Baltijas reklāmas tirgus pērn, salīdzinot ar 2011.gadu, ir pieaudzis par 3%, sasniedzot 242,7 miljonus eiro (170,5 miljonus latu), liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar Latvijas Reklāmas asociāciju un TNS uzņēmumiem Igaunijā un Lietuvā apkopotā informācija.

Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 70,9 miljonus eiro (49,8 miljonus latu), kas ir par 3% vairāk nekā 2011.gadā. Lietuvā 2012.gadā mediju reklāmas tirgus pieauga par 0,7%, salīdzinot ar 2011.gadu, un sasniedza 99,4 miljonus eiro (69,86 miljonus latu). Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2012.gadā bija 72,5 miljoni eiro (50,95 miljoni latu), pieaugot par 0,3% salīdzinājumā ar 2011.gadu.

Analizējot reklāmas tirgus attiecību pret iekšzemes kopproduktu, redzams, ka Baltijā līderpozīcijā, kā ierasts, arī 2012.gadā bija Igaunija ar 0,43%. Latvijā šis rādītājs bija 0,32%, bet Lietuvā - 0,3%. Visās Baltijas valstīs reklāmas tirgus attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir krities, salīdzinot ar 2011.gadu.

Latvijā reklāmas tirgus šogad varētu pieaugt par 3-4%, intervijā aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Viņa skaidroja, ka reklāmas tirgus parasti diezgan labi reaģē uz iekšzemes kopprodukta (IKP) svārstībām - ja IKP krīt, tad reklāmas tirgus krīt straujāk, ja IKP aug, reklāmas tirgus arī aug straujāk. "Šā gada IKP izaugsmes prognoze ir 2% robežās, tādējādi varētu sagaidīt, ka reklāmas tirgus izaugs par 3-4%," teica Liepiņa.

Asociācijas vadītāja norādīja, ka investīcijas reklāmā lielā mērā virza cilvēku pirktspēja un optimisms, kas saistīts ar patēriņa precēm. "Cilvēkiem ir nauda, bezdarba līmenis šobrīd ir neliels un ienākumu līmenis joprojām pieaug, tādēļ izskatās, ka optimisms ir, cilvēki tērēs naudu, pirks preces un pakalpojumus. Domājams, ka reklāmas tirgus tam sekos un atkal atgūsies," prognozēja Liepiņa.

Pērn Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 73,4 miljonus eiro (51,6 miljoni latu), liecina pētījumu kompānijas TNS apkopotie dati.

Pērn mediju reklāmas tirgus apjoms attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) veidoja 0,3%.

Latvijas mediju reklāmas tirgus dati par 2013.gadu nav tieši salīdzināmi ar 2012.gada datiem pētījuma metodoloģijas izmaiņu dēļ, norāda TNS.

Visās trīs Baltijas valstīs kopā 2013. gada mediju reklāmas tirgus apjoms sasniedza 248,6 miljonus eiro. Lietuvā 2013. gadā mediju reklāmas tirgus samazinājās par 0,6%, salīdzinot ar 2012. gadu, un veidoja 98,8 miljonus eiro (341,2 miljoni litu). Savukārt Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2013. gadā bija 76,4 miljoni eiro jeb par 5,5% vairāk nekā ar 2012. gadā.

Analizējot reklāmas tirgus attiecību pret iekšzemes kopproduktu, redzams, ka Baltijā līderpozīcijā, līdzīgi kā iepriekš, arī 2013. gadā bija Igaunija ar 0,39%. Lietuvā šī attiecība bija 0,29%. Līdzīgi kā pirms gada, arī pērn visās Baltijas valstīs reklāmas tirgus attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir kritusies, salīdzinot ar 2012. gada rādītājiem.

Lielai daļai uzņēmumu aizvadītais gads ir bijis veiksmīgs – uz to norāda mūsu veiktais pētījums par uzņēmumu plāniem attiecībā uz plānoto reklāmas budžetu 2019. gadam, kurā piedalījās vairāk nekā 400 uzņēmumu vadītāju un mārketinga ekspertu. Vairāk nekā puse aptaujāto 2019. gadā plāno palielināt finansējumu komunikācijai sociālajos tīklos, līdz ar to mēs apskatīsim Facebook TOP 7 izmaiņas 2018. gadā, kas būtu jāzina visiem, kuri aktīvi izmanto Facebook sava uzņēmuma vai produkta virzīšanai tirgū.

