Ukraiņu loģistikas uzņēmums Nova Post, kas Latvijas tirgū ienāca 2023, gada oktobrī, ieviesis jaunu pakalpojumu klientiem.

No šī brīža var nosūtīt dokumentus, sūtījumus vai kravas līdz 100 kg ne tikai no Eiropas uz Ukrainu vai otrādi, bet arī starp Eiropas valstīm, kurās ir Nova Post nodaļas.

Starp Eiropas valstīm Nova Post piegādā uz pasta nodaļu, uz norādīto adresi ar kurjeru, uz pakomātu vai paku saņemšanās punktu. Sūtījumu var nosūtīt no Latvijas uz 9 valstīm, kurās Nova Post ir oficiālas pārstāvniecības: Poliju, Igauniju, Lietuvu, Čehiju, Vāciju, Slovākiju, Ungāriju, Itāliju un Spāniju, kā arī uz Ukrainu.

"Mūsu misija ir atvieglot piegādi gan dzīvei, gan biznesam. Tāpēc mēs ne tikai paplašinām savu tīklu, bet arī paplašinām pakalpojumu klāstu. No šī brīža Nova Post apvieno ne tikai ES ar Ukrainu, bet arī Eiropas valstis savā starpā," komentēja Volodimirs Poperešņuks, Nova Post līdzīpašnieks.

IT uzņēmums Atea Global Services un nekustamo īpašumu attīstītājs Vastint Latvia šī gada septembrī parakstījis līgumu, kas paredz, ka Atea Global Services turpmāk nomās visas Antonijas ielā 17 pieejamās biroja platības Magdelēnas kvartālā, tādejādi kļūstot par šī brīža lielāko kvartāla biroju nomnieku.

Plānots, ka jaunā ēka tiks nodota ekspluatācijā nākamā gada sākumā, lai jau nākamajā pavasarī, pēc telpu izbūves, vairāk nekā 550 Atea Global Services darbinieki pārvāktos uz jauno biroju klusajā centrā.

Šis kļūst ne tikai par līdz šim lielāko biroja nomas darījumu Vastint Latvia vēsturē, bet arī par šī gada lielāko biroja nomas darījumu Latvijā.

Magdelēnas kvartālā pašlaik tiek būvētas divas biroja ēkas Antonijas ielā 17 un 21, kur ēku pirmajos stāvos ir paredzētas telpas arī restorāniem un veikaliem. Pirms sešiem gadiem šajā kvartālā tika pabeigta kvartāla pirmā kārta ar 116 dzīvokļiem un komerctelpām pirmajā stāvā pret gājēju pasāžu.

Romāns Astahovs, Vastint Latvia rīkotājdirektors, komentējot sadarbību ar Atea Global Services, norāda: “Parakstot šo nomas līgumu, Magdelēniešu skaits uzreiz palielinājās apmēram 3 reizes – mirklis, ko esam ilgi gaidījuši, un kas notiks pat ātrāk nekā esam plānojuši.”

Patlaban VAS "Latvijas pasts" ar Satiksmes ministriju (SM) apsver trīs stratēģiskos virzienus, kas iezīmētu turpmāko pasta nodaļu tīklu, skaidroja pasta pārstāvji.

Pastā informē, ka pirmais virziens nozīmētu turpināt darbu ar esošajām pasta nodaļām, saņemot valsts subsīdijas līdz četru miljonu eiro apmērā 2024.gadā.

Savukārt otrais variants paredz turpināt sākto pasta nodaļu tīkla optimizāciju, nodrošinot pasta un finanšu pakalpojumus pēc klienta pieprasījuma jeb "Pastnieks mājās". Šāds variants paredz gadu noslēgt ar 71 pasta nodaļu.

Trešajā variantā tiktu pārskatīts esošais pasta nodaļu skaits, kā arī īstenots gan pakalpojums "Pastnieks mājās", gan ieviesti citi alternatīvi risinājumi. Šis variants paredz "Latvijas pasta" un pašvaldību sadarbību, pakalpojumus daļēji nodrošinot, piemēram, ar valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru starpniecību. Pastā papildina, ka šis piedāvājums varētu būt optimālākais visām ieinteresētajām pusēm.

Par IT infrastruktūras uzņēmuma Atea Global Services jauno izpilddirektoru iecelts līdzšinējais Atea Managed Services (AMS) Rīgas nodaļas vadītājs Roberts Eberliņš.

Pārmaiņas vadības komandā notikušas pēc iepriekšējās izpilddirektores Alises Vilkas lēmuma doties jaunos izaicinājumos. R. Eberliņš arī turpmāk pildīs savus pienākumus kā Atea Managed Services Rīgas nodaļas vadītājs un IT Servisu direktors Skandināvijā.

Starp turpmākajām uzņēmuma prioritātēm viņš min Rīgas biroja izaugsmes veicināšanu, turpinot attīstīt Atea Global Services nodrošināto pakalpojumu klāstu un pilnveidojot vietējo kompetenču centru.

