Pērn pasta komersanti apstrādājuši un piegādājuši 61 milj. pasta sūtījumu, ko veidoja tradicionālie, eksprespasta un kurjerpasta, kā arī abonētās preses piegādes pakalpojumi.

Kopējais skaits gan iekšzemes, gan pārrobežu sūtījumiem samazinājies par 6%, kur lielākais jeb 16% sūtījumu samazinājums bijis abonētās preses piegādei, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotie dati.

“Pasta tirgus turpina piedzīvot pārmaiņas līdz ar lietotāju paradumu maiņu. Joprojām, novērojama tendence, ka lietotāji arvien vairāk izmanto iespēju pasūtīt preces no ārvalstīm, kā rezultātā paku sūtījumi, kas saņemti no ārvalstīm, pērn bijuši par 16% vairāk, salīdzinot ar 2022. gadu. Redzam arī, ka pērn bijis pēdējo piecu gadu laikā mazākais pasta komersantu skaits. Lai arī ir komersanti, kas pērn darbību beiguši, vienlaikus tirgum pievienojušies arī jauni dalībnieki,” norāda SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Pieaugot e-komercijas popularitātei iedzīvotāju vidū un būtiski palielinoties ar pakomātu starpniecību nosūtīto sūtījumu apjomam, Latvijas Pasts vienā no noslogotākajiem pakomātu tīkla punktiem Rīgā, Pļavniekos, izvietojis Latvijā pirmo automatizēto pakomātu jeb paku torni.

Tajā vienlaikus var uzglabāt ievērojami lielāku sūtījumu skaitu, un tas nozīmē, ka klienti sūtījumus varēs saņemt ātrāk nekā līdz šim. Turklāt tas ir videi draudzīgāks, jo ar ievērojami lielāku kapacitāti aizņem pavisam nelielu teritoriju.

Piecus metrus augstais tornis ir ne tikai ietilpīgs, bet arī ļoti kompakts, saudzējot vides resursus. Paku torņa izvietošanai nepieciešami vien 5,4 m2, bet tajā var uzglabāt līdz pat 500 sūtījumu vienlaikus. Klientiem lietojot paku torni, neradīsies izaicinājumi, lai saprastu kuras pakomāta durtiņas ir atvērušās, – visu sūtījumu saņemšana notiek turpat pie skārienekrāna. Klientiem paku tornis būs pieejams visu diennakti septiņas dienas nedēļā, un sākotnēji tas tiks izmantots tikai sūtījumu izsniegšanai, ar laiku aktivizējot arī nosūtīšanas funkciju.

VAS Latvijas Pasts ir uzsācis sadarbību ar Ukrainas loģistikas uzņēmumu Nova Poshta Global par sūtījumu piegādes pakalpojumiem Baltijā.

Sadarbība paredz, ka Latvijas Pasts piegādās Nova Poshta sūtījumus klientiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Patlaban abu uzņēmumu sadarbība galvenokārt ir saistīta ar e-komercijas sūtījumu plūsmām.

Tas nozīmē, ka Ukrainas uzņēmumam ir pieejams Latvijas Pasta piegādes tīkls un loģistikas pakalpojumi. Proti, Latvijas Pasts pakas un cita veida e-komercijas sūtījumus nogādā gan pakomātos, gan ar kurjera starpniecību līdz adresātiem – privātpersonām un biznesa klientiem Baltijā.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens akcentē, ka Ukraina ir nozīmīgs partneris: “Latvijai un Ukrainai ir ciešas savstarpējās attiecībās. Uzņēmēju dialogs ir īpaši būtisks laikā, kad varam palīdzēt savienot cilvēkus un robežas, ko ir šķīris karš. Tāpēc esam atvērti plašai sadarbībai, meklējot efektīvus risinājumus loģistikas procesu organizēšanai.”

Aprites ekonomika nav tikai modes vārds. Aprites ekonomikas gigantu sadarbība veicina zaļāku vidi, vienlaikus palīdzot līdzsvarot starptautiskās loģistikas ikdienas izaicinājumus. Ziemeļeiropas lielākais olu ražotājs Balticovo un viens no pasaulē lielākajiem palešu apvienošanas pakalpojumu sniedzējiem CHEP dalās savās pārdomās par šodienas un rītdienas izaicinājumiem.

Balticovo ir lielākais olu ražotājs Ziemeļeiropā. Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem jāsastopas jūsu uzņēmumam loģistikas jomā?

Balticovo komercdirektors Vjačeslavs Kočetkovs: Mēs katru dienu saskaramies ar daudziem izaicinājumiem, sākot no krājumu pārvaldības līdz konkurencei un tirgus dinamikai. Piemēram, mums ir ļoti svarīgi līdzsvarot krājumu līmeni, lai apmierinātu klientu pieprasījumu bez krājumu pārpalikuma vai nepietiekamības, un tas ir pastāvīgs izaicinājums mūsu loģistikas darbībām.

