Iesākoties jaunajam mācību gadam, arī finanšu tirgu uzmanība atgriežas pie globālās ekonomikas izaugsmes galvenajiem uzdevumiem. Attīstīto valstu situācija salīdzinājumā ar gadu iepriekš nav mainījusies – vāja ekonomikas izaugsme, inflācija tuvu nulles līmenim, jaunākajā DNB bankas apskatā norāda eksperti.
Līdzīgi kā gadu iepriekš, arī šī gada septembrī uzmanības centrā turpina dominēt centrālās bankas un ar tām saistītie lēmumi. Turpretim jaunattīstības valstis nākotnē var raudzīties ar zināmu optimismu - izejvielu cenu stabilizācija un Ķīnas ekonomikas joprojām solīdā izaugsme ir bijusi par pamatu akciju tirgus kāpumam.
Tirgus dalībnieki jau atkal nomoka sevi ar domām par to, vai ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ sēdē cels procentu likmes vai varbūt tomēr ne. Divgadīgo parādzīmju likme, kas ir viens no precīzākajiem indikatoriem tirgus gaidām par FRS politiku, turpinājusi krasi svārstīties. Iepriekšējās nedēļas laikā procentu likmes paaugstināja un akciju cenas samazināja divu FRS pārstāvju paustās bažas par ASV ekonomikas pārkaršanas riskiem. Globālā mērogā šo efektu pastiprināja ECB prezidenta Mario Dragi skepticisms par iespējām īstenot papildu izaugsmi veicinošus pasākumus. Tomēr FRS komitejas dalībniece Laela Brenāra runā 12.septembrī uzsvēra nesenā pagātnē bieži lietotos stimulējošās politikas aizstāvju argumentus, pirmkārt, ka vēl nav izsmelts cilvēku loks, kuri atgriežas darba tirgū, pieaugot darba atrašanas iespējām, tādējādi līdz šim novēršot inflācijas kāpumu. Gaidas par monetāro politiku tuvākajā nākotnē ir ilgstoši svārstījušās bez noteikta vispārējā virziena, taču cita tendence bijusi noturīga – FRS sagaida arvien zemākas bāzes likmes nākotnē. To prognoze kopš 2012.gada ir samazinājusies no 4.25% līdz 3.00%, un trešdaļa šī krituma notikusi pēdējā pusgada laikā.
Ir izlaisti pirmie eirozonas privāto uzņēmumu parāda vērtspapīri ar negatīvu ienesīgumu. Ar šādu soli vēsturē iegājuši vācu ķīmijas gigants Henkel un Francijas medikamentu uzņēmums Sanofi. Jau iepriekš privāto uzņēmumu obligācijas ar negatīvu ienesīgumu ir emitētas Šveices frankos. Jūlijā ar negatīvām likmēm eiro valūtā aizņēmās Vācijas valdībai piederošais Deutsche Bahn. Henkel ir pārdevis divgadīgu parādzīmi 500 miljonu eiro apjomā ar ienesīgumu mīnus 0.05%. Sanofi ar šādu “ienesīgumu” aizņēmies miljardu eiro uz 3.5 gadiem. Henkel piedāvā 52 bāzes punktu prēmiju salīdzinājumā ar attiecīga termiņa valsts vērtspapīriem. Jāpiebilst, ka investīciju līmeņa uzņēmumu īstermiņa vērtspapīriem otrreizējā tirgū ienesīgums jau bija nokrities zem nulles. Vidējais šo uzņēmumu visu termiņu vērtspapīru ienesīgums augustā krities līdz rekordzemam līmenim jeb 0.61%. Šī vienkārši ir pirmā reize, kad “anti ienesīgums” fiksēts jau emisijas brīdī. Likmju kritumu ir veicinājusi ECB, kura sākusi pirkt arī uzņēmumu izlaistos vērtspapīrus. Sagaida, ka bankai nāksies mainīt QE (kvantitatīvās stimulēšanas) noteikumus, nosakot zemāku pieļaujamā ienesīguma slieksni, citādi jau šogad var tikt izsmeltas ekonomikas stimulēšanas iespējas.
Jaunattīstības valstu akcijas šajā desmitgadē ir sagādājušas investoriem vilšanos, salīdzinot ar attīstīto valstu akcijām. Kopš 2010.gada to akciju kopējā vērtība ir stagnējusi. Ne vienmēr tas, ka jaunattīstības valstīm ir labāks izaugsmes temps un nākotnes potenciāls, nozīmē, ka šajās valstīs ir izdevīgi ieguldīt. Tajās var būt vāja mazākuma akcionāru tiesību aizsardzība, ekonomiku straujākā izaugsme jau var būt “ar uzviju” ierēķināta akciju cenās. Taču šogad šo valstu akciju kopējais indekss ir audzis par aptuveni 15%, kamēr bagāto valstu akcijas tikušas tikai nedaudz virs sākumpunktiem. Viens no iemesliem ir izejvielu cenu stabilizācija. Tas palīdzējis lielākajiem izejvielu eksportētājiem — Krievijas ekonomika, šķiet, pārvarējusi recesiju, stabilizējas arī Brazīlija. Ķīna attīstās diezgan noturīgā tempā, sliktākās prognozes nav piepildījušās, bet Indija ir straujāk augošā starp pasaules lielākajām ekonomikām. Turpretim attīstīto valstu tautsaimniecībās šis gads bijis kārtējā vilšanās. Izaugsme ES ir aptuveni atbildusi gaidām, bet ASV tā bijusi vājāka. Japānai neizdodas pārliecinoši izrauties no deflācijas spirāles. Bagāto valstu kopējais IKP šogad augs trīs reizes lēnāk nekā salīdzinoši trūcīgajā pasaules daļā.
ASV investoriem ilgtermiņā ir cerības sagaidīt lēnu procentu likmju kāpumu, tajā pašā laikā Šveicē negatīvo procentu likmju periodam galu neredz. Tas ir nevis pašas Šveices ekonomikas dēļ, bet tāpēc, ka investori no pārējās pasaules vēlas šeit glabāt naudu. Īstermiņa valdības vērtspapīru turēšana jau kopš franka kursa liberalizācijas 2015.gada janvārī sniedz iespēju par to gada laikā zaudēt gandrīz veselu procentu no ieguldījuma vērtības. Tas acīmredzami pamudina ne tikai privātpersonas, bet arī uzņēmumus glabāt arvien vairāk skaidras naudas. Aug pieprasījums pēc skaidras naudas krājumu apdrošināšanas. Zurich Insurance Group ziņo par darījumiem, kuros apdrošināti līdz pat 500 miljoniem franku (ap 450 miljoniem eiro). Apdrošināšana maksā ap 0.1% no summas gadā, kas šķiet izdevīgi, taču jāņem vērā arī skaidrās naudas glabāšanas un transportēšanas izmaksas. Tāpēc ienākumi, ko Šveices Nacionālā banka (SNB) gūst, iekasējot maksu par noguldījumiem, aug un tuvojas 400 miljoniem franku ceturksnī. SNB saka, ka vēl nav pierādījumu masveidīgai krājumu veidošanai, ekonomisti vērtē, ka zemākā robeža, līdz kurai var pazemināt procentu likmes, neizprovocējot šādu rīcību, ir - 1.25%. Šveices CB 3 mēnešu procentu likme šobrīd ir -0.75%.