“Šogad svinam pilngadību kopš Atea Grupa dibināja Atea Global Services un atvēra biroju Rīgā. Visu šo gadu laikā esam aktīvi strādājuši pie mūsu misijas īstenošanas – būvēt spēcīgāku Latviju ar IT kompetencēm. Lai arī 18 gadi vietējā tirgū ir nozīmīgs sasniegums, kuru laikā esam izaudzējuši spēcīgu, gandrīz 550 cilvēku lielu komandu, mūsu ambīcijas ir turpināt paplašināt mūsu kompetences. Vēlamies nodrošināt vēl izaicinošākas un daudzveidīgākas profesionālās attīstības iespējas IT nozarē, tādejādi ceļot Latvijas konkurētspēju pasaulē,” par tuvākajiem plāniem stāsta Atea Global Services izpilddirektors Roberts Eberliņš.

VAS "Latvijas pasts" slēgs 12 pasta nodaļas, Latvijā saglabājot kopumā 155 pasta nodaļas, informēja "Latvijas pasta" pārstāvji.

Vienlaikus kompānija plāno celt tarifus, tostarp vienkāršās iekšzemes vēstules līdz 20 gramiem nosūtīšanas cenu palielinot par 36,4% - no 1,65 eiro līdz 2,25 eiro, kā arī preses izdevējiem tiks palielināts preses piegādes tarifs.

Kompānijā norāda, ka kopējo pasta nodaļu skaitu samazinās par 12 pasta nodaļām, kas atrodas Cēsīs, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rīgā un Valmierā, kur pasta nodaļu ir vairāk, nekā nosaka universālā pasta pakalpojuma (UPP) prasības.

Attiecīgo pasta nodaļu slēgšana notiks pakāpeniski līdz šā gada beigām, informējot iedzīvotājus par turpmākajām iespējām saņemt pasta un finanšu pakalpojumus, kā arī par tuvāko pasta nodaļu.

VAS "Latvijas pasts" šogad kopā plāno investēt gandrīz trīs miljonus eiro pakomātu tīkla attīstībā, aģentūrai LETA sacīja pasta pārstāvji.

Pastā norādīja, ka četros mēnešos šogad "Latvijas pasts" jaunajos pakomātos ir ieguldījis vairāk nekā 350 000 eiro, bet līdz gada beigām paredzēts investēt vēl vairāk nekā 2,5 miljonus eiro.

Tādējādi šogad kopējās investīcijas pakomātu tīkla attīstībā sasniegs 2,963 miljonus eiro.

Pastā norādīja, ka patlaban Latvijā ir 252 uzņēmuma pakomātu, tostarp no gada sākuma līdz šim ir uzstādīti 34 jaunie pakomāti, bet līdz gada beigām "Latvijas pasts" plāno uzstādīt vēl 200 jaunus pakomātus.

Jaunie pakomāti atrodas Aknīstē, Berģos, Dagdā, Dundagā, Elejā, Inčukalnā, Jaunjelgavā, Jaunpiebalgā, Jelgavā, Kraujā, Lapmežciemā, Liepā, Liepājā, Limbažos, Mazsalacā, Mērsragā, Nākotnē, Nīcā, Ogresgalā, Pāvilostā, Priekulē, Priekuļos, Raganā, Raunā, Rīgā, Skrīveros, Skrundā, Stendē, Strenčos un Varakļānos.

VAS "Latvijas pasts" Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) ir iesniedzis universālā pasta pakalpojumu (UPP) tarifu projektu, kas tostarp no 2025.gada 1.janvāra paredz palielināt iekšzemes pasta paku sūtījumu tarifus, kā arī mainīt pārrobežu pasta pakalpojumu tarifus, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Tarifu izmaiņas saistītas ar klientu paradumu maiņu, tradicionālo pasta sūtījumu apmēra samazinājumu, transporta un loģistikas izmaksu kāpumu, energoresursu cenu palielināšanos un darbinieku atalgojuma pieaugumu, norādīts paziņojumā.

Iekšzemes vienkāršās pakas sūtījuma (no 1,001 līdz diviem kilogramiem) cena palielināsies par 7,3% - no 4,76 eiro līdz 5,11 eiro, iekšzemes ierakstītas pakas sūtījums (no 1,001 līdz diviem kilogramiem) maksās 7,05 eiro līdzšinējā 6,21 eiro vietā, kas ir par 13,5% vairāk, bet iekšzemes apdrošinātās pakas (no 1,001 līdz diviem kilogramiem) sūtījuma cena samazināsies par 8,4% - no 6,93 eiro līdz 6,35 eiro. Vienlaikus jāņem vērā, ka pie apdrošinātajiem pasta paku sūtījumiem papildus ir jāmaksā arī 2% no apdrošināšanas summas.

VAS "Latvijas pasta" klienti šogad rudenī varētu sākt izmantot Lietuvas valsts pasta kompānijas "Lietuvos paštas" pakomātus, informē "Latvijas pasta" pārstāvji.

Abi uzņēmumi ir parakstījuši memorandu par savstarpēju ilgtermiņa sadarbību, kas paredz, ka abas puses varēs izmantot otra uzņēmuma pakomātu tīklu, nodrošinot sūtījumu pakalpojumus Baltijā.

Attiecīgi "Latvijas pasta" klienti varēs nosūtīt un saņemt pakas "Lietuvos paštas" pakomātos, kas darbojas ar zīmolu "Unisend". Kopumā Lietuvas uzņēmumam ir gandrīz 750 "Unisend" pakomātu punktu, tostarp 300 atrodas Latvijā vai Igaunijā.

