Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Lai veicinātu būvgružu otrreizēju pārstrādi, būtu nepieciešams valsts atbalsts, kas ļautu nodrošināt atvieglojumus godprātīgiem būvētājiem un padarītu būvniecības atkritumu pārstrādi ekonomiski pievilcīgu, pavēstīja Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

Viņš skaidroja, ka galvenie būvniecības atkritumu radītāji ir būvnieki un novecojušas būvmateriālu ražotnes. Ja ar ražotājiem situācija arvien uzlabojas, tad būvniecības sektorā mēdz būt pat vairāki apsvērumi, kuru dēļ uzņēmēji un privātpersonas nereti meklē bezmaksas ceļus, kā atbrīvoties no būvgružiem, un tieši viņi visbiežāk būvgružus ved uz mežu vai kādu nelegālu izgāztuvi, skaidroja Jākobsons.

Tiecas uz būvgružu zero waste 

Dodot izmantotajiem būvniecības materiāliem otro dzīvi, tos izmanto gan ceļu uzlabošanā, gan...

Asociācijas vadītājs norādīja, ka būvmateriālu ražotāju vidū galvenais dzinējspēks, kas veicina būvniecības atkritumu pārstrādi, ir nepieciešamība taupīt resursus un enerģiju, kā arī mazināt piesārņojumu. Šie apsvērumi un arī Eiropas regulas daudziem uzņēmumiem liek meklēt risinājumus, kas rezultātā būtu draudzīgi gan uzņēmuma maciņam, gan arī videi.

"Šodien visas modernās būvmateriālu ražotnes ir praktiski bāzētas uz bezatlikumu tehnoloģiju. Agrāk pie katras rūpnīcas, kas ražoja betonu vai gāzbetonu, bija veselām kaudzēm materiālu, kas bija lieki vai nelikvīdi un kurus vai nu vienkārši krāva kaudzē, vai pārdeva, un pēc tiem bija pat lielāks pieprasījums nekā pēc labiem materiāliem. Tie vienkārši bija lētāki. Šodien praktiski visas modernās tehnoloģijas ir tādas, kur viss, kas paliek pāri, tiek otrreiz izmantots vai nu tā paša vai cita materiāla ražošanā," skaidroja Jākobsons.

Kā labos piemērus Jākobsons minēja vairākus ražotājus, piemēram, "Schwenk Latvija" rūpnīcu, kas cementa ražošanā izmanto pelnus, "Sakret" praksi ēku apdares materiālos izmantot pārstrādātu logu stiklu. Ir vairākas ražotnes, kurās visus atlikumus un atgriezumus savāc un izmanto jaunu produktu ražošanā, piemēram, "Tenax", "Bauroc", "Evopipes" un citas rūpnīcas.

Tomēr Jākobsons atgādināja, ka Latvijā kopš padomju laikiem joprojām turpina darboties arī novecojušas ražotnes, kuras cenšas ietaupīt naudu uz būvgružu utilizācijas rēķina un savus ražošanas atlikumus mēģina kaut kur nobēdzināt, tādējādi arī graujot visu kopējo konkurenci nozarē.

"Mūsu asociācijas biedri ir arī karjeru izstrādātāji, un tad atklājas, ka ir karjeri, kuros ir nelikumīgi izraktas šķembas vai smiltis, un, lai neredzētu, ka tur kaut kas ir izrakts, vietā tiek iebērti kaut kādi būvgruži un uzbērtas pa virsu smiltis, it kā tur nekas nebūtu bijis," atklāja Jākobsons.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas vadītājs uzsvēra, ka asociācija ļoti asi vēršas pret šādiem gadījumiem un par tiem informē arī Valsts vides dienestu, taču atbildīgās institūcijas ne vienmēr spēj efektīvi reaģēt uz šādiem gadījumiem.

Pieminot tādu būvgružu pārstrādi, kas radušies, piemēram, nojaucot ēkas, Jākobsons norādīja, ka šeit lielākā problēma ir tā, ka jebkurus radušos atkritumus būtu nepieciešams sadalīt pa sastāvdaļām. Būvniecības atkritumus sašķirojot atsevišķi stiklā, metālā, kokā, plastmasā, betona šķembās un līdzīgās frakcijās, katru no tām atsevišķi var izmantot atkārtoti būvmateriālu ražošanā.

