Publicēts paziņojums SIA «Cemex» un SIA «Cemex materiāli» kreditoriem par uzņēmumu reorganizāciju, informē Klientu portfelis.

Paziņojumā teikts, ka 2018.gada 31.oktobrī uzņēmuma valde pieņēmusi lēmumu par uzņēmumu reorganizāciju, apvienošanas ceļā pie SIA «Cemex» pievienojot SIA «Cemex materiāli». Pievienošanas rezultātā SIA «Cemex materiāli» tiesības un saistības pāries SIA «Cemex», un SIA «Cemex materiāli» beigs pastāvēt bez likvidācijas procesa. Visas iespējamās kreditoru prasības tiek lūgts iesniegt viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas, nosūtot tās uz uzņēmuma juridisko adresi Lielirbes ielā 17a-28, Rīgā.

SIA «Cemex materiāli» reģistrēts 1995.gadā. Uzņēmuma apgrozījums pēdējos divos gados samazinājies - ja 2015.gadā tas bija 5,08 milj.EUR, tad 2016.gadā - 747,13 tūkst.EUR, bet pērn - vien 41,30 tūkst.EUR. Aizvadīto gadu uzņēmums pēc ilgstošiem zaudējumiem noslēdza ar 187,61 tūkst.EUR peļņu. Iesniegtajā vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma apgrozījuma samazinājums saistīts ar saimnieciskās darbības pārstrukturizēšanu un integrāciju Cemex grupā.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

2018.gads Latvijas makroekonomikā bija straujākās izaugsmes gads pēdējo 7 gadu laikā, īpaši attīstoties būvniecības tirgum, tāpēc būtiski uzlabojušies SIA Cemex finanšu rādītāji, liecina Lursoft dati.

SIA Cemex apgrozījums 2018.gadā sasniedzis 86,92 miljonus eiro, gada laikā pieaugot par 11,34%. Uzņēmuma vadība norāda, ka apgrozījuma rādītāji auguši visos pamatbiznesa segmentos. Pārskata gadā uzņēmums pārdeva vairāk nekā miljons tonnu cementu, no tā eksportējot vairāk nekā 70%, galvenokārt uz Somiju, Zviedriju un Igauniju.

Pēc četru gadu zaudējumiem, pērn SIA Cemex atkal strādājis ar peļņu, tai pēc nodokļu nomaksas sasniedzot 5,95 miljonus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējiem pārskata gadiem, pērn būtiski uzlabojušies ne tikai pārdošanas rādītāji, bet, samazinoties aizdevuma apjomam, būtiski samazinājušās arī procentu izmaksas. Būtisks atbalsts uzņēmuma saimnieciskajā darbībā bija obligātās iepirkuma komponentes kompensācija.

No 6.janvāra darbu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdē sāks jaunais valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs, informē VNĪ.

Par viņa iecelšanu šajā amatā VNĪ padome lēma pagājušā gada 11.oktobrī.

R.Griškevičam ir pieredze operatīvās darbības, finanšu un investīciju uzraudzībā, stratēģiskajā plānošanā un iepirkumu pārraudzībā, kā arī lielu uzņēmumu vadībā Latvijā, Centrālās un Austrumeiropas valstīs. Vairāk nekā desmit gadu strādājis dažādās būvmateriālu ražotāja "Cemex" (tagad "Schwenk Latvija") struktūrvienībās, tostarp bijis "Cemex Baltic’s & Finland" valdes loceklis, "Cemex Baltic Cement Russia" un "Cemex Hungary" vadītājs.

VNĪ valdē R.Griškevičs būs atbildīgs arī par finanšu vadību, investīciju finansēšanu un uzraudzību.

DB jau vēstīja, ka pagājušā gada nogalē darbu VNĪ valdē valdē atstājusi valdes locekle Sigita Janvāre. Viņas vietā uz laiku valdē iecelts kompānijas Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.