Savukārt "Unisend" klienti, veicot sūtījumus uz Latviju, varēs izmantot "Latvijas pasta" pakomātu tīkla pārklājumu.

Paredzēts, ka abu uzņēmumu sadarbības modelis praktiski sāks darboties 2024.gada rudenī.

Patlaban notiek aktīvs darbs pie pakomātu tīklu savietojamības un funkcionalitātes salāgošanas.

VAS "Latvijas pasts" padome izsludinājusi konkursu uz "Latvijas pasta" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu, liecina informācija "Latvijas pasta" mājaslapā.

Mēneša atalgojums valdes priekšsēdētājam paredzēts 10 225 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet valdes loceklim 9202 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Pretendenti aicināti pieteikties konkursam līdz 2024.gada 5.jūlijam ieskaitot.

Atlases konkursā tiek meklēts valdes priekšsēdētājs (CEO), kura pārraudzībā būs uzņēmuma un komandas vadība, kā arī iesaistīto pušu, informācijas tehnoloģiju (IT) un operacionālā vadība, un valdes loceklis ar atbildību biznesa attīstības jomā (CCO), kura pārraudzībā būs kapitālsabiedrības ieņēmumi, produktu un pakalpojumu pārdošanas rādītāji.

"Latvijas pasta" padomes priekšsēdētājs Kaspars Rokens norāda, ka pasta un loģistikas nozare gan Latvijā, gan pasaulē pēdējo gadu laikā piedzīvo straujas pārmaiņas, ko veicina gan sīvā konkurence, gan ģeopolitiskie faktori. "Latvijas pasts" ir sācis vairākus projektus digitalizācijas un tehnoloģiskās attīstības jomā, kas būs jāturpina, koncentrējoties uz klientu pieredzi, ilgtermiņa perspektīvu un ilgtspēju.

VAS "Latvijas pasts" valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare atstās amatu, jo ir pieņēmusi darba piedāvājumu citā uzņēmumā ārpus publiskā sektora, aģentūru LETA informēja "Latvijas pasta" pārstāvji.

Krauzes-Čebotares pēdējā pilnvaru diena uzņēmumā būs trešdiena, 31.jūlijs.

Turpmāk valdes priekšsēdētāja pienākumus uz laiku uzņemsies pildīt "Latvijas pasta" valdes loceklis Andris Puriņš, un viņa pilnvaras būs spēkā līdz brīdim, kad "Latvijas pasta" padome apstiprinās valdes priekšsēdētāju, pamatojoties uz rezultātiem atklātajā konkursā, kas šobrīd ir norises procesā.

"Latvijas pasta" valdē turpina darbu arī valdes locekļi Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš.

"Latvijas pasta" padomes priekšsēdētājs Kaspars Rokens norāda, ka Krauzes-Čebotares vadībā "Latvijas pastā" ir veikta virkne uzlabojumu darbības procesos, klientu apkalpošanā un pakalpojumu vadībā.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valsts īpašumulikuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs 01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 750 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Par mutiskās izsoles dokumentiem un informāciju par Nekustamā īpašuma apskati vērsties pie kontaktpersonām: Jānis Šīns (tālrunis: +37129195740, e-pasts: [email protected]), Igors Terehovs(tālrunis: +37129933699, e- pasts: [email protected]) un Kristjans Salks (tālrunis: +3725069699, e-pasts: [email protected]).

Digitalizācija ir viens no ātrākajiem un efektīvākajiem instrumentiem konkurētspējas veicināšanā, kas vienlaikus palīdz arī samazināt loģistikas izmaksas un riskus, atzīmē Arminas Samsonas, LOGIFLY vadītājs.

Redzam, ka pēdējos gados Latvijas uzņēmēji arvien vairāk domā par digitalizāciju, tāpēc LOGIFLY ienākšana Latvijas tirgū mūsu gadījumā bija ļoti loģisks solis, spriež A.Samsonas. Lietuvā jau gadiem strādājām ar vairākiem uzņēmumiem, kuriem bija filiāles arī Latvijā, tāpēc mūsu paplašināšanās noritēja organiski, teic LOGIFLY vadītājs, piebilstot, ka Latvijas un Lietuvas tirgi ir ļoti līdzīgi. Strādāt Latvijā ir ērti, jo biznesa darbības principi un uzņēmēju domāšanas veids nav pārāk atšķīrīgs no lietuviešiem - mēs izprotam tirgus vajadzības un spējam piedāvāt labākos risinājumus.

Plašs piedāvājums

LOGIFLY informācijas sistēma aptver visu loģistikas ķēdes procesu, tostarp transporta pasūtījumu pārvaldību, stāsta A.Samsonas. “Piemēram, pārvadātāja izvēli vai iepirkumu konkursa organizēšanu, automātisko pārvadājumu izmaksu aprēķināšanu, attāluma noteikšanu un CO2 atskaišu veidošanu. Tāpat sistēmā iespējams veikt arī rampu rezervācijas, kas palīdz reģistrēt iekraušanas un izkraušanas laikus noliktavā, norādot transportlīdzekļa un vadītāja datus. Papildus tam sistēma klientiem piedāvā arī pagalma pārvaldīšanas pakalpojumus - numuru atpazīšanu, automātisku vārtu atvēršanu, informācijas nodrošināšanu vadītājiem uz elektroniskā tablo, kravas nosvēršanu un citas lietas, ko iespējams nodrošināt, integrējot vai uzstādot attiecīgās iekārtas,” norāda A.Samsonas.

