Par būvmateriālu ražotāja SIA Cemex valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais valdes loceklis Jegors Golubevs, liecina Firmas.lv informācija. Golubevs Cemex valdē strādāja kopš 2013.gada novembra.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Greiems Rasels, kurš šajā amatā strādāja kopš 2014.gada septembra, darbu uzņēmuma valdē neturpinās.

Cemex valdē darbu turpina valdes locekļi Māris Gruzniņš, Linda Šedlere, Evita Goša un Jaroslavs Kšištofs Saveckis.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Cemex apgrozījums Latvijā 2017.gadā bija 78,067 miljoni eiro un tas ir par 34,6% lielāks nekā 2016.gadā, savukārt Cemex zaudējumi bija 4,007 miljoni eiro un tie ir samazinājušies par 71,4% salīdzinājumā ar 2016.gadu.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn Cemex pārdeva 970 000 tonnas cementa, eksporta īpatsvaram pieaugot līdz 70%.

Iegādājoties starptautisko celtniecības materiālu piegādātāju uzņēmumu RMC Group o.l.c. 2005.gada martā, Cemex kļuva par Brocēnu cementa ražotnes īpašnieku. 2010.gada Cemex uzsāka ražošanu pilnībā no jauna uzbūvētajā Brocēnu cementa rūpnīcā, kas ir Eiropā modernākā cementa rūpnīca. Tās izveidē Cemex ir investējis 300 miljonus eiro, kas ir lielākās investīcijas Latvijas rūpniecībā pēc neatkarības atgūšanas. Iepriekš Brocēnu cementa rūpnīcas jauda bija 600 000 tonnu gadā, savukārt jaunā rūpnīca spēj saražot 1,6 miljonus tonnu cementa gadā.

Publicēts paziņojums SIA «Cemex» un SIA «Cemex materiāli» kreditoriem par uzņēmumu reorganizāciju, informē Klientu portfelis.

Paziņojumā teikts, ka 2018.gada 31.oktobrī uzņēmuma valde pieņēmusi lēmumu par uzņēmumu reorganizāciju, apvienošanas ceļā pie SIA «Cemex» pievienojot SIA «Cemex materiāli». Pievienošanas rezultātā SIA «Cemex materiāli» tiesības un saistības pāries SIA «Cemex», un SIA «Cemex materiāli» beigs pastāvēt bez likvidācijas procesa. Visas iespējamās kreditoru prasības tiek lūgts iesniegt viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas, nosūtot tās uz uzņēmuma juridisko adresi Lielirbes ielā 17a-28, Rīgā.

SIA «Cemex materiāli» reģistrēts 1995.gadā. Uzņēmuma apgrozījums pēdējos divos gados samazinājies - ja 2015.gadā tas bija 5,08 milj.EUR, tad 2016.gadā - 747,13 tūkst.EUR, bet pērn - vien 41,30 tūkst.EUR. Aizvadīto gadu uzņēmums pēc ilgstošiem zaudējumiem noslēdza ar 187,61 tūkst.EUR peļņu. Iesniegtajā vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma apgrozījuma samazinājums saistīts ar saimnieciskās darbības pārstrukturizēšanu un integrāciju Cemex grupā.

Būvmateriālu ražotājs «CEMEX, S.A.B. de C.V.» («Cemex») klajā laidis digitālu platformu komunikācijai ar klientiem - «CEMEX Go.», informē «CEMEX Latvija» Komunikācijas un sabiedrisko attiecību vadītāja Antra Savleviča.

Šī gada novembrī platformu sāks izmantot «Cemex» klienti ASV un Meksikā, 2018.gada laikā aptverot citas «Cemex» valstis. Platformas izveidē «Cemex» sadarbojies ar saviem ilgtermiņa partneriem IBM un «NEORIS».

«CEMEX Go» ietvers pilnu pakalpojumu klāstu, kas klientu sadarbību ar «Cemex» padarīs mazāk birokrātisku, samazinās to administratīvo slogu un sniegs iespēju sekot informācijai vienmēr un visur. Platformā klienti varēs pārskatīt darījumu vēsturi, izsekot piegādēm, izmantojot GPS, saņemt ziņojumus par pasūtījumu izpildi, veikt tajos izmaiņas un pārraudzīt visu ar sadarbību saistīto informāciju.

