētu radīt zaudējumus vairāk nekā viena miljona eiro apmērā, sporta nozarei – aptuveni 0,5 miljonu eiro apmērā, bet reklāmas industrijai – 300 tūkstošu eiro apmērā. Turklāt daudzu citu valstu pieredze rāda, ka šādi ierobežojumi nedod cerēto rezultātu. Gluži pretēji, tas veicina stiprā un lētākā segmenta alkohola patēriņu.

Pret ierobežojumiem ir arī LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: «Šī VM iniciatīva ir tuvredzīga. Nav ņemts vērā, cik lielu ietekmi alus un vīna reklāmas aizliegums atstās uz ekonomiku, jo skartas ir vairākas saistītās nozares, kurās nodarbināts liels skaits cilvēku – alus ražotāji, TV, radio, reklāmas un sporta nozares. Mēs visi zinām, ka ar aizliegumiem grūti kaut ko panākt. Ir citi daudz efektīvāki līdzekļi, par kuriem VM nevēlas klausīties.»

Pēdējo gadu laikā interneta pirkumu apjomi sasniedz rekordus. Šeit var minēt gan Melnās Piektdienas jeb Black Friday popularitātes pieaugumu, gan arī tradicionālo sezonālo tirdzniecību.

Svarīgs kļūst tieši interneta tirdzniecības faktors, jo pēdējos gados arvien lielāku popularitāti gūst iepirkšanās internetā - tā kļūst arvien pieejamāka un drošāka. Šādu interneta pirkumu izaugsmi sekmē reklāmas iespējas internetā. Tendenci spilgti raksturo fakts, ka pasaulē reklāmas budžeti internetā 2017. gadā ir pārsnieguši TV reklāmas budžetu apjomus.

Interesanti, ka interneta pirkumu izaugsme ir vērojama tikai pēdējos gados, kaut gan pasūtīt preces internetā varēja jau pirms 10 gadiem, piemēram, Ebay vai Amazon. Tas ir skaidrojams ar preču piedāvājuma ierobežojumiem un svarīgiem faktoriem kā pirkšanas ērtums un drošība, tāpat bija šaubas, vai prece tiešām tiks saņemta, it īpaši, ja tika veikts pasūtījums no ārvalstīm. Ilgu laiku pārdošanas apjomi internetā auga ļoti lēni. Sākotnēji lielākos panākumus guva Ebay, jo viņi piedāvāja pircēju aizsardzības programmu, kur varēja atgūt naudu, ja prece netika piegādāta 45 dienu laikā. To parāda arī šī zīmola popularitāte periodā no 2000. līdz pat 2010. gadam, kad Ebay bija 2-3 reizes populārāka meklējumu frāze nekā Amazon, kas pēdējos 10 gados ir pārņēmis interneta tirdzniecības līdera lomu. Ebay popularitāte ar katru gadu samazinās, un pērn Amazon meklējumu skaits bija 3 reizes lielāks nekā Ebay.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Gemius Latvia vadītāja Linda Egle. SIA Gemius Latvia ir starptautiskā interneta pētījumu un konsultāciju uzņēmuma Gemius meitas uzņēmums. Gemius darbojas no 1999. gada un šobrīd aptver vairāk nekā 40 valstis. Viens no pazīstamākajiem un senākajiem Gemius produktiem - auditorijas pētījums gemiusAudience - ir interneta auditorijas datu valūta, ko ikdienā lieto interneta mediji un mediju un reklāmas aģentūras, plānojot reklāmas kampaņas.

Šā gada oktobrī Latvijā pieaudzis reklāmu apjoms vidē, televīzijā, radio un žurnālos, tomēr avīzēs novērots reklāmas apjoma kritums, salīdzinot ar pērnā gada oktobri.

Šādu ainu novērojusi pētījumu aģentūra TNS, kas analizēja reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm.

Oktobrī turpinās jau iepriekš novērotā tendence augt reklāmu apjomam TV, bet reklāmu apjomam avīzēs – samazināties. Tāpat oktobrī būtiski palielinājies vides reklāmu apjoms.