Facebook platforma ir nākusi klajā ar daudzām pārmaiņām un pēc StatCounter GlobalStats datiem gada laikā ir palielinājusi savu tirgus daļu starp sociālajiem tīkliem Latvijā par 51%.

1. Facebook ziņu plūsmas (Facebook News Feed) algoritma izmaiņas

11. janvārī Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) paziņoja par izmaiņām Facebook algoritmā, kas lika sarosīties sociālo tīklu mārketinga ekspertiem. Šo izmaiņu mērķis ir lietotāja pieredzes uzlabošana. Proti, algoritms fokusēsies uz to, lai rādītu vairāk publikāciju no draugiem un grupām, kurām lietotājs seko, nevis uzņēmumiem, zīmoliem un medijiem. Facebook biznesa lapu un reklāmu lietotājiem tas nozīmē papildu grūtības savu mērķauditoriju sasniegšanai gan organiski, gan ar maksas reklāmu palīdzību. Konkurence par auditorijām ir ievērojami pieaugusi, kas tiešā veidā ietekmējis reklāmas cenu pieaugumu. Tajā pašā laikā mārketinga ekspertiem šīs izmaiņas lika atteikties no vispārinātiem ziņojumiem un veidot kvalitatīvāku un pielāgotāku saturu izvēlētajām mērķauditorijām.

Krīzes situācijā virsroku gūst zīmoli, kas pārstāv nacionālas vērtības.

Tā intervijā DB pauž Jevgeņijs Toņevs – Odesā uzaugušais un Kijevā ilgāku laiku strādājušais reklāmas speciālists tagad jau vairākus gadus pārstāv Leo Burnett reklāmas tīklu Maskavā, šobrīd pildot aģentūras Arc Russia radošā direktora pienākumus un apkalpojot vislielākos zīmolus Krievijā.

Daudzas Latvijas radošās nozares ierasti lūkojas rietumu virzienā, tāpēc dažkārt nākas secināt, ka, neskatoties uz kopīgo ģeogrāfiju, tikpat kā neko nezinām par notikumiem un tendencēm, kas valda vien pārsimts kilometru uz austrumiem. Viens no izņēmumiem ir vietējā reklāmas industrija, kuras gada centrālajā pasākumā Golden Hammer regulāri viesojas arī Krievijas speciālisti, tostarp J. Toņevs. Sarunā ar DB viņš stāsta par Krievijas interneta drudzi, dalās pieredzē par darbu ar naftas magnātiem un apgalvo, ka pārāk labos apstākļos reklāma kļūst neinteresanta.

«Katrai sabiedrībai piemīt kāda patiesība, kas ir dziļāka par politisko vai ticības uzskatu nesaskaņām. Mūsu kā reklāmas speciālistu uzdevums ir mēģināt tai piekļūt pēc iespējas tuvāk,» pauž turku reklāmas speciālists, aģentūras Leo Burnett Istanbul radošais direktors Oktars Akins

Iespējams, ka pirmajā acu uzmetienā šī atziņa var šķist banāla un vispārīga. Taču, ja ņemam vērā, ka to pauž cilvēks, kurš savulaik radījis veidu, kā savienot svēto mēnesi ramadānu ar Coca-Cola lietošanu, un spējis valstij, kuru apdzīvo 97% islāmticīgo, likt iemīlēt skotu viskiju, tajā kļūst vērts ieklausīties. Ieguvis multiplikācijas filmu veidotāja izglītību, strādājis Tālajos Austrumos, kā žūrijas loceklis pieprasīts Eiropas lielākajos reklāmas festivālos, O. Akins sarunā ar Dienas Bizness pastāstīja par rietumu zīmolu centieniem kļūt uzticamiem, izvairīšanos no asinskāriem futbola faniem un to, kāpēc idejām pārpilnas komandas jākomplektē ar dzelzs tvērienu.

Šobrīd reklāmdevējiem visā pasaulē trūkst informācijas par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas interneta reklāmas tirgu, kā dēļ samazinās arī uzņēmēju interese ieguldīt mūsu reģionā, norāda Digna Degtjarova, The Interactive Advertising Bureau (IAB) Baltics valdes priekšsēdētāja.