«Cemex» ir starptautisks būvmateriālu ražošanas uzņēmums, kas darbojas vairāk nekā 50 pasaules valstīs.

Ministrs tagad triju gadu laikā sola izdarīt to, ko jau pirms diviem gadiem solīja izdarīt «nākamgad». OIK vajadzēja būt atceltam jau vakar. Jau vismaz divus gadus ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens staigā apkārt un stāsta, kā gatavojas risināt OIK jautājumu. Tagad ir pietuvojušās ekonomikas ministra pilnvaru termiņa beigas, jo tuvojas šīs Saeimas pilnvaru beigas un rit Kučinska valdības pēdējie mēneši, bet Ašeradens sola, ka OIK varbūt tiks atcelts līdz 2022. gadam.

Tas nozīmē, ka Ašeradens kā ekonomikas ministrs OIK neatcels un to neizdarīs arī Māra Kučinska valdība. Faktiski visa šīs solīšana «kaut ko darīt ar OIK» ir izrādījusies nekas cits kā sabiedrības mierināšana, ņemot vērā, ka cilvēki ir augstākā mērā sašutuši. Mierināšana melojot, maldinot un imitējot aktīvu politiķa darbību, kurš tiekas un sasauc darba grupas, protams, par mūsu, nodokļu maksātāju, naudu, kuri jau tāpat pārmaksā par elektrību. «Tautas nodoklis OIK mafijai» ir sadārdzinājis elektrību par 30% dārgāk nekā Igaunijā un 42% dārgāk nekā Lietuvā

Cilvēki ir šokā, saņemot elektrības rēķinus, kuros, rūpējoties par caurspīdīgumu un atklātību, ir ailīte, kuras precīzāks nosaukums tiešām būtu «tautas nodoklis OIK mafijai». Par ko? Cilvēki ir nesaprašanā, prese ir sašutusi, nedaudz piemirstot, kā vēl nesen jūsmoja par atjaunojamo energoresursu ieviešanu, «zaļo enerģiju», «enerģētisko neatkarību», «nokāpšanu no Krievijas gāzes adatas» un citām klišejām, ar kurām tika pavadīta absolūti nepamatotā sadārdzināto elektrības ražotņu ieviešana Latvijā apjomos, kādos to nedara neviena Eiropas valsts. Lielākā daļa ES valstu AER īpatsvars nesasniedz pat 20%, kamēr Latvijā tā ir 37% energoresursu bilancē. Par šo neprātu nākas dārgi maksāt. Tiešā veidā – rēķinos. Netiešā veidā, kas īstenībā ir tikpat tiešs, kad OIK pieliek punktu tādai rūpnīcai kā Liepājas metalurgs, kura vairs nespēj konkurēt tirgū pārmērīgās elektrības dārdzības dēļ. Latvijas ekonomika attīstītos labāk, ja nebūtu OIK. Tas nozīmē, ka daudzi arī nebūtu aizbraukuši no Latvijas, ja nebūtu OIK. Grūti atrast otru tik acīmredzami kaitīgu un pret Latvijas interesēm vērstu instrumentu kā OIK. Un tātad atceramies vēlreiz saukļus, ar kuriem tas tika ieviests.

Nesamērīgais valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros ir ilgtermiņa problēma, kas būs jārisina arī jaunajai valdībai, piektdien, 27.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākotnē lielāka uzmanība jāpievērš atbalsta saņēmēju kontrolei, kā arī jāmeklē kompromiss, lai pārtrauktu šo bezjēdzīgo valsts atbalsta politiku, intervijā DB norāda uzņēmuma Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs un bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis. Viņš nenoliedz, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumi meklējami viņa valdības laikā, taču piebilst, ka līdz 2007.gadam OIK slogs bija neliels un samērīgs.

Kā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju, kad OIK slogs elektroenerģijas patērētājiem kļuvis nepanesams?