Lietuvas integrēto telekomunikāciju pakalpojumu kompānija "Telia Lietuva", kas pieder Zviedrijas "Telia Company", atlaidusi 102 darbiniekus, lai gan iepriekš bija plānots, ka darbu uzņēmumā zaudēs ap 200 cilvēku.

"Mēs reāli atlaižam par pusi mazāk cilvēku nekā iepriekš paziņots," teica "Telia Lietuva" preses pārstāvis Audrjus Stasjulaitis, piebilstot, ka sākotnēji lēsto 200 cilvēku vietā darbu zaudēs ap 100 cilvēkiem.

Kā paskaidroja kompānijas pārstāvis atlaižamo cilvēku skaits sarucis, jo ierastu darba tirgus procesu gaitā mainījies darbinieku skaits, plānoto vakanču darba slodze sadalīta citiem darbiniekiem, kā arī likvidētas dažas pozīcijas, kurām darbinieki piesaistīti ārpakalpojumā.

Stasjulaitis norādīja, ka darbinieku atlaišana notiek pēc kompānijas īpašnieka "Telia Company" lēmuma.

Viņš sacīja, ka vēl viens Zviedrijai piederošs Lietuvas uzņēmums "Telia Global Services Lithuania" par plānoto atlaišanu varētu paziņot novembra sākumā.

Nekustamo īpašumu attīstības un apsaimniekošanas uzņēmums “Galio Group” ir paziņojis par plāniem sākt būvēt otro no trim plānotajām biznesa centra “Gustavs” ēkām Rīgā, Gustava Zemgala gatvē. Šis projekts papildinās Rīgas biroju tirgu ar 14 400 m2 kvalitatīvu un energoefektīvu iznomājamu platību.

Par nomas partneri ekskluzīvai īrnieku piesaistei “Galio Group” ir izvēlējusies starptautisko nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmumu “Newsec”.

Db.lv jau vēstīja, ka pērn pavasarī ekspluatācijā tika nodota biznesa centra “Gustavs” pirmā ēka, kuras kopējā platība ir apmēram 20 700 kvadrātmetri. Ēkas enkurnomnieks ir “SEB Global Services”, kas nomās aptuveni 11 000 kvadrātmetrus.

Ekspluatācijā nodota biznesa centra Gustavs pirmā ēka 

Ekspluatācijā nodota jaunā un modernā biznesa centra “GUSTAVS” pirmā ēka Gustava Zemgala...

Projektam noslēdzoties, biznesa centrs “Gustavs“ būs triju ēku komplekss ar kopējo iznomājamo platību 41 000 kvadrātmetru platībā un 1000 autostāvvietām.

"Galio Development" valdes loceklis Latvijā Kaspars Beitiņš stāsta, ka šis ēku komplekss tiek veidots kādreizējā industriālā teritorijā, kas pamazām pārtop par dinamisku, dzīvei, darbam un atpūtai piemērotu pilsētvidi. “Mūsu mērķis ir panākt, lai topošais darījumu centrs kļūtu par unikālu daļu no šīs vēsturiski bagātās un prestižās Rīgas apkaimes, kas atrodas tikai desmit minūšu attālumā no pilsētas centra,” saka K. Beitiņš.

Pirmās ēkas celtniecība tika pabeigta jau pagājušajā gadā, un šobrīd tajā strādā vairāk nekā 1100 darbinieku. Enkurnomnieks ir “SEB Global Services”, pārējie nomnieki – “Prenta” un “iLunch”.

Otrajā biroju ēkā būs seši stāvi, 14 400 kvadrātmetrus liela biroju kopplatība, 403 autostāvvietas divlīmeņu pazemes autostāvvietā, kur atradīsies arī elektromobiļu uzlādes stacijas, elektrisko skūteru uzlādes punkti un velosipēdu glabātuve.

“Projektējot un būvējot ēkas, mēs īpašu uzmanību pievēršam ilgtspējībai, lai tās atbilstu augstākajām BREEAM Jaunās būvniecības izcilības (BREEAM New Construction Excellent) sertifikācijas prasībām. Pirmā biroju centra “Gustavs” ēka bija pirmā ēka Latvijā, kas saņēma BREEAM Excellent Fully Fitted sertifikātu. Tas ir būtisks ieguldījums mūsu nākotnē,” atzīmē Kaspars Beitiņš.