Pašlaik objektīvi novērtēt digitālās reklāmas tirgu Baltijā ir ļoti sarežģīti, jo mums nav pieejami ticami dati par patieso tirgus apmēru, tajā skaitā par reklāmdevēju investīcijām, stāsta D.Degtjarova, norādot, ka IAB Baltics ienākšana tirgū šo aspektu gan varētu mainīt.

Tuvāko gadu laikā mēs plānojam ne tikai apvienot vadošos Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mediju un digitālās reklāmas tirgus dalībniekus, bet arī popularizēt interaktīvās reklāmas nozares vērtību likumdevējiem un politikas veidotājiem, kā arī iekļaut Baltiju Eiropas digitālās reklāmas kartē. Plašāka informācija par reģionu varētu ārvalstu uzņēmējiem palīdzēt izdarīt datos balstītu un izsvērtu lēmumu par uzņēmējdarbības attīstīšanu Baltijā un investīcijām interneta reklāmas vidē šeit, prognozē IAB Baltics valdes priekšsēdētāja.

Latvijas mediji izrāda lielāku interesi izmantot automatizētās reklāmu tirdzniecības sistēmas.

"Protams, mēs par to priecājamies, bet iemesls nav tik pozitīvs. Ārkārtējās situācijas iespaidā medijiem samazinās reklāmas ieņēmumi – gan no tiešajām, gan ar automatizēto reklāmu tirdzniecības sistēmu starpniecību iegūtajām reklāmām. Reklāmdevēji ir apturējuši un atceļ arī nākotnē plānotās kampaņas. Lai mazinātu zaudējumus, iztrūkumu tiešajās reklāmās mediji kompensē, izmantojot automatizētās pārdošanas sistēmas. Visi šobrīd cenšas samazināt izmaksas un cilvēkresursi ir viena no dārgākajām pozīcijām – reklāmu pārdevējam jāspēj ne vien pārdot reklāmas, bet arī atpelnīt savu algu. Tas, ka mediji daļēji vai pilnībā pāriet uz automatizētajām reklāmas tirdzniecības sistēmām, nenozīmē, ka cilvēki paliek bez darba. Viņi strādā ar šīm automatizētajām sistēmām," teic Toms Panders, reklāmas tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA "Setupad" līdzīpašnieks.

Nākamnedēļ, 25.septembrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lems par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumus, otrdien nolēma komisijas deputāti.

Uz komisijas sēdi otrdien likuma grozījumu trešajam lasījumam deputāti Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Ivars Zariņš (S) un Edvards Smiltēns (LRA) katrs bija iesnieguši pēc būtības līdzīgus priekšlikumus ierobežot patērētāju kreditēšanas reklāmu, tādēļ komisijas deputāti vienojās, ka uz nākamo komisijas sēdi 25.septembrī tiek sagatavota viena priekšlikuma redakcija, balstoties uz deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu.

Zariņa priekšlikums šā brīža redakcijā paredz aizliegt patērētāju kreditēšanas reklāmu televīzijā, radio, izglītības un ārstniecības iestādēs un uz šo iestāžu ēkām un būvēm, uz grāmatu, žurnālu, laikrakstu un to pielikumu ārējām lapām (vāka), uz sabiedriskā transporta līdzekļiem un tajos, kā arī vides reklāmās. Tāpat priekšlikums paredz aizliegt reklamēt kreditēšanas pakalpojumus bērnu izklaides un sporta pasākumos, izņemot pasākuma sponsora nosaukumu.

2018. gadā Latvijas reklāmas nozares rādītāji ir stabili, tomēr kopumā tie iepaliek no kaimiņvalstīm

SIA Omnicom Media Group izpilddirektors Kārlis Zembergs ir pārliecināts, ka reklāmas investīciju neproporcionāls dalījums Baltijas līmenī var norādīt uz kaimiņu tirgu potenciāla pārvērtēšanu vai Latvijas konkurētspējas problemātiku. Savukārt Dentsu Aegis Network Latvia vadītājs Māris Naglis akcentē, ka kopējie reklāmas nozares apjomi nav precīzi identificējami, bet, balstoties uz reklāmas investīciju apjomiem medijos, – tie ir nemainīgi stabili ar periodisku, minimālu pieaugumu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Jaunas mediju grupas All Media Baltics izveidošana šogad satricināja reklāmas vidi, bet nozarei vēl nav līdz galam skaidri tās ieguvumi no darījuma

Aptaujātie reklāmas eksperti uzsver, ka ir gaidāmas jauno īpašnieku investīcijas platformu attīstībā un tehnoloģijās, vēl vairāk nostiprinot mediju koncerna nozīmi reklāmas tirgū.