Asociācijas vadītājs skaidroja, ka lielākās grūtības būvgružu pārstrādē rada būvniecībā izmantotās ķīmiskās vielas, kuras ir grūti, ja ne neiespējami, atdalīt un kuras var visvairāk ietekmēt dabu un cilvēku. Vissarežģītākie ir gadījumi, kad jātiek galā ar nesašķirotu būvgružu kaudzi.

Jākobsons minēja divus aspektus, kāpēc būvgružu pārstrāde neattīstās tik strauji kā gribētos. Pirmkārt, Latvijā trūkst pārstrādei derīgu izejvielu, kas varētu nodrošināt rūpnīcām pietiekamu noslodzi, un, otrkārt, jebkurš ražošanas process, kurā tiek izmantotas otrreizējas izejvielas, ir dārgāks nekā tad, ja tiek ņemti jau gatavi izejmateriāli - pat ja tas nozīmē vēl vairāk rakt karjerus un cirst kokus.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors uzskata, ka Latvijai vajadzētu kooperēties ar kaimiņvalstu ražotājiem, jo būvmateriālu tirgū valda spēcīga konkurence. Nereti apjoms, ko katra ražotne var saražot, ir lielāks nekā pieprasījums pēc tiem, tāpēc faktiski neviena rūpnīca nestrādā ar pilnu jaudu.

Vienlaikus Jākobsons negatīvi vērtē iespēju potenciālām būvgružu šķirošanas rūpnīcām izejmateriālus ievest no kaimiņvalstīm, jo, pirmkārt, imports sadārdzinātu otrreizējās pārstrādes izejvielas un, otrkārt, "tas morāli laikam labi neizklausītos, ja mums vestu citu valstu atkritumus, lai mēs to varētu pārstrādāt."

"Ražotājs var iestāties par zaļo pieeju un ražot būvmateriālus no otrreiz izmantotiem materiāliem, taču patērētājs izvēlēsies lētāko, kas ražots no nulles," atzīmēja Jākobsons, akcentējot, ka būtisks darbs jāgulda sabiedrības izpratnes celšanā par aprites ekonomiku, zaļu dzīvošanu un otrreizēju materiālu izmantošanu vietās, kur tas iespējams. Viņš gan arī piebilda, ka visā aprites ekonomikas ieviešanas jomā un otrreizējā būvniecības atkritumu pārstrādē šis varētu būt tas grūtākais moments.

Jākobsons norādīja, ka grūtākais būvgružu pārstrādē ir sašķirot un savākt otrreizējai pārstrādei derīgos materiālus. Metāla kausētāji ir gatavi paši braukt un savākt materiālus, jo viņiem tas ir izdevīgi, bet būvgružu šķirošana un savākšana ir krietni laikietilpīgāks un dārgāks process visām iesaistītajām pusēm.

Lai veicinātu būvgružu otrreizēju pārstrādi, obligāti nepieciešams valsts atbalsts, kas ļautu nodrošināt atvieglojumus godprātīgiem būvētājiem, tomēr Jākobsons ir skeptisks par šāda scenārija īstenošanos dzīvē.

"Diemžēl mums tie jautājumi ne tik ātri risinās. Piemēram, ar tām pašām PET pudelēm - cik mums gadus vajadzēja risināt šo jautājumu, lai cilvēkiem būtu izdevīgi nodot savus atkritumus un par to pat iegūtu kaut kādu samaksu? Tas nav tik vienkārši, un ar to ir jārēķinās. Taču noteikti nedrīkst atstāt visu tā, kā ir patreiz," uzskata Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors.

Būvniecība ir viens no ekonomikas dzinējspēkiem, bet izmaksu sadārdzinājuma dēļ Latvijā tiks būvēts mazāk, tādējādi būvmateriālu ražotājiem jārēķinās ar pieprasījuma samazināšanos un vēl lielāks akcents jāliek uz eksportu, kur jāspēj konkurēt ar ārvalstu ražotājiem, kuriem ir pieejami lētāki energoresursi nekā Latvijā.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons. Viņš atzīst, ka pašlaik izmaksu pieaugums ražotājiem ir radījis situāciju, kad EBITDA (peļņa pirms procentu maksājumiem, peļņas nodokļa) tuvojas nullei un daudziem ražotājiem jau vairs nav apgrozāmo līdzekļu, par ko iegādāties izejvielas un finansēt ražošanu.