Jaunu biroju ēku būvniecība Rīgā ir aktivizējusies tikai pēdējā laikā, novērojis starptautiskais nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmums “Newsec“. Vēl pirms dažiem gadiem Rīga varēja piedāvāt maz brīvu un kvalitatīvu, mūsdienu prasībām atbilstošu biroju telpu, un uzņēmumiem bija jāstrādā vecās, neefektīvi projektētās ēkās ar zemu energoefektivitātes līmeni. Ir labi, ka tādi uzņēmumi kā “Galio Group” uzņēmās iniciatīvu un izstrādāja vairākus augstas klases ilgtspējīgu biroju ēku projektus, kas tagad ļauj vietējiem un starptautiskajiem uzņēmumiem paplašināt savu darbību un pārcelties uz mūsdienīgām telpām. “Galio Group” ēkas, kas tiek projektētas ar rūpēm par vidi, nodrošinot ekoloģiskus un energotaupīgus tehniskos risinājumus, būvējot saules paneļus un koncentrējoties uz darbinieku komfortu, atbilst “Newsec” vērtībām, tāpēc mēs esam ļoti priecīgi par šo sadarbību”, stāsta Dace Priede, “Newsec Latvia” biroju risinājumu vadītāja Latvijā.

Kā uzsver D. Priede, kvalitatīvas darba vietas pievienotā vērtība ir viens no faktoriem, kas pēc straujā attālinātā darba popularitātes Covid-19 pandēmijas laikā tagad ļauj atgriezt darbiniekus birojos. “Nākotnē biroju darbā dominēs hibrīdmodelis, sadalot darba laiku starp mājām un biroju, un kvalitatīvas biroju telpas ir viens no svarīgiem priekšnoteikumiem rūpēm par darbinieku labbūtību,” uzskata D. Priede.

Kompleksa “Gustavs” attīstītājs ir Lietuvas nekustamo īpašumu uzņēmums “Galio Development”, kas Lietuvā īstenojis projektus 212 000 m2 platībā. Ekskluzīvu sadarbību ar starptautisko nekustamo īpašumu konsultācijas uzņēmumu “Newsec”, kas darbojas septiņās Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs, “Galio Development” izvēlējusies pēc rūpīgas vairāku potenciālo sadarbības partneru izvērtēšanas.

VAS "Latvijas pasts" nemaksās dividendes 1,414 miljonu eiro apmērā no 2022.gada peļņas, otrdien nolēma valdībā.

Satiksmes ministrijas rīkojums paredz, ka finanšu līdzekļus 1,414 miljonu eiro apmērā izlietos pasta termināļu tīkla attīstībā atbilstoši tirgus attīstības tendencēm.

Jau ziņots, ka "Latvijas pasta" apgrozījums 2022.gadā bija 100,009 miljoni eiro, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2021.gadā, kā arī uzņēmums strādāja ar 2,21 miljona eiro peļņu pretēji zaudējumiem gadu iepriekš. Finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

"Latvijas pasts" nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Uzņēmums nodrošina iekšzemes un starptautiskās piegādēs, sākot ar e-komercijas un paku sūtījumiem līdz presei, vēstuļu korespondencei un personalizētiem loģistikas risinājumiem. "Latvijas pasts" ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 2300 darbinieku.

Līdz ar straujo biznesa kvartāla attīstību, Mūkusalas Biznesa Centra vadība pirms gada uzsāka daudzstāvu autostāvvietas projektu, kura būvniecībā un tai piegulošās teritorijas labiekārtošanā kopumā ieguldīti aptuveni 4,5 miljoni eiro.

Ekspluatācijā nodotā autostāvvieta atrodas Dēļu ielā 6 un tā ir piecus stāvus augsta, četri no kuriem atrodas virszemē un viens – pazemē. Celtnē ir paredzētas 371 stāvvieta – tai skaitā 19 stāvvietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un 11 elektrisko automobiļu uzlādes stacijas, kā arī 48 velosipēdu novietnes. Tāpat veikti arī apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbi. Daudzstāvu autostāvvietas būvdarbus īstenojis būvniecības un projektēšanas uzņēmums Pillar Contractor, savukārt atbalstu procesā sniedzis arī inženieruzņēmums BLV Advisory Group.

“Strauji augot ne tikai teritorijas lietotāju skaitam, bet arī vispārējiem standartiem par to, ko nozīmē pilsētvides mobilitāte un cilvēkiem piemērota vide, daudzstāvu autostāvvietas būvniecība daudzējādā ziņā bija nākamais loģiskais solis,” stāsta Mūkusalas Biznesa Centra valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane. “Tikai nodrošinot biznesa centra iemītnieku pamatvajadzības mēs varam runāt par turpmāku teritorijas attīstību – galu galā mēs redzam, ka nomnieki pārmaiņas uztver ļoti pozitīvi. Tieši tāpēc neplānojam apstāties pie jau paveiktā un attīstība noteikti turpināsies,” viņa stāsta.

Apmierināti un motivēti darbinieki ir galvenais priekšnoteikums veiksmīgai biznesa attīstībai, tāpēc vēlos jūs iepazīstināt ar jaunākajām atziņām no Deloitte 2024. gada “Global Human Capital Trends” ziņojuma, ko Deloitte publicē kopš 2012. gada. Šī gada pētījums, kurā apkopoti vairāk nekā 14 000 respondentu viedokļi no 95 valstīm, izceļ būtisku faktu: darba robežām izplūstot (domājot par attālināto darbu), tādas iezīmes kā empātija un zinātkāre kļūst arvien būtiskākas.

