Influenceru mārketings papildina reklāmas misiju un parāda, ka cilvēki konkrēto produktu lieto, padarot reklāmu cilvēcīgāku.
Influenceru mārketinga aģentūras Honeymoon High vadītāja Agnija Grigule uzskata, ka viedokļu līderis virtuālajā vidē jeb t.s. influenceris ir slavenība komplektā ar savu mediju. Šodien šo mārketinga veidu izmanto pat bankas un citas samērā konservatīvas nozares, papildinot kopējo reklāmas kampaņu. Tomēr, pirms sākt izmantot šo mārketinga veidu, viņa iesaka piedomāt, vai saturs ir gana «garšīgs», lai kāds tam vēlētos sekot. Vairāk par influenceru mārketingu un izaicinājumiem tajā A. Grigule stāsta intervijā Dienas Biznesam.
Fragments no intervijas
Kā jūs raksturotu šo jauno ekonomiku, kas attīstās Instagram platformā?
Es influenceri definētu kā slavenību interneta vidē. Es to neuzskatu par atsevišķu profesiju. Tā ir slavenība, kam klāt ir savs medijs, kur var analizēt atdevi, auditoriju. Tagad daudzi uzņēmumi izmanto influenceru mārketingu, bet es neuzskatu, ka to vajag visiem. Es šajā nozarē sāku darboties pirms pieciem gadiem un sākumā strādāju ar ārzemju zīmoliem tīri uz bartera principa – viņi uzticējās manai gaumei, un es viņu produktu smuki ieliku savā ikdienā. Šodien influenceru mārketings mainās pa stundām un minūtēm. Tagad pat bankas un dažādi pakalpojumu sniedzēji sadarbojas ar influenceriem.
Kā īsti darbojas influenceru mārketings?
Bieži vien tas tiek savienotas ar reklāmas kampaņām, ko izstrādā lielās aģentūras, – ir vides un televīzijas reklāma, un paralēli tam tiek izmantoti arī viedokļu līderi sociālajos tīklos, pielāgojot saturu lielajai kampaņai. Ej pa ielu, ieraugi bankas kartes reklāmu – ok, pamanīji, ej tālāk. Pēc kāda laika atpūtas mirklī ieej Instagram, ieraugi vērtīgu ierakstu no kāda, kam seko, un sāc aizdomāties, ka cilvēki to izmanto. Influenceru mārketings izpilda nākamo misiju pēc reklāmas – parāda, ka cilvēki to arī lieto. Latvijā daudzi influenceri īsti nedomā par to, kā palīdzēt pārdot produktu. Viņi tikai to atrāda, jo par to samaksāja normālu naudiņu. Arī man pirms pāris gadiem vienā brīdī nolaidās rokas strādāt biroja darbu, kur esmu padotā, jo vienubrīd mani ienākumi par reklāmām Instagram pārsniedza trīs minimālās algas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki nevēlas strādāt un turpina nodarboties ar šo. Protams, kādā brīdī tas pašam var kļūt garlaicīgi, jārēķinās arī, ka noveco gan influenceris, gan viņa auditorija un tā sāk domāt kritiskāk – kāpēc es, pie velna, šim cilvēkam vēl sekoju? Ir svarīgi, kāds saturs tiek likts Instagram, jo cilvēki tur nesekos vides reklāmām.
Kā nolēmāt izveidot aģentūru, kas specializējas tieši sociālo mediju viedokļu līderu izmantošanā?
Man sāpēja sirds, ka uzņēmumi jauniešus bieži vien nesaprot un neuztver nopietni, un izmanto tikai tos, kuriem ir daudz sekotāju. Patiesībā viņi ir ļoti talantīgi un jau tagad var ietekmēt mūsu sabiedrību vairāk, nekā daudziem šķiet. Mammas, tēti, omītes un krustmātes saviem jaunajiem radiniekiem mēdz prasīt, kas tagad ir aktuāli. Jāsaprot arī, ka gados jauni cilvēki ir svarīga auditorija, jo viņiem ir vecāku nauda, ko tērēt. Es savu aģentūru Honeymoon High veidoju kopā ar McCANN grupu, jo Kristaps Siliņš un Ainārs Ščipčinskis domā laikmetīgi un atbalsta eksperimentus. Daudzas Rīgas sabiedrisko attiecību, reklāmas un mediju aģentūras veido kampaņas cilvēkiem zem 25, bet bieži autoriem nav ne jausmas, kā šo paaudzi uzrunāt. Auditorija to jūt un par kampaņām mēdz smieties. Joprojām, ejot uz konferencēm, nereti redzu, ka par šīm lietām nestāsta īstie cilvēki. Pati ilgi atteicos no dalības konferencēs, jo uzskatīju, ka man vēl daudz jāmācās.
