Nevēlamus neadresētā pasta sūtījumus izskaustu vienots abonentu reģistrs, tomēr visas problēmas tas neatrisinās.
Tādu viedokli pauž Latvijas Tiešā mārketinga asociācijas valdes priekšsēdētāja Fanija Šitca un vairāki jomā iesaistītie komersanti par iedzīvotāju pretrunīgi vērtētajiem pasta kastītēs nonākošajiem neadresētajiem reklāmas materiāliem. Atbildīgās ministrijas problēmu, piemēram, regulējuma trūkumu, kas noved pie nevēlamu materiālu saņemšanas vai adresēto pasta sūtījumu saņemšanas apdraudējuma, atzīst, tomēr dažādu ierobežojumu noteikšanu neuzskata par efektīvāko risinājumu.
Viedoklis, ka cilvēki ir ļoti neapmierināti ar neadresētā pasta reklāmām, ir subjektīvs, norāda pasta komersanti. Tas visticamāk ir tāpēc, ka publiski savu viedokli pamatā pauž tie, kas ar to ir neapamierināti, norāda pasta komersanta SIA Oswee valdes loceklis Dzintars Kļaviņš. Viņaprāt, tādi varētu būt ap 10% abonentu. Vecajās Eiropas valstīs neadresētās reklāmas apjomi ir daudz lielāki norāda Abonēšanas centra Diena vadītājs Valters Streļuks, piebilstot, ka ne jau pastnieki ber reklāmu kāpņutelpās, un ir atbildīgi par pārbāztām pastkastēm, bet maznodrošinātie un pensionāri drīzāk dusmojas, ja nav tikuši pie jaunas lielveikalu reklāmas, kur redzamas produktu atlaides.
Kā risinājumu tam, lai neveidotos konfliktsituācijas ar iedzīvotājiem, kuri nevēlas saņemt reklāmas pa pastu, F. Šitca saskata t.s. Robinsonu saraksta veidošanu, kas veiksmīgi darbojoties vairākās rietumvalstīs. Turklāt tajā var iekļaut arī atteikšanos no jebkāda veida reklāmas saņemšanas, tosparp e-pasta, īsziņu vai telefona zvanu veidā. Pēc viņas teiktā cilvēku skaits, kas pilnībā atsakās no reklāmu saņēmšanas gan nav liels, piemēram, Somijā tas bijis ap trīs procentiem. DB aptaujātie pasta komersanti norādīja, ka būtu ieinteresēti šāda maksas pakalpojuma izmantošanā.
Kopumā vienas vienības izplatīšanas cena ir zem santīma, atzīst pasta komersanti, taču atkarībā no reģiona, skaita un izmēra, cena var pieaugt līdz dažiem santīmiem par vienību.