Jāsaka, ka jebkurš nesamērīgs atbalsts ir slogs patērētājiem. Atbalsts obligātā iepirkuma (OI) ietvaros nesamērīgs kļuva 2009.gadā, kad Valda Dombrovska valdība pieņēma lēmumu par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.221, kas pavēra vārtus neierobežotai OIK sloga uzkraušanai patērētājiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jau toreiz valdību brīdināja, ka, piemērojot MK noteikumos ietverto formulu arī stacijām, kuru jauda pārsniedz četrus megavatus, elektroenerģijas OI izmaksas un lietotāju maksājumi par elektroenerģiju palielināsies. Neraugoties uz SPRK iebildumiem, grozījumi tika apstiprināti. Jāpiebilst, ka svarīgi ir atskatīties arī uz OIK vēsturi. Laikā, kad es biju valdības vadītājs, Eiropas Savienība (ES) izvirzīja mērķi līdz 2020.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru enerģijas gala patēriņā. OIK lielākā problēma ir tā, ka viss tika salikts vienā katlā, jo atbalsts zaļajai enerģijai un subsīdijas koģenerācijai ir divas dažādas lietas. Ja mēs vērtējam procentuāli, tad atbalsts AER veido tikai nelielu daļu no kopējā OIK sloga. Šobrīd nozares, kas saņem atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros, tiek uzskatītas par sliktām, bet patiesībā viss slēpjas samērīgumā.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Gala lēmums par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu no 2022.gada būs jāpieņem nākamajai valdībai, pirmdien apliecināja līdzšinējās valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS).

Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas (EM) konceptuālo ziņojumu «Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai», kurā paredzēts no 2022.gada atcelt OIK un valsts atbalstu «zaļās» enerģijas ražošanai balstīt uz tirgus principiem.

Vienlaikus Kučinskis sacīja, ka aizejošais Ministru kabinets tikai izskatīja piedāvāto risinājumu OIK atcelšanai, bet gala lēmums par to būs jāpieņem jaunajai valdībai. Tāpēc arī šodien, izskatot minēto jautājumu, netika uzklausīts nozares kritiskais viedoklis par EM piedāvājumu. Kučinskis piebilda, ka diskusijas notiks, kad šo jautājumu skatīs nākamais Ministru kabinets.

Zemnieku Saeimas kongresā piektdien ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piedāvāja vairākus risinājumus OIK sloga samazināšanai lauksaimniekiem.

Ražojošie zemnieki gan pauda lielu neapmierinātību ar piedāvājumu.

A. Ašeradens informēja lauksaimniekus, ka šobrīd tiek meklēti risinājumi kopējā OIK sloga samazināšanai. Viens no variantiem ir OIK diferenciācija, kā arī Latvenergo virspeļņas 79 miljonu eiro apmērā novirzīšana OIK samazināšanai.

Daļu no šīs naudas plānots novirzīt arī uzņēmējiem, lai samazinātu OIK slogu. A. Ašeradens pauda uzskatu, ka jāatbalsta rūpniecība, jo tās pieaugumam ir strauja attīstības dinamika. Turklāt rūpniecība stabilizē iedzīvotāju skaitu, pieaug nodarbinātība un tāpēc tiek meklēta iespēja rūpniecības atbalstam. Diferencējot OIK pēc pieslēguma veida, lielākie ieguvēji varētu būt kokapstrāde un pārtikas rūpniecība.

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi priekšlikumus par iespējamiem risinājumiem obligātā iepirkuma izmaksu samazināšanai un iesniedz tos izvērtēšanai Ministru kabinetam, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļa Elita Rubesa - Voravko.

Analizējot vidējā termiņa elektroenerģijas tirgus attīstību, EM identificējusi riskus, kas var izraisīt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu, attiecīgi palielinot arī elektroenerģijas cenas. 2017. gada beigās paredzēts izbeigt subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) piemērošanu, kas kopā ar AS Latvenergo dividendēm veidoja finansējuma bāzi, no kuras valdība kompensēja OIK pieaugumu virs 26,79 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) apmērā. Kā zināms, lai novērstu elektroenerģijas cenas strauju kāpumu valdība apņēmusies noturēt OIK 26,79 EUR/MWh apmērā, vienlaikus no valsts budžeta finansējot faktisko OIK pieauguma starpību.