«Nenoliedzami, šī gada skaļākais notikums ir UAB Bite Lietuva un MTG Broadcasting AB apvienošanās, kuras rezultātā ir radusies jauna mediju grupa All Media Baltics (AMB). Darījuma sekas šobrīd jau vērtējamas kā negatīvas, jo dažādu apstākļu dēļ ir aizkavēta šī uzņēmuma paredzēto reklāmas pakalpojumu sniegšanas un atlaižu piešķiršanas kārtība – cenrāža izstrāde, kas liedz reklāmdevējiem pabeigt nākamā gada stratēģiskos plānus un izdarīt izvēles,» skaidro Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa. Šogad tāpat kā iepriekšējos gadus nozarē turpinājās ievērojamu reklāmas līdzekļu aizplūšana caur globālajiem interneta mediju milžiem Facebook un Google, kas rada negatīvu ietekmi uz lokālo mediju uzņēmējdarbību, viņa piebilst.

Līdztekus ierastajiem vides reklāmu risinājumiem Latvijā ienāk digitālie stendi, kuri varētu veicināt šī reklāmas veida apjomu pieaugumu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vides reklāmas apjoms 2016.gadā ir audzis, apgrozījums šajā segmentā palielinājies par teju 10%, sasniedzot 8,1 miljonu eiro. 2016. gadā vides reklāmas īpatsvars nozares portfelī ir palielinājies par 1% un veido 10% no kopējā reklāmas patēriņa. Reklāmas nozares eksperti prognozē, ka šogad turpināsies vides reklāmas apjomu pieaugums, izaugsmes pamatā būs digitālo vides risinājumu attīstība.

Tuvākajos gados vides reklāmas loma pieaugs, īpaši populāri varētu būt digitālie nesēji gan pilsētvidē, gan tirdzniecības centros, cer SIA Clear Channel Latvia vadītājs Jānis Puravs. «Latvijā un Baltijas valstīs digitālie vides reklāmas risinājumi vēl nav tik attīstīti kā citviet pasaulē. Šis segments ir diezgan atpalicis, šobrīd tajā tiek veiktas nozīmīgas investīcijas. Igaunijā no kopējā tirgus apjoma digitālās vides reklāmas veido aptuveni 15%, bet Latvijā un Lietuvā – mazāk par 5%. Magna Global Forecast prognozes liecina, ka pēc četriem gadiem reklāmas apjoms uz digitālajiem nesējiem pasaulē palielināsies par 12%. Latvijā izaugsmei vajadzētu būt vismaz 10%,» viņš prognozē, norādot, ka tas nebūt nenozīmē, ka samazināsies ierasto vides reklāmu apjoms sabiedriskā transporta pieturvietās, uz pīlāriem jeb trīsskaldņiem.

"EHR mediju grupa" pievienojusies Latvijas Reklāmas asociācijai (LRA), izvirzot mērķi kopā ar citiem nozares kolēģiem panākt virkni izmaiņu Latvijas normatīvajos aktos, "sakārtojot gan reklāmas tirgu, gan nodrošinot neatkarīgas Latvijas mediju telpas pastāvēšanu ilgtermiņā".

LRA ir sabiedriska organizācija, kurā ir apvienojušies reklāmdevēji, mediji, kā arī mediju un reklāmas aģentūras. Asociācijas mērķis ir veicināt reklāmas nozares attīstību un aizstāvēt savu biedru intereses, uzlabojot reklāmas kvalitāti, veidojot pozitīvu reklāmas tēlu sabiedrībā un cīnoties pret nesamērīgu likumu normu izstrādi. Latvijas Reklāmas asociācija ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kā arī Eiropas Komunikācijas Aģentūru asociācijas (EACA) biedrs.