Cementa ražotājs "Schwenk Latvija" šogad plāno investēt 34 miljonus eiro Brocēnu cementa rūpnīcā cementa dzirnavu un daudzkambaru silosa būvniecībā, aģentūru LETA informēja "Schwenk Latvija" pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka tas ir lielākais investīciju projekts kopš jaunās Brocēnu cementa rūpnīcas atklāšanas un paredz būtisku efektivitātes pieaugumu un ietekmes uz vidi samazināšanu.

Plānots, ka šā gada nogalē Brocēnu cementa rūpnīcā darbu sāks vēl vienas cementa dzirnavas un daudzkambaru siloss cementa uzglabāšanai. Tas ļaus efektīvāk izmantot cementa rūpnīcas esošo kapacitāti, paplašināt Latvijā ražotā cementa klāstu ar videi draudzīgākiem produkta veidiem un raudzīties jaunu eksporta tirgu virzienā.

Cementa dzirnavas ir viens no būtiskākajiem ražošanas objektiem rūpnīcā, pavēstīja "Schwenk Latvija" pārstāvji. Topošo dzirnavu jauda būs līdz 170 tonnām cementa stundā atkarībā no cementa tipa. Tās sniegs iespēju pievienot Brocēnu cementa sortimentam vēl divas jaunas markas un daļēji aizstās vecākās paaudzes un energointensīvāko dzirnavu izmantošanu.

Būvmateriālu ražotājs Cemex, S.A.B. de C.V. nācis klajā ar paziņojumu, ka ir parakstīts līgums par uzņēmumam piederošo aktīvu Baltijā un Ziemeļvalstīs pārdošanu, teikts paziņojumā medijiem.

Tos par aptuveni 340 miljoniem eiro iegādājas vācu būvmateriālu ražotāja uzņēmumu grupa Schwenk.

Pārdodamie aktīvi Baltijā iekļauj vienu cementa rūpnīcu Brocēnos ar ražošanas jaudu aptuveni 1,7 miljoni tonnu gadā, četrus minerālmateriālu ieguves karjerus, divus cementa izejmateriālu ieguves karjerus, sešas betona ražotnes, vienu ostas termināli un vienu sauszemes transporta termināli Latvijā. Darījums ietver arī Cemex netiešu līdzdalību 38% apmērā vienā cementa rūpnīcā Akmenē, Lietuvā, ar ražošanas jaudu aptuveni 1,8 miljoni tonnu gadā, kā arī eksporta biznesa virzienu uz Igauniju.

Pārdodamie aktīvi Ziemeļvalstīs iekļauj trīs importa termināļus Somijā, četrus importa termināļus Norvēģijā un četrus importa termināļus Zviedrijā.

No darba Schwenk Latvija brīvprātīgi aiziet vien četri procenti darbinieku.

Cementa ražošanas uzņēmums, kas iepriekš bija zināms ar zīmolu Cemex, arī pēc īpašnieku maiņas turpina saglabāt augstus standartus drošības jomā. Šī iemesla dēļ Valsts darba inspekcija SIA Schwenk Latvija izraudzījusies par partneri informatīvajā kampaņā Esi drošs, ka darbs ir drošs.

Piesaista apakšuzņēmējus

DB jau rakstīja, ka februārī, investējot 340 miljonus eiro, Vācijas uzņēmums Schwenk Group paplašināja pārstāvniecību Eiropā. Uzņēmums iegādājās Cemex aktīvus Baltijā un Ziemeļvalstīs.

Darba attiecības ar jaunajiem īpašniekiem turpināja lielākā daļa darbinieku. «Darbinieki ar interesi gaida, kādas pārmaiņas jaunā īpašnieka rokās uzņēmums piedzīvos,» saka valdes locekle, Personāla un administrācijas direktore Linda Šedlere. «Šobrīd ticam, ka tās būs tikai pozitīvas.»

Trešdien, 6. novembrī, Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma noslēgumā tika paziņoti Baltijas M&A tirgus nozīmīgāko darījumu apbalvojumu ieguvēji 2019. gadā.