TV šā gada oktobrī pārraidīti vairāk nekā 54 tūkst. minūšu , kas ir par 23% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī. TV lielākie reklāmdevēji ir Henkel, Reckitt Benckiser, Tele2, Bite un Procter & Gamble.

Radio reklāmu apjoms šā gada oktobrī, salīdzinot ar 2011. gada attiecīgo periodu, audzis par 7%. Lielākie reklāmdevēji radio pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Tele2, Maxima, Skandi Motors, Makroentertainment un Rimi.

Saeimas ārkārtas vēlēšanas, ja Valsts prezidenta rosinātā Latvijas parlamenta atlaišana gūs vēlētāju atbalstu, Latvijas mediju reklāmas tirgum prognozējami sniegtu 1–1,2 milj. Ls pienesumu, liecina MMS Communications Latvia prognoze.

«Atšķirībā no regulārajām Saeimas vēlēšanām priekšvēlēšanu kampaņu investīcijas medijos prognozējamas būtiski mazākas – šajā gadījumā līdz pat 3 reizes mazākā apjomā nekā iepriekšējās Saeimas priekšvēlēšanu cīņā ieguldītās summas. To nosaka gan būtiski mazāks kampaņu laiks, gan mediju piesātinājums, gan arī politisko kampaņu ietekmes mazināšanās to informatīvi saturiskā vājuma dēļ,» skaidro Ģirts Ozols, MMS Communications Latvia direktors un Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) prezidents. Lielākais politiskās reklāmas investīciju pieaugums prognozējams interneta segmentā, ko nosaka medija sniegtā iespēja sazināties ar vēlētājiem «viens pret viens».

Uzņēmējiem 2020. gadā ieteicams rūpēties ne tikai par lietotāju plūsmas palielināšanu savam internetveikalam, bet arī par esošo lietotāju noturēšanu.

"Tas nozīmē, ka ir jāveic darbi, kas ir saistīti ar mājaslapas pilnveidošanu (dizains, saturs, A/B testi, papildus rīku implementācija utt.). Akcents uz interneta veikalu apmeklētāju noturēšanu nav nekāds jaunums. Ārzemju pieredze jau vairākus gadus liecina, ka šis ir vienīgais pareizais virziens, lai investīcijas reklāmā strādātu ar pozitīviem ienākumiem no ieguldījumiem (ROI) ilgtermiņā," saka Sergejs Volvenkins, "iMarketings.lv" Digitālās nodaļas vadītājs.

Viņš uzskata, ka internets un mūsdienu reklāmas tehnoloģijas arī 2020. gadā nodrošinās lieliskas iespējas atlasīt un sasniegt savu mērķauditoriju. Tiesa, vairs nebūs iespējas ielēkt "pirmajā vagonā", tomēr šis gads pagaidām vēl noteikti nebūs arī "pēdējais vagons".

2018. gadā turpināsies cīņa ar pirātisko saturu digitālajā un TV vidē, kas atņem auditorijas uzmanību un attiecīgi reklāmas naudu

«2018. gadā tirgus dabiskais pieaugums saglabāsies dažu procentu robežās – pārsvarā pateicoties digitālo tēriņu pieaugumam, taču, ņemot vērā vairākus būtiskus notikumus – Saeimas vēlēšanas, IKEA un dažu citu potenciālu reklāmdevēju ienākšanu, kopējais pieaugums varētu sasniegt pat 5%,» prognozē IDEA Havas Media stratēģiskais direktors Kaspars Ulsts.

«Lielākais notikums, kas pāršalca reklāmas nozari 2107. gada nogalē, bija konkurences padomes lēmums par All Media Baltics (AMB jeb bijušo MTG un LNT) TV kanālu cenu politikas regulēšanu. Lai gan vēl nav pilnīgas skaidrības par visām niansēm, daudziem reklāmdevējiem nākamgad būs jārēķinās ar cenu izmaiņām, kas savukārt varētu novest pie mediju salikuma pārstrukturēšanas par labu citiem TV kanāliem vai pat citiem mediju veidiem,» teic K. Ulsts.

Izmantojot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas, reklāmas aģentūra MIXD. izstrādājusi rīku, kurš uzņēmējiem palīdzēs būt veiksmīgākiem Amazon platformā, sasniedzot maksimāli augstus pārdošanas rezultātus.