“Medijiem šobrīd ir daudz aktuālu un normatīvos aktos balstītu jautājumu, kas var izšķirt nozares konkurētspēju un turpmāko nākotni. Ņemot vērā faktu, ka veiksmīgu pārmaiņu un transformāciju uzņēmuma iekšienē rezultātā, EHR mediju grupa ir pietuvojusies flagmaņa statusam radio tirgus segmentā un veiksmīgi attīsta arī digitālo vidi un piedāvājumu, izjūtot atbildību arī par nozares nākotni kopumā. Uzskatu par pagodinošu atkal būt kopā ar nozares speciālistiem un virzīt Latvijas mediju nākotni, šoreiz vairāk rūpējoties par radio nozares FM un digitālo nākotni. Mediji ir saplūduši – TV ir digitāls, portāli pilda TV funkciju, arī radio strauji mainās – šodien karalis ir viedtālrunis un vertikālais video,” iestāšanās sarunu noslēgumu LRA komentē Guntars Traubergs, EHR mediju grupas valdes loceklis, kurš jau iepriekš ir bijis ilglaicīgs LRA valdes loceklis, pārstāvot TV nozari ar tolaik vadošo televīziju LNT.

Par darba trūkumu audio reklāmas lauciņā nav jābaidās – tās būs nepieciešamas tikpat ilgi, cik ilgi pastāvēs radio .

Pēc reklāmu daudzuma, kas dzirdamas radio, varot spriest, ka Valmierā un Latvijā cilvēki uzticas audio reklāmām un tās varot dzirdēt diezgan bieži. «Te ir radio Valmiera, kas vietējiem uzņēmumiem dod iespēju izvietot savas reklāmas, un viņi skaidri zina, ka viņus sadzirdēs tieši šajā reģionā,» norāda Toms Bergs, audio reklāmu studijas 80art vadītājs.

Protams, radio mainās un piemērojas mūsdienu tehnoloģijām, piemēram, par neatņemamu radio sastāvdaļu ir kļuvusi saziņa Twitter, ir web kameras u.tml., bet pašos pamatos radio nav mainījies – vadītāju sarunas, dziesmas un reklāmas. Savukārt, runājot par reklāmas tirgus tendencēm, Toms norāda, ka audio reklāmas joprojām esot gana populāras, lai gan straujākā izaugsme ir reklāmām internetā. «Radio reklāma ir 30 sekunžu gara, un neviens nejaucas pa vidu,» tās priekšrocības uzsver Toms.

Jānis Plotnieks, Roberts Erdmanis un Edvards Rūdolfs Daniels ir apvienojuši spēkus, izveidojot pakalpojumu AutoPromo, kura mērķis ir savest kopā reklāmdevējus un autovadītājus.

Visi trīs jaunieši ir Rīgas Biznesa skolas absolventi, kursa biedri un draugi. Kā paši stāsta, viņi ir auto fanātiķi, kuri satiekoties pārspriež dažādas ar tiem saistītas nianses. «Diskutējām par to, ka automašīnas ir viens liels izdevumu avots, gribējās, lai tās nes arī kādus ienākumus. Zinot Taxify, Wolt, Airbnb pieredzi, nonācām līdz idejai, ka būtu jauki, ja varētu ar savu auto iegūt kādus ienākumus. Tā arī radās ideja par AutoPromo,» stāsta R. Erdmanis.

Sākotnēji tika apskatīti ārzemju piemēri ar līdzīgu biznesa veidu, veikta tirgus izpēte. Secināts, ka trīs līdzīgas platformas ir ASV, pa vienai – Lielbritānijā, Ukrainā un Krievijā. Tieši Krievijā šobrīd tā varētu būt spēcīgākā pasaulē. Šī biznesa modelis ir balstīts uz koplietošanas ekonomikas (sharing economy) principiem, kas saved kopā divas ieinteresētās puses – pakalpojuma ņēmēju un sniedzēju. Šajā gadījumā pakalpojuma sniedzējs ir braucējs, kurš savu automašīnu ļauj izmantot kā reklāmas vietu, pārvēršot to par kustīgo vides reklāmu. Savukārt pakalpojuma ņēmējs ir AutoPromo partneri, reklāmas aģentūras un uzņēmumi.

Influenceru mārketings papildina reklāmas misiju un parāda, ka cilvēki konkrēto produktu lieto, padarot reklāmu cilvēcīgāku.

Influenceru mārketinga aģentūras Honeymoon High vadītāja Agnija Grigule uzskata, ka viedokļu līderis virtuālajā vidē jeb t.s. influenceris ir slavenība komplektā ar savu mediju. Šodien šo mārketinga veidu izmanto pat bankas un citas samērā konservatīvas nozares, papildinot kopējo reklāmas kampaņu. Tomēr, pirms sākt izmantot šo mārketinga veidu, viņa iesaka piedomāt, vai saturs ir gana «garšīgs», lai kāds tam vēlētos sekot. Vairāk par influenceru mārketingu un izaicinājumiem tajā A. Grigule stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kā jūs raksturotu šo jauno ekonomiku, kas attīstās Instagram platformā?