Kāda ir situācija nozarē?

Pēdējos gados gan Latvijā, gan Eiropā un visā pasaulē ir bijuši dažādi notikumi, kuri gan tieši, gan pastarpināti ir ietekmējuši būvmateriālu ražotājus Latvijā. Nosacītais mierīgās attīstības laiks beidzās līdz ar Covid-19 pandēmijas ierašanos 2020. gada martā un valstu valdību, tostarp Latvijas, lēmumiem attiecībā par šīs slimības izplatīšanas ierobežošanas pasākumiem. Būtībā 2020. gada pirmais ceturksnis vēl bija sava veida 2019. gada turpinājums, un tad bija rekords ražošanā un arī ienākumos. Kopš 2020. gada marta būvmateriālu ražotājiem ir sākusies pavisam cita ēra.

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Būvniecības izmaksas 2021.gadā pret 2020.gadu varētu pieaugt rekordaugsti par 6,6%, sasniedzot pēdējo deviņu gadu laikā augstāko pieaugumu.

Tā secināts Ekonomikas ministrijas veiktajā pētījumā par prognozētajām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās 2021.-2025.gadam.

Nelabvēlīgas globālās situācijas gadījumā - loģistikas problēmas, augsts tirgus pieprasījums, ražotāju jaudu nepieaugšana un citi faktori - izmaksu pieaugums varētu sasniegt arī 11,4% pieaugumu, aplēsts pētījumā.

Vienlaikus pētījumā tiek prognozēts, ka laika periodā no 2022.gada līdz 2025.gadam būvniecības izmaksu pieaugums samazināsies, tomēr 2022.gadā joprojām pieaugums prognozēts 5,5% apmērā - nozīmīgi augstāks nekā pirmspandēmijas periodā. 2023.-2025.gada periodā paredzams, ka izmaksu pieaugums atgriezīsies pie pēdējās desmitgades vidējā līmeņa ar vidējo ikgadējo pieaugumu 3,3% gadā, kas ir zemāks nekā 2018. un 2019.gadā.

Latvijas cementa ražotājs Cemex izcīnījis iespēju piegādāt cementu Zviedrijas tirgum, informē Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija.

Šāda iespēja radusies līdz ar obligātās iepirkumu komponentes (OIK) diferenciāciju, kas stājusies spēkā no 2018.gada 1.janvāra un lielajiem rūpniekiem maksu par elektroenerģiju samazina. Zviedrijā šobrīd tiek pārdots aptuveni 25% no Brocēnos saražotā cementa.

«Lēmums eksportēt uz Zviedriju tieši Latvijā ražoto cementu tika pieņemts, balstoties uz izmaksu prognozēm, ņemot vērā gaidāmo OIK sloga mazināšanos rūpniekiem. Ja valdība šādu lēmumu nebūtu pieņēmusi, Zviedrijas tirgus mums joprojām būtu slēgts augstās produkta pašizmaksas dēļ, un piegādes tam nodrošinātu Cemex rūpnīca Vācijā. Pērn no visa eksporta apjoma Zviedrijas tirgus daļa veidoja 31%, bet šī gada prognoze ir vēl lielāka – 37%. Ja produkta pašizmaksa pieaugs, ir liels risks šo tirgu zaudēt,» skaidro Māris Gruzniņš, Cemex Latvija valdes loceklis un komercdirektors Baltijas valstīs, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis un Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Stagnācijā būvniecībā ir galvenais iemesls apstrādes rūpniecības vājumam, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka apstrādes rūpniecība arī trešajā ceturksnī ir bijusi vāja, saglabājot otrā ceturkšņa ražošanas apjomu līmeni, un rūpju rievu rūpniecības pierē nemainīgi liek raukt Latvijas rūpniekiem tik svarīgā būvniecības segmenta vājums. Puķe arī atzīst, ka eksportējošajiem ražotājiem ir vēl kāds aktuāls sekmes vājinošs faktors minams - konkurētspējas vājināšanās pazīmes eksporta tirgos.