Pieaugošās degvielas cenas, mainīgie transportēšanas tarifi un jaudas ierobežojumi var būtiski ietekmēt preču piegādes izmaksas. Pārslogojums, regulējumu problēmas un nepieciešamība pēc ātras piegādes rada daudzas problēmas, lai efektīvi piegādātu produktus līdz klientu durvju sliekšņiem, jo īpaši pilsētu teritorijās.

Visi dāvanu sūtījumi no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) ir jādeklarē, bet nodokļi nav jāmaksā, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz 45 eiro, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Deklarācija muitā ir jāiesniedz par visiem sūtījumiem, neatkarīgi no preču vērtības. Preču vērtība tiek ņemta vērā, piemērojot atbrīvojumu no nodokļiem - ja kā dāvana tiek sūtītas preces, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 45 eiro, nodokļi par sūtījumu nav jāmaksā, taču ar nosacījumu, ka nosūtītājs ir privātpersona un sūtījums nav komerciāls. Ja vērtība ir lielāka, saņemot sūtījumu, ir jāsamaksā nodokļi.

Prasība deklarēt visus sūtījumus ES ir spēkā no 2021.gada 1.jūlija, un tā attiecas uz sūtījumu saņemšanu no jebkuras valsts, kas nav ES dalībvalsts, tostarp no Lielbritānijas, Norvēģijas, Šveices.

Saņemot no pasta operatora ziņu par muitojamu sūtījumu, cilvēks var izvēlēties, vai deklarāciju muitā iesniegs pats, vai uzticēs šo pienākumu veikt pasta operatoram. Ja deklarāciju cilvēks vēlas iesniegt pats, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšana sistēmu (EDS), ir jāzina, kas ir sūtījumā. To var noskaidrot, vai nu pajautājot dāvanas nosūtītājam, vai arī vēršoties pie pasta operatora, piemēram, pasta nodaļā, ja piegādātājs ir VAS "Latvijas pasts".

Sūtījumu piegādes loģistikas uzņēmums Omniva Grupa 18.septembrī Lietuvā, Kauņā, atklājis lielāko un modernāko loģistikas centru Baltijas valstīs, kas ievērojami palielinās uzņēmuma kapacitāti nodrošināt vietējo un starptautiskos sūtījumu šķirošanas apjomus.

Centra uzbūve ir līdz šim lielākā uzņēmuma investīcija - kopumā uzņēmums automatizētā loģistikas centrā izbūvē ieguldījis vairāk nekā 42 miljonus eiro, tā kopēja platība ir 22 000 kvadrātmetru un tajā esošās tehnoloģijas ļauj sašķirot līdz pat 12 000 sūtījumiem stundā. Investīciju infrastruktūrā galvenais mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju globālajā tirgū un radīt labākus priekšnosacījums visai e-komercijas nozares izaugsmei Baltijā, kā arī jomas uzņēmumu sadarbībai ne tikai Baltijas reģionā. Jau šobrīd Omniva ir lielākais pakomātu tīkls Baltijas valstīs ar 1243 pakomātiem.

Loģistikas centra atklāšanā moderno sūtījumu šķirošanas līniju kopīgi ieslēdza Lietuvas Ekonomikas un Inovāciju ministra vietniece Ieva Valeškaite (Ieva Valeškaitė), Igaunijas Reģionālās Attīstības un Lauksaimniecības ministre Pireta Hartmane (Piret Hartman), Kauņas reģiona vicemērs Antanas Nesteckis un Omniva vadības komandas pārstāvji.

Investējot vairāk nekā pusmiljonu eiro jaunā šķirošanas infrastruktūrā – papildus šķirošanas līnijas uzstādīšanā Rīgas terminālī – Omniva Latvija par 30% ir kāpinājusi savu sūtījumu šķirošanas kapacitāti.

Jaunā šķirošanas līnija ļaus sūtījumus apstrādāt vēl ātrāk un efektīvāk, dodot iespēju sašķirot līdz pat 6 tūkstošiem sūtījumu stundā.

Pēdējā gada laikā uzņēmums arī par 70 vienībām paplašinājis savu pakomātu tīklu. “Pēdējos gados esam mērķtiecīgi strādājuši, lai attīstītu uzņēmuma infrastruktūru, kā arī, lai nodrošinātu augstākās kvalitātes piegādes un klientu servisu. Ieguldījums šķirošanas kapacitātes palielināšanā ir loģisks turpmākais solis, lai arī pie augstiem sūtījumu apjomiem mēs varētu izpildīt savu solījumu klientiem un nodrošināt pēc iespējas ātrāku un efektīvāku sūtījumu apstrādi un nogādāšanu saņēmējiem,” skaidro Gusts Muzikants, Omniva vadītājs Latvijā.