Gadījumā, ja netiks rasts jauns risinājums OIK izmaksu samazināšanai, ar 2019. gada aprīli vidējais OIK pieaugs līdz 40,01 EUR/MWh, bet ar 2020. gada aprīli – līdz 40,48 EUR/MWh, attiecīgi izraisot arī strauju elektroenerģijas cenu kāpumu gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām.

«Mēs sakām, ka negribam maksāt, bet mēs jau nezinām, cik būtu par zaļo enerģiju jāmaksā. Ja būtu godīga sistēma un mēs maksātu tikai zaļajai enerģijai,tad mums būtu jāmaksā par 2/3 mazāk nekā šobrīd.»

To intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte, kura šovasar pabeigusi apjomīgu, 100 lapaspušu biezu Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumu par obligātā iepirkuma sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, kas par šo pētījumu būtu jāpasaka?

Būtiski ir saprast, ka elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem nav liekama vienādības zīme ar OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti – red.). Bieži tiek teikts, ka ar OIK kompensē palīdzību zaļās enerģijas ražošanai, taču patiesībā zaļā jeb atjaunojamā enerģija saņem tikai 1/3 no kopējā OIK maksājuma, bet 2/3 no šī maksājuma aiziet ar dabasgāzi kurināmām stacijām. Dabasgāze nav atjaunojamā enerģija, un tā nebūtu jāatbalsta, bet sabiedrībai šī informācija tiek pasniegta maldinoši – it kā viss OIK aizietu zaļajai enerģijai. Būtiski arī uzsvērt, ka lielākās ar dabasgāzi apkurināmās spēkstacijas pieder valsts uzņēmumam – Latvenergo, kas jau tā strādā ar miljoniem eiro lielu peļņu. Tāpēc īpaši ciniski ir it kā samazināt OIK slogu patērētājiem, izmantojot peļņas pārpalikumu no Latvenergo. Sanāk, ka ieguvums no OIK ceļo no patērētājiem pie Latvenergo un tad no Latvenergo uz valsts budžetu. Vispirms šis mehānisms ir pilnībā jāsaprot, un tad var jautāt, ko Latvijas sabiedrība grib un var atbalstīt. Es uzskatu, ka zaļā enerģija pagaidām ir jāatbalsta, un to atbalsta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Turpretī dabasgāzi nevajag atbalstīt. Zaļo enerģiju atbalsta tāpēc, lai nebūtu jāpērk fosilie energoresursi, tajā skaitā dabasgāze, bet Latvijas situācija šajā ziņā ir pilnīgi absurda.

Apkopojot datus par 2017. gada 9 mēnešiem un 3 mēnešu prognozētajām elektroenerģijas obligātā iepirkuma un jaudas maksājumu izmaksām, AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» ir aprēķinājusi un šodien, 20.oktobrī, iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes (OIK), kas apstiprināšanas gadījumā stāsies spēkā no nākamā gad, informē AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» valdes priekšsēdētājs Andris Cakuls.

Plānots, ka no 2018. gada 1. janvāra OIK dalīs fiksētajā un mainīgajā maksājumā, proti, OIK lielums būs diferencēts pēc pieslēguma jaudas, vienlaicīgi nedaudz mazinoties vidējai OIK vērtībai līdz 2,579 EUR centiem/ kWh. A. Cakuls norāda, ka jauno samazināto OIK aprēķinu sekmējis 22. septembrī Ministru kabinetā pieņemtais rīkojums «Par konceptuālo ziņojumu Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai», kas paredz efektīvu un ilgtspējīgu OIK izmaksu samazināšanu elektroenerģijas lietotājiem. Tā ietvaros lielajām koģenerācijas stacijām, tas ir, Rīgas termoelektrostacijām (TEC), tiek piedāvāts pieteikties uz brīvprātīga atbalsta samazināšanu, pretī saņemot vienreizēju kompensāciju, kas atbilstu nākotnē nesaņemto atbalsta maksājumu diskontētai vērtībai, tādējādi valsts līdz 2028. gadam ietaupa nākotnes izmaksas 262 miljonu eiro apmērā. AS «Latvenergo» jau ir pieteikusies vienreizējas kompensācijas saņemšanai no valsts, vienlaicīgi atsakoties turpmāk saņemt 75 procentus no ikgadējiem Rīgas TEC-1 un TEC-2 elektriskās jaudas maksājumiem, un šīs prognozes jau ir ietvertas OIK aprēķinā.