Šis ir jau sestais gads, kopš tiek atzīmēti Baltijas M&A un privātā kapitāla nozares panākumi. M&A, privātā un riska kapitāla gada darījumus atlasa tirgus profesionāļu un ekspertu komiteja. Komiteja izvēlas uzvarētājus pēc tādiem kritērijiem kā darījuma vērtība un tā stratēģiskā nozīme Baltijas reģionam, sarežģītība, inovācijas, finansējuma struktūra un reģionālo pārstāvju iesaistīšana. Vērtēšanā iekļauti darījumi, kas noslēgti iepriekšējo 12 mēnešu laikā.

Baltijas M&A gada darījums 2019.: Schwenk Zement KG: CEMEX S.A.B. de C.V. Baltijas un Ziemeļvalstu aktīvu iegāde

Šis 340 miljonu eiro darījums ietvēra Latvijas SIA CEMEX (tagad – SIA SCHWENK Latvija) iegādi (kam pieder Brocēnu cementa rūpnīca ar ražošanas jaudu apmēram 1,7 miljonu tonnu apmērā, vairāki ieguves karjeri un gatavā cementa maisījuma ražotnes, kā arī jūras terminālis), kā arī citus aktīvus Igaunijā, Lietuvā un Ziemeļvalstīs.

Būvmateriālu ražotājs Latvijā "Schwenk Latvija" iegādājies 12 jaunus "Mercedes-Benz Arocs" betona vedējus, informē uzņēmumā.

Jaunie 2020. izlaiduma gada betonvedēji ar vācu betonmaisītāju uzbūvju ražotāja "Liebherr" maisītājiem ir inovatīvākie, drošākie, klusākie un videi draudzīgākie šāda veida transportlīdzekļi Eiropā, skaidro uzņēmumā. Euro 6 standartam atbilstošie dzinēji samazina noteiktu emisiju rādītājus pat par 30% salīdzinot ar iepriekšējo izlaidumu modeļiem.

"Augstākie drošības standarti un iespējami mazāka ietekme uz vidi bija būtiskākie apsvērumi tieši šo modeļu izvēlei. Jaunie betonvedēji aprīkoti ar virkni inovāciju un tehnoloģiju, kas ievērojami palielina drošību uz ceļa, uzlabo manevrētspēju būvlaukumā, nodrošina ergonomiskus darba apstākļus transportlīdzekļa vadītājiem un palielina pārvadājumu efektivitāti. Tas viss palīdz arī sniegt labāku pakalpojumu klientiem," skaidro "Schwenk Latvija" valdes loceklis, Betona un minerālmateriālu biznesa vienības direktors Jegors Golubevs.

Valsts vides dienests (VVD) Inčukalna novada iedzīvotājus un citus ieinteresētos otrdien aicināja uz Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbu norises publisko pasākumu.

Tā laikā sanācijas darbu veicēji pilnsabiedrība Inčukalns EKO izrādīja, kā notiek gudrona sagatavošana nosūtīšanai uz SIA Cemex ražotni Brocēnos. Vispirms sērskābais gudrons ar ekskavatoriem tiek izsmelts no dīķa un transportēts uz šim mērķim speciāli izbūvētu novietni, kur tas tiek neitralizēts, sajaucot ar neitralizācijas piedevām. Samaisot neitralizētā gudrona masu ar skaidām un sasmalcinātu šķeldu, tiek sagatavots sekundārais kurināmais, ko transportē uz SIA Cemex rūpnīcu Brocēnos, lai izmantotu cementa ražošanā, informē Valsts Vides dienesta (VVD) pārstāve Maruta Bukleviča.