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Skaistākajos un gaidītākajos svētkos vēlamies pārsteigt savus tuviniekus ar izsapņotām dāvanām, bet bieži vien rodas dilemma – kur meklēt un iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai nebūtu krietni jāpārmaksā. Salīdzinot cenas ar ārzemju interneta veikaliem, var pamanīt, ka to pašu preču cenas mūsu zemē bieži ir daudz augstākas, bet preču sortiments ne tik plašs. Daudziem ārzemju e-veikaliem nav piegādes uz Latviju, bet apķērīgi pircēji ir raduši risinājumu, kā iegādāties preces par labāku cenu un reizēm pat uzsākt savu biznesu.

Par risinājumu ir kļuvusi preču pārsūtīšanas platforma „PercEU”, kas veiksmīgi darbojas jau piecus gadus. Tā piedāvā lielisku iespēju dažādas preces no ārzemju interneta veikaliem atvest lētāk. „PercEU” darbību sāka ar sūtījumu piegādi no Vācijas e-veikaliem, bet tagad piedāvā iepirkšanos jau 8 valstīs! Pavasarī sākta sūtījumu piegāde no Spānijas, bet šoruden valstu sarakstu papildināja Nīderlande.

Toms Bacis, kas dibinājis un vada SIA PERCEU, „PercEU” projekta pārvaldītāju, apgalvo, ka populārākais sūtījumu virziens ir no Vācijas un Polijas interneta veikaliem, kas var piedāvāt labākas cenas ne tikai izpārdošanu laikā.

Svētdien, 18.septembrī starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums “Venipak” uzsāks gaisa kravu pārvadājumus no lidostas “Rīga”. Pirmais lidojums plānots uz Honkongu, organizējot reisus reizi nedēļā, bet no oktobra vidus – vismaz divas reizes nedēļā.

Gaisa kravu pārvadājumu mērķis ir nodrošināt pakalpojumu no pirmās līdz pēdējai jūdzei jeb palīdzēt klientiem sākot ar eksporta, beidzot ar importa procedūrām, tādējādi atvieglojot preču piegādi, kas nodrošinās arī īsāku laiku nekā tas bijis līdz šim tirgu sasniegšanai.

Lai realizētu gaisa kravu pārvadājumus, pašreiz “Venipak” investējis jau 2,5 miljonus eiro, no kuriem 1,5 miljoni eiro ir sākotnējie ieguldījumi, lai izveidotu ekspertu komandu un interneta tehnoloģiju platformu, kā arī dažādu organizāciju dalības maksas, savukārt vēl papildu viens miljons eiro investēts lidmašīnas nomā un apkalpošanā lidostās.

Uzņēmuma pārstāvji sacīja, ka, veicot izpēti, tika saskatīti labvēlīgi apstākļi, lai, pirmkārt, izvēlētos lidostu “Rīga” par sadarbības partneri, jo pašreiz lidojumi no Eiropas pamatā tiek organizēti caur Frankfurti un Amsterdamu, bet tas ir samērā tālu no Baltijas valstīm, tāpēc jāorganizē papildu loģistikas pakalpojumi. Savukārt piegādes jomā laiks ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kā arī jāņem vērā, ka lidostas “Rīga” administrācija spēja ātri reaģēt un palīdzēt atrisināt dažādus loģistikas jautājumus un piedāvāt risinājumus.

Investīcijas 4 milj. eiro apmērā. 11 mēnešu intensīvs nepārtraukts darbs. Un vairāk nekā 60 dažādu jomu speciālistu, kas tic idejai. Tas skaitliskā izteiksmē izskatās ambiciozākais pēdējo gadu Lietuvas pasta projekts – pakomātu tīkla paplašināšana uz Latviju un Igauniju. Kopš aprīļa mēs „Unisend” vārdā veiksmīgi darbojamies mūsu ziemeļu kaimiņvalstīs ar 300 pakomātiem, taču, kas bija iemesls lēmumam neaprobežoties tikai ar darbību vietējā tirgū?

Iespējams, visprecīzākais, bet reizē arī abstraktākais iemesls ir gluži vienkāršs – klientu mainīgās vajadzības. Vēloties saglabāt konkurētspēju, mums jāspēj tām pielāgoties, piedāvājot arvien jaunus, vēl ērtākus un aktuālākus risinājumus un pakalpojumus. Nav noslēpums, ka, gadu no gada, samazinoties nepieciešamībai pēc tradicionālajiem pasta pakalpojumiem, sūtījumu piegāde caur pakomātiem gan Lietuvā, gan Baltijas valstīs stabili pieaug.