Ekonomiste skaidro, ka Latvijas ražotāji ir vidēji mazāki, nekā ierasts Eiropas Savienībā, un tam ir savas priekšrocības un trūkumi. Pie priekšrocībām Puķe min lielāku saimniekošanas elastību, kas lieti noder dažādu izaicinājumu periodos - kā tas bija pandēmijas laikā vai brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, un daudziem ražotājiem bija steigšus jāatrod citi izejmateriālu piegādes kanāli vai noieta tirgi. Tāpēc būvniecības vājuma periods nav izņēmums, un ražotāji meklē veidus, kā cenu konkurences pasliktinājuma un pieprasījuma krituma pēc standartprodukcijas apstākļos uzlabot sekmes.

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

Šis gads ražotājiem būs izaicinājumiem bagāts, un ražošanas apjomos gada pirmajā pusē, visticamāk, gaidāms kritums, prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece akcentē, ka pēc četru mēnešu pārtraukuma apstrādes rūpniecībā uz brīdi ir atgriezies pieaugums. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi novembrī auguši par 5,3% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Savukārt 2022.gada 11 mēnešos reģistrēts kāpums par 3,2%.

Gan pērn 11 mēnešos, gan it īpaši novembrī visbūtiskāko devumu kopējā sniegumā ir nodrošinājusi viena no mazākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm - metālu ražošana, norāda Buceniece. Tās ražošanas apjomi pērn bijuši gandrīz trīs reizes lielāki nekā 2021.gadā. Dzērienu ražošanā produkcijas apjomi 11 mēnešos kāpuši par 18,6%, bet automobiļu, to piekabju un puspiekabju izlaide augusi par 14,4%. Par aptuveni 8% palielinājušies elektrisko iekārtu un būvmateriālu ražošanas apjomi.

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Īstenojot mērķi ietekmes uz klimatu un vidi mazināšanai, būvmateriālu ražotājs un vienīgais cementa ražotājs Latvijā Schwenk Latvija paplašina vadības sastāvu ar dekarbonizācijai veltītu amata pozīciju - to ieņems līdzšinējais Enefit vadītājs Krists Mertens.

Viņa uzdevums būs īstenot oglekļa uztveršanas projektus Brocēnu cementa rūpnīcā, lai 2030. gadā būvmateriālu nozare Latvijā un Ziemeļeiropā varētu izmantot cementu, kura ražošanas procesā CO2 emisijas samazinātas līdz minimumam.

K.Mertens guvis plašu pieredzi vadībā un enerģētikas nozarē Latvijā, pēdējos astoņus gadus strādājot uzņēmumā Enefit. No 2018. gada darbojies uzņēmuma valdē, no 2020. gada bijis uzņēmuma galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs. Iepriekšējā darba pieredze saistīta ar finanšu konsultāciju un banku sektoru. Ieguvis inženierekonomikas bakalaura grādu Rīgas Tehniskajā universitātē un starptautisko biznesa vadības maģistra grādu (MBA) Rīgas Biznesa skolā. Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta biedrs.

Gada sākumā būvniecības nozares uzņēmumi, kas apvienojušies Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā, redz, ka nozarei ir liels potenciāls uzlabot kopējos valsts ekonomiskos rādītājus. Tam nepieciešama saskaņota un mērķtiecīga darbība no valsts pārvaldes un uzņēmēju puses.

Kā 2022. gada prioritātes nozares attīstībā partnerība redz investīciju ātrāku nokļūšanu līdz reāliem projektiem, uzlabojumus būvniecības regulējumā un konkrētus soļus zaļās būvniecības atbalstam.

"Sekmīga zaļās būvniecības ieviešana reālos projektos un būvēs nav atraujama no finansēšanas politikas un vispārīgā būvniecības procesa, tāpēc 2022. gadā kā vienu no būtiskākajām prioritātēm arī nozares attīstībā būvuzņēmēji saredz tieši zaļās būvniecības jomā," uzsver Partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Lai turpinātu jēgpilnas pārmaiņas, 2022. gadā svarīgi panākt virzību šādos jautājumos.

Pirmā prioritāte: paātrināt investīciju pieejamību un efektivitāti ieguldījumiem publiskajos nekustamos īpašumos un infrastruktūrā

Apstrādes rūpniecība kopumā, tostarp arī būvmateriālu ražošana šobrīd ir lielas izšķiršanās priekšā, proti, ne vienam vien uzņēmumam var nākties pārskatīt turpmākās darbības plānus. Iemesls: netālredzīgais valsts atbalsta mehānisms atjaunojamajai elektroenerģijai pēdējos gados ir būtiski palielinājis maksu par elektrību.