Lielākajā tehnoloģiju pasākumā TechChill Milānā prezentētais rīks jau izpelnījies lielu Eiropas uzņēmēju atzinību un interesi, stāsta MIXD. līdzīpašnieks Artūrs Forsts, uzsverot, ka jaunais rīks noderēs ne vienam vien komersantam, kas vēlas savus produktus tirgot platformā Amazon. „Šīs lielās platformas sistēma ir gana sarežģīta un piņķerīga, tāpēc liela daļa uzņēmēju atmet tam ar roku,” teic A.Forsts. „Mēs šo sistēmu esam atkoduši un sapārojuši ar mākslīgo intelektu, ļaujot jebkuram uzņēmējam pavisam vienkārši startēt šajā platformā un sasniegt maksimāli augstus pārdošanas rezultātus. Šobrīd esam veikuši arī vairākus testus un secinājuši, ka rīks tiešām strādā,” piebilst Jānis Berķis, aģentūras MIXD. līdzīpašnieks.

Nevēlamus neadresētā pasta sūtījumus izskaustu vienots abonentu reģistrs, tomēr visas problēmas tas neatrisinās.

Tādu viedokli pauž Latvijas Tiešā mārketinga asociācijas valdes priekšsēdētāja Fanija Šitca un vairāki jomā iesaistītie komersanti par iedzīvotāju pretrunīgi vērtētajiem pasta kastītēs nonākošajiem neadresētajiem reklāmas materiāliem. Atbildīgās ministrijas problēmu, piemēram, regulējuma trūkumu, kas noved pie nevēlamu materiālu saņemšanas vai adresēto pasta sūtījumu saņemšanas apdraudējuma, atzīst, tomēr dažādu ierobežojumu noteikšanu neuzskata par efektīvāko risinājumu.

Viedoklis, ka cilvēki ir ļoti neapmierināti ar neadresētā pasta reklāmām, ir subjektīvs, norāda pasta komersanti. Tas visticamāk ir tāpēc, ka publiski savu viedokli pamatā pauž tie, kas ar to ir neapamierināti, norāda pasta komersanta SIA Oswee valdes loceklis Dzintars Kļaviņš. Viņaprāt, tādi varētu būt ap 10% abonentu. Vecajās Eiropas valstīs neadresētās reklāmas apjomi ir daudz lielāki norāda Abonēšanas centra Diena vadītājs Valters Streļuks, piebilstot, ka ne jau pastnieki ber reklāmu kāpņutelpās, un ir atbildīgi par pārbāztām pastkastēm, bet maznodrošinātie un pensionāri drīzāk dusmojas, ja nav tikuši pie jaunas lielveikalu reklāmas, kur redzamas produktu atlaides.

Pirms 10 gadiem, 2013. gada oktobrī, Rīgas centrā darbību uzsāka Realweb Latvia – digitālā mārketinga aģentūra, kas viena no pirmajām piedāvāja tobrīd tādus inovatīvus digitālā mārketinga risinājumus kā reklāmu Google un Facebook.

Šodien Realweb Latvia ir viena no lielākajām digitālā mārketinga aģentūrām Baltijā ar gada apgrozījumu virs 50 milj. EUR, un tās lielāko partneru vidū ietilpst Google, Meta Facebook, Microsoft, TikTok. Realweb Latvia ir viens no 3 Google Premier partneriem Latvijā vairāk kā 40 reklāmas aģentūru konkurencē un pārvalda digitālās reklāmas Google, Meta Facebook, Microsoft, Linkedin, TikTok ar budžetu virs 3 miljoniem EUR mēnesī. Visi aģentūras speciālisti ir sertificēti, savukārt aģentūras vadītāja Velta Mestere 2020. gadā Forbes Latvijas veiksmīgāko sieviešu reitingā ieņēma augsto 4. vietu. Pēdējo gadu laikā esam strauji auguši eksporta nozarē - to apliecina arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 2022. gada nominācija “Eksporta čempions”.