Galvenais virzītājspēks tam mūsu reģionā ir pastāvīgi augošā un arvien vairāk iesakņojusies elektroniskā komercija. Tiek prognozēts, ka līdz 2027. gadam tās apjomi Baltijas reģionā katru gadu pieaugs vismaz par 12 %. Viens no nedaudzajiem lielākajiem katalizatoriem šai izaugsmei ir e-platformu popularitāte, kas ļauj iedzīvotājiem droši tirgot lietotas preces.

2023.gada augustā Latvijas Pasts savā pakomātu tīklā izvietos jau 200.pakomātu, kurš atradīsies Rīgā, Sporta ielā, informē uzņēmums.

Līdz septembra beigām plānots izvietot vēl 20 šādu modernu pakomātu Rīgā un reģionos. Pakomātu tīkla paplašināšanas projekts turpināsies arī nākamgad – līdz 2024.gada beigām Latvijas Pasts klientiem uzstādīs vēl 200 pakomātu.

Latvijas Pastam šis ir nozīmīgs atskaites punkts kopš pakomātu tīkla iegādes 2019.gadā. Latvijas Pasta klientu pieprasījums pēc pakomātu pakalpojumiem šajos gados četrkāršojies, kā arī turpina pieaugt ne tikai pilsētās, bet arī reģionos, kur iedzīvotāji arvien biežāk izvēlās sūtījumus saņemt, izmantojot tieši pakomātu pakalpojumus.

“200.pakomāta izvietošana un turpmākie plāni pakomātu tīkla paplašināšanai akcentē uzņēmuma nemainīgo apņemšanos progresēt un dinamiski virzīties uz priekšu, lai Latvijas Pasta pakalpojumi kļūtu klientiem vēl pieejamāki un ērtāki. Neskatoties uz šajos gados piedzīvotajām krīzēm un pandēmiju, Latvijas Pasts ir nostiprinājis ilgtermiņa redzējumu uzņēmuma pakomātu tīkla attīstībai, lai kļūtu par arvien konkurētspējīgāku dalībnieku šī pakalpojuma nodrošināšanā. Tāpat turpinās darbs pie dažādu procesu un pakalpojumu modernizēšanas, ieviešot jaunus tehnoloģiskus risinājumus ātrākai sūtījumu šķirošanai un piegādei,“ pauž Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas internetveikalos vai platformās un saņem sūtījumos no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pirkuma veikšanas vai atmuitošanas brīdī, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

No šī gada 1.jūlija PVN ir jāmaksā no pilnas sūtījuma vērtības.

Pircējs var samaksāt PVN preces iegādes brīdī, ja pārdevējs ir ES reģistrējies īpašā importa režīma - IOSS ("Import One Stop Shop") - izmantošanai. Ja trešās valsts komersants izmanto IOSS režīmu, tam ir tiesības iekļaut PVN preces cenā, un vēlāk šis PVN nonāk sūtījuma saņēmēja valsts budžetā. Informācija par PVN pārdevējam ir skaidri jānorāda savā e-komercijas platformā.

Iegādājoties preces trešo valstu internetveikalos vai e-komercijas platformās, VID aicina pievērst uzmanību tam, vai pie preces cenas atsevišķi ir norādīts PVN. Samaksājot PVN pirkuma brīdī, sūtījumus, kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro, pircējs saņem jau atmuitotus. Ja pārdevējs izmanto IOSS režīmu, tad preces atmuito attiecīgais pasta operators - VAS "Latvijas pasts" vai eksprespasts, bet sūtījuma saņēmējam muitas formalitātes nav jākārto.

Mūsdienu patērētājs arvien vairāk novērtē ērtības un ātrumu, īpaši runājot par iepirkšanos internetā. Ne vien preces kvalitāte ir svarīga, bet šobrīd pircēji sagaida arī sūtījumu saņemšanu pēc iespējas ātrāk. Skatoties globāli, tās pašas dienas piegādes iespējas šobrīd maina mazumtirdzniecības nozari un tiek prognozēts, ka līdz 2027. gadam tās pašas dienas piegādes tirgus vērtība varētu sasniegt 26,4 miljardus ASV dolāru, piegaugot par vairāk nekā 200%, salīdzinājumā ar 2021. gadu.