Iedzīvotāji, kas bija ieradušies uz pasākumu, pievērsa VVD vadības uzmanību ap sērskābā gudrona dīķa teritoriju augošajiem kokiem, daļa no kuriem ir sākusi kalst. Priežu dzeltēšanas iemesls varētu būt saistāms gan ar šā gada karstajiem laika apstākļiem, gan ar sanācijas darbiem sērskābā gudrona dīķa teritorijā. Inčukalns EKO informēja, ka sanācijas darbu sākuma posmā, veicot eksperimentus ar dažādiem neitralizācijas materiāliem, tika konstatēts, ka no neitralizācijas angāra izplūst sēra dioksīds. Tika veiktas darbības, lai novērstu sēra dioksīda izplatīšanos ārpus angāra. Papildus veiktajām darbībām VVD ir lūgusi Inčukalns EKO turpmāk pievērst lielāku uzmanību gaisa kvalitātei sanācijas darbu laikā.

Par Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras jauno prezidentu ievēlēts būvmateriālu ražotāja SCHWENK Latvija valdes priekšsēdētājs, SCHWENK Ziemeļeiropas izpilddirektors Reinholds Šneiders.

R.Šneideram ir vairāk nekā 25 gadu ilga pieredze būvmateriālu ražošanas sektorā Eiropā. Līdz 2019.gadam ieņēmis dažādus ar transportbetona un cementa ražošanu un tirdzniecību saistītus amatus RMC un CEMEX.

2019.gadā R.Šneiders atstāja CEMEX un pievienojās SCHWENK grupai kā izpilddirektors jauniegādātajiem aktīviem Latvijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā. Kopš 2020.gada R.Šneiders ir ABT Betong Zviedrijā, FRAMM grupas Igaunijā, Vestfold un Hokksund Betong Norvēģijā, Betoni Center Oy Somijā valdes loceklis, SCHWENK Latvija un AB Akmenės Cementas Lietuvā valdes priekšsēdētājs.

“Ar AHK tīkla biedriem un visām trim Baltijas valstīm mēs varam vēl vairāk stiprināt attiecības starp Vāciju un Baltiju. Mēs varam veidot jaunus kontaktus starp uzņēmumiem, kas darbojas šajos tirgos, kā arī starp valdībām un indivīdiem. Manas prezidentūras laikā galvenā uzmanība būs pievērsta ES zaļajam kursam, ilgtspējīgai inovācijai un digitalizācijai. Turpinot attīstīt labu sadarbības un komunikācijas tīklu starp uzņēmumiem, NVO un valsts iestādēm Vācijā un Baltijā, AHK var atbalstīt uzņēmumu un sabiedrības pāreju uz ilgtspējības mērķiem,” uzsvēra R.Šneiders.

Pirms vairākiem gadiem diezgan optimistiski sākām investēt karjeru izstrādē, bet negodīgā konkurence padarīja mūsu darbu pilnīgi neefektīvu šajā jomā, diskusijā «Kāda ir diagnoze ārvalstu investīciju videi Latvijā?» sacīja SIA Cemex valdes loceklis Māris Gruzniņš.

«Mūsu kompānijai ir jāstrādā pēc likumdošanas, jāievēro visi nosacījumi - tik kravu jāpārvadā, cik atļauts, cilvēkiem tik stundas jāstrādā, cik drīkst un tas padara mūs nekonkurētspējīgus salīdzinot ar tiem, kas neievēro likumdošanu saistība ar to, ka daudzi nestrādā pēc prasībām,» viņš uzsvēra.

«Šobrīd vairs šajā nozarē neinvestēsim, kamēr pastāvēs ēnu ekonomika,» nolemts uzņēmumā. M. Gruzniņš gan uzsver, ka par šo jautājumu uzņēmums ir diskutējis Ekonomikas ministrijā, kā arī sniedzis virzienus, kuros skatīties. Turklāt, piemēram, tādu informāciju, cik iegūti minerālmateriāli, un citus datus visu var redzēt publiski, taču uzlabojumi nenotiek.

Investoriem, lai lemtu par darbības uzsākšanu kādā valstī, būtiski ir tas, vai darbaspēks ir pieejams uzreiz, nevis kāda būs valsts politika nākotnē darbaspēka palielināšanai, diskusijā Kāda ir diagnoze ārvalstu investīciju videi Latvijā? uzsvēra Evolution Gaming pārstāve Zita Zilgalve.