Pasaulē nu jau labi zināmā Old Spice reklāmas kampaņa, kas uzvarēja arī Starptautiskajā reklāmas festivālā Kannu Lauvas (Cannes Lions), ļāvusi kompānijai šā gada jūnijā dubultot Old Spice ķermeņa losjona pārdošanas apjomus, ziņo Mashable.

Kompānijas Nielsen dati liecina, ka šā gada jūnijā Old Spice ķermeņa losjona pārdošanas apjomi palielinājušies par 107%, savukārt pēdējo trīs mēnešos šī produkta pārdošanas apjomi auguši par 55%.

Arī citu Old Spice produktu pārdošanas apjomi, kas iepriekš sarukuši, tagad piedzīvo kāpumu, pateicoties kompānijas WIEDEN+KENNEDY veidotajai reklāmas kampaņai, kurā aktieris Izaija Mustafs izrādījis Old Spice produktus.

Mediju koncerna a/s Diena valde par SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Dienas mediji valdes locekli iecēlusi Jāni Ogstu.

Uzsākot darbu SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Dienas Mediji, J.Ogsts kā savas prioritātes min abu uzņēmumu turpmāku attīstību, auditorijas palielināšanu un finanšu rezultātu uzlabošanu.

J. Ogsts no 2010. gada līdz 2012. gada pavasarim jau darbojās A/S Diena koncerna padomes priekšsēdētāja amatā. Iepriekš J. Ogsts strādājis finanšu sfērā, ieņemot biržas brokera amatu dažādos uzņēmumos.

Līdzšinējais SIA Izdevniecība Dienas Bizness un SIA Dienas Mediji valdes loceklis Ģirts Ansons turpina darbu AS Diena kā koncerna finanšu direktors un pārējo koncerna meitasuzņēmumu valdes loceklis.

Šā gada septembrī, salīdzinot ar attiecīgu posmu pirms gada, ievērojami pieaudzis TV reklāmu skaits. Oktobrī reklāmas apjomi TV varētu sasniegt visu laiku augstāko atzīmi.

TNS Reklāmu reģistrs septembrī televīzijā reģistrējis 136,9 tūkstošus reklāmu un 15,1 tūkstoti sponsorreklāmas gadījumu. Septembrī TV reklāmas gadījumu skaits ir pieaudzis par 51%, bet sponsorreklāmu skaits samazinājies par 11%, kopumā nodrošinot 41% pieaugumu, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn.

Kā norādīja TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters, šāds TV reklāmas apjoma pieaugums ir neierasti straujš. Kopējais reklāmu skaits - aptuveni 152 tūkstoši ir lielākais jebkad Latvijā septembrī noraidītais, apsteidzot 2007. gada septembri, kad TV tika noraidīti 125,7 tūkstoši reklāmu.

Tehnoloģiju kompānija Google devusies līdz šim sev neierastos ūdeņos un Lielbritānijā uzsākusi programmu, kuras ietvaros uzņēmumi varēs izvietot tiešsaistes reklāmu, izmantojot interneta milža kreditēšanas programmu.

Kā vēsta laikraksts Financial Times, Google piešķirto kredītu apmērs būs no 200 līdz 10 tūkstošiem ASV dolāru. Tos varēs saņemt klienti, kuri vēlas apmaksāt Google reklāmas pakalpojumus. Šāda pilotprogramma jau pērn tika uzsākta ASV.

Google norāda, ka klienti mēdza taupīt un Adwords tiešsaistes reklāmas programmu neizmantoja tik daudz, cik viņiem nepieciešamas. Tādējādi jaunā kreditēšanas iespēja ļaušot uzņēmumiem palielināt savus reklāmas apjomus. Tā, piemēram, ASV uzsāktās pilotprogrammas ietvaros ticis novērots reklāmdevēju aktivitātes pieaugums.

Aizvadītajā nedēļā Amazon tiešsaistes veikals uzsāka savu kreditēšanas programmu, kurā finanšu līdzekļi tiek aizdoti uzņēmējiem, kuri savus produktus pārdot, izmantojot minētās vietnes starpniecību. «Mēs nodrošinām risinājumu problēmai, kura kaitina daudzus tirgotājus – naudas trūkums, kas var kavēt to izaugsmi,» skaidroja Amazon.