Modernās ražotnes ir ļoti energoietilpīgas, un tālāka elektroenerģijas cenu palielināšanās var nopietni apdraudēt visas būvmateriālu nozares pastāvēšanu.

Kopējā maksa par ražošanā izmantoto elektroenerģiju turpmāk nedrīkst palielināties. Jau šobrīd ir sasniegta kritiskā robeža, kuru pārsniedzot ražotāji nespēj vienlaikus gan subsidēt zaļo enerģiju, gan uzturēt kaut cik rentablu ražošanu. Tieši tādēļ būvmateriālu ražotāji jau pirms vairākiem gadiem sāka aicināt mainīt esošo atbalsta sistēmu atjaunojamajai enerģijai.

Jāatgādina, ka ikvienam ražotājam maksa par elektroenerģiju sastāv no trijām komponentēm: maksa par pašu elektrību, maksa par pārvades tīkliem un obligātā iepirkuma komponente (OIK). Vislielākās rūpes jau vairākus gadus rada straujais OIK pieaugums. 2011. gadā OIK bija 11,7 Ls/MWh, 2012. gadā – 12,30 Ls/MWh, 2013. gadā 18,90 Ls/MWh, 2016. gadā tai būtu jāsasniedz 26,10 Ls/MWh.

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Šis gads rūpniecības nozarē Latvijā sācies salīdzinoši veiksmīgi, janvārī kopējiem rūpniecības izlaides apjomiem palielinoties par 2,8% salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri, informē Centrālā statistikas pārvalde.

Ražošanas apjomu kāpums janvārī tika reģistrēts visās rūpniecības nozarēs, apstrādes rūpniecības izlaidei gada griezumā palielinoties par 2,2%, elektroenerģijas un gāzes apgādes izaugsmei sasniedzot 7,5%, kamēr ieguves rūpniecības apjomi bija par 4,0% augstāki nekā pirms gada.

Apstrādes rūpniecība uzrāda apjomu pieaugumu ceturto mēnesi pēc kārtas. Kopš pērnā gada vidus apstrādes rūpniecības panākumus pamatā nosaka izaugsme kokrūpniecībā, ko veicināja eksporta apjomu kāpums uz Lielbritāniju, Igauniju un ASV. Ja Lielbritānija un Igaunija ir starp lielākajiem Latvijas kokrūpniecības produkcijas noieta tirgiem, tad eksports uz ASV pērn veidoja tikai 2,1% no kopējā koka un koka izstrādājumu eksporta vērtības. Taču Latvijas kokrūpnieki norāda, ka ASV tirgus šobrīd ir ļoti perspektīvs, ko nosaka augstās kokmateriālu cenas šajā valstī. Līdz ar to 2020. gadā koka un tā izstrādājumu eksporta vērtības pieaugums uz ASV sasniedza 86% jeb eksports bija par 21,5 miljoniem eiro augstāks nekā 2019. gadā. Šā gada janvārī kokrūpniecības produkcijas ražošanā turpinājās izaugsme, izlaides pieaugumam sasniedzot 6,3%.

Inovatīvu māla piedevu ražotājs Alina piesaistījis sēklas investīciju no vairākiem privātiem biznesa eņģeļiem, izveidojot biznesa eņģeļu sindikātu, kurā vadošie investori ir Džerijs Virts (Jerry Wirth) un Deivids Derouss (David DeRousse)

«Investīcijas mērķis ir finansēt demo ražotnes izveidi, kuras kopējā kapacitāte būs līdz 40 tonnām gadā, atbalstīt produkta pārdošanas aktivitātes, kā arī turpināt testēšanu un izpētes darbu ar potenciāliem klientiem,» teic Solvita Kostjukova, SIA Alina līdzīpašniece un vadītāja. Ierobežota apjoma demo ražotnes izveide esot īpaši svarīgs uzdevums, jo uzņēmums vēlas ražot savu produkciju, izmantojot ārpakalpojuma partnerus, bet tas nav iespējams, kamēr nav definēts un pilnībā pārbaudīts ražošanas process. Šī sēklas investīcija palīdzēs uzņēmumam ieiet Eiropas tirgū un izveidot partnerības, kas svarīgas biznesa mērogošanai nākotnē.