Kad uzņēmumi plāno investīcijas, tas ir īss periods, lēmumi tiek pieņemti 3-4 mēnešu laikā un viens no galvenajiem aspektiem ir darbaspēks – kur to dabūt un kā ievest. Šie aspekti izslēdz domāt par tādiem punktiem, vai būs ilgtspējīgs darbaspēks vai izglītība, jo darbaspēku uzņēmumam vajag šobrīd, viņa uzsvēra.

«Latvija augsti kvalificētam darbaspēkam vairs nav lēta valsts, līdz ar to rodas jautājums, kas valsti padara atraktīvu investīcijām šobrīd?» viņa uzsvēra.

Līdz ar to, kā investori lūdzam valsti palīdzēt, lai darbaspēku var dabūt šodien un lai valsts šos darbiniekus nākotnē palīdzētu integrēt, piebilda Z. Zilgalve.

LASI VĒL:

Cemex: Negodīgas konkurences dēļ apturējām investīcijas

Cementa un transportbetona ražotāja SIA «Schwenk Latvija» (iepriekš zināms kā SIA «Cemex) vadībā notikušas izmaiņas - līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Jegors Golubevs kļuvis par valdes locekli, savukārt par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju iecelts Reinholds Šneiders, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmumā arī iecelts jauns valdes loceklis - Tobias Koncmanns. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 10.septembrī.

Jegors Golubevs par SIA «Schwenk Latvija» valdes priekšsēdētāju tika iecelts šī gada janvārī, līdz tam kopš 2013.gada bijis uzņēmuma valdes loceklis. Savukārt šī gada februārī «Cemex» grupa, kas bija iepriekšējais uzņēmuma īpašnieks, paziņoja, ka pārdos aktīvus Baltijā un Ziemeļvalstīs vācu būvmateriālu ražotāja uzņēmumu grupai «Schwenk». Pēc īpašnieku maiņas, mainījās arī uzņēmuma nosaukums.

SIA «Schwenk Latvija» valdē turpina darboties valdes locekļi Evita Goša, Māris Gruzniņš, Linda Šedlere un Jaroslaw Krzysztof Sawecki.

SIA «Schwenk Latvija» pamatkapitāls ir 288 000 000 eiro. 2018.gadā uzņēmuma apgrozījums pieauga līdz 86,924 miljoniem eiro un tas strādāja ar tīro peļņu, kas sasniedza 5,947 miljonus eiro. Uzņēmums pērn nodarbināja vidēji 363 darbiniekus.

Baltijas reģions turpina piesaistīt lielu uzmanību uzņēmumu iegādes un apvienošanās jomā, liecina nupat publicēts ziņojums, ko sadarbībā ar advokātu biroju apvienību "Ellex" ir sagatavojusi uzņēmumu apvienošanās un iegādes pētniecības organizācija "Mergermarket".

Ziņojumā "The Baltic M&A Monitor 2020" sniegts detalizēts pārskats par uzņēmumu apvienošanos un iegādi 2019. gadā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, līdztekus prognozēm nākamajam gadam. Šis ir piektais šāda veida publicētais tirgus pārskats.

Darījumu ziņā Baltijas reģionā 2019. gads izrādījies otrs labākais kopš krīzes kreditēšanas jomā. Noslēgti 65 darījumi 1,04 miljardu eiro vērtībā (ko pārspēj tikai rekordlielais darījumu skaits 2018. gadā), neraugoties uz ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos visā pasaulē.

Igaunijā bija vērojams vislielākais darījumu skaits jau ceturto gadu pēc kārtas, kur noslēgti 42% no visiem reģiona darījumiem.