Rīgas dome, apejot likumdošanu un pieņemot konkrētiem uzņēmumiem labvēlīgus grozījumus saistošajos noteikumos, piešķīruši tiesības atsevišķiem uzņēmumiem pārņemt vairākumu vides reklāmu tirgus Rīgā. Uz vienlīdzīgas konkurences pārkāpumiem saistībā ar šo situāciju jau 2012. un 2014.gadā norādījusi Konkurences padome (KP), taču Rīgas dome joprojām nav ņēmusi vērā KP norādījumus un tirgū vienlīdzīga konkurence nav nodrošināta, norāda KP.

Savulaik LTV vēstīja, ka Rīgas pašvaldības uzņēmumi bez konkursa atbalsta vides reklāmas uzņēmumu - ar Rīgas domes politisko vadību saistīto kompāniju Baltic Media Line, kas simtprocentīgi pieder uzņēmumam Pilsētas līnijas.

Rīgas dome ir deleģējusi tiesības pārvaldīt reklāmas izvietošanu trim kapitālsabiedrībām - pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kas pārvalda reklāmas izvietošanu sabiedriskajā transportā un pieturvietās, pašvaldības aģentūrai Rīgas gaisma - reklāmas izvietošana uz apgaismes stabiem, un pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) - reklāmu izvietošana uz apsaimniekojamo namu sienām. Sabiedriskajā transportā reklāmu izvieto Pilsētas līnijas, bet uz apgaismes stabiem un RNP namiem, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju stendos - tās meitasuzņēmums Baltic Media Line. Minētie līgumi noslēgti bez atklātu konkursu izsludināšanas.

Iepriekšējos gados novērotā izaugsme Latvijas reklāmas tirgū šobrīd ir apstājusies, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service atzina Latvijas Reklāmu asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

«Ja vērtējam pēc datiem, pēdējos gados bija vērojama neliela izaugsme, taču šobrīd tirgus ir apstājies. Pirmajā pusgadā noteikti bija stagnācija, tirgus neauga, arī pagājušā gada izaugsme bija samērā maza – 2-3% robežās,» teica Liepiņa.

Pēc viņas sacītā, situācijai ir vairāki iemesli. «Stagnācija varētu būt saistīta ar to, ka Konkurences padomes noteiktais regulējums, kas ir spēkā pēc [mediju koncerna] MTG un [televīzijas] LNT apvienošanās, mazliet bremzē tirgū. Televīzijas cena ir svarīgs atskaites punkts, pēc kura, citi mediji nosaka cenas. Tāpat starp stagnācijas iemesliem varētu būt politiskie notikumi kaimiņvalstīs, kas atstāj sekas ekonomikā. Pārsvarā lielie reklāmdevēji ir starptautiskas korporācijas ar lieliem zīmoliem, un viņiem noteikti ir neparedzēti rezultāti lielajos tirgos. Pieredze liecina, ka jebkuru šādu satricinājumu gadījumā, kad biznesa plāns nesasniedz rezultātus, kompānijas mēģina atrast iespējas samazināt izdevumus un ieekonomēt, un visbiežāk cieš tieši reklāmas budžeti. Tas varētu būt iemesls, kāpēc tādā mazā tirgū kā Latvija, nav budžeta reklāmu apjoma palielināšanai,» sacīja Liepiņa.

Reklāmas stratēģijas izstrādes procesā organizācijas nereti svārstās starp diviem galvenajiem reklāmas veidiem: uz pārdošanu orientētām reklāmām vai imidža reklāmas kampaņām.

Protams, reklāmas veida izvēle ir atkarīga no uzņēmuma mērķiem, tirgus situācijas un ilgtermiņa stratēģijas, tomēr veiksmīgu uzņēmumu reklāmām ir kopīga viena būtiska atšķirība. Kāda? Visās veiksmīgajās reklāmās ir iekodēts skaidrs, konkrēts un izpildāms solījums klientiem.

Solījums ir instruments, ar kura palīdzību iespējams veidot attiecības. Turklāt solījuma izpilde ir kā uzticības garants – tam ir lielāka pozitīva ietekme uz saņēmēju nekā vienkāršai pakalpojuma sniegšanai šai personai.