Rīgā un pierīgā šobrīd piegādes laika ziņā ātrākos risinājumus piedāvā tās pašas dienas piegādes uzņēmums QWQER Express. Uzņēmums sadarbojas ar vairāk nekā 200 uzņēmumiem no dažādām nozarēm, nodrošinot tās pašas dienas piegādes gan ziedu veikaliem, gan restorāniem, gan e-komercijas uzņēmumiem. Tiek īstenotas arī sadarbības ar uzņēmumiem, lai palīdzētu atvieglot saimniecisko darbību, veicot ātras un uzticamas dokumentu, sīkpaku un citu kategoriju ikdienas sūtījumu piegādes. Īpaši aktuāls piegādes jautājums kļūst svētku laikā, kad uzņēmumiem pasūtījumu skaits manāmi pieaug un ir svarīgi klientiem nodrošināt sūtījumu laicīgu piegādi. Arī šogad Black Friday un Ziemassvētku laikā e-veikalu pirkumus QWQER piegādās jau tās pašas dienas vakarā. Piedāvājot šādas piegādes iespējas klientiem, uzņēmumi var veicināt pārdošanas rezultātus, samazināt iepirkuma groza atcelšanas rādītājus (cart abandonment rate) un uzlabot klientu iepirkšanās pieredzi.

Reaģējot uz klientu pieprasījumu un paradumu maiņu, sūtījumu piegādes loģistikas uzņēmums Omniva turpina investēt jaunu pakalpojumu attīstībā un šobrīd ieviesis iespēju ikvienam no pakomāta nosūtīt sūtījumu uz 237 galamērķiem visā pasaulē.

Omniva dati liecina, ka Latvijā pieprasījums pēc starptautisko sūtījumu pakalpojumiem arvien pieaug un šādu iespēju labprāt izmanto gan e-komercijas jomā strādājošie uzņēmumi, gan arī privātpersonas – pēdējā gada laikā 16% Latvijas iedzīvotāju ir nosūtījuši paciņu uz ārvalstīm. Visbiežāk uz ārvalstīm tiek sūtītas drēbes, aksesuāri, kosmētika un produkti, kas nebojājas. Lielākā daļa starptautisko sūtījumu tiek nosūtīti uz Vāciju, ASV un Somiju.

"Agrāk privātpersonas savus sūtījumus, kas adresētas ārpus Baltijas valstīm, varēja sūtīt tikai no pasta nodaļas vai izmantojot ievērojami dārgākos kurjerpakalpojumus. Šobrīd esam raduši iespēju šo pakalpojumu nodrošināt arī no pakomātiem, kas daudziem cilvēkiem ir primārā izvēle paciņu nosūtīšanai un saņemšanai. Līdz ar to starptautisko sūtījumu pakalpojumi kļūst arvien pieejamāki gan biznesam, gan privātpersonām," norāda Omniva Grupas valdes loceklis un komercdirektors Gusts Muzikants.

“Omniva” grupas pārdošanas ieņēmumi pirmajā pusgadā auguši par 5%, bet sūtījumu ieņēmumi - par 11%. “Omniva” grupa kopumā piegādājusi vairāk nekā 15 miljonus sūtījumu, kas ir par 10% vairāk nekā šajā pašā periodā pērn.

Grupas ieņēmumi pirmajā pusgadā sasniedza 63,3 miljonus eiro (2022. gadā - 60,2 miljoni eiro). No pārdošanas ieņēmumiem 59% veidoja ieņēmumi no darbības Igaunijā, 15% - Lietuvā, 10% - Latvijā un 15% - no starptautiskā tranzīta. Universālā pasta pakalpojumi veidoja 9% no apgrozījuma. Grupas pamatdarbības peļņa sasniedz 1,0 miljonu eiro (2022. gadā - 0,7 miljoni eiro).

Latvijas Pastu turpmāk vadīs Beāte Krauze-Čebotare 

Stiprinot uzņēmuma vadības komandu, saskaņā ar Latvijas Pasta padomes lēmumu vadības komandai...

"Mūsu pārdošanas ieņēmumi pieauga galvenokārt pateicoties pieaugošajam sūtījumu apjomam. Neraugoties uz patērētāju optimisma samazināšanos, preču iegāde e-veikalos ir kļuvusi pastāvīgu cilvēku iepirkšanās paradumu. Ņemot vērā plašo e-komercijas piedāvāto pakalpojumu klāstu, tās apjomi turpinās pieaugt visos mūsu vietējos tirgos. Pateicoties kvalitatīvajam pakomātu tīklam un augstajai klientu apmierinātībai, esam spējuši uzlabot savas pozīcijas tirgū," uzsvēra “Omniva” vadītājs Latvijā Gusts Muzikants.

"Pieaugošie sūtījumu apjomi liecina, ka vajadzība pēc ātras un kvalitatīvas sūtījumu piegādes turpina pieaugt. Mums, kā Baltijas valstīs lielākā pakomātu tīkla operatoram, ir nenoliedzams izaugsmes potenciāls, un tas arī ir iemesls mūsu rekordlielajām investīcijām - gan reģionā lielākajā un modernākajā paku šķirošanas terminālī Lietuvā, gan mūsu loģistikas centra paplašināšanā Igaunijā," norādīja “Omniva” grupas valdes priekšsēdētājs Marts Magi (Mart Mägi).