Atbildīga attieksme pret darbiniekiem, autovadītāju labsajūtas un prasmju vairošana un stresa faktoru mazināšana līdz ar pastāvīgu autoparka tehniskā stāvokļa uzlabošanu – tās ir Latvijas uzņēmumu autoparku zelta īpašības, liecina gada balvas Drošākais uzņēmuma autoparks 2018 rezultāti.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotā konkursa apbalvošanas ceremonijā 29. novembrī Rīgas Motormuzejā 9 uzņēmumi atzīti par Zelta kategorijas laureātiem, bet pavisam apbalvoti 33 uzņēmumu autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 tūkstoši transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Satiksmes psihologi atzīst, ka autovadītājam, kurš nedēļā nobrauc vairāk par 50 stundām, ir par 95% lielāka iespējamība iekļūt satiksmes negadījumā, tāpēc autovadītāja paradumi, veselība un stresa noturība ir ne mazāk svarīga kā transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret saviem darbiniekiem – šoferiem.

Vides apsaimniekošanas uzņēmuma «Eco Baltia grupa» ietilpstošais uzņēmums «Eco Baltia vide» šogad plāno investēt vairāk nekā divus miljonus eiro mehānisko riepu pārstrādei rūpnieciskajā zonā Tukumā, pastāstīja «Eco Baltia vide» direktors Jānis Aizbalts.

Kā skaidroja Aizbalts, apzinoties Latvijā vēsturiski izveidotā nelegālā riepu uzkrājuma apjomu, kas ir vismaz 47 000 tonnas, un, lai Latvijā attīstītu riepu pārstrādes nozari un savāktās riepas būtu iespējams ilgtspējīgi pārstrādāt, «Eco Baltia vide» šogad plāno sākt mehānisko riepu pārstrādi rūpnieciskajā zonā Tukumā.

Aizbalts atzīmēja, ka patlaban turpinās darbs, lai saņemtu visus nepieciešamos saskaņojumus un atļaujas, lai pirmajā pusgadā varētu sākt uzstādīt iekārtas, kas riepas sasmalcinās pārslās vai pārstrādās granulās.

Viņš norādīja, ka «Eco Baltia vide» izmantotā tehnoloģija nākotnē ļaus mehāniski pārstrādāt līdz 8000 tonnām Latvijā savākto riepu, no kurām daļa tiks smalcināta un daļa pārstrādāta granulās, ražošanas procesā, veicot arī metāla un tekstila atdalīšanu no riepu gumijas. Tāpat viņš sacīja, ka sasmalcinātās riepas plānots nodot tālākai reģenerācijai, piemēram, rūpniecības un būvniecības uzņēmumam «Cemex», kur tās tiek izmantotas kā kurināmais enerģijas ieguvei. Savukārt saražotās granulas kalpos kā izejmateriāls jaunu produktu ražošanā - dažāda veida gumijas segumiem.

Valsts autoceļš V1162 Saldus - Kūdras ir tik kritiskā stāvoklī, ka tas apdraud gan apkārtējo iedzīvotāju drošību, gan Latvijā vienīgās cementa rūpnīcas darbību, informē cementa ražotāja Schwenk Latvija pārstāve Antra Savleviča.

Vairāk nekā 80 cilvēki parakstījuši vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, aicinot pildīt pirms vairāk nekā 10 gadiem valdības izteikto solījumu - nodrošināt valsts autoceļa V1162 Saldus - Kūdras pienācīgu sakārtošanu.

«2005. gadā, kad Latvijā valdīja cementa krīze un valsts piedzīvoja līdz tam nepieredzētu šī būvmateriāla deficītu, tika meklēts investors, kas spētu ievērojami palielināt cementa ražošanas jaudu Latvijā. Izskanēja pat versija būvēt valstij piederošu rūpnīcu, līdz tomēr investors tika atrasts. Globālais būvmateriālu ražotājs Cemex investēja 275 miljonus eiro Eiropā modernākās cementa rūpnīcas būvē Brocēnos, pretī saņemot solījumu no tā laika valdības - sakārtot ražošanai kritisko valsts ceļu infrastruktūru un veikt pārbūvi atbilstoši paredzamajai lielajai noslodzei,» problēmjautājuma vēsturi skaidro Schwenk Latvija valdes loceklis un komercdirektors Māris Gruzniņš.