Izmantojot plašu Pasaules reklāmas izpētes padomes (WARC) datubāzi, pētnieki Mārtins L. Rožē, Švarcs Jans un Tērners Mimī noskaidroja, kuri zīmolu reklāmas veidi ir visefektīvākie gan jaunu klientu piesaistīšanai, gan viņu pārvēršanai par lojāliem atkārtotājiem. Tika konstatēts, ka ilgtermiņa panākumi un pārdošanas pieaugums 67% kampaņu ir novērojams, ja tiek iekļauts solījums klientiem. Vienlaikus solījuma sniegšana palīdz strukturizēt un konkrētāk definēt zīmola misiju, tādejādi 59% gadījumu uzlabojot uzņēmuma darbību. Kā tas izpaužas praksē?

Arī mazāki uzņēmumi ir sapratuši nepieciešamību pēc reklāmas un sabiedrisko attiecību speciālistu pakalpojumiem .

Tāpēc pieprasījums pēc tiem varētu palielināties, prognozē reklāmas aģentūras SIA Initiative Latvia vadītājs Rihards Frīdenbergs.

Viņa vadītais uzņēmums ietilpst Igaunijas OU Playground grupā. Tas ir dibināts 2010. gadā un pārstāv starptautisku mediju aģentūru tīklu Initiative. Daudziem piedzīvotā finanšu krīze bijusi iespēju laiks, un arī SIA Initiative Latvia ir izdevies nostiprināties tirgū un strauji attīstīties. DB sadarbībā ar Lursoft veidotajā Gazeļu sarakstā SIA Initiative Latvia ir vienpadsmitais straujāk augošais uzņēmums Latvijā un desmitais straujāk augošais uzņēmums Rīgā.

Krīzes radītā iespēja

Šobrīd sociālo mediju platformas kā reklāmas kampaņu kanāli ir pieejami ikvienam interesentam. Protams, labākais ceļš ir algot aģentūru, kas visu izdarīs pasūtītāja uzdevumā - gan noformēs kampaņu, gan iesniegs rezultātu analīzi. Tomēr daži uzņēmumi izvēlas visu darīt paši. Kam pievērst uzmanību kampaņas veidošanas gaitā un kā novērtēt rezultātu?

Uzņēmums "Httpool" pārstāv tādas lielas sociālo mediju platformas kā Facebook, Twitter, Snapchat, LinkedIn un citas mazos tirgos, kur šo lielo sociālo mediju pārstāvniecības nav un nekad nebūs. Mums ir lieliska iespēja vērot uzņēmumu veiksmes un neveiksmes, skatīt tendences, kā arī piekļūt sociālo mediju platformu pētījumiem. Mēs arī paši daudz iedziļināmies un pētām, kas ir un kas nav efektīvi. Un te ir seši punkti, ko iesakām jebkuram sociālo mediju kampaņa plānotājam.

Izvēlies vienu mērķi

Veidojot kampaņu, ir iespēja izvēlēties, kāds būs tās mērķis. Parasti tas ir vērsts uz auditorijas palielināšanu, zīmola atpazīstamības vai pārdošanas veicināšanu. Uz šo izvēli noteikti nav attiecināms teiciens – vairāki zaķi ar vienu šāvienu. Izvēlētais mērķis noteiks, kā tālāk strādās sociālā medija algoritms. Turklāt ir svarīgi, lai izvēlētais mērķis arī atbalsta biznesa mērķi – kādu rezultātu uzņēmums sagaida no šīs kampaņas.

Patēriņa kreditēšanas pakalpojumu reklāmas ierobežojumi jau kopš šī gada sākuma ir zem politiskās dienas kārtības palielināmā stikla, 4finance Latvia izpilddirektors Gvido Endlers.

Gatavojot priekšlikumu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) grozījumiem uz trešo lasījumu, Saeimas deputāts Imants Parādnieks pievērsa uzmanību patēriņa kreditēšanas klientu vecuma ierobežojumiem un patēriņa kreditēšanas pakalpojumu reklāmu aizlieguma nepieciešamībai.