Novērojamas labbūtības pasliktināšanās pazīmes

Lai gan vairums vadītāju atzīst, ka ilgtspējas prioritizēšana, arī attiecībā uz cilvēkresursiem, ir ļoti svarīga organizācijas panākumiem, šķiet, ka pašreizējie centieni ir nepietiekami, jo lielākā daļa darbinieku ziņo par stagnējošu vai pasliktinājušos labbūtību darbā. 53% darbinieku apgalvo, ka viņus visvairāk uztrauc pieaugošais darba stress, kas pasliktina mentālo veselību.

Saskaņā ar Deloitte Globālo Mileniāļu un Z paaudzes aptaujas datiem, 48% darbinieku un 53% vadītāju atzīst, ka darbā ir izdeguši, un gandrīz puse mileniāļu un Z paaudzes darbinieku norāda, ka visu laiku vai lielāko daļu laika jūtas stresa pārņemti. 2023. gada “Gallup State of the Global Workplace” pētījumā atklāts, ka 59% no pasaules darbaspēka “klusi aiziet no darba ” jeb, angliski runājot, “are quiet-quitting”.

Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā būtiska loma ir siltumapgādes elektrifikācijai, kas pašlaik Latvijā vēl ir bērnu autiņos.

Siltumapgādes sektora elektrifikācija sniegtu iespēju efektīvāk izmantot jau pastāvošo elektroapgādes infrastruktūru, kā arī samazināt cenu svārstības, norāda nozares eksperti, kas par šo tēmu plaši diskutēja DB organizētajā ikgadējā siltumapgādes nozares konferencē Siltumapgāde un energotehnoloģijas 2024.

Eksperti nonāca pie secinājuma, ka elektroenerģijas un siltumapgādes nozarēm ir jāsadarbojas, uzsverot, ka siltumenerģijas sektors var palīdzēt elektrotīklā līdzsvarot ražošanas un patēriņa jaudas, kā arī ilgtermiņā radīt pozitīvu ietekmi uz energoapgādes izmaksām kopumā.

Process jāpaātrina

Šobrīd lietderīgi būtu apsvērt papildu motivējošu instrumentu ieviešanu siltumapgādes elektrifikācijas paātrināšanai, uzskata Gatis Junghāns, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes loceklis. “Ieguvumu šajā gadījumā netrūktu. Pirmkārt, siltuma ražošana ar elektroenerģiju, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), palīdzētu samazināt siltumapgādes sektora emisijas un tuvināties klimata neitralitātes mērķim. Otrkārt, siltumapgādes elektrifikācija veicinātu siltuma ražošanā izmantoto energoresursu dažādošanu un izmaksu samazināšanu, pozitīvi ietekmējot patērētāju rēķinus. Treškārt, siltumapgādes elektrifikācija jaunu un elastīgu elektroenerģijas patērētāju veidā radītu papildu elektroenerģijas sistēmas balansēšanas resursus, veicinot lielāka apjoma vēja un saules elektrostaciju pieslēgšanu elektrosistēmai. Turklāt siltumapgādes elektrifikācija nodrošinātu arī elektrotīkla infrastruktūras efektīvāku izmantošanu, kas savukārt veicinātu elektrotīkla pakalpojumu tarifu samazināšanu. Papildus tam būtu svarīgi saprast, ka siltumapgādes elektrifikācija ir salīdzinoši viegli un ātri īstenojama gan centralizētas siltumapgādes sistēmas līmenī, piemēram, ar lielas jaudas elektrisko boileru uzstādīšanu, gan individuālu patērētāju līmenī, uzstādot siltumsūkņus,” pauž G.Junghāns. Ina Bērziņa-Veita, Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) prezidente, norāda, ka šobrīd elektroenerģijas un siltumapgādes nozares faktiski nesadarbojas. “Tajā pašā laikā mēs šai sadarbībai esam gatavi. Redzam, ka arī tirgus ir pietiekami nobriedis, tāpēc domāju, ka nākotnē šī sadarbība spēlēs ļoti būtisku lomu. AER jaudas, tajā skaitā saules un vēja jaudas, pieaug ātros tempos, un nozares uzņēmējiem šī situācija būtu maksimāli jāizmanto. Arī mums, siltumuzņēmējiem, ir jaudas, ko patērēt, tāpēc vienoties par sadarbības modeli būtu nepieciešams maksimāli ātri. Ja mēs runājam par siltuma nozari kopumā, jāsaka, ka šobrīd būtu īstais laiks izvērtēt, kuras no dedzināšanas jaudām būtu vērts elektrificēt, aizstājot tās, piemēram, ar siltumsūkņiem un akumulācijas tvertnēm. Lai to sāktu darīt, savukārt ir jāizvērtē pieslēguma iespējas. Mums ir jāsaprot, kā plāno attīstīties augstsprieguma un sadales tīkli un kādu lomu šajā nākotnes attīstībā var spēlēt siltumuzņēmumi, domā I.Bērziņa-Veita.

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

Pašvaldību pakalpojumu pieejamība, komunikācija un sadarbība, sabiedrības digitālās pratības attīstības nozīme arī kā drošības jautājums, bija vieni no svarīgākajiem Rīgā notikušajā Pašvaldību forumā “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja”.

Tajā piedalījās speciālisti no 27 Latvijas pašvaldībām, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un vairāku uzņēmumi pārstāvji, kas ikdienā saistīti ar dažādiem digitalizācijas procesiem.