Kā tas nākas, ka visi kampaņveidīgi reklamē vienu un to pašu? Ko domājat par to, ka visi reizēm vienā dienā atpako groziņu ar maizi vai ēd šokolādi?
Tās ir kampaņas, ko organizē, kad iznācis kāds jauns produkts. Mani gan kā influenceri, gan kā aģentūras vadītāju tās pat «uzrunā» – rodas interese, piemēram, par jaunu maizi, tas mani pamudina to nopirkt un pagaršot. Pieejamos produktus parasti izsūta masveidā. Zīmoliem, protams, jāsaprot, ka to nedrīkst darīt bieži, ir jāskatās, vai uzrunātie nav strādājuši ar konkurentiem. Piemēram, ja viņš ir strādājis ar vienu maizes zīmolu, vismaz pusgadu atsaka citiem, lai nav tā, ka vienu dienu reklamē vienu, nākamajā dienā kādu citu un sekotāji viņam vairs netic.
Kas ir ētiska «influencēšana»? Vai ir jābūt tēmturim, kas parāda, ka ieraksts ir reklāma vai apmaksāta sadarbība? Varbūt tiek pieņemts, ka sekotājs pats saprot, ka šokolādītes reklāma ir reklāma, nevis patiess cilvēka ieraksts par savu iecienītāko produktu? Piemēram, man ļoti patīk, ka lielo valstu Instagram lietotāju profilos augšpusē virs bildes, kur rādās atrašanās vieta, ir uzrakstīts, ka tā ir apmaksāta sadarbība.
Pie mums nav pieņemts likums, ka obligāti jāatzīmē, ka tā ir reklāma. Ārzemēs gan to raksta, un cilvēkiem uzreiz ir skaidrs, ka tā ir sadarbība un viņiem necenšas aizmālēt acis. Tas ir jauki. Latvijā šādas iespējas nav, jo tirgus ir pārāk mazs.
Es domāju, ka būtu tikai un vienīgi pareizi, ja tiktu norādīts, ka tā ir apmaksāta reklāma vai sadarbība. Labāk to pateikt, jo cilvēki nav muļķi. Esmu redzējusi pāris kampaņu, kur viena influencere rakstīja, ka tā nav apmaksāta sadarbība, kaut gan man tas pats uzņēmums bija atrakstījis, sakot, ka par to var maksāt tik un tik. Šādas situācijas ir ļoti sliktas.
Šobrīd jaunā tendence ir ironiski rakstīt – man par to nesamaksāja.
Latvijā attieksme pret influenceriem ir mazliet biedējoša. Cilvēki uz viņiem skatās mazliet nosodoši. Tas nav labi. Tāpēc bieži vien influenceri var šķist diezgan aroganti pret sabiedrību. Protams, visās valstīs ir pseido un īstie influenceri. Tirgu jauc pseido influenceri. Tāpēc arī uz īstajiem skatās šķībi.
Latvijā influencerus visvairāk izmanto jaunu produktu palaišanas kampaņās un dažādos pasākumos, kur visi sanāk un sabildējas. Latvijas budžetiem tas ir viens no labākajiem veidiem, jo var uzaicināt neierobežotu cilvēku skaitu. Protams, daudzi var neierasties vai neko nepublicēt. Taču kopumā, ja gribi masveidā redzēt atdevi, tas ir labs variants. Būtu super dārgi ko līdzīgu panākt ar atsevišķu ierakstu apmaksāšanu.
Jāsaprot, ka lielākajai daļai spēcīgo influenceru Latvijā ir darbs un viņi ir aizņemti. Vajadzētu rēķināties ar viņu laiku. Tūlīt sāksies periods līdz aprīlim, kad uztaisīt bildes ārā būs ārkārtīgi sarežģīti. Viņiem būs jādomā kaut kas super interesants. Taču mana pieredze liecina, ka tieši ziemā man ir vislielākais sekotāju pieplūdums.
Visu rakstu lasiet 21. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