«Šis uzņēmumam ir bijis aktīvs gads un esam sasnieguši biznesa attīstībai svarīgus mērķus. Mūsu uzņēmuma attīstība nebija iespējama bez intelektuālā īpašuma aizsardzības. Šogad saņēmām apstiprinājumu, ka mūsu iesniegtais produkta patents ir novērtēts pozitīvi un nepastāv šķēršļu patentēšanai pasaules mērogā. Esam uzsākuši produkta virzīšanu tirgū, kas rezultējies noslēgtos līgumos ar vairāk nekā desmit krāsu ražotājiem Eiropā, kā rezultātā ir uzsākti testi par Alina produktu izmantošanu krāsu produktu ražošanā,» teic Dāvids Štēbelis, SIA Alina līdzīpašnieks. S.Kostjukova piebilst, ka uzņēmums ir ieguvis nozīmīgu atbalstu un finansējumu no Viedo materiālu un tehnoloģiju kompetences centra, lai finansētu produkta izpēti un attīstību. Tāpat Alina šogad tika nominēta Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūta balvai EIT Innovation awards, kas izceļ inovatīvus uzņēmumus ar mērķi mainīt nākotni. Tas ir augsts novērtējums ne tikai Eiropas, bet arī pasaules mērogā. «Mēs esam uzlikuši Latviju uz inovāciju kartes – citu uzņēmumu no Latvijas šajā konkursā nebija,» saka S. Kostjukova.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada oktobrī piekto mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar septembri nedaudz uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums negatīvs, bet labāks nekā uzņēmējiem citās jomās

2022.gada oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 1,2. Salīdzinot ar septembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 0,5 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš jūnija. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar septembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,0 procentpunktiem, sasniedzot vērtību – 4,6. Oktobrī turpināja pasliktinājies arī degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 4,9 procentpunktiem un ir nokrities līdz - 13,9. Automobiļu, kā arī to rezerves daļu pārdošanā, apkopē un remontā noskaņojuma rādītāji noslīdējuši zem nulles, sasniedzot attiecīgi - 7,8 un - 7,4. Nepārtikas preču mazumtirgotāji oktobrī bijuši visoptimistiskākie, to noskaņojuma rādītājs joprojām ir pozitīvs un tā vērtība, salīdzinot ar septembri, nav mainījusies (3,5).

Ekonomikas ministrija (EM) un vairākas valsts pārvaldes iestādes, nevalstiskās organizācijas un valsts kapitālsabiedrības šodien parakstīs sadarbības memorandu par koka izmantošanas būvniecībā veicināšanu, informē EM.

Puses vienojušās par kopīgu sadarbību, lai veicinātu koka būvmateriālu un būvizstrādājumu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu un izmantošanu būvniecībā, sekmējot ilgtspējīgu būvniecību un Latvijas ekonomikas izaugsmi.

"Latvijai ir svarīgi celt kompetenci un kapacitāti gan koka izmantošanai būvniecībā, gan koka būvmateriālu un būvizstrādājumu ražošanā, lai nezaudētu konkurētspēju gan iekšējā, gan eksporta tirgos. Tāpēc ir jārada nosacījumi, lai būtu vienlīdzīgas vai labākas iespējas būvniecībā izmantot ilgtspējīgus un videi draudzīgākus būvmateriālus," norādīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

EM uzsvēra, ka būvniecības nozarei Latvijā ir būtiska loma tautsaimniecības izaugsmē, jo tā ir viena no lielākajām nozarēm pēc materiālu patēriņa. Līdz ar to būvniecības nozarei, palielinot pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem būvmateriāliem un būvizstrādājumiem, kas ražoti no vietējiem atjaunojamiem dabas resursiem, ir iespēja veicināt šo būvmateriālu un būvizstrādājumu ražošanas attīstību Latvijā.

Jaunuzņēmumu konkursā Start Tel Aviv 2017 Latvijā uzvar Alina, kam būs iespēja sevi parādīt inovāciju festivālā DLD Telavivā un iepazīties ar Izraēlas jaunuzņēmumu ekosistēmu šī gada septembrī

DB jau rakstīja, ka Alina ražo un pārdod māla piedevas būvmateriālu ražotājiem ilgtspējīgu, videi un cilvēku veselībai draudzīgu būvmateriālu ražošanai. Šis produkts primāri radīts krāsu ražotājiem. Izmantojot Alina māla piedevas, iespējams aizstāt toksiskas ķimikālijas un smagos metālus, ko pašreiz izmanto būvmateriālu ražošanā, lai paildzinātu būvmateriāla mūžu un aizsargātu to no ultravioletā starojuma. Būvniecībā izmatotie toksiskie materiāli būtiski piesārņo iekštelpu vidi, kas ir divas līdz piecas reizes kaitīgāka par ārtelpām, un Pasaules veselības organizācija atzīst, ka 3% no pasaules slimību sloga rodas no tosikā iekštelpu piesārņojuma, kas ir Alina dzinējspēks inovatīvā materiāla izstrādē.