“Pašvaldību pakalpojumu pieejamība, komunikācija un sadarbība – šie ir trīs ļoti būtiski elementi, kas nodrošina efektīvu un iekļaujošu pārvaldību, kas kalpo iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Ikvienam Latvijas iedzīvotājam un uzņēmējam neatkarīgi no dzīvesvietas jābūt iespējai saņemt kvalitatīvus pakalpojumus – neatkarīgi no tā, vai tie tiek nodrošināti digitāli vai klātienē. Ne katrs pakalpojums ir tikai digitāls, un ne katram iedzīvotājam ir piekļuve digitālajām tehnoloģijām. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs ne tikai turpinām veicināt digitālos risinājumus, bet arī neaizmirstam cilvēkus, kuriem nepieciešams atbalsts šo risinājumu lietošanā. Šis līdzsvars starp digitālo un cilvēku – starp tehnoloģijām un cilvēcību – ir mūsu panākumu atslēga. Ir svarīgi turpināt iesākto darbu pašvaldību digitalizācijas jomā. Pašvaldības ir vistuvāk iedzīvotājiem, tās ātrāk redz vajadzības un var ātrāk reaģēt. Tādēļ jo īpaši svarīgi rast efektīvākus un ātrākus risinājumus digitālo pakalpojumu jomā,” foruma atklāšanā pauda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga.

“Fazer” mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas visos tirgos, kuros uzņēmums strādā. Stratēģijas ietvaros “Fazer” apsver iespēju apvienot abas Baltijas maizes ceptuves vienā ražošanas struktūrā Ogrē. Šobrīd “Fazer” maizes ceptuves atrodas Kauņā un Ogrē.

Ieguldījums modernas noliktavas, jaunu komplektēšanas procesu un renovētas ražošanas ēkas izveidē būtu 18 miljoni eiro, kas ir nozīmīga summa Baltijas maizes tirgū. Sakarā ar šīm pārmaiņām, kuru rezultātā uzņēmuma ražotnē Kauņā darbavietu skaits varētu tikt samazināts par 185, “Fazer” uzsācis konsultācijas ar darbinieku pārstāvjiem.

“Fazer Bakery Baltic” apsver iespēju koncentrēt visu ražošanu vienā modernā maizes ceptuvē Ogrē.

Pateicoties šīm pārmaiņām, “Fazer” varēs nostiprināt savu pozīciju Baltijas tirgos, nodrošināt konkurētspēju, paplašināt produktu sortimentu jaunās kategorijās un turpināt attīstīt eksportu. Viena ceptuve ar paplašinātu noliktavu saldētiem un svaigiem produktiem, jauniem komplektēšanas procesiem un modernizētām ražošanas iespējām uzlabotu “Fazer Bakery Baltic” piegādes ķēdes efektivitāti, kas ir ļoti svarīgi visiem trim Baltijas tirgiem. Ieguldījuma apmērs lēšams 18 miljonos eiro, kas ir būtisks investīciju apjoms Baltijas maizes tirgū. Šobrīd “Fazer” maizes ceptuves atrodas Kauņā un Ogrē.

Pāris gadus iepriekš e-komercijas attīstība uzņēmumos bieži vien bija apstākļu spiesta, jo ierobežojumi mudināja uzņēmumus meklēt jaunus risinājumus, lai nokļūtu pie saviem klientiem. Šobrīd uzņēmumu digitalizācija ir kļuvusi par teju vienīgo risinājumu, lai turpinātu attīstīt biznesu un sasniegtu arvien plašāku klientu loku.

Līdz ar iedzīvotāju paradumu maiņu, pieprasījums pēc dažādiem e-komercijas risinājumiem pieaug. Saskaņā ar Statista datiem[1], pārtikas piegādes tirgus vērtība līdz 2024. gada beigām sasniegs gandrīz 783 miljardus ASV dolāru un turpinās pieaugt arī nākamos gadus. Tas nozīmē, ka e-komercija ir kļuvusi par nozīmīgu dzinējspēku ikviena uzņēmuma attīstībā.

Mazo un vidējo uzņēmumu izaicinājums – izmaksas un iespējas

E-komercijas attīstība Latvijā joprojām ir pašā ceļa sākumā - kamēr Lietuvā tiešsaistes tirdzniecību piedāvā 38,9% uzņēmumu, Igaunijā 22,3%, Latvijā spēkus e-komercijā iemēģinājuši vien 19,7% uzņēmumu[2].

Lai gan pašreizējā e-komercijas aktivitāte Latvijas uzņēmēju vidū nav augsta, tā atspoguļo ievērojamu izaugsmes potenciālu. Ar pareizu pieeju un atbalstu Latvijas uzņēmumi var izmantot šo potenciālu, lai ne tikai noķertu, bet arī pārspētu kaimiņvalstis e-komercijas jomā. Turklāt tiešsaistes tirdzniecība ir ne tikai veids, kā paplašināt savu tirgu, bet arī kāpināt uzņēmuma ienākumus. Pērn veiktais pētījums apliecina, ka par papildus ērtībām un ātrumu lielākā daļa patērētāju (56%) ir gatavi maksāt vairāk[3].

Novembra sākumā Latvijā laiks kļūs vēsāks un vietām gaidāms sezonas pirmais sniegs, liecina pašreizējā "Global Forecast System" prognoze.