Ekonomikas ministrija iesniegusi valdībā ziņojumu par risinājumiem attiecībā uz turpmāku elektroenerģijas ražotāju atbalstu, informē EM.

Ministrija piedāvā īstenot vairākus pasākumus, lai trīs gadu laikā (ar 2022. gada 1. janvāri) atceltu esošo elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmu. Piedāvātie risinājumi esošās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas likvidēšanai ir izvērtēti gan no ekonomiskā aspekta, gan juridiskā, maksimāli novēršot tiesvedību riskus un riskus valsts budžetam. Ja rosinātie pasākumi tiks īstenoti pilnā apjomā, vidējā termiņā tie sabalansēs sabiedrības un tautsaimniecības intereses, vienlaikus nodrošinot valsts elektroapgādes drošumu un ļaujot sasniegt Latvijas enerģētikas politikas ilgtermiņa mērķus.

Piedāvātie rīcības pasākumi ietver: 2019. gadā novērst pārsubsidāciju visām OIK elektrostacijām; 2019. gadā samazināt atbalstu ekspluatācijā nenodotām elektrostacijām; 2022. gadā ieviest stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām; 2022. gadā pārtraukt elektroenerģijas gala lietotāju maksājumus dabasgāzes koģenerācijas stacijām, izņemot TEC 2 kā Latvijas enerģētiskai neatkarībai un energoapgādes drošībai stratēģiski nozīmīgai stacijai.

Pārlieku dāsnais atbalsts un nekontrolētā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas attīstība ir valdības atbildība

Valsts radītā sistēma uzņēmējiem deva iespēju nopelnīt milzīgu naudu, un mēs nevaram pārmest, ka viņi šo izdevību izmantoja, intervijā DB atklāj Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Viņš atzīst, ka atbildība par gadu desmitos veidojušos situāciju ir jāuzņemas dažādu laiku valdībām, un skaidro, ka šobrīd problēma jau tiek risināta - OIK darba grupa turpina meklēt labākos risinājumus OIK maksājumu sistēmas atcelšanai.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Pagājušajā nedēļā aizvadīta ceturtā OIK darba grupas sēde - kas ir būtiskākās lietas, kas līdz šim paveiktas?

Ministru kabinets (MK) otrdien uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM), kā AS «Latvenergo» kapitāla daļu turētājai, divu nedēļu laikā sasaukt akcionāru kopsapulci un lemt par «Latvenergo» pamatkapitāla samazināšanu 454,4 miljonu eiro apmērā, tādējādi īstenojot valsts saistību samazināšanu par Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 koģenerācijas elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Pievienots «Latvenergo» komentārs 7.-10. rindkopās

MK otrdienas sēdē nolēma par 75% samazināt atbalstu «Latvenergo» TEC, nodrošinot elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OIK) izmaksu samazināšanu gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām ar 2018. gada 1. janvāri, kā arī valsts budžeta līdzekļu ekonomiju 70 miljonu eiro apmērā un novirzīšanu citām vajadzībām. Atpērkot lielāko daļu saistību, sagaidāmais OIK izmaksu samazinājums sabiedrībai jau nākamgad būs 29% apjomā.

Ministru kabineta lēmuma rezultātā sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir 262,06 miljoni eiro, bet patērētāju kopējās izmaksas tiek samazinātas par 716,47 miljoniem eiro.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzīst: «Valdības īstenotie soļi OIK ierobežošanai, t.sk. šobrīd veiktā valsts atbalsta samazināšana «Latvenergo», būtiski samazinās ražotāju, jo īpaši energoietilpīgās apstrādes rūpniecības uzņēmumu, elektroenerģijas izmaksas. Tādā veidā tiks stiprināta tautsaimniecības konkurētspēja un radīti pozitīvi signāli jaunām ilgtermiņa investīcijām. Vienlaikus mazināsies arī iedzīvotāju maksājumi par elektroenerģiju.»