Turpinot būt vienam no inovatīvākajiem loģistikas uzņēmumiem Baltijā, Igaunijā uzsākta gandrīz 40 jaunu pakomātu uzstādīšana. Tāpat plānota arī desmitiem novecojušu pakomātu nomaiņa. Līdz ar “Parcelsea” viedo pastkastīšu tīkla iegādi, “Omniva” grupa piedāvās ar personalizētu pakomātu / viedo pastkastīšu pakalpojumus. Uzsākta sadarbība ar AS “Paxster”, lai izmēģinātu videi draudzīgu elektromobiļu piemērotību pasta sūtījumu piegādei.

Šogad Latvijā uzsākts pilotprojekts, kura ietvaros uz pakomātiem uzstādīti saules paneļi. Tāpat arī sadarbībā ar tehnoloģiju pārstrādes uzņēmumu “GreenDice” nodrošinām, ka grupas labi uzturētās IT iekārtas tiek lietderīgi izmantotas labdarības nolūkos.

Starptautiskie kravu pārvadājumi ar mūsdienu tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām ir vienkāršāki, ātrāki un izdevīgāki. Digitālās loģistikas platformas kā Cargologs apvieno kravu nosūtītājus un transporta uzņēmumus vienā platformā, tādējādi nodrošinot parocīgu un ātru piegādes procesu gan pārvadātājiem, gan nosūtītājiem.

Automatizācija, kravu izsekošana un maršutu optimizācija ir tikai dažas no priekšrocībām, ko priekš loģistikas pakalpojumiem sniedz digitālās tehnoloģijas. Turpini lasīt rakstu un uzzini vairāk par to, kā digitālās tehnoloģijas palīdzēs Tavam uzņēmumam efektīvāk organizēt kravas piegādes!

Kas ir digitālās loģistikas platforma?

Aptuveni 25 procenti no visiem kravas transportlīdzekļiem Eiropā pārvietojas tukši, savukārt puse brauc tikai ar daļēju piepildījumu – tas ne tikai ietekmē ekonomiskos rādītājus, bet arī rada nevajadzīgu piesārņojumu. Šāda situācija ir radusies, jo Eiropā ir sadrumstalots kravas pārvadātāju tīkls – Cargologs digitālās loģistikas platforma atrisina šo problēmu, apvienojot vairākus kravas pārvadātājus vienuviet.

Sūtījumu nozarei pagājušais gads ekonomiskās situācijas un lielās inflācijas dēļ bija grūts, intervijā sacīja SIA "Omniva" valdes loceklis Gusts Muzikants.

Viņš norādīja, ka sūtījumu tirgus nav izolēts no pārējās ekonomikas, tostarp, piemēram, mazumtirdzniecība pagājušajā gadā uzrādīja samērā vājus rezultātus - 2023.gadā vienīgie mēneši, kad mazumtirdzniecība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga, bija janvāris, februāris un decembris.

Muzikants arī atzīmēja, ka mazumtirdzniecībā pagājušajā gadā apgrozījums Latvijā samazinājās kopumā par 2,1%, tostarp tieši nepārtikas produktu mazumtirdzniecībā, ar ko pārsvarā strādā sūtījumu kompānijas, kritums bija 2,3%.

"Līdz ar to kopumā ekonomiskā situācija nebija diez ko spoža," sacīja Muzikants.

Savukārt komentējot e-komercijas segmentu, viņš norādīja, ka šajā segmentā situācija bija nedaudz labāka. "Ir redzams, ka 2023.gadā pieaugums ir 2,1%. Taču arī te redzama interesanta tendence, ka pieaugums ir vērojams pirmajā gada pusē līdz jūlijam, bet pēc tam sākas kritums. Tas nozīmē, ka gads kopumā nav bijis viegls," piebilda "Omniva" pārstāvis.

VAS "Latvijas pasts" apturējis pasta sūtījumu pieņemšanu uz Ukrainu, informē uzņēmumā.

Šāds lēmums pieņemts saistībā ar Ukrainā izsludināto kara stāvokli un pārtraukto aviosatiksmi.

Savukārt uz Ukrainu adresētie sūtījumi, kas vēl nav izsūtīti no Latvijas, tiks uzglabāti "Latvijas pasta" sūtījumu apstrādes kompleksā. Situācijai mainoties, tie tiks virzīti saņēmējiem Ukrainā vai atgriezti nosūtītājiem.

Vienlaikus naudas pārvedumi uz Ukrainu, Baltkrieviju un Krieviju var nebūt izpildāmi.

Vidēji uz Ukrainu no Latvijas ar "Latvijas pasta" starpniecību tiek sūtīts līdz 300 reģistrētu sūtījumu nedēļā, neskaitot vēstules un vienkāršās sīkpakas. Patlaban sūtījumu apstrādes kompleksā ir 50 uz Ukrainu neizsūtītu pasta sūtījumu.