Atbilstoši šai prognozei līdz 1.novembrim saglabāsies rudenīgi silts gaiss, temperatūra nereti pakāpsies virs +10 grādiem. No sestdienas, 2.novembra, laiks kļūs vēsāks un bez lietus gaidāma arī krusa un sniegs. Aukstajam gaisam plūstot pāri siltajai jūrai, vietām iespējami stipri nokrišņi un pērkona negaiss.

Parasti pirmais sniegs Latvijā uzsnieg oktobrī, pērn jau 8.oktobra rītā vietām valstī bija neliela sniega kārtiņa. Savukārt 2012.gada oktobra beigās Cēsu apkaimē sniega dziļums sasniedza 35 centimetrus, 2003.gadā Rīgā - 39 centimetrus.

Šīs nedēļas nogalē vietām īslaicīgi līs, saulaināks laiks gaidāms svētdien. Pūšot lēnam dienvidu vējam, gaisa temperatūra naktīs noslīdēs līdz +1..+10 grādiem, maksimālā temperatūra sestdien būs +7..+12 grādi, Kurzemē līdz +14 grādiem, bet svētdien gaidāma temperatūras paaugstināšanās līdz +11..+15 grādiem.

Lai uzņēmums ilgtermiņā būtu veiksmīgs, nepieciešama pareizā komanda un panākumus veicinoša darba vide, domā Roberts Eberliņš, Atea Global Services izpilddirektors.

Bieži vien vārdam konkurence sabiedrībā tiek piedēvēta negatīva nozīme, taču patiesībā konkurence ir viena no galvenajām biznesa veiksmes atslēgām, spriež R.Eberliņš. Es nedomāju, ka mēs, kā uzņēmums, būtu tik labi kā šobrīd, ja mums nebūtu bijis konkurentu, pārliecināts ir Atea Global Services izpilddirektors. Konkurence liek mums nepārtraukti domāt par attīstību un nemitīgi censties būt labākiem - rezultātā ieguvēji ir gan paši uzņēmēji un to darbinieki, gan viņu klienti, atzīst R.Eberliņš.

Vēlas būt patstāvīgsLīdz desmit gadu vecumam man ļoti patika būvēt auto un lidmašīnu modelīšus, atminas R.Eberliņš. “To darīju, izmantojot mikroskopiskas detaļas un superlīmi, līdz ar to katra kļūda bija sevišķi sāpīga, jo to izlabot praktiski nebija iespējams. Bērnībā man nebija vienas konkrētas sapņu profesijas - nesapņoju kļūt ne par policistu, ne ārstu. Varētu pat teikt, ka es savā ziņā taupījos, jo es piedzīvoju un izbaudīju man dotās iespējas, neierobežojot sevi profesijas izvēlē. Man patika un padevās matemātika - algebra un ģeometrija, kā arī fizika un rasēšana,” stāsta R.Eberliņš, kurš, pēc vidusskolas absolvēšanas, sāka studijas Vidzemes augstskolā.“Kā šodien atceros, ka svarīgs aspekts universitātes izvēlē bija ne tikai studiju novirziens, bet arī fakts, ka tā atrodas ārpus Rīgas un prom no vecākiem. Manī vienmēr mita tā sajūta, ka man ir jātiek pamēģināt dzīvot vienam. Vidzemes augstskola manā gadījumā bija ideāls variants - te bija iespējams apgūt informācijas tehnoloģijas, ko biju izvēlējies kā savu potenciālo profesionālo lauku, kā arī būt pietiekami tālu no Rīgas, kur biju dzimis un audzis. Jau pirmā kursa ziemā paralēli studijām sāku arī strādāt slēpošanas un atpūtas centrā Baiļi, kur guvu gan savu pirmo īsto darba pieredzi, gan iespēju vadīt nelielu komandu,” atminas R.Eberliņš.

Tuvāko gadu laikā Rīgas ostā varētu ienākt vairākas jaunas ASV kruīza līnijas, tāpat drīzumā varētu būt gaidāma dažu lielo kruīza līniju atgriešanās, informē Rīgas Brīvostas pārvaldē.

“Šis bijis grūts laiks Baltijas jūras reģionam, bet ir cerības, ka pakāpeniski atkal atgriezīsimies pie augšupejošas tendences, kā tas bija pirms pandēmijas un Krievijas sāktā kara sākuma Ukrainā”, situāciju nozarē komentē Jens Chr. Skrede, Cruise Europe izpilddirektors.

Šī gada aprīlī Rīgas brīvostas pārvalde kopā ar Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, Ro-Pax Terminal un Riga Cruiseship Agency piedalījās “Seatrade Global 2024”, kur pārstāvēja Rīgas ostu un pilsētu pasaules lielākajā kruīza tūrisma izstādē, tikās ar nozares partneriem un kruīza kompāniju pārstāvjiem, lai pārrunātu nākamo gadu kruīzu līniju plānus un aktuālās rezervācijas. Foruma laikā gūts apstiprinājums, ka tuvāko gadu laikā Rīgas ostā varētu ienākt vairākas jaunas ASV kruīza līnijas, tāpat drīzumā varētu būt gaidāma dažu lielo kruīza līniju atgriešanās.