Lai samazinātu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) slogu, nepieciešams veikt reālās situācijas analīzi, kurā iekļauts objektīvs OIK sistēmas tiesiskais izvērtējums, jāpievēršas arī stingrākai sistēmas dalībnieku kontrolei, šodien preses konferencē pauda Saeimas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa).

«Šīs ir lietas, ko var darīt tagad un tūlīt, turklāt šie pasākumi OIK slogu būtiski samazinātu uz visiem laikiem un ar minimāliem tiesvedību riskiem,» uzskata I.Zariņš. Jau ziņots, ka aizvadītajā nedēļā Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā ar paziņojumu, ka ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vadītā darba grupa ir izstrādājusi tautsaimniecībai optimālu modeli OIK maksājumu atcelšanai līdz 2022.gadam, kā arī aicinājusi jautājuma risināšanā iesaistīties citus deputātus. «Ja kolēģiem ir kompetents rīcības plāns, kā to paveikt ātrāk, aicinu to iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) jau nekavējoties – es noteikti atbalstīšu. Katrā ziņā, nepieļaušu, ka OIK atcelšana tiek pārvērsta vienīgi par politisko retoriku, kam neseko rīcība,» uzsvēra A.Ašeradens.

Tuvāko triju gadu laikā Latvijā varētu atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK), trešdien žurnālistus informēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Šis priekšlikums trešdien tika atbalstīts darba grupā, kas pēdējos mēnešus izskatīja iespējas atcelt OIK maksājumu.

Lai atceltu OIK, ministrija piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā, noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru.

Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, veidot izmaiņas tā administrēšanā, nosakot prasību stacijām iekļaut palīgpakalpojumu sniegšanu pārvades sistēmai, tādējādi samazinot lietotāju maksājumus.

Tāpat EM rosina pārskatīt iekšējās peļņas normas (IRR) metodiku, kā arī ieviest zaļo sertifikātu modeli. EM skaidro, ka sertifikātu cena veidojas pēc piedāvājuma un pieprasījuma attiecībām. Šāda atbalsta sistēma jau darbojas Zviedrijā, Norvēģijā, Lielbritānijā, Polijā, Rumānijā, Itālijā, Beļģijā un citās valstīs.

Izskatīšanai valdībā virza Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par attiekšanos no obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājuma triju gadu laikā.

Ministru kabineta komiteja pirmdien uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par scenārijiem OIK maksājuma atcelšanai. Tāpat tika uzklausīti atsevišķu ekspertu viedokļi par EM izstrādāto ziņojumu un piedāvātajiem priekšlikumiem OIK atcelšanai. EM piedāvājums paredz tuvāko triju gadu laikā Latvijā atteikties no OIK, kā arī panākt, ka atbalsts «zaļajai» enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs.

Lai atceltu OIK, EM piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā valsts budžeta tiešo maksājumu segšanai. EM arī piedāvā noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru. Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, tā administrēšanu nododot uzņēmumam AS «Augstsprieguma tīkls». Patlaban to administrē «Enerģijas publiskais tirgotājs».

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik neprognozē, kad tieši varētu tikt likvidēta elektrības obligātā iepirkuma komponente (OIK).

Intervijā telekanālam LNT Kariņš solīja, ka OIK tiks likvidēta, taču viņš neprognozē, kad tas varētu notikt. Pašlaik skaidrs esot tikai tas, ka Ekonomikas ministrijai (EM) divu mēnešu laikā jāpiedāvā risinājums OIK likvidēšanai, bet tālākā rīcība būšot atkarīga no šī ziņojuma.