Ja sūtījums uz Ukrainu vēl nav izsūtīts, atrodas "Latvijas pastā" un klients vēlas to uzreiz saņemt atpakaļ, uzņēmums aicina sazināties ar "Latvijas pasta" Klientu centru: 67008001, 27008001, "[email protected]" vai sociālo tīklu profilos. Arī citu jautājumu vai neskaidrību gadījumā par pasta sūtījumu piegādēm "Latvijas pasts" aicina vērsties uzņēmuma Klientu centrā.

Piegādes platforma IziPizi Āgenskalna tirgū atver Latvijā pirmo pārtikas pakomātu, kas vienlaikus darbosies kā pašapkalpošanās zemnieku produktu veikals un būs nodrošināts ar ēdiena glabāšanai piemērotu termorežīmu.

Vienlaikus šis punkts ir arī IziPizi sūtījumu apmaiņas un glabāšanas vieta.

"Tagad no jebkuras Latvijas vietas zemniekiem būs iespēja nosūtīt pārtikas paciņu, un cilvēki to saņems piegādē ar kurjeru, vai pārtikas pakomātā. Tas ir nākamais solis pūļa piegādes platformas infrastruktūras attīstībā, kas jūtami uzlabos lauku labumu apriti un loģistiku starp Rīgu un reģioniem, palīdzot zemnieku un mājražotāju produktiem ērtāk un lētāk nonākt pie pircējiem,” norāda viens no IziPizi platformas līdzdibinātājiem Rolands Dzenis.

IziPizi punktu tīkls palīdzēs reģionu pārtikas ražotājiem, kam līdz šim ir bijis sarežģīti apmierināt augošo pieprasījumu un nodrošināt piegādi. Pārtikas pakomātā produktu uzglabāšana notiek +6 grādu režīmā, bet sūtījumu apmaiņas punktā sūtījumi glabājas +6 vai -18 grādu režīmos.

VAS "Latvijas pasts" plāno no nākamā gada palielināt vēstuļu korespondences - vēstuļu, pastkaršu, sīkpaku - tarifu par vidēji 13%, bet pasta paku sūtījumu tarifu - par 7%, pavēstīja kompānijā.

"Augstie vispārējās inflācijas rādītāji kā Latvijā, tā starptautiskā līmenī un jo īpaši krasais energoresursu tarifu pieaugums, kas sadārdzina gan pārrobežu, gan vietējās transportēšanas izmaksas, būtiski apdraud "Latvijas pasta" iespējas arī 2023.gadā pilnvērtīgi pildīt noteiktās universālā pasta pakalpojuma (UPP) saistības, saglabājoties līdzšinējiem UPP tarifiem," skaidro kompānijas pārstāvji.

Kompānijā arī informē, ka "Latvijas pasts" ir izstrādājis un iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) jaunu UPP tarifu projektu. Plānots, ka jaunie tarifi stāsies spējā 2023.gada 1.janvārī.

Kompānijas pārstāvji min, ka 2022.gada pirmajā ceturksnī degvielas izmaksas "Latvijas pastam" pieaugušas par apmēram 32% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2021.gadā, kā arī augušas starptautisko sūtījumu transportēšanas izmaksas, turklāt ik gadu 10-15% apmērā pieaug citu valstu pasta uzņēmumu izmaksas, ko tie piemēro "Latvijas pastam" par Latvijas iedzīvotāju sūtījumu piegādi adresātiem savās valstīs.

Sākot no šā gada oktobra, ikvienam, kurš iepirksies lidostas “Rīga” izlidošanas zonas “ATU Duty Free” veikalos, būs pieejams inovatīvs pakalpojums - nosūtīt pirkumu uz jebkuru sevis izvēlēto “Omniva” pakomātu kādā no Baltijas valstīm, informēja tirdzniecības uzņēmuma vadītājs Latvijā Tamers Džigeroglu (Mr. Tamer Cigeroglu).

Pakalpojums būs pieejams tiem ceļotājiem, kas dodas uz kādu no galamērķiem Eiropas Savienībā (ES).

Džigeroglu uzsvēra, ka par labu šādam pakalpojumam lemts, analizējot jaunos iepirkšanās paradumus, ko ietekmēja gan pandēmija, gan arī paaudžu atšķirīgās pieejas.

“Mūsdienās iepirkšanās neattiecas tikai uz preci, kuru iegūstam. Jaunajā laikmetā klienti pērk iepirkšanās pieredzi, un personalizēti pakalpojumi izceļas ar savu kvalitāti. Šajā jomā mēs piedāvājam saviem klientiem priviliģētu pakalpojumu ar daļējas piegādes iespēju, kas ietilpst mūsu pakalpojumā “Shop & Collect” jeb “Iepirkties & saņemt”. Pēc iepirkšanās mūsu beznodokļu veikalos viņu iegādātie produkti tiek nosūtīti uz saņemšanas punktiem, kas atrodas vistuvāk viņu dzīvesvietai, lai ceļojuma laikā viņiem nebūtu jānēsā produkti līdzi,” saka Džigeroglu.