Būvmateriālu ražotāja SIA "Knauf" apgrozījums pagājušajā gadā bija 72,662 miljoni eiro, kas ir par 2,5% vairāk nekā 2019.gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājusies par 0,9% un bija 14,22 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn tirgu būtiski ietekmēja Covid-19 pandēmijas dēļ ieviestie ierobežojumi. Visnegatīvākie rezultāti bija Igaunijā, kur privātie investori apturēja pasūtījumus. Arī Latvijai bija būtiska negatīva ietekme uz rezultātiem, bet Lietuvā pārdošanas rezultāti bija pozitīvi.

Kopumā būvmateriālu pārdošanas apmērs Baltijas valstu tirgū pagājušajā gadā uzņēmumam vērtējams kā labs, teikts vadības ziņojumā.

Šogad "Knauf" vadība paredz būvniecības nozares un ekonomikas atgūšanos gada otrajā pusē, tāpēc prognozē apgrozījuma pieaugumu par 2% līdz 5%.

Uzņēmums neplāno darbinieku skaita palielināšanu vai samazināšanu, teikts vadības ziņojumā.

Baltijas lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums 2008. gadā sasniedzis 54.9 mljrd. eiro, kas ir par 14.3 % vairāk nekā TOP 300 Baltijas uzņēmumi apgrozījuši 2007. gadā.

Par to liecina Dienas biznesa jau septīto gadu sadarbībā ar kaimiņu lietišķajiem laikrakstiem – igauņu Äripäev un lietuviešu Verslo žinios – veidotais Baltijas valstu lielāko uzņēmumu TOP. Pirmajā vietā ierindojies Lietuvas naftas pārstrādātājs Orlen, no Igaunijas 4. vietā palikusi Tallink Grupp, savukārt no Latvijas augstāko – 8. vietu izcīnījusi a/s Elko grupa.

TOP 300 vietu izcīnījuši 99 uzņēmumi no Igaunijas, no Latvijas – 97 un no Lietuvas – 104. «TOP pievienojušies 55 uzņēmumi, pārstāvot ļoti dažādas nozares, no tiem 13 ir tādi, kas nodarbojas galvenokārt ar pārtikas ražošanu. Sarakstā iekļuvuši arī Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumi – Laima, Staburadze un Cido grupa,» tā B. Sleže.

22 uzņēmumi un organizācijas 18.jūnijā parakstīja sadarbības memorandu par jaunas biorafinēšanas ekosistēmas izveidi, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Biorafinēšana ir nozare, kura nodrošina biomasas pārstrādi enerģijā vai plaša patēriņa produktos, kurus izmanto celtniecības materiālu ražošanā, pārtikas rūpniecībā un citās jomās.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norāda, ka memoranda parakstīšana ir solis pretim izvirzītajam mērķim - dubultot valsts ekonomikas apmēru tuvāko desmit gadu laikā.

"Sadarbojoties uzņēmējiem, zinātniskajām institūcijām un valsts pārvaldei, mēs šim mērķim varam tuvināties daudz straujāk," pauž ministrs.

LIAA direktors Raivis Bremšmits norādīja, ka bioekonomika ir Latvijas dabiskā priekšrocība. Biorafinēšana kā jauna zināšanu ietilpīga nozare sniegšot plašas attīstības iespējas gan investīciju piesaistē, gan eksporta apjoma kāpināšanai līdz 80% no iekšzemes kopprodukta.

Biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Riga Parket» Ķekavas ražotnē, lai vērotu, kā tiek ražoti grīdas dēļi.