Kariņš noliedza valdības nespēju risināt OIK jautājumu, jo jau no pirmās valdības darba dienas ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) esot ķēries pie šī jautājuma risināšanas. Tagad ir izstrādāts ziņojums par straujas OIK likvidēšanas sekām, kas iezīmētas drūmas, tāpēc tagad uzdevums EM ir atrast pareizo ceļu, kā OIK likvidēt bez negatīvām sekām.

Nemiro ir paziņojis, ka svarīgāk par OIK atcelšanu ir samazināt elektrības rēķinus. Saeima iepriekš uzdeva EM piedāvāt iespējas atcelt OIK no šā gada 31.marta, tomēr, pamatojoties uz ministrijas sniegto informāciju, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā. Valdība par attiecīgo lēmumu informēs Saeimas Tautsaimniecības komisiju, kurai tiks iesniegts EM sagatavotais informatīvais ziņojums.

Straujas izmaiņas Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā esošajās nozarēs tuvāko gadu laikā netiek plānotas, pastiprināta uzmanība tiks veltīta normatīvo aktu sakārtošanai

To intervijā DB norāda jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš atklāj, ka nevēlas veikt straujas kustības, kurām uzņēmējiem ir grūti pielāgoties, tajā pašā laikā EM ir atvērta nefiskāliem priekšlikumiem, kas varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Viņš pauž, ka kopumā valdības deklarācijā iekļautas trīs reformas - administratīvi teritoriālā, veselības un 2021. gadā plānotā nodokļu reforma.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Viens no skaļāk apspriestajiem jautājumiem enerģētikas nozarē pēdējā laikā ir obligātā iepirkuma komponente (OIK). Lai gan iepriekš OIK solīts atcelt jau šā gada pavasarī, nesen paziņojāt, ka strauja OIK atcelšana, visticamāk, nenotiks. Kāpēc tā?

2018.gads Latvijas makroekonomikā bija straujākās izaugsmes gads pēdējo 7 gadu laikā, īpaši attīstoties būvniecības tirgum, tāpēc būtiski uzlabojušies SIA Cemex finanšu rādītāji, liecina Lursoft dati.

SIA Cemex apgrozījums 2018.gadā sasniedzis 86,92 miljonus eiro, gada laikā pieaugot par 11,34%. Uzņēmuma vadība norāda, ka apgrozījuma rādītāji auguši visos pamatbiznesa segmentos. Pārskata gadā uzņēmums pārdeva vairāk nekā miljons tonnu cementu, no tā eksportējot vairāk nekā 70%, galvenokārt uz Somiju, Zviedriju un Igauniju.

Pēc četru gadu zaudējumiem, pērn SIA Cemex atkal strādājis ar peļņu, tai pēc nodokļu nomaksas sasniedzot 5,95 miljonus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējiem pārskata gadiem, pērn būtiski uzlabojušies ne tikai pārdošanas rādītāji, bet, samazinoties aizdevuma apjomam, būtiski samazinājušās arī procentu izmaksas. Būtisks atbalsts uzņēmuma saimnieciskajā darbībā bija obligātās iepirkuma komponentes kompensācija.

#Piemēram, Liepājas Metalurgam OIK maksājums gadā veidoja teju 10 miljonus eiro.

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) diferenciācija, kas stājās spēkā no 2018.gada 1.janvāra, mazinājusi pārmērīgo izmaksu slogu Latvijas energoietilpīgajiem uzņēmumiem. Bez īstenotās reformas notiktu ražošanas uzņēmumu aizplūšana no Latvijas, būtu kavēta jaunu investīciju ienākšana valstī, bet vairākiem Latvijas uzņēmumiem varētu draudēt pat darbību pārtraukušā uzņēmuma Liepājas Metalurgs liktenis, uzskata Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas (BRA) izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

Asociācijas vadītājs skaidro, ka lielie ražošanas uzņēmumi Latvijā ir lielākie elektroenerģijas patērētāji un tādējādi arī lielākie OIK maksātāji. Pirms OIK reformas uzsākšanas slogs, ko šie maksājumi radīja lielajiem uzņēmumiem, bija nesamērīgs.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Cementa ražotāja SIA «Cemex» valdē veiktas izmaiņas - to atstājis valdes loceklis Uve Kristians Lubjūns un iecelti divi jauni valdes locekļi, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Turpmāk SIA «Cemex» valdē darbosies Evita Goša un Jaroslas Krištofs Savecki.