Sūtījumu piegādes loģistikas uzņēmums Omniva investēs vairāk nekā 40 miljonus eiro Baltijas valstīs modernākā paku šķirošanas termināļa būvniecībā un tajā uzstādītajās tehnoloģijās Kauņas Brīvajā ekonomiskajā zonā (Lietuvā).

Šis būs līdz šim lielākais Baltijas valstīs strādājošās Omniva grupas ieguldījums un jaunais terminālis apstrādās ne tikai Lietuvā piegādājamos, bet arī starptautiskos sūtījumus uz visām trim Baltijas valstīm.

“Ņemot vērā e-komercijas un ar to saistītās sūtījumu loģistikas nozares nākotnes perspektīvas, uzskatām šo ieguldījumu par ļoti savlaicīgu. Pirmkārt, jaunā šķirošanas līnija palīdzēs optimizēt biznesa procesus, tādējādi vēl vairāk uzlabojot mūsu sniegto pakalpojumu kvalitāti un paplašinot to pieejamību. Otrkārt, jaunais terminālis stiprinās Omniva grupas kā prioritārā loģistikas partnera pozīcijas visā Baltijā, kā arī uzlabos darba apstākļus darbiniekiem un būs paraugs ilgtspējīgai dabas resursu izmantošanai,” uzsver Omniva valdes priekšsēdētājs Marts Mägi.

Viens no vadošajiem sūtījumu piegādes pakalpojumu sniedzējiem Latvijā “DPD Latvija” jūnijā uzsāks paku skapju tīkla paplašināšanu. Investējot 1 miljonu eiro, līdz šī gada rudenim plānots uzstādīt 50 jaunus paku skapjus.

Līdz ar šīs paplašināšanās noslēgšanu kopējais paku skapju skaits pārsniegs 300, kopā vairāk nekā 100 dažādās apdzīvotās vietās Latvijā.

“DPD“ paku skapji tiks uzstādīti vairāk nekā 10 jaunās pilsētās un apdzīvotās vietās visā Latvijas teritorijā, tostarp, Tīrainē, Ilūkstē, Jaunpiebalgā, Pāvilostā, Zaubē un Kalnciemā. Vienlaikus tiks uzstādīti papildu paku skapji arī tādās pilsētās kā Salaspils, Piņķi, Mārupe, Preiļi, Aizkraukle, Valmiera, Ventspils, Liepāja un Rīga.

“Paku skapju pakalpojumu izmanto arvien lielāks skaits Latvijas iedzīvotāju. “DPD Latvija“ dati liecina, ka paku sūtījumu skaits uz Latviju šī gada pirmajos četros mēnešos ir pieaudzis par 22% pret šādu pat periodu pagājušajā gadā. Sekojot šai tendencei, arī “DPD“ paplašina sava pakalpojuma pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, veicinot ne tikai ātrāku iespēju saņemt komerciālos sūtījumus, bet arī ļaujot privātajiem sūtījumiem pēc iespējas ātrāk sasniegt savu adresātu. Plašais DPD paku skapju pārklājums ļauj Latvijas iedzīvotājiem saņemt sūtījumu jebkurā Latvijas pilsētā pat vienas darba dienas laikā, savukārt Baltijā – vienas darba dienas laikā,” skaidro “DPD Latvija“ valdes priekšsēdētājs Jānis Grants.

Sūtījumu piegādes uzņēmuma "Omniva" ieņēmumi Latvijā pirmajā pusgadā bija 10,6 miljoni eiro, kas ir par 4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Tāpat pirmajā pusgadā "Omniva" Latvijā kopumā piegādājis 4,5 miljonus sūtījumu, kas ir par 12% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

Uzņēmumā norāda, ka "Omniva" grupas kopējie pārdošanas ieņēmumi pirmajā pusgadā veidoja 65,8 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 4%. Kopumā pirmajā pusgadā uzņēmums Baltijas valstīs piegādājis 16 miljonus sūtījumu, kas ir par 8% vairāk, tostarp lielākais pieaugums bija novērots Latvijā, kamēr Lietuvā pieaugums veidoja 8%, bet Igaunijā - 4%.

"Omniva" grupas valdes loceklis Gusts Muzikants norāda, ka kopumā ekonomikai un e-komercijas nozarei 2024.gada pirmā puse ir bijusi izaicinoša, tomēr ar sasniegto rezultātu uzņēmums ir apmierināts.