«Riga Parket» ražo ozolkoka, oša, kā arī dažādu eksotisko Indonēzijas un Āfrikas koku sugu grīdas dēļus. Uzņēmums visbiežāk ražo divslāņu un trīsslāņu parketa dēļus. Šobrīd masīvkoka grīdas dēļi gandrīz vairs netiek ražoti, jo zāģbaļķu cenas kāpj un pieprasījums krīt - reti kurš tos var atļauties iegādāties. «Mēs specializējamies platu dēļu ražošanā, un dēļu ražošanā ar speciālajām apdarēm. Mūsu stiprā puse ir vecināti dēļi un nestandarta risinājumi,» stāsta Aldis Balodis, «Riga Parket» līdzīpašnieks.

Parketa dēļu ražošana notiek trīs SIA «Riga Parket» ražotnēs – Ukrainā, Skultē un Ķekavā. Ražošanas process sākas Ukrainā, kur atrodas uzņēmuma galvenā zāģētava. 90% no zāģbaļķiem tiek iegādāti Ukrainā un tikai 10% - no vietējiem Latvijas uzņēmumiem. Četras reizes nedēļā zāģmateriāli tiek sūtīti uz Skulti. Šobrīd Skultes ražotnē notiek paplašināšanās darbi, lai varētu palielināt ražošanas jaudu. Esošās ražotnes telpas tiek paplašinātas, iegādātas jaunas iekārtas, investējot kopā 700 tūkstošus eiro. Lielākajai daļai investīciju piesaistīts arī Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. Skultes ražotnē baļķi tiek zāģēti plānās lamelēs, kaltēti, kalibrēti un šķiroti. Tālāk dēļi tiek transportēti uz Ķekavas ražotni, kur tie tiek līmēti uz saplākšņa, izzāģēti defekti, aizšpaktelētas dēļu plaisas un veikta apdare. Ozolkoka grīdas dēļu ražošana prasa lielus kapitālieguldījumus, jo ražošanas un realizācijas cikls ir aptuveni pieci mēneši. Vidēji gada laikā «Riga Parket» saražo aptuveni 40 tūkstošus kvadrātmetru parketa, vidēji mēnesī ap 3,5 tūkstošiem kvadrātmetru koka grīdas dēļu.

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP palielinājās par 0,7%.

2019. gada 3. ceturksnī lauksaimniecības nozarē vērojams būtisks pieaugums par 29,5%, savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozare un zivsaimniecības nozare ir samazinājušās par 3,7% un 18,7%.

Ieguves rūpniecībā samazinājums bija gan smilts un grants karjeru izstrādē par 21,2%, gan kūdras ieguvē – par 7,3%.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1%. To veicināja ražošanas apjomu pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3%, būvmateriālu ražošanā – par 2,5%, pārtikas produktu ražošanā – par 0,9%.

Apstrādes rūpniecībā saglabājas spēcīgs pieprasījums gan ārējos tirgos, gan iekšzemē, un ražotāju jaudu noslodze turpina katru ceturksni sasniegt jaunus rekordus, teikts jaunākajā Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu pārskatā.

Tomēr gada sākumā nozares sniegums bija nedaudz vājāks, nekā gaidīts. Palielinājusies ar nākotni saistītā nenoteiktība – rūpniecības uzņēmēju noskaņojums gan Latvijā, gan ES kopumā ir svārstīgs un pēdējos mēnešos pasliktinājies. Vienlaikus nozaru asociāciju pārstāvji saglabā optimistisku skatu uz nozaru nākotnes attīstību un būtiskus šķēršļus pieprasījuma jomā nesaskata. Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība 2018. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2017. gada 4. ceturksni samazinājās par 1.1%. Salīdzinājumā ar 2017. gada 1. ceturksni saglabājās 2.5% kāpums.

Joprojām izaugsme vērojama gandrīz visās rūpniecības apakšnozarēs, būtiski sliktāki rezultāti ir tikai dzērienu ražošanā un kuģu un laivu, ražošanas iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā. Latvijas rūpniecības uzņēmēju noskaņojums pēdējos četros mēnešos (februārī–maijā) nedaudz pasliktinājās, turklāt ekonomiskā noskaņojuma un rūpniecības uzņēmēju noskaņojuma kritums vērojams ES valstīs kopumā, un tas var iezīmēt problēmas Latvijai svarīgās tirdzniecības partnervalstīs. Tomēr par negatīvu tendenci runāt ir pāragri, noskaņojuma rādītāji mēdz būt svārstīgi, un tos ietekmē arī dažādi vienreizēji faktori.