Jaunie valdes locekļi pievienosies esošajam valdes priekšsēdētājam Graham Nicolas George Russell un valdes locekļiem Lindai Šedlerei, Jegoram Golubecam, Renāram Griškevičam un Mārim Gruzniņam.

Līdz ar izmaiņām amatpersonās reģistrētas izmaiņas arī SIA «Cemex» dalībniekos. Par tā vienīgo īpašnieku kļuvusi Spānijā reģistrētā kompānija «Cemex Espana SA». Līdz šim uzņēmuma vienīgais dalībnieks bija Nīderlandē reģistrētā kompānija «Rugby Holding B.V.».

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 29. jūnijā.

SIA «Cemex» dibināts 1998.gadā, un tas ir viens no pasaules līderiem celtniecības materiālu ražošanā. 2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 57,986 miljoni eiro, taču tas darbojās ar zaudējumiem - tie bija 14,031 miljons eiro. Uzņēmums nodarbināja 352 darbiniekus un nodokļos valsts budžetā samaksāja 2,616 miljonus eiro. Uzņēmuma 2017.gada finanšu rādītāji vēl nav pieejami.

#Iespējams, šoreiz būtu tā reize, kad elektroenerģijas patērētājiem kautrība būtu jāliek pie malas un jānāk klajā ar konkrētiem skaitļiem un faktiem, publiski daloties ne tikai ar savu viedokli, bet arī ar elektrības rēķiniem.

Nerimstošās diskusijas par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) diferenciāciju janvāra rēķinus daudziem lika gaidīt ar bailēm. Lai gan Ekonomikas ministrija pērn vairākkārt norādīja, ka OIK finansēšanas modeļa maiņa ļaus maksājumus samazināt, pēc reālo rēķinu saņemšanas lauksaimnieki un uzņēmēji raidīja nepārprotamus signālus, ka bažas par elektroenerģijas rēķinu pieaugumu bijušas pamatotas. Lauksaimnieki draudēja pieprasīt ekonomikas ministra demisiju un norādīja uz nepilnībām Elektroenerģijas tirgus likumā, bet uzņēmēji augsto OIK maksājumu sauca par konkurenci degradējošu faktoru.

Saceltā brēka saistībā ar elektrības rēķinu pieaugumu pēc OIK diferenciācijas bija liela – sabiedrība kāri ķēra skaļo viedokļu druskas, komentējot un daloties sašutumā par nepieņemamo situāciju, tomēr šokējošos uzņēmēju un lauksaimnieku elektrības rēķinus publiski gan nekur nemanīja. Visi rēķini esot konfidenciāli un sabiedrība ar tiem tiks iepazīstināta tikai apkopotā veidā. Ar konkrētiem skaitļiem klajā nākusi vien biedrība Zemnieku saeima, pārējās organizācijas pie «informācijas apkopošanas un analīzes» vēl strādā.

Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumi obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai izpelnījušies asu nozares pārstāvju kritiku, ieceri neatbalsta ne lauksaimnieki, ne zaļās enerģijas ražotāji, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā EM priekšlikumus OIK atcelšanai, gala lēmums būs jāpieņem nākamajai valdībai. EM izstrādātais konceptuālais ziņojums Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai paredz OIK atcelt no 2022. gada 1. janvāra, turpmāk valsts atbalstu enerģijas ražošanai balstot uz tirgus principiem. Ministrijas piedāvātie rīcības pasākumi ietver pārsubsidācijas novēršanu, atbalsta samazināšanu ekspluatācijā nenodotajām elektrostacijām, stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām, kā arī citus risinājumus, kas jau tiek asi kritizēti. Izskatot minēto jautājumu Ministru kabineta komitejas sēdē, nozares viedoklis par EM piedāvājumu pagaidām gan netika uzklausīts, diskusijas paredzētas tad, kad šo jautājumu skatīs nākamais Ministru kabinets.