Attiecībā uz kreditējamo personu vecuma ierobežojumiem, jāsaka, ka šeit nebanku kreditēšanas nozare ir soli priekšā regulējumam, jo šī gada aprīlī Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) un tās lielākie biedri parakstīja LAFPA «Labas prakses kodeksu», kas nosaka aizliegumu izsniegt kredītus personām, kuras nav sasniegušas 20 gadu vecumu. Šajā jautājumā nozare kopumā un AS «4finance» personīgi ir solidāri ar Parādnieka kunga pārliecību, ka šai patērētāju grupai var nebūt pietiekama izpratne finanšu disciplīnas jautājumos, tāpēc, lai pasargātu šai grupai piederošus patērētājus un arī pašus kredītdevējus no finanšu riskiem, minētais ierobežojams uzskatāms par atbilstošu un apsveicamu, skaidro 4finance Latvia izpilddirektors.

Sabiedrība Latvijā ir konservatīva, un tādēļ reklāmas nozarē strādājošie nevar atļauties veidot provokatīvas reklāmas, intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas reklāmas asociācijas valdes locekle un Golden Hammer valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Reklāmas straujākā attīstība notiek interneta vidē, un gaidāms, ka arī nākotnē šī tendence nemainīsies. Savukārt tirgus līderis pēc reklāmu apjoma reklāmas nozarē ir televīzija, kas patlaban aizņem aptuveni 45% no kopējiem reklāmas apjomiem, norādīja asociācijas valdes locekle.

Tajā pašā laikā Latvijā interneta reklāmas daļa ir salīdzinoši neliela – 15%, kamēr citās Eiropas valstīs tie ir 35-40%

2012. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vērojams reklāmas tirgus daļas pieaugums par 11%. Šī joma pieaug arī šogad, un I. Krīgere prognozēja, ka tā turpinās palielināties.

Jau rakstīts, ka, piemēram, Lielbritānijā televīzijas skatītājus saniknojusi mēbeļu ražotāja Ikea reklāma, kurā redzams, kā jauns pāris iznīcina dārza rūķus.

Uzņēmējiem 2020. gadā ieteicams rūpēties ne tikai par lietotāju plūsmas palielināšanu savam internetveikalam, bet arī par esošo lietotāju noturēšanu.

"Tas nozīmē, ka ir jāveic darbi, kas ir saistīti ar mājaslapas pilnveidošanu (dizains, saturs, A/B testi, papildus rīku implementācija utt.). Akcents uz interneta veikalu apmeklētāju noturēšanu nav nekāds jaunums. Ārzemju pieredze jau vairākus gadus liecina, ka šis ir vienīgais pareizais virziens, lai investīcijas reklāmā strādātu ar pozitīviem ienākumiem no ieguldījumiem (ROI) ilgtermiņā," saka Sergejs Volvenkins, "iMarketings.lv" Digitālās nodaļas vadītājs.

Viņš uzskata, ka internets un mūsdienu reklāmas tehnoloģijas arī 2020. gadā nodrošinās lieliskas iespējas atlasīt un sasniegt savu mērķauditoriju. Tiesa, vairs nebūs iespējas ielēkt "pirmajā vagonā", tomēr šis gads pagaidām vēl noteikti nebūs arī "pēdējais vagons".

15.—17.jūnijā Palangā notiks pirmo reizi organizētais plaša mēroga reklāmas veidotāju forums - „Ad/Print Masters Forum”. Tā laikā norisināsies uzņēmējdarbības attīstības un finanšu semināri, diskusijas par labākām eksporta iespējām un apstākļiem. Kāpēc tajā ir vērts piedalīties katram, kas vēlas attīstīt savu uzņēmējdarbību?

Saskaņā ar tirgus un plašsaziņas līdzekļu pētījumu uzņēmuma TNS datiem pērn Baltijas valstu tirgus ir audzis par 3,1%, t.i., līdz 270,9 milj. eiro.

Lielāko naudas summu — 101,1 milj. eiro — radījis Lietuvas reklāmas tirgus. Otrajā vietā ierindojies Igaunijas reklāmas tirgus (92,6 milj. eiro), savukārt trešajā — Latvijas (77,2 milj. eiro).

Reklāmas apjoms Lietuvā pērn ir audzis par 5,1 procentu. 2015. gadā, salīdzinot ar aizpagājušo gadu, visstraujāk tas ir audzis vides, kino un TV reklāmas sektoros, ziņo pētījumu uzņēmums „TNS LT”.

Augoša tirgus rādītāji ir viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc jāmeklē dialogs starp dažādiem reklāmas veidotājiem, kuriem ir svarīgi dzirdēt tirgus līderu darbības pieredzi un ieteikumus.